Ātrāk nekā pārlūku!
168 attiecības: Akmeņogles, Anglija, Arktika, Arktikugoļ, Augājs, Aviācija, Špicbergena, Ģipsis, Ūlava V Zeme, Īsfjords, Ķīna (reģions), Ņūtona kalns, Baranuvka, Barbarosa (plāns), Barenca jūra, Barenca sala, Barencburga, Brīvā ekonomiskā zona, Bruņuzivis, Centrāleiropas laiks, Centrāleiropas vasaras laiks, Cirkonijs, Dabas aizsardzība, Dānija, Delfīni, Demilitarizēta zona, Devons, Dolomīts, Dziedātājputni, Edža sala, Eiropa, Finnmarka, Fosilijas, Franča Jozefa Zeme, Francija, Gājputni, Gliemenes, Gneiss, Golfa straume, Granīts, Grauzēji, Grenlande, Grenlandes jūra, Haudegene, Hūpene, Hūpenradio, Hūrnsunna, Hērvighamna, Holande, Ieži, ..., Ienākuma nodoklis Latvijā, Iguanodons, Islandieši, ISO 3166-1, Jana Majena sala, Jūras putns, Jūras zīdītāji, Jūras zīriņš, Jura (periods), Kaļķakmens, Kalcija sulfāts, Kalipsobīene, Kalmāri, Kalnrūpniecība, Karbons, Kongseja, Kongsfjords, Krievija, Krievijas pilsoņu karš, Kristiāns IV, Kvartārs, Kviteja, Lāču sala, Ledājs, Ledus laikmets, Leduslācis, Longjērbīene, Magmatiskie ieži, Marmors, Mazais alks, Mākslīgais pavadonis, Māls, Mūžīgais sasalums, Metamorfie ieži, Meteostacija, Muskusvērsis, Nīolesunna, Nūrlanne, Nikolaja Kopernika universitātes polārstacija, Norvēģija, Norvēģijas administratīvais iedalījums, Norvēģijas filkes, Norvēģijas Polārais institūts, Norvēģu jūra, Norwegian Air Shuttle, Novaja Zemļa, Optiskā šķiedra, Ordoviks, Oslo, Padomju Savienība, Pakledus, Paleozojs, Pangeja, Pētniecība, Perms, Petuniabukta, Pievienotās vērtības nodoklis, Piramidene, Pirmais pasaules karš, Pirmskembrijs, Plakankalne, Polārā diena, Polārā nakts, Polārie vaļi, Polārlapsa, Polārstacija, Polārzaķis, Polija, Pomori, Prinča Kārļa Zeme, Rāmsaras konvencija, Resnknābja kaira, Ričards Bērds, Roalds Amundsens, Roņi, Salomons Augusts Andrē, Scandinavian Airlines, Sennorvēģu valoda, Silūrs, Smilšakmens, Smiltāju čakstīte, Smiltis, Sniedze, Sniega motocikls, Store Norske Spitsbergen Kulkompani, Suverenitāte, Svalbāras akts, Svalbāras Globālā sēklu glabātuve, Svalbāras līgums, Svalbāras Longjēres lidosta, Svalbāras Universitātes Centrs, Sveagruva, Svenskeja, Tūrisms, Trests, Triass, Trumse, Tundra, Umberto Nobile, Vaļi, Vaļu medības, Valzirgs, Van Mijena fjords, Veidefjords, Versaļas līgums, Vikingi, Vilems Barencs, Vilhelma sala, Zīdītāji, Ziemeļaustrumu Zeme, Ziemeļbriedis, Ziemeļeiropa, Ziemeļpols, Ziemeļu Ledus okeāns, .no, .sj, 1194. gads, 1919. gada Parīzes miera konference. Izvērst indekss (118 vairāk) »
Akmeņogles
Akmeņogles Akmeņogles ir biogēnas izcelsmes nogulumiezis.
Jaunums!!: Svalbāra un Akmeņogles · Redzēt vairāk »
Anglija
Anglija (England) ir zeme, kas ir Apvienotās Karalistes sastāvdaļa.
Jaunums!!: Svalbāra un Anglija · Redzēt vairāk »
Arktika
Sarkanā krāsā novilkta jūlija vidējās gaisa temperatūras 10 °C izoterma, kas ir viena no Arktikas robežas definīcijām Arktikas topogrāfiskā karte Arktika ir Zemes ziemeļu polārais apgabals, kas atrodas apkārt ziemeļpolam.
Jaunums!!: Svalbāra un Arktika · Redzēt vairāk »
Arktikugoļ
Arktikugoļ vai Valsts trests «Arktikugoļ» ir Krievijas kalnrūpniecības uzņēmums, kas savas aktivitātes veic Norvēģijai piederošajā Svalbāras arhipelāgā.
Jaunums!!: Svalbāra un Arktikugoļ · Redzēt vairāk »
Augājs
Augājs jeb veģetācija (no vegetare — 'augt') vispārīgā izpratnē apzīmē augu valsti, kas klāj zemes virskārtu kādā reģionā.
Jaunums!!: Svalbāra un Augājs · Redzēt vairāk »
Aviācija
Aviācija ir darbība, kurā iesaistīts cilvēka veidots lidaparāts, cilvēks, organizācijas un lidsabiedrības.
Jaunums!!: Svalbāra un Aviācija · Redzēt vairāk »
Špicbergena
Špicbergena, agrāk arī Rietumšpicbergena, ir Norvēģijai piederoša sala Arktikā, lielākā no Svalbāras arhipelāgas salām.
Jaunums!!: Svalbāra un Špicbergena · Redzēt vairāk »
Ģipsis
herbertsmitīta — piejaukumu Ģipsis (no (mageirévo) — 'vārīt', atsaucoties uz kalcinēšanu) ir izplatīts, ļoti mīksts minerāls — kalcija sulfāta dihidrāts.
Jaunums!!: Svalbāra un Ģipsis · Redzēt vairāk »
Ūlava V Zeme
Ūlava V Zeme ir neapdzīvots dabas apgabals Špicbergenas austrumos, Svalbārā.
Jaunums!!: Svalbāra un Ūlava V Zeme · Redzēt vairāk »
Īsfjords
Isfjords (— ‘ledus fjords’) ir fjords Špicbergenas salas rietumos, Svalbārā.
Jaunums!!: Svalbāra un Īsfjords · Redzēt vairāk »
Ķīna (reģions)
Ķīna (piņjiņs: Zhōngguó) ir kultūras reģions, sena civilizācija un atkarībā no perspektīvas nacionāla vai daudznacionāla saimnieciska vienība plašā teritorijā Austrumāzijā.
Jaunums!!: Svalbāra un Ķīna (reģions) · Redzēt vairāk »
Ņūtona kalns
Ņūtona kalns ir kalns Svalbārā, Špicbergenas salas un visa arhipelāga augstākā virsotne.
Jaunums!!: Svalbāra un Ņūtona kalns · Redzēt vairāk »
Baranuvka
Baranuvka vai Stanislava Baranovska polārstacija Špicbergenā, arī Verenhusa, ir vasaras sezonas Polijas polārstacija Arktikā.
Jaunums!!: Svalbāra un Baranuvka · Redzēt vairāk »
Barbarosa (plāns)
"Barbarosa" plāns (vācu: Fall Barbarossa) jeb operācija "Barbarosa" bija nacistiskās Vācijas stratēģiskais uzbrukuma plāns Padomju Savienībai Otrā pasaules kara laikā.
Jaunums!!: Svalbāra un Barbarosa (plāns) · Redzēt vairāk »
Barenca jūra
Barenca jūra ir Ziemeļu Ledus okeānam piederīga jūra ziemeļos no Norvēģijas un Krievijas Eiropas daļas.
Jaunums!!: Svalbāra un Barenca jūra · Redzēt vairāk »
Barenca sala
Barenca sala ir Norvēģijai piederoša neapdzīvota sala Arktikā, ceturtā lielākā no Svalbāras arhipelāga salām.
Jaunums!!: Svalbāra un Barenca sala · Redzēt vairāk »
Barencburga
Barencburga ir kalnraču ciemats Svalbārā, arhipelāga otra lielākā apdzīvotā vieta.
Jaunums!!: Svalbāra un Barencburga · Redzēt vairāk »
Brīvā ekonomiskā zona
Brīvā ekonomiskā zona ir speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) paveids, kurās saimnieciskajai darbībai netiek piemēroti nodokļi vai arī tie ir ļoti zemi.
Jaunums!!: Svalbāra un Brīvā ekonomiskā zona · Redzēt vairāk »
Bruņuzivis
Bruņuzivis (Placodermi) ir izmirusi žokļaiņu klase.
Jaunums!!: Svalbāra un Bruņuzivis · Redzēt vairāk »
Centrāleiropas laiks
Centrāleiropas laiks (Central European Time - CET) ir viens no nosaukumiem laika zonai, kura ir 1 stundu priekšā UTC ar laika nobīdi UTC+1.
Jaunums!!: Svalbāra un Centrāleiropas laiks · Redzēt vairāk »
Centrāleiropas vasaras laiks
Centrāleiropas vasaras laiks (Central European Summer Time - CEST) ir viens no nosaukumiem vasaras laikam, izmantojot UTC+1 laika zonu.
Jaunums!!: Svalbāra un Centrāleiropas vasaras laiks · Redzēt vairāk »
Cirkonijs
Cirkonijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Zr un atomskaitli 40.
Jaunums!!: Svalbāra un Cirkonijs · Redzēt vairāk »
Dabas aizsardzība
Liela uzmanība ir pievērsta Hopetoun Falls (Austrālija) dabisko īpašību saglabāšanai, vienlaikus nodrošinot piekļuvi apmeklētājiem. Dabas aizsardzība ir vides zinātnes apakšnozare, kas pēta un izstrādā ieteikumus dabas daudzveidības, unikālu dabas pieminekļu un visas biosfēras aizsardzībai uz dažādu cilvēka saimnieciskās darbības ietekmju fona.
Jaunums!!: Svalbāra un Dabas aizsardzība · Redzēt vairāk »
Dānija
Dānija ir valsts Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Svalbāra un Dānija · Redzēt vairāk »
Delfīni
Parastais delfīns (''Delphinus'') Par delfīniem sauc lielāko daļu zobvaļu apakškārtas (Odontoceti) dzīvnieku.
Jaunums!!: Svalbāra un Delfīni · Redzēt vairāk »
Demilitarizēta zona
Demilitarizēta zona (DMZ) ir apvidus, kurā saskaņā ar līgumu vai vienošanos starp valstīm, militārajiem spēkiem vai konkurējošām pusēm ir aizliegtas militārās struktūras, aktivitātes vai personāls.
Jaunums!!: Svalbāra un Demilitarizēta zona · Redzēt vairāk »
Devons
Devons ir ceturtais ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 56 miljonus gadu (no 416 līdz 359,2 Ma).
Jaunums!!: Svalbāra un Devons · Redzēt vairāk »
Dolomīts
Dolomīts (arī plienakmens un radze) ir ļoti izplatīts nogulumiežu minerāls, kas pieder pie karbonātiem.
Jaunums!!: Svalbāra un Dolomīts · Redzēt vairāk »
Dziedātājputni
Dziedātājputni (Passeri) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) apakškārta.
Jaunums!!: Svalbāra un Dziedātājputni · Redzēt vairāk »
Edža sala
Edža sala ir Norvēģijai piederoša neapdzīvota sala Arktikā, trešā lielākā no Svalbāras arhipelāga salām.
Jaunums!!: Svalbāra un Edža sala · Redzēt vairāk »
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Jaunums!!: Svalbāra un Eiropa · Redzēt vairāk »
Finnmarka
Finnmarka ir viena no 18 Norvēģijas filkēm.
Jaunums!!: Svalbāra un Finnmarka · Redzēt vairāk »
Fosilijas
cm diametrā Fosilijas (— 'izrakts no zemes') jeb pārakmeņojumi ir dzīvnieku, augu vai citu organismu pārakmeņojušās paliekas, kā arī to darbības nospiedumi, piemēram, pēdu nospiedumi.
Jaunums!!: Svalbāra un Fosilijas · Redzēt vairāk »
Franča Jozefa Zeme
Franča Jozefa Zeme ir arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeānā ziemeļos no Novaja Zemļas, un austrumos no Svalbāras.
Jaunums!!: Svalbāra un Franča Jozefa Zeme · Redzēt vairāk »
Francija
Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.
Jaunums!!: Svalbāra un Francija · Redzēt vairāk »
Gājputni
Mazā gaura (''Mergellus albellus'') Gājputni ir putni, kas veic regulāras un kalendārā laika ziņā samērā noteiktas sezonālās migrācijas no ligzdošanas vietām uz diezgan pastāvīgām un attālām ziemošanas vietām.
Jaunums!!: Svalbāra un Gājputni · Redzēt vairāk »
Gliemenes
Gliemenes jeb divvāku gliemji (Bivalvia) ir gliemju tipa (Mollusca) klase, kuru raksturīgākā īpašība ir čaula, kas sastāv no diviem vāciņiem, kuri atrodas ķermeņa sānos, kā arī pilnīga galvas redukcija.
Jaunums!!: Svalbāra un Gliemenes · Redzēt vairāk »
Gneiss
Gneiss Gneiss (no) ir metamorfs iezis, kuru veidojošie minerāli ir plagioklazs, kvarcs, kālija laukšpats (mikroklīns un ortoklazs); mazākā mērā biotīts, muskovīts, piroksēns, granāts u.c. Nosaukums, iespējams, cēlies no sakšu kalnraču termina, ar ko apzīmēti tukši, rūdas pavadošie ieži.
Jaunums!!: Svalbāra un Gneiss · Redzēt vairāk »
Golfa straume
Atlantijas okeāna ūdens virsējā slāņa temperatūras sadalījums pie Ziemeļamerikas krastiem. Var saskatīt Golfa straumes plūsmu Golfa straume (— ‘Līča straume’) ir silta un strauja okeāna straume Atlantijas okeāna ziemeļos, kas veidojas pie Floridas krastiem saplūstot kopā Floridas straumei no Meksikas līča ar Antiļu straumi.
Jaunums!!: Svalbāra un Golfa straume · Redzēt vairāk »
Granīts
Granīta gabals Granīts (no, kas savukārt no — 'graudains') ir kristālisks iezis, kas sastāv no laukšpatiem (40—50%), kvarca (25—30%) un krāsainiem minerāliem (līdz 15%).
Jaunums!!: Svalbāra un Granīts · Redzēt vairāk »
Grauzēji
Grauzēji (Rodentia) ir zīdītāju klases (Mammalia) dzīvnieku kārta.
Jaunums!!: Svalbāra un Grauzēji · Redzēt vairāk »
Grenlande
Grenlande ( — 'Zaļā zeme') ir lielākā sala pasaulē un pieder Dānijai.
Jaunums!!: Svalbāra un Grenlande · Redzēt vairāk »
Grenlandes jūra
Grenlandes jūra (dāņu un) ir Ziemeļu Ledus okeānam piederīga malas jūra.
Jaunums!!: Svalbāra un Grenlandes jūra · Redzēt vairāk »
Haudegene
Haudegene (— ‘kara zirgs’) bija Vācijas Kriegsmarine un Luftwaffe slepena meteostacija Arktikā 2.
Jaunums!!: Svalbāra un Haudegene · Redzēt vairāk »
Hūpene
Hūpene, saukta arī Hopena vai Cerības sala, ir klinšaina sala Barenca jūrā uz dienvidaustrumiem no Svalbāras, pie kuras tā pieder administratīvi.
Jaunums!!: Svalbāra un Hūpene · Redzēt vairāk »
Hūpenradio
Hūpenradio vai Hūpenes meteroloģiskā stacija (Hopen meterologiske stasjon) ir Norvēģijas vissezonas meteostacija Arktikā.
Jaunums!!: Svalbāra un Hūpenradio · Redzēt vairāk »
Hūrnsunna
Polijas Stanislava Sedlecka Hūrnsunnas polārstacija, dažkārt arī Īsbjērnhamna, ir vissezonas polārstacija Arktikā.
Jaunums!!: Svalbāra un Hūrnsunna · Redzēt vairāk »
Hērvighamna
Hērvighamna, arī Bjērnejaradio (Björnøya Radio) vai Lāču salas meteroloģiskā stacija (Bjørnøya Meteorologiske Stasjon), ir Norvēģijas vissezonas meteostacija Arktikā.
Jaunums!!: Svalbāra un Hērvighamna · Redzēt vairāk »
Holande
Ziemeļholandes un Dienvidholandes provinces Nīderlandes kartē Holande ir ģeogrāfisks reģions Nīderlandes rietumos.
Jaunums!!: Svalbāra un Holande · Redzēt vairāk »
Ieži
Ieži ir dabiskas izcelsmes minerālu sakopojumi, kas veido Zemes garozu (litosfēru un mantijas augšējo daļu).
Jaunums!!: Svalbāra un Ieži · Redzēt vairāk »
Ienākuma nodoklis Latvijā
Ienākuma nodoklis ir nodoklis, ar ko apliek fizisku vai juridisku personu gūtos ienākumus.
Jaunums!!: Svalbāra un Ienākuma nodoklis Latvijā · Redzēt vairāk »
Iguanodons
Iguanodoni ir cerapodu apakškārtas ģints dinozauri.
Jaunums!!: Svalbāra un Iguanodons · Redzēt vairāk »
Islandieši
Islandieši ir Islandes pamatiedzīvotāji.
Jaunums!!: Svalbāra un Islandieši · Redzēt vairāk »
ISO 3166-1
Standarts ISO 3166-1, kas ir daļa no ISO 3166 standarta, nodrošina valstu un teritoriju nosaukumu kodus un to izplata Starptautiskā standartu organizācija (ISO).
Jaunums!!: Svalbāra un ISO 3166-1 · Redzēt vairāk »
Jana Majena sala
Nav apraksta.
Jaunums!!: Svalbāra un Jana Majena sala · Redzēt vairāk »
Jūras putns
''Tumšais zīriņš'' (''Onychoprion fuscatus''), viena no jūras putnu sugām Jūras putni ir putni, kas pielāgojušies dzīvei jūras vidē.
Jaunums!!: Svalbāra un Jūras putns · Redzēt vairāk »
Jūras zīdītāji
vaļveidīgo infrakārtas (''Cetacea'') pārstāvis plēsēju kārtas (''Carnivora'') pārstāvis Jūras zīdītāji ir ūdenī dzīvojoši zīdītāji, kas mājo okeānu un jūru ekosistēmās.
Jaunums!!: Svalbāra un Jūras zīdītāji · Redzēt vairāk »
Jūras zīriņš
Jūras zīriņš (Sterna paradisaea) ir kaiju dzimtas (Laridae) jūras putnu suga.
Jaunums!!: Svalbāra un Jūras zīriņš · Redzēt vairāk »
Jura (periods)
Jura (Juras periods) ir mezozoja ēras vidējais periods, sācies pirms 201 miljoniem gadu, ildzis 56 miljonus gadu un beidzies pirms 145 miljoniem gadu.
Jaunums!!: Svalbāra un Jura (periods) · Redzēt vairāk »
Kaļķakmens
Kaļķakmens Kaļķakmens ir karbonātiezis, kas sastāv galvenokārt no kalcīta.
Jaunums!!: Svalbāra un Kaļķakmens · Redzēt vairāk »
Kalcija sulfāts
Kalcija sulfāts (CaSO4) ir balta, kristāliska viela, kas slikti šķīst ūdenī.
Jaunums!!: Svalbāra un Kalcija sulfāts · Redzēt vairāk »
Kalipsobīene
Kalipsobīene vai Marijas Kirī-Sklodovskas universitātes polārstacija ir vasaras sezonas Polijas polārstacija Arktikā.
Jaunums!!: Svalbāra un Kalipsobīene · Redzēt vairāk »
Kalmāri
Kalmāri (Teuthida) ir desmitkājveidīgo virskārtai (Decapodiformes) piederoša galvkāju (Cephalopoda) kārta, kurā ietilpst apmēram 350 sugas.
Jaunums!!: Svalbāra un Kalmāri · Redzēt vairāk »
Kalnrūpniecība
vara raktuves Čīlē Kalnrūpniecība ir rūpniecības nozare, kurā nodarbojas ar derīgo izrakteņu ieguvi, kā arī ar to izpēti un bagātināšanu.
Jaunums!!: Svalbāra un Kalnrūpniecība · Redzēt vairāk »
Karbons
Karbons bija piektais ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 60 miljonus gadu (358,9 ± 0,4 — 298,9 ± 0,15 Ma).
Jaunums!!: Svalbāra un Karbons · Redzēt vairāk »
Kongseja
Kongseja (— 'Karaļa sala') ir Norvēģijai piederoša neapdzīvota sala Arktikā.
Jaunums!!: Svalbāra un Kongseja · Redzēt vairāk »
Kongsfjords
Kongsfjords (— ‘karaļa fjords’) ir fjords Špicbergenas salas ziemeļrietumos, Svalbārā.
Jaunums!!: Svalbāra un Kongsfjords · Redzēt vairāk »
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Jaunums!!: Svalbāra un Krievija · Redzēt vairāk »
Krievijas pilsoņu karš
deklarētā autonomā Latvijas valsts kļūdaini apzīmēta kā ''Latvia (18 XI 1917)'' Baltās kustības uzbrukumu apstādināšanas līnijas dažādās frontēs, ar dzeltenu Sarkanās armijas frontes 1919. gada vasarā Pilsoņu kara frontes 1919. gada martā (karte no ''The New York Times'', 1919) Krievijas pilsoņu karš bija Oktobra revolūcijas izraisīts pilsoņu karš bijušās Krievijas Impērijas teritorijā starp lielinieku atbalstītājiem un to pretiniekiem.
Jaunums!!: Svalbāra un Krievijas pilsoņu karš · Redzēt vairāk »
Kristiāns IV
Kristiāns IV (dzimis, miris) bija Dānijas un Norvēģijas karalis no 1588.
Jaunums!!: Svalbāra un Kristiāns IV · Redzēt vairāk »
Kvartārs
Kvartārs jeb antropogēns ir kainozoja ēras jaunākais periods ģeoloģiskajā laika skalā.
Jaunums!!: Svalbāra un Kvartārs · Redzēt vairāk »
Kviteja
Kviteja (— ‘Baltā sala’) ir Norvēģijai piederoša neapdzīvota sala Arktikā, piektā lielākā no Svalbāras arhipelāga salām.
Jaunums!!: Svalbāra un Kviteja · Redzēt vairāk »
Lāču sala
Lāču sala ir Norvēģijai piederoša sala Barenca jūrā no Nordkapa un no Svalbāras, pie kuras tā pieder administratīvi.
Jaunums!!: Svalbāra un Lāču sala · Redzēt vairāk »
Ledājs
Argentīnā Alpos — lielākais un garākais šļūdonis Alpos Ledājs ir ledus masa, kura radusies galvenokārt atmosfēras ietekmē, un kura lēni tek lejup sava smaguma spēka dēļ.
Jaunums!!: Svalbāra un Ledājs · Redzēt vairāk »
Ledus laikmets
Pēdējā ledus laikmeta skats: Antarktīdas Polārais plato mūsdienās. Ledus laikmets ir apzīmējums periodiskiem aukstuma periodiem Zemes klimatiskajā vēsturē.
Jaunums!!: Svalbāra un Ledus laikmets · Redzēt vairāk »
Leduslācis
Leduslācis, baltais lācis jeb polārlācis (Ursus maritimus) ir lāču dzimtas (Ursidae) plēsīgo zvēru suga.
Jaunums!!: Svalbāra un Leduslācis · Redzēt vairāk »
Longjērbīene
Longjērbīene ir Norvēģijas valdījuma Svalbāras lielākā apdzīvotā vieta un tās administratīvais centrs.
Jaunums!!: Svalbāra un Longjērbīene · Redzēt vairāk »
Magmatiskie ieži
Granīts ir viens no magmatiskajiem iežiem Magmatiskie ieži ir ieži, kas veidojas no magmas.
Jaunums!!: Svalbāra un Magmatiskie ieži · Redzēt vairāk »
Marmors
Marmors Marmors (— ‘spīguļot, spīdēt’) ir metamorfais iezis, viena no kaļķakmens formām, kuru galvenokārt veido kalcīts, CaCO3.
Jaunums!!: Svalbāra un Marmors · Redzēt vairāk »
Mazais alks
Mazais alks (Alle alle) ir alku dzimtas (Alcidae) jūras putns, kuram ir 2 pasugas.
Jaunums!!: Svalbāra un Mazais alks · Redzēt vairāk »
Mākslīgais pavadonis
Zemes novērošanas mākslīgais pavadonis - ERS 2. Mākslīgais pavadonis ir mākslīgi radīts kosmiskais aparāts, kas pa noslēgtu orbītu riņķo ap kādu debess ķermeni, piemēram, ap Zemi, Mēnesi utt.
Jaunums!!: Svalbāra un Mākslīgais pavadonis · Redzēt vairāk »
Māls
Igaunijā. Māls (arī daudzskaitļa forma māli) ir nogulumiezis, kas pamatā sastāv no sīkās frakcijas (zem 2 um) daļiņām.
Jaunums!!: Svalbāra un Māls · Redzēt vairāk »
Mūžīgais sasalums
Mūžīgā sasaluma zona kartē iekrāsota violetā krāsā Mūžīgais sasalums ir sauszemes daļa, kurā vairāku gadu laikā neizkūst un saglabājas ledus.
Jaunums!!: Svalbāra un Mūžīgais sasalums · Redzēt vairāk »
Metamorfie ieži
Kvarcīts ir viens no metamorfajiem iežiem Metamorfie ieži ir ieži, kas metamorfisma procesā veidojušies no nogulumiežiem, magmatiskiem iežiem un no vecākiem metamorfiem iežiem.
Jaunums!!: Svalbāra un Metamorfie ieži · Redzēt vairāk »
Meteostacija
Meteostacija Viktorijā, Austrālijā Meteostacija — dažādu meteoroloģisko mērinstrumentu kopums meteoroloģisko datu izmērīšanai un laikapstākļu novērošanai.
Jaunums!!: Svalbāra un Meteostacija · Redzēt vairāk »
Muskusvērsis
Muskusvērsis (Ovibos moschatus) ir dobradžu dzimtas dzīvnieks, kas ir vienīgā suga muskusvēršu ģintī (Ovibos).
Jaunums!!: Svalbāra un Muskusvērsis · Redzēt vairāk »
Nīolesunna
Nīolesunna (Ny-Ålesund — ‘Jaunā Olesunna’) ir pētniecības pilsētiņa Svalbārā.
Jaunums!!: Svalbāra un Nīolesunna · Redzēt vairāk »
Nūrlanne
Nūrlanne ir viena no 18 Norvēģijas filkēm.
Jaunums!!: Svalbāra un Nūrlanne · Redzēt vairāk »
Nikolaja Kopernika universitātes polārstacija
Nikolaja Kopernika universitātes polārstacija Špicbergenā, dažkārt arī Hahuta (Hahut) vai pēc abreviētā universitātes nosaukuma UMK, ir vasaras sezonas Polijas polārstacija Arktikā.
Jaunums!!: Svalbāra un Nikolaja Kopernika universitātes polārstacija · Redzēt vairāk »
Norvēģija
Norvēģija (būkmolā: Norge), oficiāli Norvēģijas Karaliste, ir valsts Ziemeļeiropā, kura aizņem Skandināvijas rietumu daļu.
Jaunums!!: Svalbāra un Norvēģija · Redzēt vairāk »
Norvēģijas administratīvais iedalījums
Norvēģijas novietojums Norvēģijas administratīvo iedalījumu veido no 18 filkes (norvēģu: fylker).
Jaunums!!: Svalbāra un Norvēģijas administratīvais iedalījums · Redzēt vairāk »
Norvēģijas filkes
Norvēģija ir sadalīta 18 filkēs Filke ir Norvēģijas administratīvā iedalījuma pirmā līmeņa vienība.
Jaunums!!: Svalbāra un Norvēģijas filkes · Redzēt vairāk »
Norvēģijas Polārais institūts
Trumsē. Karalienes Modas Zemē. Norvēģijas Polārais institūts ir Norvēģijas galvenā valsts institūcija polārās izpētes jomā.
Jaunums!!: Svalbāra un Norvēģijas Polārais institūts · Redzēt vairāk »
Norvēģu jūra
Norvēģu jūra ir Atlantijas okeānam piederīga malas jūra, atrodas okeāna ziemeļu daļā starp Skandināvijas pussalu un Grenlandes jūru.
Jaunums!!: Svalbāra un Norvēģu jūra · Redzēt vairāk »
Norwegian Air Shuttle
Norwegian (oficiāli Norwegian Air Shuttle) ir Norvēģijas lidsabiedrība.
Jaunums!!: Svalbāra un Norwegian Air Shuttle · Redzēt vairāk »
Novaja Zemļa
Novaja Zemļa ( — ‘Jaunā zeme’) ir Krievijas Federācijai piederošs salu arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeānā starp Barenca un Karas jūrām.
Jaunums!!: Svalbāra un Novaja Zemļa · Redzēt vairāk »
Optiskā šķiedra
Optiskās šķiedras Optiskā šķiedra ir caurspīdīga, elastīga dielektriska materiāla šķiedra, kas izgatavota, stiepjot stiklu (silīcija dioksīdu) vai plastmasu diametrā, kas ir nedaudz biezāka nekā cilvēka mats.
Jaunums!!: Svalbāra un Optiskā šķiedra · Redzēt vairāk »
Ordoviks
Ordoviks ir otrais ģeoloģiskais periods (sistēma) paleozoja ērā, kas ilga apmēram 42 miljonus gadu (no 485,4 ± 1,9 līdz 443,4 ± 1,5 Ma).
Jaunums!!: Svalbāra un Ordoviks · Redzēt vairāk »
Oslo
Oslo ir pilsēta Norvēģijas dienvidaustrumos, osta pie Ziemeļjūras Oslofjorda.
Jaunums!!: Svalbāra un Oslo · Redzēt vairāk »
Padomju Savienība
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.
Jaunums!!: Svalbāra un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »
Pakledus
Atlantijas okeāna ziemeļdaļā Pakledus ir peldošs jūras ledus, kas veidojies, sasalstot jūras ūdenim, pastāvējis ne mazāk kā divu gadu ciklus un sasniedzis vismaz biezumu.
Jaunums!!: Svalbāra un Pakledus · Redzēt vairāk »
Paleozojs
Devona periodā radušies pirmatnējie augi mākslinieka skatījumā Paleozojs (palaios — ‘sens, vecs’) ir ģeoloģiskās laika skalas ēra, kas ietilpst fanerozoja eonā, un sīkāk dalās 6 ģeoloģiskajos periodos: kembrijā, ordovikā, silūrā, devonā, karbonā un permā.
Jaunums!!: Svalbāra un Paleozojs · Redzēt vairāk »
Pangeja
Mūsdienu kontinentu izvietojums Pangejā Pangeja (no pan "viss" un Γαῖα Gaia "Zeme", latinizēta kā Gæa) bija superkontinents, kas izveidojās paleozojā un sadalījās mezozoja ērā.
Jaunums!!: Svalbāra un Pangeja · Redzēt vairāk »
Pētniecība
laboratorijās Pētniecība jeb pētīšana ir abstrakts jēdziens, kuru var definēt kā zināšanu meklēšanu vai jebkādu sistemātisku izmeklēšanu, izmantojot zinātniskas metodes, lai konstatētu jaunus faktus, atrisinātu kādu problēmu, pierādītu jaunas idejas vai attīstītu jaunas teorijas.
Jaunums!!: Svalbāra un Pētniecība · Redzēt vairāk »
Perms
Perms ir sestais (pēdējais) ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 47 miljonus gadu (no 298,9 ± 0,2 līdz 252,2 ± 0,5 Ma).
Jaunums!!: Svalbāra un Perms · Redzēt vairāk »
Petuniabukta
Ādama Mickeviča universitātes polārstacija, zināma arī kā Petuniabukta vai pēc abreviatūras AMUPS, ir vasaras sezonas Polijas polārstacija Arktikā.
Jaunums!!: Svalbāra un Petuniabukta · Redzēt vairāk »
Pievienotās vērtības nodoklis
Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) ir patēriņa nodoklis, kas tiek iekļauts preces vai pakalpojuma cenā.
Jaunums!!: Svalbāra un Pievienotās vērtības nodoklis · Redzēt vairāk »
Piramidene
Piramidene vai Piramida ir pamests kalnraču ciemats Svalbārā.
Jaunums!!: Svalbāra un Piramidene · Redzēt vairāk »
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Jaunums!!: Svalbāra un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Pirmskembrijs
Pirmskembrija periods (arī prekembrijs) vai kriptozojs (no — ‘slēpts’ un ζωή — ‘dzīve’) ir ģeoloģiskais periods, kas ietver laiku pirms fanerozoja eona.
Jaunums!!: Svalbāra un Pirmskembrijs · Redzēt vairāk »
Plakankalne
Kanjonlendsas nacionālajā parkā, Jūtas štatā Plakankalne jeb plato (no plat — 'plakans') ir teritorija ar relatīvi līdzenu reljefu, kas atrodas augstāk par 500 metriem virs jūras līmeņa.
Jaunums!!: Svalbāra un Plakankalne · Redzēt vairāk »
Polārā diena
Saule polārajā dienā Nordkapā, Norvēģijas galējos ziemeļos 6. jūnijā plkst. 0:44 Polārā diena - laika periods, kad Saule nepazūd zem horizonta ilgāk par 1 diennakti.
Jaunums!!: Svalbāra un Polārā diena · Redzēt vairāk »
Polārā nakts
Polārā nakts - laika periods, kad Saule neparādās virs horizonta ilgāk par 1 diennakti.
Jaunums!!: Svalbāra un Polārā nakts · Redzēt vairāk »
Polārie vaļi
Polārie vaļi (Balaena) ir viena no divām polāro vaļu dzimtas (Balaenidae) ģintīm, kas apvieno vienu mūsdienās dzīvojošu sugu un vairākas aizvēsturiskas, izmirušas sugas.
Jaunums!!: Svalbāra un Polārie vaļi · Redzēt vairāk »
Polārlapsa
Polārlapsa (Vulpes lagopus) ir lapsu ģints (Vulpes) suņu dzimtas (Canidae) plēsējs.
Jaunums!!: Svalbāra un Polārlapsa · Redzēt vairāk »
Polārstacija
Mariocukelli stacija Rosa jūras piekrastē. Polārstacija ir zinātniski pētniecisks komplekss Arktikā vai Antarktikā, kas veic sistemātiskus meteoroloģiskus, aeroloģiskus, ģeomagnētiskus, glacioloģiskus, bioloģiskus, medicīniskus un citus novērojumus un paredzēts autonomas darbības nodrošināšanai zināmā laika periodā.
Jaunums!!: Svalbāra un Polārstacija · Redzēt vairāk »
Polārzaķis
Polārzaķis (Lepus arcticus) ir zaķu dzimtas (Leporidae) suga, kas ir pielāgojusies polāriem un kalnu apgabaliem.
Jaunums!!: Svalbāra un Polārzaķis · Redzēt vairāk »
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: Svalbāra un Polija · Redzēt vairāk »
Pomori
Pomori ir mazskaitlīga Krievijas ziemeļrietumos dzīvojoša krievu etniska grupa.
Jaunums!!: Svalbāra un Pomori · Redzēt vairāk »
Prinča Kārļa Zeme
Prinča Kārļa Zeme ir Norvēģijai piederoša neapdzīvota sala Arktikā, sestā lielākā no Svalbāras arhipelāga salām.
Jaunums!!: Svalbāra un Prinča Kārļa Zeme · Redzēt vairāk »
Rāmsaras konvencija
Konvencijas logo. Rāmsaras konvencija ir starptautisks līgums par nozīmīgu mitrāju saglabāšanu un ilgtspējīgu lietošanu.
Jaunums!!: Svalbāra un Rāmsaras konvencija · Redzēt vairāk »
Resnknābja kaira
Resnknābja kaira (Uria lomvia) ir alku dzimtas (Alcidae) jūras putns, kuram ir 4 pasugas.
Jaunums!!: Svalbāra un Resnknābja kaira · Redzēt vairāk »
Ričards Bērds
Ričards Īvlins Bērds (dzimis Vinčestrā, Virdžīnijā, miris Bostonā, Masačūsetsā) bija ASV virsnieks, aviators un polārpētnieks.
Jaunums!!: Svalbāra un Ričards Bērds · Redzēt vairāk »
Roalds Amundsens
Roalds Engelbregts Gravnings Amundsens (izrunā:; dzimis, miris, iespējams) bija norvēģu polārpētnieks, kas pasaules ievērību ir guvis kā pirmais, kas sasniedza Dienvidpolu, pirmais, kas veicis Ziemeļrietumu jūrasceļu starp Atlantijas okeānu un Kluso okeānu, un kā viens no pirmajiem, kas ar lidaparātu pārlidoja pāri Arktikai.
Jaunums!!: Svalbāra un Roalds Amundsens · Redzēt vairāk »
Roņi
Roņi, roņu dzimta (Phocidae) ir viena no plēsēju kārtas (Carnivora) dzimtām, kas pieder airkāju virsdzimtai (Pinnipedia).
Jaunums!!: Svalbāra un Roņi · Redzēt vairāk »
Salomons Augusts Andrē
Salomons Augusts Andrē (dzimis Grennā, miris 1897. gadā, domājams, oktobrī Svalbāras arhipelāgā) bija zviedru inženieris, gaisa kuģotājs un polārpētnieks, kurš gāja bojā, mēģinot sasniegt Ziemeļpolu gaisa balonā.
Jaunums!!: Svalbāra un Salomons Augusts Andrē · Redzēt vairāk »
Scandinavian Airlines
Scandinavian Airlines (SAS), agrāk Scandinavian Airlines System, ir Dānijas, Zviedrijas un Norvēģijas nacionālā lidsabiedrība un lielākā lidsabiedrība Skandināvijā.
Jaunums!!: Svalbāra un Scandinavian Airlines · Redzēt vairāk »
Sennorvēģu valoda
Sennorvēģu, senislandiešu jeb senskandināvu valoda ir ģermāņu saimes valoda, kuru līdz apmēram 1300.
Jaunums!!: Svalbāra un Sennorvēģu valoda · Redzēt vairāk »
Silūrs
Silūrs ir trešais ģeoloģiskais periods (sistēma) paleozoja ērā, kurš ilga apmēram 27 miljonus gadu (no 443,8 ± 1,5 līdz 419,2 ± 3,2 Ma).
Jaunums!!: Svalbāra un Silūrs · Redzēt vairāk »
Smilšakmens
Devona smilšakmens nogulumi Gaujas krastā Smilšakmens ir drupiezis, kas ir veidojies, sacementējoties smiltīm.
Jaunums!!: Svalbāra un Smilšakmens · Redzēt vairāk »
Smiltāju čakstīte
Smiltāju čakstīte jeb dūkainā čakstīte (Oenanthe isabellina) ir maza auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas sastopama Eiropā, Āzijā un Āfrikā.
Jaunums!!: Svalbāra un Smiltāju čakstīte · Redzēt vairāk »
Smiltis
Namiba tuksnesī Smiltis ir nogulumiezis, kā arī mākslīgs materiāls, ko veido irdens mazu iežu graudiņu maisījums, kuru izmērs var būt no 0,063 līdz 2 mm.
Jaunums!!: Svalbāra un Smiltis · Redzēt vairāk »
Sniedze
Sniedze (Plectrophenax nivalis) ir neliela auguma Arktikas stērstu dzimtas (Calcariidae) Latvijā ziemojoša putnu suga.
Jaunums!!: Svalbāra un Sniedze · Redzēt vairāk »
Sniega motocikls
Sniega motocikls ir individuāls motorizēts transportlīdzeklis braukšanai pa sniegu un ledu.
Jaunums!!: Svalbāra un Sniega motocikls · Redzēt vairāk »
Store Norske Spitsbergen Kulkompani
Store Norske Spitsbergen Kulkompani (SNSK) vai Store Norske ir Norvēģijas kalnrūpniecības uzņēmums, kas bāzējas un savas aktivitātes veic Norvēģijai piederošajā Svalbāras arhipelāgā.
Jaunums!!: Svalbāra un Store Norske Spitsbergen Kulkompani · Redzēt vairāk »
Suverenitāte
Suverenitāte ( — 'augstākā vara') ir abstrakts juridiskais jēdziens, kas apzīmē valsts augstāko varu savās iekšējās lietās, neatkarību no citām valstīm starptautiskajās attiecībās un brīvību no jebkuriem ārējiem spēkiem.
Jaunums!!: Svalbāra un Suverenitāte · Redzēt vairāk »
Svalbāras akts
Svalbāras Akts vai Likums par Svalbāru ir Norvēģijas likums, kas nosaka Svalbāras arhipelāga galvenos aspektus.
Jaunums!!: Svalbāra un Svalbāras akts · Redzēt vairāk »
Svalbāras Globālā sēklu glabātuve
Svalbāras Globālā sēklu glabātuve ir droša kultūraugu sēklu glabātuve.
Jaunums!!: Svalbāra un Svalbāras Globālā sēklu glabātuve · Redzēt vairāk »
Svalbāras līgums
Svalbāras līgums, sākotnēji Špicbergenas līgums, pilnā nosaukumā «Līgums starp Norvēģiju, Amerikas Savienotajām Valstīm, Dāniju, Franciju, Itāliju, Japānu, Nīderlandi, Lielbritāniju un Īriju, un Lielbritānijas aizjūras domīnijām un Zviedriju saistībā ar Špicbergenu» ir līgums, kurš nosaka Norvēģijas suverenitāti pār Svalbāras arhipelāgu Arktikā.
Jaunums!!: Svalbāra un Svalbāras līgums · Redzēt vairāk »
Svalbāras Longjēres lidosta
Svalbāras Longjēres lidosta ir starptautiska lidosta Norvēģijas teritorijā Svalbārā.
Jaunums!!: Svalbāra un Svalbāras Longjēres lidosta · Redzēt vairāk »
Svalbāras Universitātes Centrs
Svalbāras Universitātes Centrs (UNIS) ir Norvēģijas valstij piederoša augstākā mācību iestāde, kas nodarbojas ar pētniecību un nodrošina universitātes līmeņa izglītību Arktikas studijās.
Jaunums!!: Svalbāra un Svalbāras Universitātes Centrs · Redzēt vairāk »
Sveagruva
Sveagruva (— ‘Zviedru raktuves’) ir kalnraču ciemats Svalbārā, arhipelāga trešā lielākā apdzīvotā vieta.
Jaunums!!: Svalbāra un Sveagruva · Redzēt vairāk »
Svenskeja
Svenskeja (— 'Zviedru sala') ir Norvēģijai piederoša neapdzīvota sala Arktikā.
Jaunums!!: Svalbāra un Svenskeja · Redzēt vairāk »
Tūrisms
Jomas iela Tūrisms (no tour — ‘ceļojums, brauciens’) ir visas personas darbības, kā rezultātā tiek veikti ceļojumi brīvajā laikā ārpus pastāvīgās dzīvesvietas, kas nav ilgāki par gadu.
Jaunums!!: Svalbāra un Tūrisms · Redzēt vairāk »
Trests
Trests ir uzņēmumu apvienība, kurā ietilpstošie dažādie uzņēmumi saplūduši vienā lielā kompleksā, zaudējot savu juridisko un saimniecisko patstāvību.
Jaunums!!: Svalbāra un Trests · Redzēt vairāk »
Triass
Triass ir ģeoloģiskais periods, kas sākās pirms 251 miljona gadu, kad notika perma-triasa izmiršana, un beidzās pirms 199,6 miljoniem gadu ar triasa-juras izmiršanu.
Jaunums!!: Svalbāra un Triass · Redzēt vairāk »
Trumse
Trumse ir pilsēta Norvēģijas ziemeļos, Trumses un Finnmarkas filkes un Trumses komūnas administratīvais centrs.
Jaunums!!: Svalbāra un Trumse · Redzēt vairāk »
Tundra
Vrangeļa salā Tundra (no — ‘bezmeža kalns’) ir biomas veids, kurā ir kavēta koku augšana zemās temperatūras un īsās veģetācijas sezonas dēļ.
Jaunums!!: Svalbāra un Tundra · Redzēt vairāk »
Umberto Nobile
Umberto Nobile (izrunā:; dzimis, miris) bija itāļu aviators, aviācijas inženieris un Arktikas pētnieks, kas pasaules ievērību guvis kā pirmais, kas ar lidaparātu pārlidoja Ziemeļpolam.
Jaunums!!: Svalbāra un Umberto Nobile · Redzēt vairāk »
Vaļi
Kuprvalis (''Megaptera novaeangliae'') Par vaļiem sauc lielu daļu dzīvnieku no vaļveidīgo kārtas (Cetacea), kā arī reizēm visus vaļveidīgo kārtas dzīvniekus sauc par vaļiem.
Jaunums!!: Svalbāra un Vaļi · Redzēt vairāk »
Vaļu medības
Fēru salās. Vaļu medības ir rūpnieciska vaļveidīgo jūras zīdītāju nomedīšana to ķermeņu vai ķermeņu daļu komerciālai izmantošanai vai lietošanai pārtikā.
Jaunums!!: Svalbāra un Vaļu medības · Redzēt vairāk »
Valzirgs
Valzirgs (Odobenus rosmarus) ir vienīgā suga valzirgu dzimtā (Odobenidae), kas izdzīvojusi līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Svalbāra un Valzirgs · Redzēt vairāk »
Van Mijena fjords
Van Mijena fjords ir fjords Špicbergenas salas dienvidrietumos, Svalbārā.
Jaunums!!: Svalbāra un Van Mijena fjords · Redzēt vairāk »
Veidefjords
Veidefjords (— ‘platais fjords’) ir fjords Špicbergenas salas ziemeļos, Svalbārā, arhipelāga garākais fjords.
Jaunums!!: Svalbāra un Veidefjords · Redzēt vairāk »
Versaļas līgums
Versaļas līguma teksta angliskā versija Versaļas līguma parakstīšana pils Spoguļu zālē (V. Orpena glezna, 1919). Vācijas pārstāvis J. Bells paraksta līgumu, pretī sēž no kreisās: ASV delegācija ar prezidentu V. Vilsonu (5. no kreisās), Francijas premjers Ž. Klemanso (6. no kreisās), Lielbritānijas delegācija ar premjeru D. Loidu Džordžu (7. no kreisās), Japānas delegācijas vadītājs Saiondzi (12. no kreisās). Stāv no kreisās Grieķijas, Portugāles, Kanādas, Serbijas, Indijas, Itālijas, Beļģijas, Dienvidāfrikas un Austrālijas pārstāvji, kā arī citi Lielbritānijas delegācijas locekļi ''The Signing of the Peace Treaty of Versailles'' Versaļas līgums ir Parīzes miera konferencē izstrādāts un 1919.
Jaunums!!: Svalbāra un Versaļas līgums · Redzēt vairāk »
Vikingi
Dāņu vikingi, gleznots 12. gadsimta vidū Bizantijas imperatora dienestā (9. gadsimts) Vikingi bija jūrasbraucēju cilšu grupa, kuru sākotnējā izcelsme saistīta ar Skandināviju.
Jaunums!!: Svalbāra un Vikingi · Redzēt vairāk »
Vilems Barencs
Vilems Barencs (dzimis apmēram 1550. gadā, miris) bija nīderlandiešu navigators, kartogrāfs, pētnieks un pirmo ekspedīciju uz tālajiem ziemeļiem vadītājs.
Jaunums!!: Svalbāra un Vilems Barencs · Redzēt vairāk »
Vilhelma sala
Vilhelma sala ir Norvēģijai piederoša neapdzīvota sala Arktikā.
Jaunums!!: Svalbāra un Vilhelma sala · Redzēt vairāk »
Zīdītāji
Zīdītāji (Mammalia) ir mugurkaulnieku augstākā klase.
Jaunums!!: Svalbāra un Zīdītāji · Redzēt vairāk »
Ziemeļaustrumu Zeme
Ziemeļaustrumu Zeme ir Norvēģijai piederoša neapdzīvota sala Arktikā, otra lielākā no Svalbāras arhipelāga salām.
Jaunums!!: Svalbāra un Ziemeļaustrumu Zeme · Redzēt vairāk »
Ziemeļbriedis
Ziemeļbriedis (Rangifer tarandus) ir liela auguma briežu dzimtas (Cervidae) zīdītājs, kas pieder ziemeļbriežu ģintij (Rangifer).
Jaunums!!: Svalbāra un Ziemeļbriedis · Redzēt vairāk »
Ziemeļeiropa
Dienvideiropa Ziemeļeiropa ir Eiropas ziemeļu daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst trīs Baltijas valstis — Igaunija, Latvija, Lietuva, piecas Ziemeļvalstis — Dānija, Islande, Norvēģija, Somija, Zviedrija, kā arī autonomās Fēru Salas.
Jaunums!!: Svalbāra un Ziemeļeiropa · Redzēt vairāk »
Ziemeļpols
Ziemeļpols ir vistālāk ziemeļos esošais Zemes punkts (vieta, kurā planētas iedomātā griešanās ass krusto Ziemeļu puslodes virsmu).
Jaunums!!: Svalbāra un Ziemeļpols · Redzēt vairāk »
Ziemeļu Ledus okeāns
Ziemeļu Ledus okeāns jeb Arktiskais okeāns ir mazākais un seklākais no pasaules pieciem okeāniem, lielākā daļa okeāna atrodas aiz arktiskā polārā loka.
Jaunums!!: Svalbāra un Ziemeļu Ledus okeāns · Redzēt vairāk »
.no
.no ir Norvēģijas Interneta augstākā līmeņa domēns.
Jaunums!!: Svalbāra un .no · Redzēt vairāk »
.sj
.sj ir Svalbāras un Jana Majena salas Interneta augstākā līmeņa domēns (ccTLD).
Jaunums!!: Svalbāra un .sj · Redzēt vairāk »
1194. gads
1194.
Jaunums!!: Svalbāra un 1194. gads · Redzēt vairāk »
1919. gada Parīzes miera konference
"Lielais četrinieks" Parīzes miera konferences laikā (''no kreisās uz labo, Deivids Loids Džordžs, Vitorio Orlando, Žoržs Klemanso, Vudro Vilsons'') Viena no Parīzes miera konferences sesijām Parīzes miera konference 1919.
Jaunums!!: Svalbāra un 1919. gada Parīzes miera konference · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
SJM.
