Ātrāk nekā pārlūku!
32 attiecības: Aleksandrs Johans Stenders, Ampīrs, Baznīca (celtne), Frīdrihs Kazimirs Ketlers, Gothards Frīdrihs Stenders, Gothards Ketlers, I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki, Jēkabpils novads, Johans Kristiāns Stenders, Johans Stenders, Kārlis Gotlobs Stenders, Koknese, Kurzemes guberņa, Kurzemes un Zemgales hercogi, Latviešu Avīzes, Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca, Lielais mēris Latvijā, Livonijas ordenis, Luterisms, Mājas Viesis, Ojārs Feldbergs, Plāteri, Poļu—zviedru karš (1600—1629), Rīgas Latviešu biedrība, Sēlija, Sēlpils draudzes novads, Sēlpils fogti, Vārenbrokas muiža, Vecsēlpils, Viesīte, Viesītes luterāņu baznīca, 1905. gada revolūcija Latvijā.
Aleksandrs Johans Stenders
Aleksandrs Johans Stenders, (Alexander Johann Stender) saukts par Jauno Stenderu (dzimis 1744. gada 4. novembrī, miris 1819. gada 20. novembrī), bija luterāņu teologs un apgaismotājs, Sēlpils pilskunga tiesas prāvests (no 1787), Sēlpils un Sunākstes mācītājs (1796—1819), Gotharda Frīdriha Stendera (Vecā Stendera) dēls.
Jaunums!!: Sunākstes luterāņu baznīca un Aleksandrs Johans Stenders · Redzēt vairāk »
Ampīrs
Mēbeles ampīra stilā. Ampīrs (no — 'impērija') ir klasicisma stila paveids Eiropas arhitektūrā un lietišķajā mākslā 19. gadsimta 1.
Jaunums!!: Sunākstes luterāņu baznīca un Ampīrs · Redzēt vairāk »
Baznīca (celtne)
Rīgas Svētā Pētera baznīca. Baznīca (no senkrievu: божница — 'dievnīca') ir celtne, kuras galvenais mērķis ir kalpot par vietu, kur sanākt kopā kristiešu draudzei.
Jaunums!!: Sunākstes luterāņu baznīca un Baznīca (celtne) · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Kazimirs Ketlers
Hercoga Frīdriha Kazimira attēls uz 1689. gadā Jelgavā kaltā zelta dukāta. Apliecoši uzraksti: FRID:CAS:IN.L.CVR:E.SEM:DVX (Kurzemes un Zemgales hercogs Frīdrihs Kazimirs) un MONETA NO VA AVREA (jaunā zelta monēta). Frīdrihs II Kazimirs Ketlers (dzimis Jelgavā (Mītavā), miris) bija hercoga Jēkaba dēls, Kurzemes hercogs no 1682.
Jaunums!!: Sunākstes luterāņu baznīca un Frīdrihs Kazimirs Ketlers · Redzēt vairāk »
Gothards Frīdrihs Stenders
Birzgales, vēlāk Žeimeles luterāņu mācītājs Gothards Frīdrihs Stenders (1753). Stendera izgudrotās veļasmašīnas apraksts (Jelgava, 1765). Gothards Frīdrihs Stenders, arī Ģederts Fridriks Štenders (Gotthard Friedrich Stender), saukts par Veco Stenderu (dzimis, miris), bija apgaismības laikmeta vācbaltiešu luterāņu teologs, Sēlpils un Sunākstes mācītājs, latviešu laicīgās rakstniecības dibinātājs, "Latviešu valodas vārdnīcas" (Lettisches Lexikon, 1789) autors.
Jaunums!!: Sunākstes luterāņu baznīca un Gothards Frīdrihs Stenders · Redzēt vairāk »
Gothards Ketlers
Gothards I Ketlers (dzimis netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris Mītavā) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas vietvaldis.
Jaunums!!: Sunākstes luterāņu baznīca un Gothards Ketlers · Redzēt vairāk »
I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki
Pirmajiem Latviešu dziedāšanas svētkiem veltīts izdevums (1873). Svinīgais gājiens no Rīgas Latviešu biedrības. Dikļu vīru koris (dibināts 1864. gadā) Pirmajos vispārīgajos latviešu dziesmu svētkos. Pirmie vispārīgie latviešu dziedāšanas svētki notika 1873.
Jaunums!!: Sunākstes luterāņu baznīca un I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki · Redzēt vairāk »
Jēkabpils novads
Jēkabpils novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Sunākstes luterāņu baznīca un Jēkabpils novads · Redzēt vairāk »
Johans Kristiāns Stenders
Johans Kristiāns Stenders (Johann Christian Stender, 1787–1862) bija luterāņu teologs, Sēlpils un Sunākstes mācītājs, Aleksandra Johana Stendera (Jaunā Stendera) dēls.
Jaunums!!: Sunākstes luterāņu baznīca un Johans Kristiāns Stenders · Redzēt vairāk »
Johans Stenders
Johans Stenders var būt.
Jaunums!!: Sunākstes luterāņu baznīca un Johans Stenders · Redzēt vairāk »
Kārlis Gotlobs Stenders
Kārlis Gotlobs Stenders (Karl Gottlob Stender, 1830–1894) bija luterāņu teologs, Sēlpils un Sunākstes mācītājs, Johana Kristiāna Stendera dēls.
Jaunums!!: Sunākstes luterāņu baznīca un Kārlis Gotlobs Stenders · Redzēt vairāk »
Koknese
Koknese ir pilsēta Aizkraukles novadā Vidzemes dienvidos.
Jaunums!!: Sunākstes luterāņu baznīca un Koknese · Redzēt vairāk »
Kurzemes guberņa
Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas Impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.
Jaunums!!: Sunākstes luterāņu baznīca un Kurzemes guberņa · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogi
Nosacīts Ketleru dzimtas ģerbonis (katra dzimtas locekļa lietotais ģerbonis atšķīrās pēc dzimtai kopīgo objektu vai krāsu izvietojuma) Bīronu dzimtas ģerbonis Kurzemes un Zemgales hercogi, oficiāli Kurzemes un Zemgales hercogi Livonijā ( — Ar Dieva žēlastību Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogs), īsāk Kurzemes hercogi, bija valdnieki Kurzemes un Zemgales hercogistē (1562—1795).
Jaunums!!: Sunākstes luterāņu baznīca un Kurzemes un Zemgales hercogi · Redzēt vairāk »
Latviešu Avīzes
"Latviešu Avīzes" (1868). "Latviešu Avīzes" (vecajā ortogrāfijā: Latweeschu Awises) bija visilgāk izdotais preses izdevums (1822—1915) latviešu valodā, ko iespieda Jelgavā reizi nedēļā, no 1901.
Jaunums!!: Sunākstes luterāņu baznīca un Latviešu Avīzes · Redzēt vairāk »
Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca
Rīgas Doms, LELB arhibīskapa katedrāle. Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca (LELB) ir publiski tiesiska rakstura luterāņu draudžu organizācija, kas savā darbībā ievēro Latvijas Republikas Satversmi un likumus un savā iekšējā dzīvē ir patstāvīga.
Jaunums!!: Sunākstes luterāņu baznīca un Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca · Redzēt vairāk »
Lielais mēris Latvijā
Žanis Karlsons. Lielais mēris Kurzemē (1936). Lielais mēris ir apzīmējums mēra epidēmijai, kas Lielā Ziemeļu kara laikā 1700.
Jaunums!!: Sunākstes luterāņu baznīca un Lielais mēris Latvijā · Redzēt vairāk »
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Jaunums!!: Sunākstes luterāņu baznīca un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »
Luterisms
Luterisms (arī luterānisms, luterticība) ir kristīgās mācības un ekleziālās organizācijas tradīcija, kas radusies 16. gadsimtā Mārtiņa Lutera aizsāktajā reformācijas procesā.
Jaunums!!: Sunākstes luterāņu baznīca un Luterisms · Redzēt vairāk »
Mājas Viesis
„Mājas Viesis” (1856—1910, vecajā ortogrāfijā: Mahjas Weesis) bija populārs latviešu laikraksts, kas iepretī jau agrāk izdotajām "Latviešu Avīzēm" pauda pārliecību, ka tikai latvieši paši, nevis vācbaltiešu mācītāji, spēj veidot pilnvērtīgu savas tautas kultūru.
Jaunums!!: Sunākstes luterāņu baznīca un Mājas Viesis · Redzēt vairāk »
Ojārs Feldbergs
Ojārs Arvīds Feldbergs (dzimis 1947. gada 10. janvārī Rīgā) ir latviešu tēlnieks.
Jaunums!!: Sunākstes luterāņu baznīca un Ojārs Feldbergs · Redzēt vairāk »
Plāteri
Plāteru-Zībergu dzimtas ģerbonis Plāteri jeb par Plāteriem saukti dzimtkungi no Brēles, pēc 1803.
Jaunums!!: Sunākstes luterāņu baznīca un Plāteri · Redzēt vairāk »
Poļu—zviedru karš (1600—1629)
Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt Latvijas teritorijā.
Jaunums!!: Sunākstes luterāņu baznīca un Poļu—zviedru karš (1600—1629) · Redzēt vairāk »
Rīgas Latviešu biedrība
Rīgas Latviešu biedrības karogs (reverss) Latviešu biedrības nams Rīgas Latviešu biedrība (RLB) ir viena no vecākajām latviešu sabiedriskajām organizācijām, kas dibināta 1868.
Jaunums!!: Sunākstes luterāņu baznīca un Rīgas Latviešu biedrība · Redzēt vairāk »
Sēlija
Sēlija, agrāk saukta arī par Augšzemi, ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas ietver teritoriju no Aizkraukles novada pie Zemgales robežas līdz pat Krāslavas novadam Baltkrievijas pierobežā.
Jaunums!!: Sunākstes luterāņu baznīca un Sēlija · Redzēt vairāk »
Sēlpils draudzes novads
Sēlpils draudzes novads (''Selburgische Kirschpiel'') 1770. gada kartē. Sēlpils draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Sēlpils draudzes novads bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Sēlpils virspilskunga iecirkņa Jaunjelgavas pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Friedrichsstadt), vēlākā Kurzemes guberņas Jaunjelgavas apriņķa sastāvā.
Jaunums!!: Sunākstes luterāņu baznīca un Sēlpils draudzes novads · Redzēt vairāk »
Sēlpils fogti
Sēlpils fogteja (pēc 1525). Sēlpils fogti bija Livonijas ordeņa Sēlpils fogtejas pārvaldnieki līdz 1559.
Jaunums!!: Sunākstes luterāņu baznīca un Sēlpils fogti · Redzēt vairāk »
Vārenbrokas muiža
Vārenbrokas muižas jeb Vārnavas muižas kungu māja atrodas Jēkabpils novada Vārnavā, 3 km uz dienvidiem no Piksteres ezera.
Jaunums!!: Sunākstes luterāņu baznīca un Vārenbrokas muiža · Redzēt vairāk »
Vecsēlpils
Vecsēlpils, agrāk — Sēlpils vai Sērpils, ir mazciems Jēkabpils novada Sēlpils pagastā, Daugavas kreisajā krastā, apmēram 1 km no Sēlpils baznīcas.
Jaunums!!: Sunākstes luterāņu baznīca un Vecsēlpils · Redzēt vairāk »
Viesīte
Viesīte ir pilsēta Sēlijā, Jēkabpils novadā.
Jaunums!!: Sunākstes luterāņu baznīca un Viesīte · Redzēt vairāk »
Viesītes luterāņu baznīca
Viesītes Evaņģēliski luteriskā baznīca jeb Viesītes Brīvības baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams Viesītē Sēlijā.
Jaunums!!: Sunākstes luterāņu baznīca un Viesītes luterāņu baznīca · Redzēt vairāk »
1905. gada revolūcija Latvijā
Brīvības piemineklī 1905. gada piemineklis Rīgā, netālu no 13. janvāra demonstrantu apšaušanas vietas Daugavmalā 1905.
Jaunums!!: Sunākstes luterāņu baznīca un 1905. gada revolūcija Latvijā · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Sunākstes Baltās baznīca, Sunākstes Evaņģēliski luteriskā baznīca, Sunākstes baznīca.
