Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Svārstību un viļņu fizika

Indekss Svārstību un viļņu fizika

Svārstību un viļņu fizika ir vispārīgās fizikas sadaļa, kas pēta fizikālās parādības, kuras raksturo fizikālo lielumu cikliska izmaiņa laikā un telpā.

25 attiecības: Amplitūda, Cikliskā frekvence, Deformācija, Diferenciālvienādojums, Difuzors, Elektromagnētiskais starojums, Elektromagnētisms, Fizikāls lielums, Frekvence, Iekšdedzes dzinējs, Iracionāls skaitlis, Koherence, Lauks (fizika), Maiņstrāva, Mehānika, Mehāniskais līdzsvars, Periodiska funkcija, Periods, Perturbācija, Spektrs, Stāvvilnis, Svārstības, Vektors, Viļņi, Viļņu fronte.

Amplitūda

right Amplitūda (— ‘plašums’) ir maksimālā absolūtā vērtība y0, ko harmoniskajās svārstībās sasniedz kāds fizikāls lielums "s" (ķermeņa novirze no līdzsvara stāvokļa, ātrums, paātrinājums, strāva), mainoties laikā "t".

Jaunums!!: Svārstību un viļņu fizika un Amplitūda · Redzēt vairāk »

Cikliskā frekvence

Cikliskā jeb leņķiskā frekvence ir svārstību skaits nevis sekundē, bet gan 2\pi sekundēs.

Jaunums!!: Svārstību un viļņu fizika un Cikliskā frekvence · Redzēt vairāk »

Deformācija

Deformācija (no — izkropļošana) ir ķermeņa formas vai izmēru maiņa ārēju spēku iedarbībā.

Jaunums!!: Svārstību un viļņu fizika un Deformācija · Redzēt vairāk »

Diferenciālvienādojums

Diferenciālvienādojums ir vienādojums, kas satur nezināmas funkcijas atvasinājumus un diferenciāļus.

Jaunums!!: Svārstību un viļņu fizika un Diferenciālvienādojums · Redzēt vairāk »

Difuzors

Difuzors (- plašs, izplūdis).

Jaunums!!: Svārstību un viļņu fizika un Difuzors · Redzēt vairāk »

Elektromagnētiskais starojums

magnētiskās indukcijas maiņa elektromagnētiskā starojuma izplatīšanās virzienā Elektromagnētiskais starojums ir starojums, kas rodas elektromagnētisma rezultātā.

Jaunums!!: Svārstību un viļņu fizika un Elektromagnētiskais starojums · Redzēt vairāk »

Elektromagnētisms

Elektromagnētisms ir parādību kopums, kurās izpaužas vielas elektrisko un magnētisko īpašību sakars.

Jaunums!!: Svārstību un viļņu fizika un Elektromagnētisms · Redzēt vairāk »

Fizikāls lielums

Fizikāls lielums ir, piemēram, masa, spēks, impulss, spiediens, temperatūra, elektriskā lauka intensitāte.

Jaunums!!: Svārstību un viļņu fizika un Fizikāls lielums · Redzēt vairāk »

Frekvence

Dažādas frekvences skaņas — apakšā attēlotajai skaņai ir visaugstākā frekvence, bet augšējai — viszemākā frekvence Frekvence jeb biežums ir svārstību skaits laika vienībā, piemēram, svārstību skaits sekundē.

Jaunums!!: Svārstību un viļņu fizika un Frekvence · Redzēt vairāk »

Iekšdedzes dzinējs

Iekšdedzes dzinējs ir dzinējs, kura darbināšanai nepieciešamo enerģiju iegūst, degkamerā sadedzinot no benzīna un gaisa sastāvošu degmaisījumu vai iesmidzinot dīzeļdegvielas tvaikus.

Jaunums!!: Svārstību un viļņu fizika un Iekšdedzes dzinējs · Redzēt vairāk »

Iracionāls skaitlis

Matemātikā iracionāls skaitlis ir jebkurš reāls skaitlis, kas nav racionāls (to nevar izteikt formā m/n, kur m ir vesels skaitlis, bet n — naturāls skaitlis).

Jaunums!!: Svārstību un viļņu fizika un Iracionāls skaitlis · Redzēt vairāk »

Koherence

Augšā attēloti koherenti viļņi ar nemainīgu fāžu starpību, apakšā — nekoherenti, kam fāžu starpība mainās laikā Koherence (- saķeršanās, sasaistīšanās) ir vairāku viļņu vai svārstību procesu saskaņotība laikā un/vai telpā.

