Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Superkontinents

Indekss Superkontinents

Pangeja pirms aptuveni 300 miljoniem gadu Superkontinents ir ģeoloģisks termins, kas apzīmē sauszemes masu, kas sevī ietver vairāk nekā vienu kontinentālās Zemes garozas gabalu (kratonu).

22 attiecības: Afroeirāzija, Amāzija, Amerika, Astenosfēra, Ūra, Baltika (kontinents), Dienvidu puslode, Eirāzija, Gondvāna, Kalahari kratons, Kontinents, Kontinentu dreifs, Kratons, Laurāzija, Litosfēra, Magma, Paleozojs, Pangeja, Plātņu tektonika, Sauszeme, Zeme, Zemes garoza.

Afroeirāzija

Afroirāzijas kontūra Afroeirāzija vai retāk Afrāzija vai Eirafrāzija, ir termini, kas lietoti, lai aprakstītu Eirāziju un Āfriku, kā vienu kontinentu.

Jaunums!!: Superkontinents un Afroeirāzija · Redzēt vairāk »

Amāzija

Amāzija ir nākotnē iespējams superkontinents, kas varētu veidoties, apvienojoties Āzijai un Ziemeļamerikai, un ir alternatīva Pēdējai Pangejai.

Jaunums!!: Superkontinents un Amāzija · Redzēt vairāk »

Amerika

Pasaules karte, zaļā krāsā — Amerika Amerika ir pasaules daļa, kas apvieno divus kontinentus — trampu un mediņu — kopā ar tām tuvumā esošajām salām.

Jaunums!!: Superkontinents un Amerika · Redzēt vairāk »

Astenosfēra

Zemes šķērsgriezums - astenosfēra atbilst augšējai mantijai Astenosfēra (no izdomāta grieķu vārda a + sthenos - "bez spēka") - viens no slāņiem, kas veido Zemi, atrodas zem litosfēras dziļumā no 60 - 210 kilometriem līdz 300 - 410 km.

Jaunums!!: Superkontinents un Astenosfēra · Redzēt vairāk »

Ūra

Ūras drupas Ūra bija nozīmīga Šumeras pilsētvalsts Divupē mūsdienu Irākas teritorijā.

Jaunums!!: Superkontinents un Ūra · Redzēt vairāk »

Baltika (kontinents)

Rodinijas superkontinenta daļa pirms 750 miljoniem gadu. Kembrija periodā pirms 550 miljoniem gadu. Eiramerikas superkontinenta daļa karbona periodā pirms 300 miljoniem gadu. Baltika bija sens kontinents, kas radās pirms apmēram 1800 miljoniem gadu un pastāvēja gan atsevišķi, gan kā vairāku superkontinentu daļa no proterozoja līdz paleozojam.

Jaunums!!: Superkontinents un Baltika (kontinents) · Redzēt vairāk »

Dienvidu puslode

Dienvidu puslode Dienvidu puslode ir puse no jebkura debesu ķermeņa virsmas, kas atrodas dienvidos no ekvatora.

Jaunums!!: Superkontinents un Dienvidu puslode · Redzēt vairāk »

Eirāzija

Eirāzija Eirāzija ir uz Zemes lielākā sauszemes teritorija, kas apvieno Eiropu un Āziju.

Jaunums!!: Superkontinents un Eirāzija · Redzēt vairāk »

Gondvāna

Gondvāna paleoģeogrāfijā bija viens no diviem Zemes superkontinentiem (otrs bija Laurāzija).

Jaunums!!: Superkontinents un Gondvāna · Redzēt vairāk »

Kalahari kratons

Kalahari kratons ir kratons, kas aizņem Dienvidāfrikas centrālo un ziemeļu daļu, Lesoto ziemeļu daļu, Svazilendu, Mozambikas dienvidrietumu malu, Zimbabves centrālo un dienvidu daļu, gandrīz visu Botsvānu un Namībijas dienvidaustrumu daļu.

Jaunums!!: Superkontinents un Kalahari kratons · Redzēt vairāk »

Kontinents

Āzijā. Kontinents (tulkojumā "kopā turēta zeme") ir liels sauszemes masīvs, ko no visām pusēm apskalo jūras un/vai okeāns.

Jaunums!!: Superkontinents un Kontinents · Redzēt vairāk »

Kontinentu dreifs

1858. gada ilustrācija, kurā demonstrēts, ka mūsdienu kontinenti agrāk veidojuši vienotu kontinentu Kontinentu dreifs ir Zemes kontinentu pārvietošanās attiecībā pret citiem kontinentiem.

Jaunums!!: Superkontinents un Kontinentu dreifs · Redzēt vairāk »

Kratons

Kratons (no, kratos — ‘spēks’) ir senākā un stabilākā kontinentālās Zemes garozas daļa, kas pārdzīvojusi kontinentu un superkontinentu apvienošanos un dalīšanos vismaz 500 miljonus gadu ilgi, t.i. veidojušies prekembrijā.

Jaunums!!: Superkontinents un Kratons · Redzēt vairāk »

Laurāzija

Laurāzijas un Gondvānas superkontinentu karte Laurāzija paleoģeogrāfijā bija viens no diviem Zemes superkontinentiem (otrs bija Gondvāna).

Jaunums!!: Superkontinents un Laurāzija · Redzēt vairāk »

Litosfēra

Zemes šķērsgriezums - litosfēra iekļauj Zemes garozu un daļu no augšējās mantijas. Litosfēra (no grieķu - "klinšainā sfēra") - sacietējis planētas ārējais slānis.

Jaunums!!: Superkontinents un Litosfēra · Redzēt vairāk »

Magma

Magma ir izkausēts iezis, kas atrodas Zemes (vai jebkuras citas cietas planētas) dzīlēs.

Jaunums!!: Superkontinents un Magma · Redzēt vairāk »

Paleozojs

Devona periodā radušies pirmatnējie augi mākslinieka skatījumā Paleozojs (palaios — ‘sens, vecs’) ir ģeoloģiskās laika skalas ēra, kas ietilpst fanerozoja eonā, un sīkāk dalās 6 ģeoloģiskajos periodos: kembrijā, ordovikā, silūrā, devonā, karbonā un permā.

Jaunums!!: Superkontinents un Paleozojs · Redzēt vairāk »

Pangeja

Mūsdienu kontinentu izvietojums Pangejā Pangeja (no pan "viss" un Γαῖα Gaia "Zeme", latinizēta kā Gæa) bija superkontinents, kas izveidojās paleozojā un sadalījās mezozoja ērā.

Jaunums!!: Superkontinents un Pangeja · Redzēt vairāk »

Plātņu tektonika

Zemes garozas plātņu kustība Plātņu tektonika ir mūsdienu ģeoloģiska teorija par litosfēras kustību.

Jaunums!!: Superkontinents un Plātņu tektonika · Redzēt vairāk »

Sauszeme

Klusajā okeānā Sauszeme ir jebkura Zemes platība, kas pastāvīgi atrodas virs jūras līmeņa.

Jaunums!!: Superkontinents un Sauszeme · Redzēt vairāk »

Zeme

Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.

Jaunums!!: Superkontinents un Zeme · Redzēt vairāk »

Zemes garoza

kodola līdz eksosfērai. Ģeoloģijā garoza ir planētas ārējais slānis, daļa no tās litosfēras.

Jaunums!!: Superkontinents un Zemes garoza · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »