Ātrāk nekā pārlūku!
126 attiecības: Aksels Lilijs, Aleksejs I Romanovs, Austrumeiropa, Ēriks Dālbergs, Ēriks Rinings, Ādams Lēvenhaupts, Bengts Bengtsons Ūksenšerna, Bengts Gabrielsons Uksenšerna, Cēsis, Cēsu apriņķis, Dālderis, Dzimtbūšana, Ernsts Gliks, Gabriels Bengtsons Uksenšerna, Georgs Mancelis, Gustava akadēmija, Gustavs Horns, Gustavs II Ādolfs, Henriks Oto Albedils, Igaunija, Inflantijas vaivadija, Jakobs Delagardijs, Jakobs Johans Hastfers, Jaunie laiki, Juhans Šite, Kārlis Gustavs Frēlihs, Kārlis XI, Kihnu, Klāss Okesons Tots (jaunākais), Koknese, Krievijas cariste, Krievijas Impērija, Kristīne I Vāsa, Kristers Horns, Kuresāre, Kurzemes guberņa, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Latgale, Latvija, Latvijas apriņķi, Lielais Ziemeļu karš, Limbaži, Livonijas dragūnu eskadrons, Livonijas dragūnu pulks, Livonijas hercogi, Livonijas ordenis, Magnuss Gabriels Delagardijs, Muhu, Muiža, Nīštates miera līgums, ..., Nils Asersons Manneršelds, Nilss Strembergs, Otrais Ziemeļu karš, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Pērnava, Pērnavas apriņķis, Pēteris I, Poļu—zviedru karš (1600—1629), Polijas—Lietuvas ūnija, Rauna, Rīga, Rīgas aplenkums (1709—1710), Rīgas apriņķis, Rīgas Doma skola, Rīgas licejs, Rīgas Valsts 1. ģimnāzija, Roņu sala, Roberts Duglass, Sāmsala, Sigismunds II Augusts, Straupe, Tartu, Tartu apriņķis, Upsāla, Valka, Valmiera, Vidzeme, Vidzemes guberņa, Vidzemes Landrātu kolēģija, Vidzemes landtāgs, Viljandi, Vitebskas guberņa, Vrangeļi, Zviedrijas vēsturiskās zemes un provinces, Zviedru laiki, Zviedru Vidzemes ģenerālgubernatoru uzskaitījums, 1561. gads, 1601. gads, 1607. gads, 1622. gads, 1628. gads, 1629. gads, 1631. gads, 1632. gads, 1633. gads, 1634. gads, 1643. gads, 1644. gads, 1645. gads, 1647. gads, 1649. gads, 1651. gads, 1652. gads, 1653. gads, 1655. gads, 1657. gads, 1658. gads, 1661. gads, 1662. gads, 1665. gads, 1672. gads, 1674. gads, 1675. gads, 1686. gads, 1687. gads, 1690. gads, 1695. gads, 1696. gads, 1702. gads, 1706. gads, 1709. gads, 1710. gads, 1719. gads, 1721. gads, 1772. gads, 1795. gads. Izvērst indekss (76 vairāk) »
Aksels Lilijs
Aksels Lilijs (1603—1662) bija zviedru karavīrs un valstsvīrs.
Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Aksels Lilijs · Redzēt vairāk »
Aleksejs I Romanovs
Aleksejs I Romanovs jeb Aleksejs Mihailovičs, saukts "Klusākais" (dzimis, miris) bija Krievijas caristes cars no 1645.
Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Aleksejs I Romanovs · Redzēt vairāk »
Austrumeiropa
Dienvideiropa Varšavas pakta valstis (gaiši oranžs), citi komunistiskie režīmi (visgaišāk oranžs). Austrumeiropa ir Eiropas daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst Albānija, Baltkrievija, Bosnija un Hercegovina, Bulgārija, Čehija, Horvātija, Kosova, Krievija, Ziemeļmaķedonija, Melnkalne, Moldova, Polija, Rumānija, Serbija, Slovākija, Slovēnija, Ungārija un Ukraina, kā arī Kaukāza valstis Armēnija, Azerbaidžāna un Gruzija.
Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Austrumeiropa · Redzēt vairāk »
Ēriks Dālbergs
Ēriks Dālbergs (arī Dahlbergh; 1625—1703) bija zviedru feldmaršals, kara inženieris, arhitekts.
Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Ēriks Dālbergs · Redzēt vairāk »
Ēriks Rinings
Rininga pils portāls Stokholmas vecpilsētā (2007). Ēriks Ēriksons Rinings (1592–1654) bija zviedru virsnieks un valstsvīrs.
Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Ēriks Rinings · Redzēt vairāk »
Ādams Lēvenhaupts
Ādams Ludvigs Lēvenhaupts (1659–1719) bija zviedru ģenerālis un politiķis.
Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Ādams Lēvenhaupts · Redzēt vairāk »
Bengts Bengtsons Ūksenšerna
Bengts Bengtsons Ūksenšerna (1591—1643) bija zviedru diplomāts un valstsvīrs.
Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Bengts Bengtsons Ūksenšerna · Redzēt vairāk »
Bengts Gabrielsons Uksenšerna
Bengts Gabrielsons Uksenšerna (1623—1702) bija zviedru diplomāts un valstsvīrs.
Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Bengts Gabrielsons Uksenšerna · Redzēt vairāk »
Cēsis
Cēsis ir pilsēta Latvijā, Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Cēsu novada administratīvais centrs.
Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Cēsis · Redzēt vairāk »
Cēsu apriņķis
Cēsu apriņķis bija administratīva vienība Pārdaugavas hercogistes (1566—1582), Zviedru Vidzemes (1629—1721), Vidzemes guberņas (1721—1918), Baltijas hercogistes (1918), Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.
Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Cēsu apriņķis · Redzēt vairāk »
Dālderis
Hercoga Jēkaba dālderis (1645. gads) Dālderis (atvasināts no) bija sudraba monēta ar diametru apmēram 40 mm un 29 gramu lielu svaru.
Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Dālderis · Redzēt vairāk »
Dzimtbūšana
Dzimtbūšana bija feodāla un pēcfeodāla sociāla iekārta, kurā zemnieki bija piesaistīti apstrādājamai zemei kā savai darba vietai un bija atkarīgi no zemes īpašnieka.
Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Dzimtbūšana · Redzēt vairāk »
Ernsts Gliks
Alūksnē Jaunā Derība ("Tas Jaunais Testaments") latviski (Glika tulkojums, 1685) Vecā un Jaunā Derība ("Tā Svētā Grāmata") latviski (Glika tulkojums, 1689) Ernsts Gliks, arī Johans Ernests Gliks (1654—1705), bija vācu luterāņu mācītājs, tulkotājs un Zviedru Vidzemes izglītības darbinieks, pirmais Bībeles tulkotājs latviešu valodā.
Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Ernsts Gliks · Redzēt vairāk »
Gabriels Bengtsons Uksenšerna
Gabriels Bengtsons Uksenšerna (1586—1656) bija zviedru valstsvīrs.
Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Gabriels Bengtsons Uksenšerna · Redzēt vairāk »
Georgs Mancelis
Georgs Mancelis, arī Juris Mancelis (dzimis, miris), bija vācbaltiešu cilmes latviešu literāts un valodnieks.
Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Georgs Mancelis · Redzēt vairāk »
Gustava akadēmija
Tērbatas Gustava akadēmijas ēkas fasāde Pērnavas ''Academia Gustavo-Carolina'' ēkas zīmējums no Zviedrijas valsts arhīva (1699) Gustava akadēmija, vēlāk Gustava-Kārļa akadēmija, bija pēc karaļa Gustava II Ādolfa rīkojuma dibināta akadēmija Tērbatā (1632—1656), kas kalpoja kā tolaik Zviedrijai piederošo Baltijas provinču augstskola.
Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Gustava akadēmija · Redzēt vairāk »
Gustavs Horns
Gustavs Horns, arī Gustavs Hūrns (dzimis, miris), bija zviedru feldmaršals un politiķis.
Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Gustavs Horns · Redzēt vairāk »
Gustavs II Ādolfs
Rīgas Doma vitrāža, 1885) Gustavs II Ādolfs (Gustav II Adolf; dzimis, miris) bija Zviedrijas karalis, Zviedrijas impērijas izveidotājs.
Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Gustavs II Ādolfs · Redzēt vairāk »
Henriks Oto Albedils
Henriks Oto Albedils (1666—1738) bija vācbaltu izcelsmes Zviedrijas armijas virsnieks.
Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Henriks Oto Albedils · Redzēt vairāk »
Igaunija
Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Igaunija · Redzēt vairāk »
Inflantijas vaivadija
Inflantijas vaivadija vai Livonijas vaivadija, pazīstama arī kā Poļu Livonija, bija tā Pārdaugavas Livonijas hercogistes daļa, kas pēc Polijas—Zviedrijas kara beigām 1629.
Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Inflantijas vaivadija · Redzēt vairāk »
Jakobs Delagardijs
Grāfs Jakobs Delagardijs vai Jakobs Delagardi (vai arī Jakobs de la Gardijs,,, Rēvele —, Stokholma) bija Zviedrijas militārais un valsts darbinieks, feldmaršals (1620).
Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Jakobs Delagardijs · Redzēt vairāk »
Jakobs Johans Hastfers
Jakobs Johans Hastfers (1626—1677) bija vācbaltiešu karavīrs un valstsvīrs.
Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Jakobs Johans Hastfers · Redzēt vairāk »
Jaunie laiki
Valdzemilera karte, 1507. gads Jaunie laiki jeb precīzāk Agrīnie Jaunie laiki ir Eiropas vēstures periods starp vēlīnajiem viduslaikiem un Jaunākajiem laikiem.
Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Jaunie laiki · Redzēt vairāk »
Juhans Šite
Juhans Šite (1577–1645) bija zviedru valstsvīrs.
Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Juhans Šite · Redzēt vairāk »
Kārlis Gustavs Frēlihs
Kārlis Gustavs Frēlihs (1637—1714) bija vācu izcelsmes Zviedrijas armijas virsnieks.
Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Kārlis Gustavs Frēlihs · Redzēt vairāk »
Kārlis XI
Kārlis XI (dzimis, miris) bija Pfalcu-Cveibrikenu (av Pfalz-Zweibrücken) dinastijas Zviedrijas karalis no 1660.
Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Kārlis XI · Redzēt vairāk »
Kihnu
Kihnu vai Ķīļu sala ir sala Rīgas līcī, septītā lielākā Igaunijas sala.
Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Kihnu · Redzēt vairāk »
Klāss Okesons Tots (jaunākais)
Klāss Okesons Tots (1630—1674) bija zviedru diplomāts un valstsvīrs.
Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Klāss Okesons Tots (jaunākais) · Redzēt vairāk »
Koknese
Koknese ir pilsēta Aizkraukles novadā Vidzemes dienvidos.
Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Koknese · Redzēt vairāk »
Krievijas cariste
Krievijas cariste bija valsts (1547–1721) tagadējās Krievijas Federācijas Eiropas, vēlāk arī Sibīrijas daļā.
Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Krievijas cariste · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Kristīne I Vāsa
Kristīne I jeb Kristīna Vāsa (pēc pāriešanas katolicismā mainīja vārdu uz Marija Aleksandra; dzimusi, mirusi) bija Zviedrijas lielvalsts karaliene no 1632.
Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Kristīne I Vāsa · Redzēt vairāk »
Kristers Horns
Kristers Horns jeb Kristers Hūrns (dzimis, miris) bija zviedru karavīrs un valstsvīrs. Rīgas gubernators (1654—1657), Ingrijas un Keksholmas ģenerālgubernators (1657—1659), Zviedrijas valsts padomnieks (1660), feldmaršals (1672), Zviedru Vidzemes ģenerālgubernators (1674—1686). Valtenberģu muižas īpašnieks.
Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Kristers Horns · Redzēt vairāk »
Kuresāre
Kuresāre ir pilsēta Sāmsalā, Igaunijā.
Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Kuresāre · Redzēt vairāk »
Kurzemes guberņa
Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas Impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.
Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Kurzemes guberņa · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »
Latgale
Latgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Latgale · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Latvija · Redzēt vairāk »
Latvijas apriņķi
Apriņķis bija otrā vai trešā līmeņa administratīvā vienība Latvijā no 16. gadsimta līdz 20. gadsimta vidum.
Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Latvijas apriņķi · Redzēt vairāk »
Lielais Ziemeļu karš
Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »
Limbaži
Limbaži ir pilsēta Vidzemē, Limbažu novada centrs.
Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Limbaži · Redzēt vairāk »
Livonijas dragūnu eskadrons
Livonijas dragūnu eskadroni bija Zviedru Vidzemes jātnieku eskadroni, kas piedalījās Lielajā Ziemeļu karā.
Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Livonijas dragūnu eskadrons · Redzēt vairāk »
Livonijas dragūnu pulks
Livonijas dragūnu pulks bija Zviedru Vidzemes jātnieku pulks, kas piedalījās Lielajā Ziemeļu karā.
Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Livonijas dragūnu pulks · Redzēt vairāk »
Livonijas hercogi
Livonijas hercogistes ģerbonis Livonijas ķēniņa Magnusa ģerbonis Livonijas hercogs bija mantojams tituls, ko no 16.
Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Livonijas hercogi · Redzēt vairāk »
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »
Magnuss Gabriels Delagardijs
Magnuss Gabriēls Delagardijs (1622–1686) bija Zviedrijas militārais un valsts darbinieks.
Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Magnuss Gabriels Delagardijs · Redzēt vairāk »
Muhu
Muhu, arī Mona sala (vai Mohn), ir sala Baltijas jūrā, trešā lielākā Igaunijai piederošā sala.
Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Muhu · Redzēt vairāk »
Muiža
Stāmerienas (''Stomersee'') muižas kungu māja ap 1910. gadu Muiža bija feodāls zemes īpašumu veids, kad īpašnieks zemi neapstrādāja personīgi, bet guva no tās ienākumus.
Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Muiža · Redzēt vairāk »
Nīštates miera līgums
Nīštates miera sarunas 1742. gada zīmējumā. Ar slīpsvītrām iezīmētas teritoriālās izmaiņas Nīštates līguma rezultātā. Nīštates miera līgums, arī Nīštades miera līgums vai Nīstades miera līgums, bija miera līgums starp Krievijas caristi un Zviedrijas karalisti, kas izbeidza Lielo Ziemeļu karu starp šīm valstīm.
Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Nīštates miera līgums · Redzēt vairāk »
Nils Asersons Manneršelds
Nils Asersons Manneršelds (1586–1655) bija zviedru virsnieks un valstsvīrs.
Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Nils Asersons Manneršelds · Redzēt vairāk »
Nilss Strembergs
Nilss Strembergs, arī Nilss Štrombergs (1646—1723) bija Zviedrijas karavadonis, grāfs, Zviedru Igaunijas ģenerālgubernators (1706—1709), Zviedru Vidzemes ģenerālgubernators, vadīja Rīgas aizstāvēšanu (1709—1710).
Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Nilss Strembergs · Redzēt vairāk »
Otrais Ziemeļu karš
Otrais Ziemeļu karš jeb Otrais poļu—zviedru karš (1655—1661), dažādos avotos bieži saukts arī par Pirmo Ziemeļu karu, bija atkārtots Polijas—Lietuvas kopvalsts, Zviedrijas un Krievijas karš par Livonijas mantojumu.
Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Otrais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »
Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.
Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Redzēt vairāk »
Pērnava
Pērnavas dronu video 2022 Pērnava ir pilsēta Igaunijas dienvidos Baltijas jūras Pērnavas līča krastā, Pernu upes grīvā.
Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Pērnava · Redzēt vairāk »
Pērnavas apriņķis
Pērnavas apriņķis ir viens no 15 Igaunijas apriņķiem.
Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Pērnavas apriņķis · Redzēt vairāk »
Pēteris I
Pēteris I Romanovs (dzimis, miris; dēvēts arī par Pēteri Lielo — Пётр I Великий) bija Krievijas caristes cars no 1682.
Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Pēteris I · Redzēt vairāk »
Poļu—zviedru karš (1600—1629)
Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt Latvijas teritorijā.
Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Poļu—zviedru karš (1600—1629) · Redzēt vairāk »
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »
Rauna
Rauna ir apdzīvota vieta Latvijā, Smiltenes novadā, Raunas upes ielejā Vidzemes augstienes ziemeļu malā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Rauna · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Rīga · Redzēt vairāk »
Rīgas aplenkums (1709—1710)
Rātslaukumā 1710. gada jūlijā. Nikolaja II oficiālajai vizītei Rīgā (1910). Rīgas aplenkums Lielā Ziemeļu kara laikā ilga astoņus mēnešus no 1709.
Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Rīgas aplenkums (1709—1710) · Redzēt vairāk »
Rīgas apriņķis
Rīgas apriņķis bija administratīva vienība Pārdaugavas hercogistes (1566—1582), Zviedru Vidzemes (1629—1721), Vidzemes guberņas (1721—1918), Baltijas hercogistes (1918), Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.
Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Rīgas apriņķis · Redzēt vairāk »
Rīgas Doma skola
Johana Gotfrīda Herdera piemineklis pie Domskolas (1870. gada fotogrāfija) Rīgas Doma skola bija vecākā mācību iestāde Livonijas teritorijā.
Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Rīgas Doma skola · Redzēt vairāk »
Rīgas licejs
J. K.Broces (liceja skolotāja no 1769. gada) piemiņas plāksne pie ēkas Mazajā pils ielā 4. Pils laukums 1820. gados ar Vidzemes guberņas ģimnāzijas ēku kreisajā pusē. Rīgas Nikolaja ģimnāzijas ēka (1891). Rīgas Valsts tehnikums no Jēkaba laukuma puses (1920. gadi). Rīgas licejs jeb Kārļa licejs bija Zviedru Vidzemes laikā dibināta ģimnāzijas tipa skola pie Sv. Jēkaba katedrāles.
Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Rīgas licejs · Redzēt vairāk »
Rīgas Valsts 1. ģimnāzija
Rīgas Valsts 1.
Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Rīgas Valsts 1. ģimnāzija · Redzēt vairāk »
Roņu sala
Roņu sala jeb Ruhnu ( — nosaukums tiek saistīts ar skandināvu rūnām) ir Igaunijai piederoša sala Rīgas līcī.
Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Roņu sala · Redzēt vairāk »
Roberts Duglass
Roberts Duglass jeb Roberts Daglass (1611—1662) bija skotu izcelsmes Zviedrijas karavīrs un valstsvīrs. Feldmaršals (1657), Zviedru Vidzemes militārais gubernators (1658-1661).
Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Roberts Duglass · Redzēt vairāk »
Sāmsala
Sāmsala jeb Sāremā ir lielākā Igaunijai piederošā sala un trešā lielākā sala Baltijas jūrā.
Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Sāmsala · Redzēt vairāk »
Sigismunds II Augusts
Sigismunds II Augusts (dzimis, miris) no 1548.
Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Sigismunds II Augusts · Redzēt vairāk »
Straupe
Straupe (agrāk Lielstraupe) ir ciems Cēsu novada Straupes pagastā.
Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Straupe · Redzēt vairāk »
Tartu
Tartu ir pilsēta Igaunijas dienvidaustrumos pie Emajegi upes.
Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Tartu · Redzēt vairāk »
Tartu apriņķis
Tartu apriņķis, arī Tērbatas apriņķis, ir viens no 15 Igaunijas apriņķiem.
Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Tartu apriņķis · Redzēt vairāk »
Upsāla
Upsāla ir pilsēta Zviedrijas centrālajā daļā, Upsālas lēnes centrs.
Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Upsāla · Redzēt vairāk »
Valka
Valka ir pilsēta Ziemeļvidzemē, Valkas novada administratīvais centrs Latvijā.
Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Valka · Redzēt vairāk »
Valmiera
Valmiera ir pilsēta Vidzemes centrālajā daļā, Valmieras novada administratīvais centrs, viena no desmit Latvijas valstspilsētām.
Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Valmiera · Redzēt vairāk »
Vidzeme
Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Vidzeme · Redzēt vairāk »
Vidzemes guberņa
Vidzemes guberņa jeb Līvzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.
Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Vidzemes guberņa · Redzēt vairāk »
Vidzemes Landrātu kolēģija
Vidzemes bruņniecības ģerbonis, ko lietoja Landrātu kolēģija. Vidzemes Landrātu kolēģijas nodokļu zīme (1912). Vidzemes Landrātu kolēģija bija Zviedru Vidzemes, vēlāk Rīgas guberņas, Rīgas vietniecības un Vidzemes guberņas priekšstāvības un pašpārvaldes institūcija.
Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Vidzemes Landrātu kolēģija · Redzēt vairāk »
Vidzemes landtāgs
Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā, kurā notika Vidzemes landtāgi. Vidzemes landtāgs bija Pārdaugavas Livonijas hercogistes, vēlāk Zviedru Vidzemes un Vidzemes guberņas augstāko kārtu pārstāvju jeb "zemes sūtņu" regulāra kopsapulce, kas pastāvēja līdz Latvijas Republikas dibināšanai.
Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Vidzemes landtāgs · Redzēt vairāk »
Viljandi
Viljandi, arī Vīlande, Fellina (vācu: Fellin), ir pilsēta Igaunijā, Viljandi apriņķī.
Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Viljandi · Redzēt vairāk »
Vitebskas guberņa
Vitebskas guberņa bija Krievijas Impērijas guberņa (1802—1924), kurā citu teritoriju starpā ietilpa trīs bijušās Inflantijas vaivadijas apriņķi ar latviešiem kā lielāko etnisko grupu.
Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Vitebskas guberņa · Redzēt vairāk »
Vrangeļi
Baronu Vrangeļu no Elistferas un Ludenhofas ģerbonis. Fon Vrangeļi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 13.
Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Vrangeļi · Redzēt vairāk »
Zviedrijas vēsturiskās zemes un provinces
Zviedrijas provinces ar ģerboņiem (Ēriks Dālbergs, 1667. gada zīmējums) Pēterim I. Labajā pusē redzami arī Zviedru Igaunijas un Zviedru Vidzemes ģerboņi Zviedrijas vēsturiskās zemes un provinces ir četras kultūrvēsturiskās zemes (Svēlande, Jētalande, Norlande un Estelande) un aizjūras provinces bijušās Zviedrijas lielvalsts teritorijā, kas pēc 1634.
Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Zviedrijas vēsturiskās zemes un provinces · Redzēt vairāk »
Zviedru laiki
Baltijas provinču kartes (no jauna izdevis P.Mortier, 1705). Parādītas arī Zviedrijas karalistei pakļautās bijušās Livonijas konfederācijas daļas ar to latīniskajiem nosaukumiem: LITLANDIA, ESTONIA PROPRIA, OLDENPOA, ALENTAKIA, WIRLANDIA, IERVENLANDIA, HARNLANDIA, WIKKEZLANDIA. Zviedru laiki bija periods Igaunijas un Latvijas vēsturē, kad Zviedru Igaunija (1561—1721) un Vidzeme (1629—1721) ietilpa Zviedrijas lielvalsts sastāvā.
Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Zviedru laiki · Redzēt vairāk »
Zviedru Vidzemes ģenerālgubernatoru uzskaitījums
Rīga Livonijā ar ģerboni (no 1700. gada enciklopēdijas ''Politica politica. Statistisches Städte-Buch''). Šajā uzskaitījumā apkopoti Zviedru Vidzemes ģenerālgubernatori no 1622.
Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un Zviedru Vidzemes ģenerālgubernatoru uzskaitījums · Redzēt vairāk »
1561. gads
1561.
Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un 1561. gads · Redzēt vairāk »
1601. gads
1601.
Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un 1601. gads · Redzēt vairāk »
1607. gads
1607.
Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un 1607. gads · Redzēt vairāk »
1622. gads
1622.
Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un 1622. gads · Redzēt vairāk »
1628. gads
1628.
Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un 1628. gads · Redzēt vairāk »
1629. gads
1629.
Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un 1629. gads · Redzēt vairāk »
1631. gads
1631.
Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un 1631. gads · Redzēt vairāk »
1632. gads
1632.
Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un 1632. gads · Redzēt vairāk »
1633. gads
1633.
Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un 1633. gads · Redzēt vairāk »
1634. gads
1634.
Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un 1634. gads · Redzēt vairāk »
1643. gads
1643.
Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un 1643. gads · Redzēt vairāk »
1644. gads
1644.
Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un 1644. gads · Redzēt vairāk »
1645. gads
1645.
Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un 1645. gads · Redzēt vairāk »
1647. gads
1647 bija parastais gads, kas sākās otrdienā.
Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un 1647. gads · Redzēt vairāk »
1649. gads
1649.
Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un 1649. gads · Redzēt vairāk »
1651. gads
1651.
Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un 1651. gads · Redzēt vairāk »
1652. gads
1652.
Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un 1652. gads · Redzēt vairāk »
1653. gads
1653.
Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un 1653. gads · Redzēt vairāk »
1655. gads
1655.
Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un 1655. gads · Redzēt vairāk »
1657. gads
1657.
Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un 1657. gads · Redzēt vairāk »
1658. gads
1658.
Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un 1658. gads · Redzēt vairāk »
1661. gads
1661.
Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un 1661. gads · Redzēt vairāk »
1662. gads
1662.
Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un 1662. gads · Redzēt vairāk »
1665. gads
1665.
Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un 1665. gads · Redzēt vairāk »
1672. gads
1672.
Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un 1672. gads · Redzēt vairāk »
1674. gads
1674.
Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un 1674. gads · Redzēt vairāk »
1675. gads
1675.
Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un 1675. gads · Redzēt vairāk »
1686. gads
1686.
Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un 1686. gads · Redzēt vairāk »
1687. gads
1687.
Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un 1687. gads · Redzēt vairāk »
1690. gads
1690.
Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un 1690. gads · Redzēt vairāk »
1695. gads
1695.
Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un 1695. gads · Redzēt vairāk »
1696. gads
1696.
Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un 1696. gads · Redzēt vairāk »
1702. gads
1702.
Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un 1702. gads · Redzēt vairāk »
1706. gads
1706.
Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un 1706. gads · Redzēt vairāk »
1709. gads
1709.
Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un 1709. gads · Redzēt vairāk »
1710. gads
1710.
Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un 1710. gads · Redzēt vairāk »
1719. gads
1719.
Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un 1719. gads · Redzēt vairāk »
1721. gads
1721.
Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un 1721. gads · Redzēt vairāk »
1772. gads
1772.
Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un 1772. gads · Redzēt vairāk »
1795. gads
1795.
Jaunums!!: Zviedru Vidzeme un 1795. gads · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Svenska Livland, Vidzemes zviedru ģenerālgubernatori, Zviedrijas Livonija, Zviedru Livonija.
