Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Sviests

Indekss Sviests

Sviests un sviesta nazītis tā uzziešanai Sviests ir piena tauku koncentrāts, kas iegūts, sakuļot saldo vai skābo krējumu un atdalot izdalījušās paniņas.

35 attiecības: A vitamīns, Blīvums, E vitamīns, Eiropas Savienība, Emulsija, Fosfors, Francija, Holesterīns, Kaņepes, Kakaokoks, Kalcijs, Kalorija, Kālijs, Krējums, Kušanas temperatūra, Kuļmuca, Laktoze, Latvija, LBTU Pārtikas tehnoloģijas fakultāte, LU Akadēmiskais apgāds, Maize, Mīkla (pārtika), Minerālvielas, Nātrijs, Olbaltumvielas, Paniņas, Piens, Pienskābes baktērijas, Putra, Raugs, Sāls, Skābais krējums, Tauki, Vācija, Vitamīni.

A vitamīns

Vienas no A vitamīna formām — A1 vitamīna — uzbūve A vitamīns (retinols jeb akseroftols) ir taukos šķīstošs vitamīns, kas nepieciešams redzei, ādas veselīguma uzturēšanai un paaugstina organisma spēju pretoties dažādām infekcijām, kā arī veicina kaulu un zobu veidošanos un stiprina nervu šūnas.

Jaunums!!: Sviests un A vitamīns · Redzēt vairāk »

Blīvums

Blīvums ir fizikāla ķermeņa masas attiecība pret tā tilpumu.

Jaunums!!: Sviests un Blīvums · Redzēt vairāk »

E vitamīns

Alfa-tokoferola paraugs E vitamīns ir vielu grupa, kurā ietilpst tokoferoli un tokotrienoli.

Jaunums!!: Sviests un E vitamīns · Redzēt vairāk »

Eiropas Savienība

ES augstākais punkts Monblāns ES valstu atkarīgās teritorijas (2018). Nav parādītas Fēru salas Eiropas Savienība (ES) ir 27 Eiropas valstu ekonomiska un politiska apvienība.

Jaunums!!: Sviests un Eiropas Savienība · Redzēt vairāk »

Emulsija

Emulsija ir šķidrā vielā izkliedētas citu šķidru vielu daļiņas.

Jaunums!!: Sviests un Emulsija · Redzēt vairāk »

Fosfors

Fosfors ir ķīmiskais elements ar simbolu P un atomskaitli 15.

Jaunums!!: Sviests un Fosfors · Redzēt vairāk »

Francija

Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.

Jaunums!!: Sviests un Francija · Redzēt vairāk »

Holesterīns

Holesterīns jeb holesterols ((chole) — 'žults' un στερεός (stereos) — 'ciets') ir izplatītākais dzīvnieku valsts sterīns (zoosterīns).

Jaunums!!: Sviests un Holesterīns · Redzēt vairāk »

Kaņepes

Kaņepes (Cannabis) ir ziedaugu ģints, kurā ietilpst trīs sugas: sējas kaņepe (Cannabis sativa), Indijas kaņepe (Cannabis indica) un Cannabis ruderalis.

Jaunums!!: Sviests un Kaņepes · Redzēt vairāk »

Kakaokoks

Īstais kakaokoks (Theobroma cacao) ir 3—8 metrus augsts, mūžzaļš malvu dzimtas koks, no kura augļiem (kakao pupiņām) iegūst kakao pulveri.

Jaunums!!: Sviests un Kakaokoks · Redzēt vairāk »

Kalcijs

Kalcijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ca un atomskaitli 20.

Jaunums!!: Sviests un Kalcijs · Redzēt vairāk »

Kalorija

Kalorija (apzīmējums: cal) ir enerģijas mērvienība.

Jaunums!!: Sviests un Kalorija · Redzēt vairāk »

Kālijs

Kālijs ir ķīmiskais elements ar simbolu K un atomskaitli 19.

Jaunums!!: Sviests un Kālijs · Redzēt vairāk »

Krējums

Skābais krējums vājpiena iegūšanai Krējums, reizēm arī saukts par saldo krējumu, lai nošķirtu no skābā krējuma, kas iegūts saraudzējot saldo krējumu, ir piena produkts, kas veidots no koncentrētiem piena taukiem.

Jaunums!!: Sviests un Krējums · Redzēt vairāk »

Kušanas temperatūra

Kušanas temperatūra ir temperatūra, kurā viela kūst (paaugstinot temperatūru) vai kristalizējas (pazeminot temperatūru).

Jaunums!!: Sviests un Kušanas temperatūra · Redzēt vairāk »

Kuļmuca

Aukstaišu 20. gadsimta sākuma kuļmuca Kuļmuca, sviesta muca jeb ķērne (no viduslejasvācu kerne) ir ierīce, ko izmanto krējuma sakulšanai sviestā.

Jaunums!!: Sviests un Kuļmuca · Redzēt vairāk »

Laktoze

Laktoze (no  — 'piens', C12H22O11, piena cukurs) ir disaharīdu grupai piederošs ogļhidrāts, kas atrodams pienā (2~8% no svara) un dažādos piena produktos.

Jaunums!!: Sviests un Laktoze · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Jaunums!!: Sviests un Latvija · Redzēt vairāk »

LBTU Pārtikas tehnoloģijas fakultāte

LBTU Pārtikas tehnoloģijas fakultāte (LBTU PTF) bija 1948.

Jaunums!!: Sviests un LBTU Pārtikas tehnoloģijas fakultāte · Redzēt vairāk »

LU Akadēmiskais apgāds

Latvijas Universitātes Akadēmiskais apgāds ir Latvijas Universitātes pamatstruktūrvienība, kas izdod akadēmisko literatūru atbilstoši starptautiskiem standartiem.

Jaunums!!: Sviests un LU Akadēmiskais apgāds · Redzēt vairāk »

Maize

Dažādi maizes kukuļi Maize ir karstumā apstrādāts pārtikas produkts, ko gatavo no miltiem un ūdens, parasti pievienojot arī sāli un raugu.

Jaunums!!: Sviests un Maize · Redzēt vairāk »

Mīkla (pārtika)

Mīkla Mīkla ir pārtikas starpprodukts, masa, kuras sastāvā ir milti, šķidrums un dažādi citi produkti un kuru izmanto maizes, konditorejas izstrādājumu vai makaronu gatavošanā.

Jaunums!!: Sviests un Mīkla (pārtika) · Redzēt vairāk »

Minerālvielas

Minerālvielas ir neorganiskās vielas cilvēku, dzīvnieku un augu organismos.

Jaunums!!: Sviests un Minerālvielas · Redzēt vairāk »

Nātrijs

Nātrijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Na un atomskaitli 11.

Jaunums!!: Sviests un Nātrijs · Redzēt vairāk »

Olbaltumvielas

kristāli Olbaltumvielas jeb proteīni (no vai, kas savukārt no (protōs) — 'pirmējs'), nereti saīsināti arī kā olbaltumi vai OBV, ir biopolimēri, lielmolekulāri savienojumi, ko veido līdz pat 20 dažādu α-aminoskābju saturošas lineāras virknes, kurās aminoskābes savstarpēji saistītas ar peptīdsaitēm.

Jaunums!!: Sviests un Olbaltumvielas · Redzēt vairāk »

Paniņas

Paniņas (pa labi) salīdzinājumā ar svaigu pienu (pa kreisi). Paniņas ir nedaudz biezākas un atstāj redzamas pēdas uz glāzes Paniņas ir sviesta ražošanas blakusprodukts, ko atdala no krējuma tā kulšanas laikā.

Jaunums!!: Sviests un Paniņas · Redzēt vairāk »

Piens

Glāze piena Piens ir zīdītāju piena dziedzeru sekrēcijas produkts.

Jaunums!!: Sviests un Piens · Redzēt vairāk »

Pienskābes baktērijas

Pienskābes baktērijas (Lactobacillales) ir nekustīgu, grampozitīvu, fakultatīvi anaerobu un sporu neveidojošu baktēriju kārta, kas galvenokārt barojas no monosaharīdiem un disaharīdiem (dažas pienskābes baktēriju dzimtas kā barības vielas spēj izmantot arī pentozes vai organiskās skābes, piemēram, citronskābi), kā galveno vielmaiņas galaproduktu izdalot pienskābi, bet mazākos daudzumos arī bioloģiski aktīvas vielas (B vitamīnus) un patogēnu attīstību kavējošas antibiotikas.

Jaunums!!: Sviests un Pienskābes baktērijas · Redzēt vairāk »

Putra

pienu Putra ir šķidrs vai daļēji šķidrs ēdiens, kas pagatavots no putraimiem vai miltiem, kas parasti vārīti ūdenī, pienā vai ūdens un piena maisījumā.

Jaunums!!: Sviests un Putra · Redzēt vairāk »

Raugs

''Saccharomyces cerevisiae'' mikroskopā Raugi ir eikarioti, vienšūnas organismi, kas ierindoti sēņu valstī.

Jaunums!!: Sviests un Raugs · Redzēt vairāk »

Sāls

Sarkanais akmeņsāls, kas iegūts Pakistānā Sāls ir balts, kristālisks minerāls, kura galvenā sastāvdaļa ir nātrija hlorīds (NaCl).

Jaunums!!: Sviests un Sāls · Redzēt vairāk »

Skābais krējums

Atvērts 18% skābā krējuma trauciņš Skābais krējums ir skābpiena produkts, ko iegūst saraudzējot saldo krējumu.

Jaunums!!: Sviests un Skābais krējums · Redzēt vairāk »

Tauki

Tipiska triglicerīda — glicerīna un miristīnskābes estera — molekulas modelis Tauki ir glicerīna un taukskābju esteri (triglicerīdi) — organiskas dabasvielas, kas pieder pie lipīdiem.

Jaunums!!: Sviests un Tauki · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Sviests un Vācija · Redzēt vairāk »

Vitamīni

Augļu un dārzeņu sastāvā ir daudzi vitamīni Vitamīni ir organiski mazmolekulāri ķīmiski savienojumi, kas nelielā daudzumā ir nepieciešami normālai organisma funkciju nodrošināšanai un jāuzņem ar pārtiku, jo organisms tos nespēj sintezēt (vai nespēj sintezēt pietiekamā daudzumā).

Jaunums!!: Sviests un Vitamīni · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »