Ātrāk nekā pārlūku!
87 attiecības: Aļaska, Acs, Akmens laikmets, Amerikas Savienotās Valstis, Antilopes gnu, Aprīlis, Arābijas pussala, Aste, Augļi, Augi, Augstums virs jūras līmeņa, Āfrika, Āzija, Baltā krāsa, Centimetrs, Deja, Diena, Dienvidāfrika, Dzīvnieki, Dzelzs, Dzirde, Gaļa, Galva, Galvaskauss, Garša, Grams, Grifi, Harēms, Hiēnu dzimta, Holesterīns, Izkārnījumi, Kakls, Kalahari, Kalcijs, Kāja, Kārlis Linnejs, Kilograms, Krāsa, Krūms, Kuņģis, Kukaiņi, Liellops, Lietus sezona, Ligzda, M, Marts, Mājas vista, Mājas zirgs, Mēness, Melnā krāsa, ..., Mode, Nags, Nakts, Ola, Olbaltumvielas, Pasuga, Pirksts, Pirmais pasaules karš, Putni, Redze, Sarkanā krāsa, Saule, Sauszeme, Savanna, Sēkla, Senā Ēģipte, Senā Divupe, Senā Roma, Septembris, Skaņa, Smadzenes, Spārns, Strausi, Tauki, Temperatūra, Tuksnesis, Urīns, Valsts, Vasara, Zālēdāji, Zebras, Zeme, Ziema, 18. gadsimts, 19. gadsimts, 1966. gads, 20. gadsimts. Izvērst indekss (37 vairāk) »
Aļaska
Aļaska (izrunā) ir pēc platības lielākais Amerikas Savienoto Valstu štats.
Jaunums!!: Strauss un Aļaska · Redzēt vairāk »
Acs
Acis ir orgāni, kuri uztver gaismu un pēc tam pa optisko nervu nosūta uz smadzenēm.
Jaunums!!: Strauss un Acs · Redzēt vairāk »
Akmens laikmets
Akmens laikmeta darbarīki — nazis un cirvis Akmens laikmets ir senākais cilvēces attīstības posms, kad darbarīki un ieroči tika izgatavoti no akmens (it īpaši no krama), koka, kauliem un citiem dabā pieejamajiem materiāliem.
Jaunums!!: Strauss un Akmens laikmets · Redzēt vairāk »
Amerikas Savienotās Valstis
Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.
Jaunums!!: Strauss un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »
Antilopes gnu
Antilopes gnu jeb vienkārši gnu (Connochaetes) ir viena no dobradžu dzimtas (Bovidae) ģintīm, kas pieder vēršantilopju apakšdzimtai (Alcelaphinae).
Jaunums!!: Strauss un Antilopes gnu · Redzēt vairāk »
Aprīlis
Aprīlis pēc Gregora kalendāra ir gada ceturtais mēnesis.
Jaunums!!: Strauss un Aprīlis · Redzēt vairāk »
Arābijas pussala
Arābijas pussala (vai) ir pussala Tuvajos Austrumos.
Jaunums!!: Strauss un Arābijas pussala · Redzēt vairāk »
Aste
Zīdītāja aste ar apmatojumu Aste pārsvarā ir kustīgs dzīvnieku orgāns, kas atrodas ķermeņa aizmugurējā daļā.
Jaunums!!: Strauss un Aste · Redzēt vairāk »
Augļi
Augļu stends Barselonas tirgū Augļi ir ēdami un sulīgi segsēkļu veidojumi no ziediem.
Jaunums!!: Strauss un Augļi · Redzēt vairāk »
Augi
Augu evolūcijas galvenie posmi Augi, augu valsts (Plantae) ir viena no dzīvo organismu valstīm.
Jaunums!!: Strauss un Augi · Redzēt vairāk »
Augstums virs jūras līmeņa
Augstums virs jūras līmeņa (saīsinājumā: augstums v.j.l.) ir absolūtais augstums, kas raksturo Zemes virsmas punkta attālumu pa vertikāli attiecībā pret vidējo jūras līmeni.
Jaunums!!: Strauss un Augstums virs jūras līmeņa · Redzēt vairāk »
Āfrika
Āfrika ir otrs lielākais kontinents pasaulē aiz Eirāzijas gan pēc platības, gan pēc iedzīvotāju skaita.
Jaunums!!: Strauss un Āfrika · Redzēt vairāk »
Āzija
Āzija ir pasaules lielākā kontinenta Eirāzijas austrumu daļa.
Jaunums!!: Strauss un Āzija · Redzēt vairāk »
Baltā krāsa
Baltā krāsa jeb vienkārši balts ir ahromatiskā krāsa līdzās melnajai un pelēkajai.
Jaunums!!: Strauss un Baltā krāsa · Redzēt vairāk »
Centimetrs
Galdnieka mērs ar centimetru iedaļām Centimetrs (cm) ir SI garuma mērvienība — viena simtdaļa no metra.
Jaunums!!: Strauss un Centimetrs · Redzēt vairāk »
Deja
valsi Almaka klubā Londonā (19. gs. karikatūra). Deja ir cilvēka prieka, dvēseles stāvokļa izpausme ar ķermenisko formu palīdzību.
Jaunums!!: Strauss un Deja · Redzēt vairāk »
Diena
terminatoru. Ziemeļu piepolārā zona ir vienmēr apspīdēta (polārā diena), bet dienvidu polārā zona vienmēr aptumšota (polārā nakts) Diena ir diennakts gaišais periods, t.i. laika posms no saullēkta līdz saulrietam.
Jaunums!!: Strauss un Diena · Redzēt vairāk »
Dienvidāfrika
Dienvidāfrika, oficiāli Dienvidāfrikas Republika (Republiek van Suid-Afrika; Republic of South Africa), saīsinājumā DĀR, ir valsts Dienvidāfrikā.
Jaunums!!: Strauss un Dienvidāfrika · Redzēt vairāk »
Dzīvnieki
Dzīvnieki (Animalia, Metazoa) ir liela daudzšūnu organismu grupa, kas spēj kustēties un reaģēt uz apkārtējo vidi, barojas, pārtiekot no citiem organismiem.
Jaunums!!: Strauss un Dzīvnieki · Redzēt vairāk »
Dzelzs
Dzelzs ir ķīmiskais elements ar simbolu Fe un atomskaitli 26.
Jaunums!!: Strauss un Dzelzs · Redzēt vairāk »
Dzirde
250px Dzirde ir norišu kopums, kas palīdz cilvēkiem un dzīvniekiem uztvert skaņas, jeb akustiskās svārstības.
Jaunums!!: Strauss un Dzirde · Redzēt vairāk »
Gaļa
Gaļas produkti Klusā daba'', Klods Monē (1864). Gaļa ir dzīvnieku (parasti siltasiņu) muskuļaudi un taukaudi, ko izmanto pārtikā.
Jaunums!!: Strauss un Gaļa · Redzēt vairāk »
Galva
200px Galva ir cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļa, kurā atrodas mute, smadzenes, redzes, garšas, ožas un dzirdes orgāni.
Jaunums!!: Strauss un Galva · Redzēt vairāk »
Galvaskauss
Suņa galvaskauss Kaķa galvaskauss Zirga galvaskauss Galvaskauss ir kaulu veidojums, kas ir sastopams cilvēkiem un daudziem dzīvniekiem.
Jaunums!!: Strauss un Galvaskauss · Redzēt vairāk »
Garša
Garša ir viena no sarežģītākajām un grūtāk izskaidrojamām maņām.
Jaunums!!: Strauss un Garša · Redzēt vairāk »
Grams
Grams (SI simbols: g) ir metriskā sistēmas masas mērvienība, kas pielīdzināma kilograma daļai.
Jaunums!!: Strauss un Grams · Redzēt vairāk »
Grifi
Grifi jeb maitu lijas, grifu apakšdzimta (Aegypiinae) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) apakšdzimta.
Jaunums!!: Strauss un Grifi · Redzēt vairāk »
Harēms
Turcijā Harēms (turku: harem no arābu Ḥarām, aizliegts) ir vīriešiem aizliegto sieviešu kopuma un viņu apdzīvoto telpu apzīmējums poligāmijas tipa ģimenē.
Jaunums!!: Strauss un Harēms · Redzēt vairāk »
Hiēnu dzimta
Hiēnu dzimtas (Hyaenidae) dzīvnieki ir plēsēju kārtas (Carnivora) kaķveidīgie (Feliformia) zīdītāji.
Jaunums!!: Strauss un Hiēnu dzimta · Redzēt vairāk »
Holesterīns
Holesterīns jeb holesterols ((chole) — 'žults' un στερεός (stereos) — 'ciets') ir izplatītākais dzīvnieku valsts sterīns (zoosterīns).
Jaunums!!: Strauss un Holesterīns · Redzēt vairāk »
Izkārnījumi
Zirgu ekskrementi. Izkārnījumi ir resnās zarnas apakšējās daļas saturs.
Jaunums!!: Strauss un Izkārnījumi · Redzēt vairāk »
Kakls
Kakls ir ķermeņa daļa, kas savieno galvu ar rumpi.
Jaunums!!: Strauss un Kakls · Redzēt vairāk »
Kalahari
Kalahari ir liela tuksnešaina savanna Dienvidāfrikā, aizņem lielāko daļu no Kalahari ieplakas.
Jaunums!!: Strauss un Kalahari · Redzēt vairāk »
Kalcijs
Kalcijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ca un atomskaitli 20.
Jaunums!!: Strauss un Kalcijs · Redzēt vairāk »
Kāja
Kukaiņa kājas diagramma. Kājas ir dzīvnieku un cilvēka ķermeņa daļas, kas nodrošina pārvietošanos.
Jaunums!!: Strauss un Kāja · Redzēt vairāk »
Kārlis Linnejs
Kārlis Linnejs (dzimis, miris) bija zviedru botāniķis, ārsts un zoologs, kas lika pamatus mūsdienu binārās nomenklatūras shēmai.
Jaunums!!: Strauss un Kārlis Linnejs · Redzēt vairāk »
Kilograms
collās) Kilograms (simbols: kg) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) masas pamatmērvienība, kas ir vienāds ar cilindrisku etalonu, kas izgatavots no irīdija-platīna sakausējuma, un atrodas Parīzē Starptautiskajā svaru un mēru birojā (Bureau international des poids et mesures).
Jaunums!!: Strauss un Kilograms · Redzēt vairāk »
Krāsa
Krāsa ir svarīga daļa no cilvēku izteiksmes Krāsa ir gaismas frekvences (viļņa garuma) uztveršana; to var pielīdzināt skaņas tonim, kas ir skaņas frekvences (viļņa garuma) uztveršana.
Jaunums!!: Strauss un Krāsa · Redzēt vairāk »
Krūms
Ceriņu krūms Krūms jeb krūmājs ir augu dzīvības forma; tie ir kokaini, daudzgadīgi augi, kuru augstums ir intervālā no 0,8 līdz 6 metriem.
Jaunums!!: Strauss un Krūms · Redzēt vairāk »
Kuņģis
Kuņģis ir gremošanas orgānu sistēmas maisveida paplašinājums starp barības vadu un tievo zarnu.
Jaunums!!: Strauss un Kuņģis · Redzēt vairāk »
Kukaiņi
Kukaiņi (Insecta) ir posmkāju tipa (Arthropoda) klase ar pasaulē vislielāko sugu daudzveidību.
Jaunums!!: Strauss un Kukaiņi · Redzēt vairāk »
Liellops
Liellops (Bos primigenius taurus) ir liela auguma dobradžu dzimtas (Bovidae) mājlops, kura priekštecis ir izmirušais Eirāzijas taurs (Bos primigenius).
Jaunums!!: Strauss un Liellops · Redzēt vairāk »
Lietus sezona
Dārvinā Lietus sezona jeb mitrā sezona ir gadalaiks, kuram raksturīgi, ka noteiktā laika posmā, parasti dažu mēnešu laikā, no gada nokrišņu daudzuma izkrīt lielākā daļa nokrišņi, galvenokārt, lietus veidā.
Jaunums!!: Strauss un Lietus sezona · Redzēt vairāk »
Ligzda
Dienvidāfrikas bezdelīgu ligzdu kolonija zem tilta Ligzda ir dažādu dzīvnieku būvēts patvērums, kas kalpo par vietu gulēšanai, dzīvošanai un pēcnācēju iznēsāšanai.
Jaunums!!: Strauss un Ligzda · Redzēt vairāk »
M
Burts "M". M ir latīņu alfabēta trīspadsmitais burts.
Jaunums!!: Strauss un M · Redzēt vairāk »
Marts
Marts (par godu Senās Romas kara dievam Marsam) ir gada trešais mēnesis.
Jaunums!!: Strauss un Marts · Redzēt vairāk »
Mājas vista
Mājas vista jeb vienkārši vista (Gallus gallus domesticus) ir fazānu dzimtas (Phasianidae) sarkanās savvaļas vistas (Gallus gallus) viena no pasugām.
Jaunums!!: Strauss un Mājas vista · Redzēt vairāk »
Mājas zirgs
Zirgs jeb mājas zirgs (Equus caballus) ir liels zīdītājs, piederošs vienai no septiņām Equus ģints mūsdienu sugām.
Jaunums!!: Strauss un Mājas zirgs · Redzēt vairāk »
Mēness
Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Kā sugas vārds mēness apzīmē debess ķermeni, kas riņķo ap kādu zvaigzni vai planētu. Mēness attālums līdz Zemei nav konstants, vidēji tas ir 384 400 km. Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (precīzāk 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs). Mēness ir Zemei tuvākais debess ķermenis, tas ir tikai 4 reizes mazāks par Zemi, tāpēc sistēmu Zeme-Mēness sauc arī par dubultplanētu. Mēness astronomiskais simbols ir ☾. Mēness ir otrs spožākais debess spīdeklis pēc Saules, bet, atšķirībā no Saules, tas pats gaismu neizstaro. Mēness atstarotā Saules gaisma ir labi redzama naksnīgajās debesīs. Zeme Mēnesi apgaismo daudzreiz vairāk nekā Mēness Zemi. Uz Mēness nav gaismas kontrastu, atmosfēras kontrastu un ēnas kontrastu. Mēness virsma no Zemes ir labi saskatāma, bet, nokļūstot uz Mēness, Zemes virsma ir saskatāma sliktāk, jo traucē atmosfēra un mākoņi. Tiesa, no Zemes var saskatīt tikai vienu Mēness pusi (librāciju dēļ ilgstošākā laika periodā var redzēt vairāk kā 50% Mēness virsmas), otra puse ir vienmēr vērsta projām no Zemes, un to var apskatīt tikai ar kosmisko aparātu starpniecību. Dažreiz Mēness neredzamo pusi dēvē par Mēness tumšo pusi — tas ir pilnīgi nepareizi, jo Saule, Mēnesim rotējot, apspīd visu tā virsmu. Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins 1969. gadā kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas nolaidās uz Mēness.
Jaunums!!: Strauss un Mēness · Redzēt vairāk »
Melnā krāsa
Melnā krāsa. Melnā krāsa jeb vienkārši melns ir ķermeņu krāsa, kura neatstaro gaismu.
Jaunums!!: Strauss un Melnā krāsa · Redzēt vairāk »
Mode
In ''Following the Fashion'' (1794) Mode ir vispārējais termins noteiktā laikposmā, noteiktā vidē valdošā gaume attiecībā uz apģērbu, apaviem, aksesuāriem, frizūrām, sadzīves priekšmetiem, dzīvesveidu u.t.t. Mode atsaucas uz jebko, kas ir aktuāls cilvēku apģērbā.
Jaunums!!: Strauss un Mode · Redzēt vairāk »
Nags
Rokas pirksta nags Nags ir ragvielas plāksnīte uz locekļu pirkstu galiem, epidermas derivāti.
Jaunums!!: Strauss un Nags · Redzēt vairāk »
Nakts
Nakts uz Zemes (daudzu foto no mākslīgā pavadoņa montāža) Nakts ir laika periods, kad Saule atrodas zem horizonta.
Jaunums!!: Strauss un Nakts · Redzēt vairāk »
Ola
Dažādu putnu un citu dzīvnieku olas Ola ir no organisma ārējā vidē izvadīta olšūna ar apvalkiem.
Jaunums!!: Strauss un Ola · Redzēt vairāk »
Olbaltumvielas
kristāli Olbaltumvielas jeb proteīni (no vai, kas savukārt no (protōs) — 'pirmējs'), nereti saīsināti arī kā olbaltumi vai OBV, ir biopolimēri, lielmolekulāri savienojumi, ko veido līdz pat 20 dažādu α-aminoskābju saturošas lineāras virknes, kurās aminoskābes savstarpēji saistītas ar peptīdsaitēm.
Jaunums!!: Strauss un Olbaltumvielas · Redzēt vairāk »
Pasuga
Pasuga (vispārpieņemtā abreviatūra subsp. vai ssp.) bioloģiskajā sistemātikā ir vai nu par sugu zemāks taksonomiskais rangs, vai arī taksonomiskā grupa šādā rangā.
Jaunums!!: Strauss un Pasuga · Redzēt vairāk »
Pirksts
Cilvēka pēdas pirksti Pirksts (dsk.: digiti) ir iegarena, kustīga plaukstas vai pēdas daļa.
Jaunums!!: Strauss un Pirksts · Redzēt vairāk »
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Jaunums!!: Strauss un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Putni
Putni (Aves) ir ar spalvām klāta endotermiska (siltasiņu) mugurkaulnieku klase, kas dēj olas un primāri ir specializējušies lidošanai.
Jaunums!!: Strauss un Putni · Redzēt vairāk »
Redze
Redze jeb vizuālā uztvere ir viens no maņu veidiem.
Jaunums!!: Strauss un Redze · Redzēt vairāk »
Sarkanā krāsa
Sarkanā krāsa jeb vienkārši sarkans ir krāsa, kura ir redzamās gaismas daļa un tās viļņa garums ir aptuveni no 620 līdz 740 nm.
Jaunums!!: Strauss un Sarkanā krāsa · Redzēt vairāk »
Saule
Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.
Jaunums!!: Strauss un Saule · Redzēt vairāk »
Sauszeme
Klusajā okeānā Sauszeme ir jebkura Zemes platība, kas pastāvīgi atrodas virs jūras līmeņa.
Jaunums!!: Strauss un Sauszeme · Redzēt vairāk »
Savanna
Tanzānijā. Savanna ir bioma (dabas zona), kas izplatīta subekvatoriālajā un tropu joslā.
Jaunums!!: Strauss un Savanna · Redzēt vairāk »
Sēkla
linu sēklas. Sēkla ir sēklaugu vairošanās un izplatīšanas orgāns.
Jaunums!!: Strauss un Sēkla · Redzēt vairāk »
Senā Ēģipte
Piramīdas ir simbols, kas visbiežāk asociējas ar Seno Ēģipti Senā Ēģipte (no), pašnosaukums Kemeta (no Ta-Kemet — "melnā zeme"), bija sena civilizācija, kas pastāvēja Āfrikas ziemeļaustrumos pie Nīlas upes.
Jaunums!!: Strauss un Senā Ēģipte · Redzēt vairāk »
Senā Divupe
Senās Divupes pilsētu lokalizācija mūsdienās. Senā Divupe jeb Mezopotāmija (no — ' starp upēm') bija vissenākā un līdz ar to arī pirmā civilizācija, kurai bija augsti attīstīta kultūra.
Jaunums!!: Strauss un Senā Divupe · Redzēt vairāk »
Senā Roma
Bizantijas impērija Senā Roma bija Seno laiku valsts, kas radās aptuveni 10.
Jaunums!!: Strauss un Senā Roma · Redzēt vairāk »
Septembris
Septembris (— no — 'septiņi') ir gada devītais mēnesis.
Jaunums!!: Strauss un Septembris · Redzēt vairāk »
Skaņa
Maijvabole kustina savus spārnus vidēji 45 reizes sekundē. Tās dūkšanas frekvence ir aptuveni 45 Hz Bite kustina spārnus vidēji 200 reizes sekundē. Tās skanēšanas frekvence ir aptuveni 200 Hz Ods kustina spārnus vidēji 5000 reizes sekundē. Tā sīkšanas frekvence ir aptuveni 5000Hz Skaņa ir mehāniskās enerģijas pārvietošanās elastīgā vielā svārstību veidā.
Jaunums!!: Strauss un Skaņa · Redzēt vairāk »
Smadzenes
Cilvēka smadzenes Smadzenes ir centrālās nervu sistēmas kontroles centrs, kas ir atbildīgs par uzvedību.
Jaunums!!: Strauss un Smadzenes · Redzēt vairāk »
Spārns
Spārns ir dzīvnieku, lielākoties, putnu un kukaiņu, augšējais brīvais loceklis.
Jaunums!!: Strauss un Spārns · Redzēt vairāk »
Strausi
Strausi (Struthio) ir lielu, nelidojošu putnu ģints, kas ir vienīgā ģints strausu dzimtā (Struthionidae).
Jaunums!!: Strauss un Strausi · Redzēt vairāk »
Tauki
Tipiska triglicerīda — glicerīna un miristīnskābes estera — molekulas modelis Tauki ir glicerīna un taukskābju esteri (triglicerīdi) — organiskas dabasvielas, kas pieder pie lipīdiem.
Jaunums!!: Strauss un Tauki · Redzēt vairāk »
Temperatūra
Lielākā temperatūrā molekulas svārstību amplitūda palielinās Temperatūra ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa (vai vielas) sasilšanas pakāpi jeb siltumkustības intensitāti.
Jaunums!!: Strauss un Temperatūra · Redzēt vairāk »
Tuksnesis
border.
Jaunums!!: Strauss un Tuksnesis · Redzēt vairāk »
Urīns
Trauciņš ar cilvēka urīna paraugu Urīns, sarunvalodā čuras, senāk arī mīzali, ir ķermeņa šķidrums, kas veidojas nierēs, uzkrājas urīnpūslī un tiek izvadīts no organisma pa urīnvadiem.
Jaunums!!: Strauss un Urīns · Redzēt vairāk »
Valsts
Valsts ir politiska organizācija, kas, balstoties uz tiesisku varu, nodrošina sabiedrības vadīšanu un esošās politiskās iekārtas pastāvēšanu noteiktā apdzīvotā teritorijā.
Jaunums!!: Strauss un Valsts · Redzēt vairāk »
Vasara
Lauks vasarā Vasara ir gadalaiks mērenajā joslā starp pavasari un rudeni.
Jaunums!!: Strauss un Vasara · Redzēt vairāk »
Zālēdāji
Baltastes brieži ir tipiski zālēdāji Zālēdāji ir organismi, kas anatomiski un fizioloģiski ir pielāgoti uzturā lietot augu pasaules barību.
Jaunums!!: Strauss un Zālēdāji · Redzēt vairāk »
Zebras
Zebras ir Āfrikā dzīvojoši zirgu dzimtas (Equidae) dzīvnieki, kas pazīstami sava melni-balti svītrotā krāsojuma dēļ.
Jaunums!!: Strauss un Zebras · Redzēt vairāk »
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
Jaunums!!: Strauss un Zeme · Redzēt vairāk »
Ziema
Vācijā. Ziema ir aukstākā gada sezona polārajā un mērenajā klimatā, starp rudeni un pavasari.
Jaunums!!: Strauss un Ziema · Redzēt vairāk »
18. gadsimts
18.
Jaunums!!: Strauss un 18. gadsimts · Redzēt vairāk »
19. gadsimts
19.
Jaunums!!: Strauss un 19. gadsimts · Redzēt vairāk »
1966. gads
1966.
Jaunums!!: Strauss un 1966. gads · Redzēt vairāk »
20. gadsimts
20.
Jaunums!!: Strauss un 20. gadsimts · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Struthio camelus, Āfrikas strauss.
