Ātrāk nekā pārlūku!
24 attiecības: Austrumromas impērija, Baznīcslāvu valoda, Dona, Drevļani, Hazāri, Igors Rurikovičs, Jaropolks Svjatoslavičs, Kijivas kņaziene Olga, Kijivas Krievzeme, Kijivas lielkņazi, Konstantinopole, Novgorodas kņazi, Otons I, Pagājušo gadu vēsture, Pečeņegi, Pirmā Bulgārijas cariste, Senkrievu valoda, Svētā Romas impērija, Trāķija, Ungāri, Varjagi, Vjatiči, Volga, 942. gads.
Austrumromas impērija
Austrumromas impērija (burtiski "Romiešu impērija") jeb Bizantija (pēc tās galvaspilsētas, tagadējās Stambulas, senā nosaukuma), saukta arī par Bizantijas impēriju, bija nosaukums tai Romas impērijas daļai, kas tās austrumu daļā pastāvēja līdz 1453.
Jaunums!!: Svjatoslavs Igorevičs un Austrumromas impērija · Redzēt vairāk »
Baznīcslāvu valoda
Baznīcslāvu valoda, senslāvu valoda, senbulgāru valoda jeb senmaķedoniešu valodaBenjamin W. Fortson.
Jaunums!!: Svjatoslavs Igorevičs un Baznīcslāvu valoda · Redzēt vairāk »
Dona
Dona ir upe Krievijas Eiropas daļas dienvidos.
Jaunums!!: Svjatoslavs Igorevičs un Dona · Redzēt vairāk »
Drevļani
kņazam Oļegam (883) Drevļani (senkrievu: Древлѧне vai Дєрєвлѧнє) bija austrumslāvu cilšu savienība, kas apdzīvoja Poļesjes zemi (mūsdienu Ukrainas un Baltkrievijas pierobeža), galvenokārt tagadējā Žitomiras apgabalā un Kijivas apgabala rietumos.
Jaunums!!: Svjatoslavs Igorevičs un Drevļani · Redzēt vairāk »
Hazāri
Hazāru kapakmens ar menoras attēlu Hazāru monēta Hazāru kaganāts Hazāri bija tauta, kas no apmēram 200.
Jaunums!!: Svjatoslavs Igorevičs un Hazāri · Redzēt vairāk »
Igors Rurikovičs
Ar sarkanu līniju apjozta Gardarīkes teritorija Invgara valdīšanas beigās (ap 960. gadu), ar oranžu līniju viņa dēla Svendoslava iekarojumi (964—970), ar violetu līniju Austrumromas impērijas teritorija.Kijivas kagans Ingvars ievāc meslus no drevļaniem (K.Ļebedeva zīmējums 20. gadsimta sākumā) Igors Rurikovičs (baznīcslāvu: Игорь) jeb Ingvars (senskandināvu: Ingvarr,; dzimis ap 878., miris 945. gadā) bija Kijivas (Kenugardas) kagans no 912.
Jaunums!!: Svjatoslavs Igorevičs un Igors Rurikovičs · Redzēt vairāk »
Jaropolks Svjatoslavičs
Jaropolks Svjatoslavičs (baznīcslāvu:Ӕрополкъ,; dzimis ap 952. gadu, miris) īslaicīgi bija Kijivas (Kenugardas) kagans no 972.
Jaunums!!: Svjatoslavs Igorevičs un Jaropolks Svjatoslavičs · Redzēt vairāk »
Kijivas kņaziene Olga
Olga (baznīcslāvu:О́льга, (citā sāgā - Allogia), pēc kristīšanās Helēna; dzimusi ap 890. gadu, mirusi) bija Kijivas lielkņaziene, pirmā kristītā Kijivas Krievzemes valdniece.
Jaunums!!: Svjatoslavs Igorevičs un Kijivas kņaziene Olga · Redzēt vairāk »
Kijivas Krievzeme
Kijivas Krievzeme jeb Senā Krievzeme (senskandināvu: Garðaríki,, senaustrumslāvu: Рѹ́сь vai роусьскаѧ землѧ — 'rusu zeme') ir vēsturnieku dots apzīmējums pārslāvoto rusu kņazu (Rurikoviču) viduslaiku valstu savienībai Austrumeiropā ar galvaspilsētu Kijivā.
Jaunums!!: Svjatoslavs Igorevičs un Kijivas Krievzeme · Redzēt vairāk »
Kijivas lielkņazi
Kijivas ģerbonis. Kijivas lielkņazi bija Kijivas Krievzemes valdnieku oficiālais tituls no aptuveni 864.
Jaunums!!: Svjatoslavs Igorevičs un Kijivas lielkņazi · Redzēt vairāk »
Konstantinopole
Konstantinopoles karte Bizantijas laikā Konstantinopole bija Turcijas lielākās pilsētas Stambulas nosaukums līdz 1930.
Jaunums!!: Svjatoslavs Igorevičs un Konstantinopole · Redzēt vairāk »
Novgorodas kņazi
Novgorodas ģerbonis. Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Novgorodas kņazu saraksts (862–1480) ietver sevī visu Novgorodas kņazu uzskaitījumu no teiksmainā vikingu ķēniņa Rurika līdz Maskavas lielkņazam Ivanam III, kas iznīcināja Novgorodas republikas neatkarību un pievienoja to Maskavijas lielkņazistei.
Jaunums!!: Svjatoslavs Igorevičs un Novgorodas kņazi · Redzēt vairāk »
Otons I
Otons I Lielais (dzimis, miris) bija Austrumfranku valsts karalis un Svētās Romas impērijas imperators.
Jaunums!!: Svjatoslavs Igorevičs un Otons I · Redzēt vairāk »
Pagājušo gadu vēsture
„Pagājušo laiku stāsta” lapa ar 13. gs. ilustrāciju no t.s. Radzivila hronikas. Novgorodā (1862). Pagājušo gadu vēsture arī Nestora hronika vai Pagājušo laiku stāsts (baznīcslāvu: Повѣсть времяньныхъ лѣтъ) ir senkrievu hronika par notikumiem Senajā Krievzemē un apkārtējās valstīs no 852.
Jaunums!!: Svjatoslavs Igorevičs un Pagājušo gadu vēsture · Redzēt vairāk »
Pečeņegi
Pečeņegu apdzīvotā teritorija aptuveni 1015. gadā Pečeņegi bija tjurkvalodīga stepju klejotāju cilšu apvienība 9.—11.
Jaunums!!: Svjatoslavs Igorevičs un Pečeņegi · Redzēt vairāk »
Pirmā Bulgārijas cariste
Bulgārijas cariste ap 900. gadu Bulgārijas cariste ap 960. gadu Pirmā Bulgārijas cariste bija bulgāru valsts, kas pastāvēja Balkānu pussalā no 681.
Jaunums!!: Svjatoslavs Igorevičs un Pirmā Bulgārijas cariste · Redzēt vairāk »
Senkrievu valoda
Svjatoslava laikā izdotas grāmatas (1073) Senkrievu valoda (рѹсьскъ ѩзыкъ) jeb senaustrumslāvu valoda bija 7.
Jaunums!!: Svjatoslavs Igorevičs un Senkrievu valoda · Redzēt vairāk »
Svētā Romas impērija
Sacrum Romanum Imperium Heiliges Römisches Reich |- | align.
Jaunums!!: Svjatoslavs Igorevičs un Svētā Romas impērija · Redzēt vairāk »
Trāķija
Trāķijas teritorija uz mūsdienu Eiropas politiskās kartes. Trāķija ir vēsturisks un ģeogrāfisks reģions Eiropas dienvidaustrumos, Balkānu pussalas austrumos.
Jaunums!!: Svjatoslavs Igorevičs un Trāķija · Redzēt vairāk »
Ungāri
Ungāri jeb maģāri ir ugru tauta un Ungārijas valsts nācija, lielākā skaitā mīt arī citās Centrāleiropas valstīs bijušās Austroungārijas teritorijā.
Jaunums!!: Svjatoslavs Igorevičs un Ungāri · Redzēt vairāk »
Varjagi
Nikolaja Rēriha glezna “Aizjūras viesi”, ar varjagu kuģotājiem Varjagi (senaustrumslāvu: варяже, варязи) bija sengrieķu un senkrievu valodā dots nosaukums skandināvu vikingiem, kuri kopš 8.
Jaunums!!: Svjatoslavs Igorevičs un Varjagi · Redzēt vairāk »
Vjatiči
Svjatoslavam Igorevičam (966) Vjatiči (senkrievu: вѧти́чи) bija austrumslāvu cilšu savienība, kas 8.–13.
Jaunums!!: Svjatoslavs Igorevičs un Vjatiči · Redzēt vairāk »
Volga
Volga ir 3530 kilometrus gara upe Krievijas Eiropas daļā (neliela daļa no Volgas deltas atrodas Kazahstānā).
Jaunums!!: Svjatoslavs Igorevičs un Volga · Redzēt vairāk »
942. gads
942.
Jaunums!!: Svjatoslavs Igorevičs un 942. gads · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Igorevičs, Svjatoslavs (Svens), Svjatoslavs I Igorevičs.
