Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Svebodzina

Indekss Svebodzina

Svebodzina (vēsturiski arī Švībusa) ir pilsēta Polijas rietumos, Lubušas vojevodistes centrālajā daļā, Eiropas maģistrālo ceļu E65 (Malme - Hanja) un E30 (Korka - Omska) krustojumā.

22 attiecības: Bohēmija, Centrāleiropas laiks, Centrāleiropas vasaras laiks, Eiropas autoceļš E30, Eiropas autoceļš E65, Handža, Jaltas konference, Jēzus Kristus, Korka, Kurts Štūdents, Lubušas vojevodiste, Malme, Omska, Otrais pasaules karš, Pjastu dinastija, Polija, Polijas administratīvais iedalījums, Potsdamas konference, Prūsija, Silēzija, Svebodzinas apriņķis, Vācija.

Bohēmija

Bohēmijas ģerbonis ar heraldisko zīmi - baltu lauvu karaļa karogā. Bohēmija ir vēsturisks reģions Centrāleiropā, mūsdienu Čehijas rietumdaļā.

Jaunums!!: Svebodzina un Bohēmija · Redzēt vairāk »

Centrāleiropas laiks

Centrāleiropas laiks (Central European Time - CET) ir viens no nosaukumiem laika zonai, kura ir 1 stundu priekšā UTC ar laika nobīdi UTC+1.

Jaunums!!: Svebodzina un Centrāleiropas laiks · Redzēt vairāk »

Centrāleiropas vasaras laiks

Centrāleiropas vasaras laiks (Central European Summer Time - CEST) ir viens no nosaukumiem vasaras laikam, izmantojot UTC+1 laika zonu.

Jaunums!!: Svebodzina un Centrāleiropas vasaras laiks · Redzēt vairāk »

Eiropas autoceļš E30

| | Eiropas autoceļš E30 ir daļa no Starptautiskā E ceļu tīkla A klases Rietumu-Austrumu maršruta, kas savieno Īrijas ostas pilsētu Korku rietumos, ar Krievijas pilsētu Omsku austrumos.

Jaunums!!: Svebodzina un Eiropas autoceļš E30 · Redzēt vairāk »

Eiropas autoceļš E65

| | Eiropas autoceļš E65 ir daļa no Starptautiskā E ceļu tīkla A klases Ziemeļu-Dienvidu maršruta, kas savieno Malmi, Zviedrijā ar Hanju, Grieķijā.

Jaunums!!: Svebodzina un Eiropas autoceļš E65 · Redzēt vairāk »

Handža

hangila rakstībā Handža ir korejiešu valodas rakstībā izmantoto ķīnzīmju (hiroglifu) nosaukums, ko izrunā korejiešu valodā un raksta tradicionālajā ķīniešu rakstībā.

Jaunums!!: Svebodzina un Handža · Redzēt vairāk »

Jaltas konference

"Lielais trijnieks" Jaltas konferencē: Vinstons Čērčils, Franklins Rūzvelts un Josifs Staļins Jaltas konference jeb Krimas konference notika 1945.

Jaunums!!: Svebodzina un Jaltas konference · Redzēt vairāk »

Jēzus Kristus

Jēzus Kristus (dzimis 5.—2. gadā p.m.ē., miris 30.—33. gadā), zināms arī kā Jēzus no Nācaretes, Jēzus Nācarietis, Pestītājs, Dieva Dēls, arī Cilvēka Dēls ir centrālā figūra kristietībā, un lielākā daļa kristiešu baznīcu viņu pielūdz kā Dieva dēlu un Dieva vārda un gribas iemiesojumu.

Jaunums!!: Svebodzina un Jēzus Kristus · Redzēt vairāk »

Korka

Korka ir otra lielākā Īrijas pilsēta pēc iedzīvotāju skaita, grāfistes centrs, svarīga osta.

Jaunums!!: Svebodzina un Korka · Redzēt vairāk »

Kurts Štūdents

Kurts Arturs Benno Štūdents (dzimis, miris) bija vācu virsnieks, ģenerālpulkvedis.

Jaunums!!: Svebodzina un Kurts Štūdents · Redzēt vairāk »

Lubušas vojevodiste

Lubušas vojevodiste (Województwo lubuskie) ir Polijas vojevodiste valsts rietumos.

Jaunums!!: Svebodzina un Lubušas vojevodiste · Redzēt vairāk »

Malme

Malme ir pilsēta Zviedrijas galējos dienvidos — Skonē, Ēresuna šauruma krastā.

Jaunums!!: Svebodzina un Malme · Redzēt vairāk »

Omska

Omska ir Sibīrijas otra lielākā pilsēta (aiz Novosibirskas) Krievijas Federācijā, pie Omas ietekas Irtišā.

Jaunums!!: Svebodzina un Omska · Redzēt vairāk »

Otrais pasaules karš

Otrais pasaules karš bija lielākais bruņotais konflikts cilvēces vēsturē, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu.

Jaunums!!: Svebodzina un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Pjastu dinastija

Pjastu ģerbonis Pjasti ir poļu pirmā valdnieku dinastija.

Jaunums!!: Svebodzina un Pjastu dinastija · Redzēt vairāk »

Polija

Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju un Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļos.

Jaunums!!: Svebodzina un Polija · Redzēt vairāk »

Polijas administratīvais iedalījums

Polijas novietojums Polijas administratīvo iedalījumu veido 16 vojevodistes (vēsturiskais latviešu nosaukums - vaivadijas) (poļu: województwo).

Jaunums!!: Svebodzina un Polijas administratīvais iedalījums · Redzēt vairāk »

Potsdamas konference

Etlijs, Trumens un Staļins Potsdamas konferencē Karte ar 1939. gada robežām un vācu iedzīvotāju īpatsvaru agrākajās Vācijas teritorijās, kuras pēc Potsdamas konferences piešķīra Polijai un PSRS. Potsdamas konference notika 1945.

Jaunums!!: Svebodzina un Potsdamas konference · Redzēt vairāk »

Prūsija

Prūsijas un Mazovijas karte 14. gadsimtā (Abrahams Ortēlijs, ''Theatrum Orbis Terrarum''.) Malborkas apriņķa ģerbonī. Prūsijas karaliste Vācijas impērijas sastāvā (iekrāsota tumši zilā krāsā). Prūsija (prūšu: Prūsa) bija zeme, kas ar dažādiem nosaukumiem Centrāleiropas ziemeļos pie Baltijas jūras pastāvēja no viduslaikiem līdz Otrajam pasaules karam.

Jaunums!!: Svebodzina un Prūsija · Redzēt vairāk »

Silēzija

Silēzijas heraldiskā zīme - melnais ērglis Lejassilēzijas vojevodistes ģerbonī. Silēzija ir vēsturisks reģions Centrāleiropā, kura lielākā daļa mūsdienās atrodas Polijas teritorijā un mazākas daļas Čehijā un Vācijā.

Jaunums!!: Svebodzina un Silēzija · Redzēt vairāk »

Svebodzinas apriņķis

Svebodzinas apriņķis ir apriņķis Polijā, Lubušas vojevodistes centrālajā daļā.

Jaunums!!: Svebodzina un Svebodzinas apriņķis · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G8 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir pasaulē trešā lielākā ekonomika2007. gada informācija. Salīdzinot ar citām valstīm: ASV: 13 807,550 Japāna: 4 381,576Vācija: 3 320,913Ķīna: 3 280,224 pēc IKP un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Svebodzina un Vācija · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Schwiebus, Švībusa, Świebodzin.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »