Ātrāk nekā pārlūku!
35 attiecības: Anatols Līvens (virsnieks), Antante, Baltijas landesvērs, Dalbe, Dienvidlatvijas brigāde, Dzelzsdivīzija, Eduards Kalniņš (ministrs), Emanuēls Diparkē, Ernsts Peders, Garkalne (stacija), Golcs, Iecava, Igaunija, Inčukalns, Jānis Balodis (ģenerālis), Johans Laidoners, Jugla (Rīga), Juglas kaujas, Kārlis Ulmanis, Krievijas SFPR, Latvijas Pagaidu valdība, Latvijas PSR, Niedras valdība, Olaine, Pāvels Bermonts, Rīdigers fon der Golcs, Skulte (Skultes pagasts), Sloka (Jūrmala), Stabu iela (Rīga), Stīvens Talents, Strazdumuiža, Tautas padome, Voldemārs Ozols, Ziemeļlatvijas brigāde, 6. rezerves korpuss (Vācija).
Anatols Līvens (virsnieks)
Anatols Leonīds Līvens (—) bija Mežotnes muižnieks, kņazs, Krievijas Impērijas armijas virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks.
Jaunums!!: Strazdumuižas pamiers un Anatols Līvens (virsnieks) · Redzēt vairāk »
Antante
1914. gada Krievijas plakāts par Antanti. Antante (no — 'saprašanās') bija 1907.
Jaunums!!: Strazdumuižas pamiers un Antante · Redzēt vairāk »
Baltijas landesvērs
Landesvēra dalība Latvijas brīvības cīņās līdz Latgales atbrīvošanai. Tīrot ieročus, 1919. gada vasara Baltijas landesvērs ( — 'Baltiešu zemessardze'), retāk Latvijas zemessardze bija nosaukums vācbaltiešu dominētām militārajām vienībām, kas sāka veidoties 1918.
Jaunums!!: Strazdumuižas pamiers un Baltijas landesvērs · Redzēt vairāk »
Dalbe
Dalbe ir apdzīvota vieta Zemgalē, Jelgavas novadā.
Jaunums!!: Strazdumuižas pamiers un Dalbe · Redzēt vairāk »
Dienvidlatvijas brigāde
Atsevišķās latviešu brigādes karavīri 1919. gada pavasarī. Eduards Kalniņš (Ziemeļlatvijas brigādes komandiera vietnieks). Dienvidlatvijas brigāde jeb Atsevišķā latviešu brigāde bija Landesvēra (zemessardzes) latviešu karaspēka daļa, ko pēc uzvaras Cēsu kaujās un Strazdumuižas pamiera 1919.
Jaunums!!: Strazdumuižas pamiers un Dienvidlatvijas brigāde · Redzēt vairāk »
Dzelzsdivīzija
Atsevišķās latviešu brigādes (''Kol. Ballod'') vienību uzbrukums Rīgai 1919. gada 22. maijā. Dzelzsdivīzija (vācu: Eiserne Division), sākotnēji Dzelzsbrigāde, bija Vācijas algotņu karaspēks Latvijas brīvības cīņu laikā, ko izveidoja no demobilizētās Vācijas Impērijas 8. armijas kareivjiem un brīvprātīgiem algotņiem.
Jaunums!!: Strazdumuižas pamiers un Dzelzsdivīzija · Redzēt vairāk »
Eduards Kalniņš (ministrs)
Eduards Kalniņš (—) bija latviešu artilērijas ģenerālis.
Jaunums!!: Strazdumuižas pamiers un Eduards Kalniņš (ministrs) · Redzēt vairāk »
Emanuēls Diparkē
Emanuēls Diparkē (1869—1933), bija Francijas armijas pulkvežleitnants, piedalījās Pirmajā pasaules karā.
Jaunums!!: Strazdumuižas pamiers un Emanuēls Diparkē · Redzēt vairāk »
Ernsts Peders
Ernsts Peders ( —) Igaunijas armijas ģenerālmajors.
Jaunums!!: Strazdumuižas pamiers un Ernsts Peders · Redzēt vairāk »
Garkalne (stacija)
Garkalne (līdz 2011. gadam Ropaži) ir dzelzceļa stacija Ropažu novada Garkalnes pagasta, Garkalnē.
Jaunums!!: Strazdumuižas pamiers un Garkalne (stacija) · Redzēt vairāk »
Golcs
Golcs var būt.
Jaunums!!: Strazdumuižas pamiers un Golcs · Redzēt vairāk »
Iecava
Iecava ir pilsēta Zemgalē, Bauskas novadā.
Jaunums!!: Strazdumuižas pamiers un Iecava · Redzēt vairāk »
Igaunija
Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Strazdumuižas pamiers un Igaunija · Redzēt vairāk »
Inčukalns
Inčukalns ir apdzīvota vieta Siguldas novada Inčukalna pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Strazdumuižas pamiers un Inčukalns · Redzēt vairāk »
Jānis Balodis (ģenerālis)
Balodis kopā ar Latvijas armijas ģenerāļiem 1936. gada 20. februārī. Jozefu Beku Beka 1938. gada oficiālajā vizītē Rīgā Jānis Balodis (—) bija Latvijas Bruņoto spēku virspavēlnieks (1919—1921), armijas ģenerālis, visu šķiru Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, no 1931.
Jaunums!!: Strazdumuižas pamiers un Jānis Balodis (ģenerālis) · Redzēt vairāk »
Johans Laidoners
Johans Laidoners (dzimis 1884. gada 12. februārī Viljandi apriņķī, miris 1953. gada 14. martā Vladimirā) bija igauņu ģenerālis, pirmais Igaunijas armijas virspavēlnieks.
Jaunums!!: Strazdumuižas pamiers un Johans Laidoners · Redzēt vairāk »
Jugla (Rīga)
Jugla ir apkaime Rīgas pilsētas austrumu daļā, Vidzemes priekšpilsētā, Juglas ezera rietumu un Ķīšezera dienvidu piekrastē.
Jaunums!!: Strazdumuižas pamiers un Jugla (Rīga) · Redzēt vairāk »
Juglas kaujas
Cēsu un Juglas kaujas Juglas kauju piemineklis Juglas kaujas (— Rīgas kauja) bija Latvijas brīvības cīņu laikā notikušo Cēsu kauju noslēdzošā fāze, kas beidzās līdz ar Strazdumuižas pamiera parakstīšanu 1919.
Jaunums!!: Strazdumuižas pamiers un Juglas kaujas · Redzēt vairāk »
Kārlis Ulmanis
Kārlis Augusts Vilhelms Ulmanis (dzimis, miris) politiķis, viens no Latvijas valsts izveidotājiem, pirmais Latvijas Pagaidu valdības vadītājs un vairākkārtējs Latvijas Ministru prezidents.
Jaunums!!: Strazdumuižas pamiers un Kārlis Ulmanis · Redzēt vairāk »
Krievijas SFPR
Krievijas Sociālistiskā Federatīvā Padomju Republika (KSFPR, arī Padomju Krievija) (krievu: Росси́йская Социалисти́ческая Федерати́вная Сове́тская Респу́блика) bija valsts, kas izveidojās pēc tam, kad Ļeņina vadītie boļševiki 1917.
Jaunums!!: Strazdumuižas pamiers un Krievijas SFPR · Redzēt vairāk »
Latvijas Pagaidu valdība
Pirmā Latvijas Republikas Pagaidu valdība (Liepāja, 1919. gada aprīlis). Pirmajā rindā no kreisās: Spricis Paegle, Miķelis Valters, Kārlis Ulmanis, Teodors Hermanovskis, Kārlis Kasparsons. Otrajā rindā no kreisās: Jānis Blumbergs, Eduards Strautnieks (tieslietu ministrs), Dāvids Rudzītis (valsts kancelejas direktors), Jānis Zālītis, Kārlis Puriņš Latvijas Tautas Padomes 1918. gada 18. novembra uzsaukums "Latvijas pilsoņiem!" Latvijas Pagaidu valdība bija oficiālais nosaukums Latvijas Republikas pirmajām valdībām no 1918.
Jaunums!!: Strazdumuižas pamiers un Latvijas Pagaidu valdība · Redzēt vairāk »
Latvijas PSR
Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika jeb Latvijas PSR bija 1940.
Jaunums!!: Strazdumuižas pamiers un Latvijas PSR · Redzēt vairāk »
Niedras valdība
Niedras valdība bija provāciska Latvijas Pagaidu valdība, kas pastāvēja no 1919.
Jaunums!!: Strazdumuižas pamiers un Niedras valdība · Redzēt vairāk »
Olaine
Kurzemes un Vidzemes robežas stabi pie Olaines. Olaine ir pilsēta Latvijā, Olaines novada administratīvais centrs.
Jaunums!!: Strazdumuižas pamiers un Olaine · Redzēt vairāk »
Pāvels Bermonts
Pāvels Bermonts-Avalovs (dzimis Tbilisi, miris, pēc citiem datiem 1966. vai 1974. gadā Ņujorkā) bija krievu militārpersona, monarhists un Krievijas impērijas nedalāmības piekritējs.
Jaunums!!: Strazdumuižas pamiers un Pāvels Bermonts · Redzēt vairāk »
Rīdigers fon der Golcs
Rīdigers fon der Golcs, pilnajā vārdā Gustavs Ādolfs Joahims Rīdigers fon der Golcs (dzimis, miris) bija Vācijas Impērijas virsnieks, grāfs, 1919.
Jaunums!!: Strazdumuižas pamiers un Rīdigers fon der Golcs · Redzēt vairāk »
Skulte (Skultes pagasts)
Skulte ir apdzīvota vieta Limbažu novada Skultes pagastā.
Jaunums!!: Strazdumuižas pamiers un Skulte (Skultes pagasts) · Redzēt vairāk »
Sloka (Jūrmala)
Sloka ir Jūrmalas pilsētas daļa Lielupes kreisajā krastā tās rietumu daļā.
Jaunums!!: Strazdumuižas pamiers un Sloka (Jūrmala) · Redzēt vairāk »
Stabu iela (Rīga)
Stabu iela ir Rīgas iela, Centra rajona Centra apkaimē un Latgales priekšpilsētas Avotu apkaimē.
Jaunums!!: Strazdumuižas pamiers un Stabu iela (Rīga) · Redzēt vairāk »
Stīvens Talents
Stīvens Džordžs Talents (1884—1958) bija Britu impērijas armijas virsnieks un militārais ierēdnis.
Jaunums!!: Strazdumuižas pamiers un Stīvens Talents · Redzēt vairāk »
Strazdumuiža
Strazdumuižas dzīvojamā ēka (Pihlava villa) Strazdumuižas kokvilnas manufaktūra (M.A. Mihelsona zīmējums). Strazdumuiža bija muiža Biķernieku draudzes novadā, tagad Juglas apkaimē Rīgā, no kuras saglabājušās vairākas koka ēkas un Strazdumuižas parks.
Jaunums!!: Strazdumuižas pamiers un Strazdumuiža · Redzēt vairāk »
Tautas padome
Latvijas Tautas Padomes prezidijs 1918. gadā. No kreisās: priekšsēža otrs biedrs Gustavs Zemgals, sekretārs Erasts Bite, sekretārs Emīls Skubiķis, priekšsēdis Jānis Čakste, sekretārs Staņislavs Kambala, priekšsēža pirmais biedrs Marģers Skujenieks Latvijas Tautas padome bija pagaidu likumdevēja iestāde, kas aizstāja Latviešu Pagaidu Nacionālo Padomi un pastāvēja līdz pirmajām demokrātiskām parlamenta vēlēšanām (kuras 1918. un 1919. gadā nebija iespējams realizēt vācu okupācijas un vēlāk lielinieciskās aktīvas karadarbības apstākļos).
Jaunums!!: Strazdumuižas pamiers un Tautas padome · Redzēt vairāk »
Voldemārs Ozols
Voldemārs Ozols (—) bija latviešu virsnieks un militārais teorētiķis.
Jaunums!!: Strazdumuižas pamiers un Voldemārs Ozols · Redzēt vairāk »
Ziemeļlatvijas brigāde
Ziemeļlatvijas brigādes un Igaunijas armijas virsnieki Cēsīs 1919. gada 6. jūnijā. Centrā, ģērbies mētelī – Ziemeļlatvijas brigādes komandieris pulkvedis Jorģis Zemitāns. Ziemeļlatvijas brigāde bija latviešu militārais formējums Latvijas brīvības cīņu laikā, kas no 1919.
Jaunums!!: Strazdumuižas pamiers un Ziemeļlatvijas brigāde · Redzēt vairāk »
6. rezerves korpuss (Vācija)
Vācijas austrumu robežu aizsardzībai izveidotās karaspēka vienības 1919. gada aprīlī. 6. rezerves korpuss (VI. R.K.) bija izvietots Kurzemē, Zemgalē un Žemaitijā. Vācijas impērijas 6.
Jaunums!!: Strazdumuižas pamiers un 6. rezerves korpuss (Vācija) · Redzēt vairāk »
