Ātrāk nekā pārlūku!
39 attiecības: Baroks, Baznīca (celtne), Burtnieki, Burtnieku luterāņu baznīca, Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca, Cesvaine, Frīdrihs Lādegasts, Gauja, Heinrihs Andreass Konciuss, Johans I fon Lūne, Katoļticība, Kokmuiža, Krievijas cariste, Kultūras mantojums, Latvijas brīvības cīņas, Latvijas PSR, Lielais Ziemeļu karš, Livonija, Livonijas karš, Livonijas landtāgs, Livonijas ordenis, Luterisms, Matīšu evaņģēliski luteriskā baznīca, Otrais pasaules karš, Poļu—zviedru karš (1600—1629), Rīgas arhibīskapi (1255—1562), Romānika, Tālavas dalīšanas līgums, Trikātas luterāņu baznīca, Valmiera, Valmieras Livonijas ordeņa pils, Valmieras muzejs, Vartbergas Hermaņa Livonijas hronika, Villekens fon Endorps, Zobenbrāļu ordenis, Zviedru Vidzeme, 1283. gads, 1554. gads, 28. oktobris.
Baroks
Karavadžo glezna "Svētā Pētera krustā sišana" (1601) Baroks bija mākslas stils, kas aizsākās Eiropā ap 1600.
Jaunums!!: Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca un Baroks · Redzēt vairāk »
Baznīca (celtne)
Rīgas Svētā Pētera baznīca. Baznīca (no senkrievu: божница — 'dievnīca') ir celtne, kuras galvenais mērķis ir kalpot par vietu, kur sanākt kopā kristiešu draudzei.
Jaunums!!: Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca un Baznīca (celtne) · Redzēt vairāk »
Burtnieki
Burtnieki ir apdzīvota vieta Valmieras novada Burtnieku pagastā, Burtnieka ezera dienvidu krastā.
Jaunums!!: Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca un Burtnieki · Redzēt vairāk »
Burtnieku luterāņu baznīca
Burtnieku baznīca un mācītājmuiža mūsdienās (2015) Burtnieku baznīca pirms Pirmā pasaules kara Burtnieku evanģēliski luteriskā baznīca ir luterāņu dievnams, kas atrodas pie Dūres, Burtnieku ezera dienvidaustrumu krastā Valmieras novadā.
Jaunums!!: Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca un Burtnieku luterāņu baznīca · Redzēt vairāk »
Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca
Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca ir luterāņu dievnams, kas atrodas Cēsīs.
Jaunums!!: Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca un Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca · Redzēt vairāk »
Cesvaine
Cesvaine ir pilsēta Vidzemes centrālajā daļā 164 km no Rīgas.
Jaunums!!: Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca un Cesvaine · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Lādegasts
Frīdrihs Lādegasts (dzimis, miris) bija Saksijas izcelsmes vācu ērgeļmeistars 19.
Jaunums!!: Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca un Frīdrihs Lādegasts · Redzēt vairāk »
Gauja
Gaujas sateces baseins (oranžs) Gauja ir Latvijas garākā upe, kas tek tikai pa Latvijas teritoriju.
Jaunums!!: Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca un Gauja · Redzēt vairāk »
Heinrihs Andreass Konciuss
Heinrihs Andreass Konciuss (dzimis 1708. gadā, miris 1792. vai 1795. gadā) bija vācu ērģeļbūvnieks, kurš lielu daļu no mūža darbojās Latvijā.
Jaunums!!: Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca un Heinrihs Andreass Konciuss · Redzēt vairāk »
Johans I fon Lūne
Johans I fon Lūne jeb Jānis no Lūnes (vācu: Johannes I von Lune, latīņu: Iohannes à Lunen), kļūdaini saukts arī par Jāni Līnenu, bija Rīgas arhibīskaps 1273.-1284.
Jaunums!!: Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca un Johans I fon Lūne · Redzēt vairāk »
Katoļticība
Svētā Pētera bazilika jeb Vatikāna bazilika Katoļticība jeb katolicisms ((katholikos) — 'visaptverošs', 'vispasaules') ir vispārīgs termins, ar kuru apzīmē vienu no kristietības virzieniem, kas izveidojās, kad Kristīgā baznīca sašķēlās katoļticīgajos un pareizticīgajos.
Jaunums!!: Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca un Katoļticība · Redzēt vairāk »
Kokmuiža
Kokmuiža var būt.
Jaunums!!: Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca un Kokmuiža · Redzēt vairāk »
Krievijas cariste
Krievijas cariste bija valsts (1547–1721) tagadējās Krievijas Federācijas Eiropas, vēlāk arī Sibīrijas daļā.
Jaunums!!: Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca un Krievijas cariste · Redzēt vairāk »
Kultūras mantojums
Rīgā Kultūras mantojums ir uzkrātu māksliniecisku, arhitektonisku, muzikālu, literāru un zinātnisku resursu kopums, kas saņemti mantojumā no pagātnes.
Jaunums!!: Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca un Kultūras mantojums · Redzēt vairāk »
Latvijas brīvības cīņas
Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas Neatkarības karš bija karš pret jaundibinātās Latvijas Republikas teritorijā iebrukušo Padomju Krievijas karaspēku, kas izvērtās cīņās par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas republiku.
Jaunums!!: Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »
Latvijas PSR
Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika jeb Latvijas PSR bija 1940.
Jaunums!!: Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca un Latvijas PSR · Redzēt vairāk »
Lielais Ziemeļu karš
Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Jaunums!!: Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca un Livonija · Redzēt vairāk »
Livonijas karš
Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).
Jaunums!!: Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca un Livonijas karš · Redzēt vairāk »
Livonijas landtāgs
Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca, kurā notika Livonijas landtāgu kopsēdes. 1567. gada Rīgas landtāga lēmums (recess) pēc hercoga Gorharda priekšlikuma par luterāņu baznīcu būvi. Livonijas landtāgs (- "Livonijas zemes sapulce") jeb Livonijas konvents bija Livonijas konfederācijas pārstāvju sapulce 15.
Jaunums!!: Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca un Livonijas landtāgs · Redzēt vairāk »
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Jaunums!!: Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »
Luterisms
Luterisms (arī luterānisms, luterticība) ir kristīgās mācības un ekleziālās organizācijas tradīcija, kas radusies 16. gadsimtā Mārtiņa Lutera aizsāktajā reformācijas procesā.
Jaunums!!: Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca un Luterisms · Redzēt vairāk »
Matīšu evaņģēliski luteriskā baznīca
Matīšu evaņģēliski luteriskā baznīca Matīšu evaņģēliski luteriskā baznīca ir luteriešu dievnams Valmieras novada Matīšos.
Jaunums!!: Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca un Matīšu evaņģēliski luteriskā baznīca · Redzēt vairāk »
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Jaunums!!: Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Poļu—zviedru karš (1600—1629)
Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt Latvijas teritorijā.
Jaunums!!: Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca un Poļu—zviedru karš (1600—1629) · Redzēt vairāk »
Rīgas arhibīskapi (1255—1562)
Rīgas arhibīskapu ģerbonis (J. Siebmacher, 1605) Rīgas arhibīskapi bija augstākie laicīgie valdnieki Rīgas arhibīskapijas teritorijā, ko viņi pārvaldīja no 1255.
Jaunums!!: Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca un Rīgas arhibīskapi (1255—1562) · Redzēt vairāk »
Romānika
Rīgas Svētā Jura baznīcas logs romānikas stilā. Romānika ir mākslas stils, kas bija izplatīts Eiropā 10.-13.
Jaunums!!: Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca un Romānika · Redzēt vairāk »
Tālavas dalīšanas līgums
Tālavas dalīšanas līguma teksts un citi no tā izrietošie lēmumi ietverti Latvijas Vēstures institūta apgāda izdotajā dokumentu krājumā "Senās Latvijas vēstures avoti" (1937-1940) Tālavas dalīšanas līgums ir 1224.
Jaunums!!: Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca un Tālavas dalīšanas līgums · Redzēt vairāk »
Trikātas luterāņu baznīca
Trikātas Svētā Jāņa baznīca mūsdienās (2000). Trikātas Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca ir luterāņu dievnams, kas atrodas Valmieras novada Trikātā, viena no vecākajām baznīcām Latvijā.
Jaunums!!: Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca un Trikātas luterāņu baznīca · Redzēt vairāk »
Valmiera
Valmiera ir pilsēta Vidzemes centrālajā daļā, Valmieras novada administratīvais centrs, viena no desmit Latvijas valstspilsētām.
Jaunums!!: Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca un Valmiera · Redzēt vairāk »
Valmieras Livonijas ordeņa pils
Priekšpils drupas mūsdienās. Valmieras cietokšņa aplenkums. Pa kreisi redzama pils ar priekšpili un diviem sargtorņiem. Pa labi pilsēta ar baznīcu un aizsargmūri. Skats uz Valmieras pils sienu un Sv.Sīmaņa baznīcu pirms Pirmā pasaules kara. Valmieras viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa mestra pils ar priekšpili un nocietinātu Valmieras pilsētu 13.—17.
Jaunums!!: Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca un Valmieras Livonijas ordeņa pils · Redzēt vairāk »
Valmieras muzejs
Valmieras muzejs atrodas Valmieras senpilsētas teritorijā.
Jaunums!!: Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca un Valmieras muzejs · Redzēt vairāk »
Vartbergas Hermaņa Livonijas hronika
Vartbergas Hermaņa Livonijas hronika (latīniski: Chronicon Livoniae) bija Livonijas ordeņa oficiālā historiogrāfija.
Jaunums!!: Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca un Vartbergas Hermaņa Livonijas hronika · Redzēt vairāk »
Villekens fon Endorps
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs" Villekens fon Endorps jeb Vilekīns (vācu: Willekîn, Wilhelmus), kristītajā vārdā Vilhelms no Nindorfas jeb Vilhelms Šurborgs (latīņu: Wilhelmus von Surborch, miris 1287. gada 26. martā), bija Livonijas ordeņa mestrs no 1282.
Jaunums!!: Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca un Villekens fon Endorps · Redzēt vairāk »
Zobenbrāļu ordenis
Zobenbrāļu ordenis (1202—1237) jeb Kristus Bruņinieku brālība bija vācu bruņinieku-mūku ordenis Livonijā 13.
Jaunums!!: Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca un Zobenbrāļu ordenis · Redzēt vairāk »
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Jaunums!!: Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca un Zviedru Vidzeme · Redzēt vairāk »
1283. gads
1283.
Jaunums!!: Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca un 1283. gads · Redzēt vairāk »
1554. gads
1554.
Jaunums!!: Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca un 1554. gads · Redzēt vairāk »
28. oktobris
28.
Jaunums!!: Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca un 28. oktobris · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Sv.Sīmaņa baznīca, Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca, Valmieras Sīmaņa baznīca, Valmieras luterāņu baznīca.