Jaunums!!: Svārstību un viļņu fizika un Koherence · Redzēt vairāk »

Lauks (fizika)

Elektriskā lauka līnijas ap pozitīvu (sarkans) un negatīvu (zils) lādiņu. Fizikā lauks ir funkcija, kas laiktelpas punktiem piekārto kādu fizikālu lielumu.

Jaunums!!: Svārstību un viļņu fizika un Lauks (fizika) · Redzēt vairāk »

Maiņstrāva

Maiņstrāva ir elektriskā strāva, kuras virziens (polaritāte) un stiprums elektriskajā ķēdē laika gaitā periodiski mainās.

Jaunums!!: Svārstību un viļņu fizika un Maiņstrāva · Redzēt vairāk »

Mehānika

Arābu ierīces rokraksts, autors anonīms Mehānika ((mehaniké)) ir fizikas nozare, kas pēta fizikālu ķermeņu stāvokli telpā un to ātrumus jebkurā laika momentā atkarībā no mijiedarbības spēkiem, kuri darbojas starp ķermeņiem, atbilstoši dotajiem sākuma stāvokļiem un ķermeņu ātrumiem.

Jaunums!!: Svārstību un viļņu fizika un Mehānika · Redzēt vairāk »

Mehāniskais līdzsvars

atmosfēras spiedienu Mehāniskais līdzsvars ir stāvoklis, kad kādam ķermenim visu pielikto spēku summa ir vienāda ar nulli.

Jaunums!!: Svārstību un viļņu fizika un Mehāniskais līdzsvars · Redzēt vairāk »

Periodiska funkcija

Periodiska funkcija ir funkcija, kuras vērtība neizmainās, ja tās argumentu palielina par kādu noteiktu lielumu.

Jaunums!!: Svārstību un viļņu fizika un Periodiska funkcija · Redzēt vairāk »

Periods

Periods ir mazākais laika intervāls, pēc kura ķermeņa kustība pilnībā atkārtojas.

Jaunums!!: Svārstību un viļņu fizika un Periods · Redzēt vairāk »

Perturbācija

Perturbācija astronomijā ir debess ķermeņa novirze no teorētiski izrēķinātās trajektorijas cita debess ķermeņa pievilkšanas spēka iedarbībā.

Jaunums!!: Svārstību un viļņu fizika un Perturbācija · Redzēt vairāk »

Spektrs

Varavīksnes spektrs. Spektrs (‘skatīties’) ir nozīmju kopums un/vai to sadalījums pa jebkādu parametru, kuru var pieņemt novērojamais lielums.

Jaunums!!: Svārstību un viļņu fizika un Spektrs · Redzēt vairāk »

Stāvvilnis

Stāvvilnis veidojas, ja vilnis savā ceļā sastop šķērsli un atstarojas no tā.

Jaunums!!: Svārstību un viļņu fizika un Stāvvilnis · Redzēt vairāk »

Svārstības

Svārstības jeb oscilācijas ir kustības, kuras precīzi vai aptuveni atkārtojas pēc noteiktiem laika intervāliem.

Jaunums!!: Svārstību un viļņu fizika un Svārstības · Redzēt vairāk »

Vektors

Vektors AB — orientēts taisnes nogrieznis, kurš savieno punktu A ar punktu B Vektors — orientēts taisnes nogrieznis, t.i., tāds taisnes nogrieznis, kurš savieno divus punktus A \, un B \, un ir norādīts, kuru no šiem punktiem uzskatīt par nogriežņa sākumu un kuru par gala punktu.

Jaunums!!: Svārstību un viļņu fizika un Vektors · Redzēt vairāk »

Viļņi

Viļņi uz ūdens virsmas. Viļņi ir svārstības, kuras izplatās laikā un telpā, pārnesot enerģiju.

Jaunums!!: Svārstību un viļņu fizika un Viļņi · Redzēt vairāk »

Viļņu fronte

Plakanam vilnim viļņa fronte ir plakne Lēca var mainīt viļņa frontes virzienu Viļņu fronte (— ‘piere’, ‘priekšpuse’) ir līnija vai virsma, kur visām vides daļiņām ir vienāda viļņa fāze.

Jaunums!!: Svārstību un viļņu fizika un Viļņu fronte · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »