Ātrāk nekā pārlūku!
244 attiecības: Abruka, Alsa, Ancilus ezers, Angļu valoda, Apiņi, Apvienotā Karaliste, Arhipelāgs, Aukstais karš, Austrumeiropa, Austrumprūsija, Azovas jūra, Ščecina, Ščecinas līcis, Šēra (sala), Šēru jūra, Švābija, Ūzedoma, Ķīles kanāls, Ķīles līcis, Ļeņingradas apgabals, Žemaitija, Ēlande, Ēresunda tilts, Ēresunds, Ņeva, Baltā jūra, Baltās—Baltijas jūras kanāls, Baltija (mītiska sala), Baltijas ledus ezers, Baltijas valstis, Baltkrievija, Baltu valodas, Beltu jūra, Bornholma, Bornholmas šaurums, Botnijas jūra, Botnijas līcis, Brīze, Brēmenes Ādams, Cars, Cīrihe, Darva, Daugava, Dāņu šaurumi, Dāņu valoda, Dānija, Dzintars, Eiropa, Eiropas Savienība, Eridana (ģeoloģija), ..., Erozija, Estonia (prāmis), Fakses līcis, Falstera, Fīna, Fēmarna, Fēmarnbelts, Fore, Franču valoda, Francija, Gēteborga, Gdaņska, Gdaņskas līcis, Glacioizostāze, Globālā sasilšana, Gotlande, Gotska Sandēne, Greifsvaldes līcis, Hailuoto, Hanko, Hanzas savienība, Hari šaurums, Hānes līcis, Hījumā, Helsinki, Hidenzē, Iekšējā jūra, Igauņu valoda, Igaunija, Indoeiropiešu pirmvaloda, Ingrija, Irbes šaurums, Jūras šaurums, Jūrmala, Jitlande, Joldijas jūra, Kašūbu valoda, Kaļiņingradas apgabals, Kažokāda, Kalmaras šaurums, Kanāls, Karaļauči, Karlshamna, Kasari, Kaspijas jūra, Kategats, Kaukāzs, Kāpa, Kūrorts, Kēges līcis, Kihnu, Kihnu šaurums, Klaipēda, Klejotāji, Klints, Kolgas līcis, Kontinentālā Zemes garoza, Kopenhāgena, Krievija, Krievijas Impērija, Krievu valoda, Krimas karš, Kristāliskais pamatklintājs, Kristietība, Kronštate, Krusta kari, Kuršu joma, Kvarkens, Lagūna, Landsortas dzelme, Langelande, Latīņu valoda, Latviešu valoda, Latvija, Lauksaimniecība, Lībeka, Lībekas līcis, Lībiešu valoda, Līdzenums, Ledus laikmets, Lielais Belts, Lielā Belta tilts, Lietuva, Lietuviešu valoda, Litorīnas jūra, Lollande, Malme, Mariehamna, Matsalu līcis, Mazais Belts, Mēklenburgas līcis, Mēna, Mežs, Melnā jūra, Mikroorganismi, Monzunda arhipelāgs, Muhu, Nafta, Naisāre, Narvas līcis, Nīderlande, Nīderlandiešu valoda, Nemuna, Nogulumieži, Nokrišņi, Norvēģu valoda, Odera, Okeāns, Olande, Olandes jūra, Oslo, Osmusāre, Otrais pasaules karš, Padomju Savienība, Pagājušo gadu vēsture, Pagānisms, Pakri salas, Palanga, Pasaules okeāns, Pīteo, Pērnava, Pērnavas līcis, Pēteris I, Peremeri, Pirmais pasaules karš, Plātņu tektonika, Plūdmaiņas, Pleistocēns, Pludmale, Poļu valoda, Polārais loks, Polija, Pomerānijas līcis, Prūsija, Ptolemajs, Puckas līcis, Purvs, Rīga, Rīgas līcis, Rīgene, Riets, Roņi, Roņu sala, Romas impērija, Rostoka, Sala, Saldūdens, Sanktpēterburga, Sarmati, Sājūdens, Sāls, Sāmsala, Sūrveins, Sēdrakvarkens, Skageraks, Skandināvijas pussala, Skābeklis, Smiltis, Soelas šaurums, Somenlinna, Somija, Somu līcis, Somu valoda, Sopota, Spiegošana, Stokholma, Tacits, Tallina, Toross, Torpēda, Upe, Vācija, Vācijas Demokrātiskā Republika, Vācu ordenis, Vācu valoda, Vējš, Vētra, Veinameri, Vikingi, Vilsandi, Visla, Vislas līcis, Vismāras līcis, Volina, Vormsi, Zēlande (sala), Zemes garoza, Ziemeļjūra, Ziemeļu krusta kari, Ziemeļu Ledus okeāns, Zivis, Zviedrija, Zviedrijas vēsturiskās zemes un provinces, Zviedru valoda. Izvērst indekss (194 vairāk) »
Abruka
Abruka, agrāk — Abro, ir sala Rīgas līcī, Igaunijā, Monzunda arhipelāgā, netālu no Sāmsalas dienvidaustrumu krasta.Viens no tālākajiem platlapu koku izplatītajiem rajoniem Eiropas ziemeļu daļā,atrodas valsts aizsardzībā.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Abruka · Redzēt vairāk »
Alsa
Alsa ir Dānijai piederoša sala Baltijas jūras Ķīles līcī pie Mazā Belta dienvidu ieejas.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Alsa · Redzēt vairāk »
Ancilus ezers
Ancilus ezers Ancilus ezers bija auksts saldūdens ezers tagadējās Baltijas jūras vietā pirms aptuveni 9500—7500 gadiem.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Ancilus ezers · Redzēt vairāk »
Angļu valoda
Angļu valoda (English, izrunā) ir viena no indoeiropiešu valodu saimes valodām.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Angļu valoda · Redzēt vairāk »
Apiņi
Apiņi (Humulus) ir kaņepju dzimtas ģints.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Apiņi · Redzēt vairāk »
Apvienotā Karaliste
Apvienotā Karaliste (izrunā), oficiāli kopš 1922.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Apvienotā Karaliste · Redzēt vairāk »
Arhipelāgs
Somu līci Arhipelāgs (no (arkhipélagos) — 'galvenā jūra') ir salu grupa vai virkne, kurā salas atrodas samērā tuvu cita citai un tām ir vienāda izcelsme.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Arhipelāgs · Redzēt vairāk »
Aukstais karš
sociālistiskajā Austrumberlīnē Aukstais karš ir stāvoklis starp valstīm, kad nenotiek reāla karadarbība, bet cīņa ar pretējo pusi notiek ar ekonomiskām un politiskām darbībām, spiegošanu, kā arī lokālos karos atbalstot cīņu pret pretinieka sabiedrotajiem vai satelītvalstīm.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Aukstais karš · Redzēt vairāk »
Austrumeiropa
Dienvideiropa Varšavas pakta valstis (gaiši oranžs), citi komunistiskie režīmi (visgaišāk oranžs). Austrumeiropa ir Eiropas daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst Albānija, Baltkrievija, Bosnija un Hercegovina, Bulgārija, Čehija, Horvātija, Kosova, Krievija, Ziemeļmaķedonija, Melnkalne, Moldova, Polija, Rumānija, Serbija, Slovākija, Slovēnija, Ungārija un Ukraina, kā arī Kaukāza valstis Armēnija, Azerbaidžāna un Gruzija.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Austrumeiropa · Redzēt vairāk »
Austrumprūsija
Austrumprūsijas karte 1881. gadā Austrumprūsijas karte 1944. gadā. Austrumprūsija (vai Mažoji Lietuva — 'Mazā Lietuva') bija viens no Prūsijas reģioniem Baltijas jūras piekrastes dienvidaustrumos, kas pastāvēja no 13. gadsimta līdz Otrā pasaules kara beigām 1945.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Austrumprūsija · Redzēt vairāk »
Azovas jūra
Azovas jūra ir daļa no Melnās jūras.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Azovas jūra · Redzēt vairāk »
Ščecina
Ščecina, vēsturiski arī Štetina jeb Štetīne, ir pilsēta Polijas ziemeļrietumos pie Baltijas jūras, Rietumpomožes vojevodistes centrs netālu no Oderas grīvas.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Ščecina · Redzēt vairāk »
Ščecinas līcis
Ščecinas līcis ir Oderas estuāra līcis Polijas ziemeļrietumos un Vācijas ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Ščecinas līcis · Redzēt vairāk »
Šēra (sala)
Šeras pie Naantali, Somijā Šēra ir neliela, klinšaina saliņa, visbiežāk — neapdzīvota.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Šēra (sala) · Redzēt vairāk »
Šēru jūra
Šēru jūra ir nosaukums Baltijas jūras akvatorijas daļai starp Botnijas līci (Botnijas jūru) ziemeļos un Baltijas jūras pamatdaļu dienvidos Austrumos to norobežo Somijas dienvidrietumu krasts, rietumos — Olandes arhipelāgs.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Šēru jūra · Redzēt vairāk »
Švābija
Švābija 1572. gada kartē Švābija ir vēsturisks reģions Vācijas dienvidrietumos, Reinas un Donavas iztekas daļā.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Švābija · Redzēt vairāk »
Ūzedoma
Ūzedoma ir Baltijas jūras sala Pomerānijas novadā, kas mūsdienās sadalīta starp divām valstīm.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Ūzedoma · Redzēt vairāk »
Ķīles kanāls
Ķīles kanāls vai Ziemeļjūras—Baltijas jūras kanāls ir garš kuģojams saldūdens kanāls, kas savieno Ziemeļjūru ar Baltijas jūru.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Ķīles kanāls · Redzēt vairāk »
Ķīles līcis
Ķīles līcis plašs līcis Baltijas jūras rietumos, daļa no Beltu jūras.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Ķīles līcis · Redzēt vairāk »
Ļeņingradas apgabals
Ļeņingradas apgabals ir Krievijas Federācijas apgabals tās ziemeļrietumu daļā pie Baltijas jūras un pie valsts robežas ar Igauniju un Somiju.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Ļeņingradas apgabals · Redzēt vairāk »
Žemaitija
Livonijas ordenim (''Livoniae pars'') pakļautā Kursas (''Curlandia'') un Žemaitijas (''Samogitia'') teritorija (līdz 1422). Žemaitija (žemaišu: Žemaitėjė) ir viens no Lietuvas pieciem etnogrāfiskajiem reģioniem, kas robežojas ar Kurzemi un Zemgales rietumu daļu Latvijā.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Žemaitija · Redzēt vairāk »
Ēlande
Ēlande ir otra lielākā Zviedrijas sala pēc Gotlandes.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Ēlande · Redzēt vairāk »
Ēresunda tilts
Ēresunda tilts ir 2000.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Ēresunda tilts · Redzēt vairāk »
Ēresunds
Ēresunds ir jūras šaurums starp Zviedriju un Dānijai piederošo Zēlandes salu.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Ēresunds · Redzēt vairāk »
Ņeva
Ņeva ir upe Krievijas ziemeļrietumos.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Ņeva · Redzēt vairāk »
Baltā jūra
Baltā jūra ir Ziemeļu Ledus okeānam piederīga malas jūra Eiropas ziemeļaustrumu daļā.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Baltā jūra · Redzēt vairāk »
Baltās—Baltijas jūras kanāls
Baltās–Baltijas jūras kanāls ir 227 km garš kuģošanas kanāls, kas savieno Baltās jūras Oņegas līci ar Oņegas ezeru, kas, savukārt pa Sviru ir savienots ar Ladogas ezeru un tālāk pa Ņevu ar Baltijas jūru.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Baltās—Baltijas jūras kanāls · Redzēt vairāk »
Baltija (mītiska sala)
Baltija sala ir sengrieķu mitoloģijā sastopams apzīmējums lielai salai Eiropas ziemeļos.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Baltija (mītiska sala) · Redzēt vairāk »
Baltijas ledus ezers
Baltijas ledus ezers (pirms aptuveni 12 000 gadiem) Baltijas ledus ezers bija auksts saldūdens baseins tagadējās Baltijas jūras ieplakas dienvidu un centrālajā daļā, kas izveidojās pēdējā ledus laikmeta beigās no Ziemeļeiropas ledāja kušanas ūdeņiem un pastāvēja pleistocēna epohas noslēgumā (pirms aptuveni — gadiem).
Jaunums!!: Baltijas jūra un Baltijas ledus ezers · Redzēt vairāk »
Baltijas valstis
Baltu cilšu aptuveni apdzīvotās teritorijas ap 13. gadsimta sākumu Baltijas valstis (arī Baltija) ir trīs Eiropas Savienības valstis Baltijas jūras austrumu piekrastē — Latvija, Lietuva un Igaunija.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Baltijas valstis · Redzēt vairāk »
Baltkrievija
Baltkrievijas nacionālais karogs, ko 1995. gada referenduma rezultātā aizstāja ar modificētu Baltkrievijas PSR karogu Baltkrievija, oficiāli Baltkrievijas Republika (Рэспубліка Беларусь; Республика Беларусь), ir valsts Austrumeiropā.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Baltkrievija · Redzēt vairāk »
Baltu valodas
Baltu valodas (lietuviešu, latviešu, prūšu, galindu, jātvingu, un citas valodas) ir indoeiropiešu valodu saimes valodas, kuras lietoja baltu ciltis.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Baltu valodas · Redzēt vairāk »
Beltu jūra
Beltu jūra ir Baltijas jūras daļa tās rietumos starp Skandināvijas pussalu un Jitlandes pussalu un savieno Baltijas jūru ar Kategatu.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Beltu jūra · Redzēt vairāk »
Bornholma
Bornholma (bornholmiešu: Borrinjholm;; — ‘burgundiešu sala’) ir Dānijai piederoša sala Baltijas jūras dienvidrietumos.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Bornholma · Redzēt vairāk »
Bornholmas šaurums
Bornholmas šaurums ir kuģojams jūras šaurums Baltijas jūras dienvidrietumos.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Bornholmas šaurums · Redzēt vairāk »
Botnijas jūra
Botnijas jūra ir nosaukums Baltijas jūrai piederošā Botnijas jūras līča dienviddaļai starp Somijas rietumu krastu un Skandināvijas pussalas austrumu krastu.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Botnijas jūra · Redzēt vairāk »
Botnijas līcis
Botnijas jūras līcis (abās valodās — ‘Apakšējais līcis’) ir Baltijas jūras līcis tās ziemeļos starp Somijas un Zviedrijas krastiem.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Botnijas līcis · Redzēt vairāk »
Brīze
A - jūras brīze; B - sauszemes brīze Brīze ir vējš, kas pūš no jūras uz sauszemi vai no sauszemes jūrā, divreiz diennaktī mainot savu virzienu.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Brīze · Redzēt vairāk »
Brēmenes Ādams
Brēmenes Ādams jeb Ādams no Brēmenes (latīņu: Adamus Bremensis, miris pēc 1081. gada 12. decembra) bija viens no ievērojamākajiem viduslaiku Vācijas hronistiem, Brēmenes baznīcas kanoniķis, Gesta Hammaburgensis Ecclesiae Pontificum (Hamburgas arhibīskapijas vēstures) autors.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Brēmenes Ādams · Redzēt vairāk »
Cars
Cars (no atvasinātais, senslāvu цьсарь, кесарь, bulgāru un serbu цар) bija caristē (valsts) valdoša monarha tituls Bulgārijā, vēlāk arī Serbijā un Krievijā.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Cars · Redzēt vairāk »
Cīrihe
Cīrihe ir pilsēta Šveices ziemeļos, valsts vācvalodīgajā daļā, Cīrihes ezera krastā.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Cīrihe · Redzēt vairāk »
Darva
Koka darva Darva ir eļļains, viskozs, parasti tumši brūns vai melns kurināmā (akmeņogļu, koka, naftas vai kūdras) sausās pārtvaices produkts ar asu īpatnēju smaku.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Darva · Redzēt vairāk »
Daugava
Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina, bet augšpus Latvijas teritorijas - Rietumu Dvina (baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Daugava · Redzēt vairāk »
Dāņu šaurumi
Dāņu šaurumi jeb Baltijas šaurumi ir triju paralēlu jūras šaurumu sistēma, kas caur Kategatu un Skageraku savieno Baltijas jūru ar Ziemeļjūru.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Dāņu šaurumi · Redzēt vairāk »
Dāņu valoda
Dāņu valoda (dansk, izrunā) ir ziemeļģermāņu valoda, ko prot 5,6 miljoni cilvēku, Dānijas un Fēru Salu (līdzās fēru valodai) valsts valoda.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Dāņu valoda · Redzēt vairāk »
Dānija
Dānija ir valsts Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Dānija · Redzēt vairāk »
Dzintars
skudru tajā Dzintars ir sacietējuši fosilie sveķi, kas tiek augstu vērtēti to zeltainās krāsas dēļ.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Dzintars · Redzēt vairāk »
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Eiropa · Redzēt vairāk »
Eiropas Savienība
ES augstākais punkts Monblāns ES valstu atkarīgās teritorijas (2018). Nav parādītas Fēru salas Eiropas Savienība (ES) ir 27 Eiropas valstu ekonomiska un politiska apvienība.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Eiropas Savienība · Redzēt vairāk »
Eridana (ģeoloģija)
Hipotētiskās Eridanas plūsmu pleistocēnā rekonstrukcija Eiropa starp 34 un 28 miljoniem gadu pirms mūsdienām, kad Baltijas jūras vietā bija sauszeme, bet Dānijas, Vācijas un Polijas teritorijas atradās zem ūdens Eridana, saukta arī par Baltijas upes sistēmu, ir vairs neeksistējoša upe, kas pirms daudziem miljoniem gadu tecēja līdzenumā, kur tagad atrodas Baltijas jūra.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Eridana (ģeoloģija) · Redzēt vairāk »
Erozija
Erozijas rezultātā dabiski izveidojusies arka Jordānijā Erozija (— ‘izskalošana’, ‘sairšana’) ir augsnes un iežu noārdīšanās un pārvietošana dabisku procesu rezultātā, piemēram, vēja vai ūdens iedarbībā.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Erozija · Redzēt vairāk »
Estonia (prāmis)
Estonia, iepriekš Viking Sally (1980—1990), Silja Star (1990—1991) un Wasa King (1991—1993), bija kruīza prāmis, kas būvēts 1979.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Estonia (prāmis) · Redzēt vairāk »
Fakses līcis
Fakses līcis ir jūras līcis Baltijas jūras dienvidrietumos Dānijas Zēlandes salas austrumu piekrastē.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Fakses līcis · Redzēt vairāk »
Falstera
Falstera ir 486,2 km² liela sala Dānijas dienvidaustrumos.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Falstera · Redzēt vairāk »
Fīna
Fīna ir Dānijai piederoša sala Baltijas jūras rietumos, trešā lielākā Dānijas sala.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Fīna · Redzēt vairāk »
Fēmarna
Fēmarna ir Vācijas Šlēsvigas-Holšteinas zemē ietilpstoša sala Baltijas jūrā.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Fēmarna · Redzēt vairāk »
Fēmarnbelts
Fēmarnbelts ir kuģojams jūras šaurums Baltijas jūras dienvidrietumos, daļa no Beltu jūras.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Fēmarnbelts · Redzēt vairāk »
Fore
Fore ir Zviedrijas sala Baltijas jūrā uz ziemeļiem no Gotlandes.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Fore · Redzēt vairāk »
Franču valoda
Franču valoda (français) ir romāņu valoda, kura ir dzimtā valoda 90 miljoniem cilvēku.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Franču valoda · Redzēt vairāk »
Francija
Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Francija · Redzēt vairāk »
Gēteborga
Gēteborga ir pilsēta Zviedrijas rietumu krastā, pie Jētas ietekas Kategatā.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Gēteborga · Redzēt vairāk »
Gdaņska
Gdaņska (Gdańsk, kašūbu: Gduńsk) ir pilsēta Polijas ziemeļos netālu no Vislas ietekas Baltijas jūrā, Pomožes vojevodistes centrs.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Gdaņska · Redzēt vairāk »
Gdaņskas līcis
Gdaņskas līcis ir plašs jūras līcis Baltijas jūras dienvidaustrumu daļā Polijas un Krievijas Kaļiņingradas apgabala piekrastē.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Gdaņskas līcis · Redzēt vairāk »
Glacioizostāze
Glacioizostāzes ātrums dažādas zemeslodes vietās. Glacioizostāze ir litosfēras vertikāla kustība, ko izraisa virs tās esošā ledāja masas palielināšanās vai samazināšanās.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Glacioizostāze · Redzēt vairāk »
Globālā sasilšana
Temperatūras izmaiņas pēdējo 140 gadu laikā. Globālā sasilšana ir apzīmējums Zemes atmosfēras un okeāna ūdeņu vidējās temperatūras straujam pieaugumam kopš 20. gadsimta vidus.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Globālā sasilšana · Redzēt vairāk »
Gotlande
Gotlande ir Zviedrijai piederoša sala Baltijas jūras vidienē, aptuveni no Kurzemes rietumu krasta.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Gotlande · Redzēt vairāk »
Gotska Sandēne
Gotska Sandēne ir neapdzīvota Zviedrijai piederoša sala Baltijas jūras vidusdaļā uz ziemeļiem no Gotlandes.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Gotska Sandēne · Redzēt vairāk »
Greifsvaldes līcis
Greifsvaldes līcis ir sekls jūras līcis Baltijas jūras dienvidos Vācijas piekrastē, daļa no lielākā Pomerānijas līča.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Greifsvaldes līcis · Redzēt vairāk »
Hailuoto
Hailuoto ir Somijas sala Botnijas līcī.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Hailuoto · Redzēt vairāk »
Hanko
Hanko ir pilsēta un municipalitāte Somijas dienvidos Ūsimā reģionā.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Hanko · Redzēt vairāk »
Hanzas savienība
Hanzas dibināšana Hamburgā (1241). Hanzas savienība, arī Hanza (vai dudesche Hanse) bija viduslaiku vācu zemju tirgotāju un pilsētu tīkls, kas pakāpeniski pārvērtās par starptautisku Baltijas jūras un Ziemeļjūras baseina zemju pilsētu politisku savienību ar aptuveni 300 pilsētām, kuras mērķis bija nodrošināt savstarpējo interešu aizsardzību un veicināt pārjūras tirdzniecību Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Hanzas savienība · Redzēt vairāk »
Hari šaurums
Hari šaurums ir kuģojams jūras šaurums Baltijas jūras austrumos, pieder Veinameri akvatorijai.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Hari šaurums · Redzēt vairāk »
Hānes līcis
Hānes līcis ir jūras līcis Baltijas jūras dienvidrietumos Zviedrijas piekrastē.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Hānes līcis · Redzēt vairāk »
Hījumā
Hījumā, agrāk — Dago, ir otra lielākā Igaunijai piederošā sala.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Hījumā · Redzēt vairāk »
Helsinki
Helsinki ir Somijas galvaspilsēta un Somijas lielākā pilsēta.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Helsinki · Redzēt vairāk »
Hidenzē
Hidenzē ir Vācijai piederoša sala Baltijas jūras dienvidos.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Hidenzē · Redzēt vairāk »
Iekšējā jūra
Iekšējā jūra ir ar sauszemi gandrīz pilnībā noslēgta Pasaules okeāna daļa.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Iekšējā jūra · Redzēt vairāk »
Igauņu valoda
Igauņu valoda (eesti keel) ir urāliešu valodu saimes somugru atzara valoda.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Igauņu valoda · Redzēt vairāk »
Igaunija
Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Igaunija · Redzēt vairāk »
Indoeiropiešu pirmvaloda
„Kurgānu hipotēze” par indoeiropiešu valodās runājošo cilšu migrāciju no aptuveni 4000. līdz 1000. gadam p.m.ē. Rozā krāsā iezīmēta indoeiropiešu kopvalodas dzimtene Indoeiropiešu pirmvaloda ir hipotētiski konstruēta visu indoeiropiešu valodu kopīgā priekštece.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Indoeiropiešu pirmvaloda · Redzēt vairāk »
Ingrija
Zviedru Ingrija ar 17. gadsimtā pievienotajām Krievijas teritorijām (''Nuv. Ingermanland''). Bijusī Ingermanlandes hercogiste Krievijas impērijas kartē (1745). Ingrijas, Igaunijas, Letijas, Karēlijas, Nīlandes un Tavastijas provinces 1742. gadā izdotajā Somu jūras līča reģiona kartē. Kartes apakšā attēloti galvenie reģiona cietokšņi, iekaitot Pēterburgu un Kronštati Ingrijā. Ingrija ir vēsturisks reģions Krievijas Federācijas ziemeļrietumos, kas lielā mērā sakrīt ar mūsdienu Ļeņingradas apgabala un Sanktpēterburgas teritoriju.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Ingrija · Redzēt vairāk »
Irbes šaurums
Irbes šaurums jeb Irbes jūras šaurums ( — "Dižjūra", — "Kuršu šaurums"), arī Irves šaurums, ir jūras šaurums starp Latviju un Igauniju, kas atdala Kurzemes pussalu dienvidos no Sāmsalas Serves pussalas ziemeļos.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Irbes šaurums · Redzēt vairāk »
Jūras šaurums
Kerčas jūras šaurums Krimas pussalas tuvumā Jūras šaurums ir šaura ūdens platība, josla starp divām sauszemes daļām, kas savieno divus dažādus ūdensbaseinus (jūras un okeānus), ūdenstilpes vai to daļas.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Jūras šaurums · Redzēt vairāk »
Jūrmala
Jūrmala ir Latvijas valstspilsēta un lielākā kūrortpilsēta, apmēram 25 kilometrus uz rietumiem no Rīgas.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Jūrmala · Redzēt vairāk »
Jitlande
Jitlande ir pussala Eiropā starp Baltijas jūru un Ziemeļjūru.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Jitlande · Redzēt vairāk »
Joldijas jūra
Joldijas jūra Joldijas jūra bija auksts sāļūdens jūras baseins Baltijas jūras ieplakā, kas izveidojās no Baltijas ledus ezera un pastāvēja preboreālajā klimatiskajā periodā (pirms aptuveni 10 300—9500 gadiem).
Jaunums!!: Baltijas jūra un Joldijas jūra · Redzēt vairāk »
Kašūbu valoda
Kašūbu valoda (kaszëbsczi jãzëk) ir rietumslāvu valoda.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Kašūbu valoda · Redzēt vairāk »
Kaļiņingradas apgabals
Kaļiņingradas apgabals ir Krievijas Federācijas eksklāvs pie Baltijas jūras starp Poliju dienvidos un Lietuvu ziemeļos un austrumos.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Kaļiņingradas apgabals · Redzēt vairāk »
Kažokāda
Lapsu kažoki Kažokāda ir nonāvēta kažokzvēra vai cita dzīvnieka (parasti zīdītāja) āda, kurai ir biezs apmatojums un kuru pēc īpašas apstrādes izmanto apģērba, piemēram, kažoku, apkakļu un cepuru izgatavošanai.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Kažokāda · Redzēt vairāk »
Kalmaras šaurums
Kalmaras šaurums ir kuģojams jūras šaurums Baltijas jūras rietumos.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Kalmaras šaurums · Redzēt vairāk »
Kanāls
Kanāls Īrijā. Kanāls ir cilvēka veidota ūdenstilpe, kas ir līdzīga upei.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Kanāls · Redzēt vairāk »
Karaļauči
Karaļauči jeb Kēnigsberga (prūšu: Kunnegsgarbs — ‘ķēniņkalns’), Krievijas avotos — Kaļiņingrada, ir Krievijas Federācijā ietilpstoša pilsēta valsts galējos rietumos, neaizsalstoša Baltijas jūras osta un eksklāva Kaļiņingradas apgabala centrs.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Karaļauči · Redzēt vairāk »
Karlshamna
Karlshamna (— ‘Kārļa osta’) ir pilsēta Zviedrijas dienvidos Blēkinges lēnē, komūnas centrs.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Karlshamna · Redzēt vairāk »
Kasari
Kasari ir Igaunijai piederīga sala Veinameri šaurumā, Monzunda arhipelāgā, pie Hījumā salas dienvidaustrumu krasta.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Kasari · Redzēt vairāk »
Kaspijas jūra
Kaspijas jūra ir pasaules lielākais ezers gan pēc platības, gan arī pēc tilpuma.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Kaspijas jūra · Redzēt vairāk »
Kategats
Kategats ir jūras šaurums starp Jitlandes pussalas austrumu krastu un Skandināvijas pussalas Zviedrijas daļas rietumu piekrasti.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Kategats · Redzēt vairāk »
Kaukāzs
Kaukāza reģiona karte angļu valodā Elbruss Kaukāzs ir ģeopolitisks reģions, caur kuru ir novilkta Eiropas un Āzijas robeža.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Kaukāzs · Redzēt vairāk »
Kāpa
Marokā, Āfrikas ziemeļos Kāpa ir vēja veidota reljefa forma, kas sastāv no smiltīm.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Kāpa · Redzēt vairāk »
Kūrorts
Ķemeru kūrorta galvenais korpuss Kūrorts (no — ‘ārstniecības vieta’) ir ainavisks apvidus ar dabiskiem dziedniecības faktoriem un kur uzceltas ārstniecības iestādes.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Kūrorts · Redzēt vairāk »
Kēges līcis
Kēges līcis ir jūras līcis Baltijas jūras dienvidrietumos Dānijas Zēlandes salas austrumu piekrastē pie ieejas Ēresunda jūrasšaurumā.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Kēges līcis · Redzēt vairāk »
Kihnu
Kihnu vai Ķīļu sala ir sala Rīgas līcī, septītā lielākā Igaunijas sala.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Kihnu · Redzēt vairāk »
Kihnu šaurums
Kihnu šaurums ir kuģojams jūras šaurums Baltijas jūras austrumos Rīgas līcī.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Kihnu šaurums · Redzēt vairāk »
Klaipēda
Klaipēda, vēsturiski arī Mēmele, ir pēc iedzīvotāju skaita trešā lielākā Lietuvas pilsēta pie Baltijas jūras, liela neaizsalstoša osta.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Klaipēda · Redzēt vairāk »
Klejotāji
Sergeja Prokudina-Gorska foto, ap 1910. gadu Klejotāji jeb nomadi ((nomades) — 'ganību meklētāji') ir nevietsēdīgās cilvēku kultūras, kuru dzīvesveidam raksturīga haotiska vai ritmiska pārvietošanās, mainot dzīvesvietu.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Klejotāji · Redzēt vairāk »
Klints
Ķūķu klintis — viena no augstākajām akmens kraujām Latvijā Klintis ir masīva akmens krauja, atsevišķs kalns ar gandrīz vertikālām malām, kā arī vertikāla akmens siena.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Klints · Redzēt vairāk »
Kolgas līcis
Kolgas līcis jūras līcis Igaunijas piekrastē Baltijas jūras ziemeļaustrumos, daļa no Somu līča.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Kolgas līcis · Redzēt vairāk »
Kontinentālā Zemes garoza
Zemes garozas biezuma karte - kontinentālā Zemes garoza atrodas zonās, kas biezākas par 10 kilometriem Kontinentālā Zemes garoza ir granīta, nogulumiežu un metamorfo iežu komplekss (sials), kas veido kontinentus un tiem līdzās esošo seklo jūras daļu - kontinentālo šelfu.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Kontinentālā Zemes garoza · Redzēt vairāk »
Kopenhāgena
Kopenhāgena ir Dānijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Kopenhāgena · Redzēt vairāk »
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Krievija · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Krievu valoda
Krievu valoda (русский язык, russkij jazyk) ir teritoriāli ļoti plaši izplatīta Eirāzijas kontinentā un ir skaitliski lielākā no slāvu valodām.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Krievu valoda · Redzēt vairāk »
Krimas karš
Krimas karš (1853—1856) risinājās starp Krievijas Impēriju un sabiedrotajiem: Franciju, Lielbritāniju, Sardīniju un Osmaņu impēriju.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Krimas karš · Redzēt vairāk »
Kristāliskais pamatklintājs
Kristāliskais pamatklintājs ir platformas kristāliskā pamatne zem nogulumiežu segas, veidota no dislocētiem magmatiskiem un metamorfiem iežiem.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Kristāliskais pamatklintājs · Redzēt vairāk »
Kristietība
Kristietība (Khristos) ir monoteiska reliģija, kas balstās uz Jēzus Kristus dzīvi un mācību, kāda tā aprakstīta Jaunajā Derībā.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Kristietība · Redzēt vairāk »
Kronštate
Kronštate ir pilsēta Krievijā Somu līča Kotļinas salā.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Kronštate · Redzēt vairāk »
Krusta kari
Krusta kari bija vairākas militārās kampaņas no 11.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Krusta kari · Redzēt vairāk »
Kuršu joma
Kuršu joma ir saldūdens piekrastes lagūna Baltijas jūras austrumu piekrastē.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Kuršu joma · Redzēt vairāk »
Kvarkens
Kvarkens jeb Merenkurku ir jūras šaurums starp Zviedriju ziemeļrietumos un Somiju dienvidaustrumos, kas savieno Botnijas līča Botnijas jūru ar Botnijas iekšējo līci.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Kvarkens · Redzēt vairāk »
Lagūna
Lagūna pie Hidenzē salas Vācijas ziemeļos Lagūna (— ‘ezeriņš’) ir relatīvi sekls līcis, ko no lielākas ūdenstilpes (parasti jūras vai okeāna) atdala ūdens sanesta zemes strēle, sēklis vai koraļļu rifs.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Lagūna · Redzēt vairāk »
Landsortas dzelme
Landsortas dzelme ir Baltijas jūras dziļākā vieta.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Landsortas dzelme · Redzēt vairāk »
Langelande
Langelande (— ‘Garā zeme’) ir Dānijai piederoša sala Baltijas jūras rietumos pie Lielā Belta dienvidu ieejas.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Langelande · Redzēt vairāk »
Latīņu valoda
Latīņu valoda (lingua Latina) ir indoeiropiešu saimes viena no itāļu valodām, kurā sākotnēji runāja Laciumā (Latium, mūsdienu Lacio reģions Itālijas centrālajā daļā).
Jaunums!!: Baltijas jūra un Latīņu valoda · Redzēt vairāk »
Latviešu valoda
Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Latviešu valoda · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Latvija · Redzēt vairāk »
Lauksaimniecība
Aramzeme — lauksaimniecībā izmantojama zeme Lauksaimniecība ir tautsaimniecības nozare, kas vērsta uz augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu iegūšanu un/vai citu to izejvielu iegūšanu rūpniecības nolūkiem, piemēram, aitkopji iegūst vilnu, lai pēc tam no tās gatavotu apģērbu.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Lauksaimniecība · Redzēt vairāk »
Lībeka
Lībeka ir otra lielākā pilsēta Šlēzvigā-Holšteinā, viena no lielākajām Vācijas ostām.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Lībeka · Redzēt vairāk »
Lībekas līcis
Lībekas līcis ir jūras līcis Baltijas jūras dienvidrietumos Vācijas piekrastē, daļa no lielākā Mēklenburgas līča.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Lībekas līcis · Redzēt vairāk »
Lībiešu valoda
Lībiešu valoda jeb līvu valoda (līvõ kēļ) ir gandrīz izzudusi urāliešu saimes Baltijas somu valodu grupas valoda, viena no divām Latvijas teritorijā autohtonām valodām un vienīgā valoda līdzās latviešu valodai, kas Latvijas teritorijā netiek uzskatīta par svešvalodu no juridiska skata punkta.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Lībiešu valoda · Redzēt vairāk »
Līdzenums
Skones provincē Zviedrijas dienvidos Līdzenums ir pārsvarā līdzens, plašs sauszemes apgabals.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Līdzenums · Redzēt vairāk »
Ledus laikmets
Pēdējā ledus laikmeta skats: Antarktīdas Polārais plato mūsdienās. Ledus laikmets ir apzīmējums periodiskiem aukstuma periodiem Zemes klimatiskajā vēsturē.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Ledus laikmets · Redzēt vairāk »
Lielais Belts
Lielais Belts ir jūras šaurums starp Dānijas Langelānas un Fīnes salām rietumos un Lollānu un Zēlandi austrumos, viens no trijiem Dāņu šaurumiem.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Lielais Belts · Redzēt vairāk »
Lielā Belta tilts
Lielā Belta tilts ir 1998.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Lielā Belta tilts · Redzēt vairāk »
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Lietuva · Redzēt vairāk »
Lietuviešu valoda
Lietuviešu valoda (lietuvių kalba) ir dzimtā valoda apmēram 3,3 miljoniem cilvēku, galvenokārt Lietuvā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Lietuviešu valoda · Redzēt vairāk »
Litorīnas jūra
Litorīnas jūra Litorīnas jūra bija sājūdens jūras baseins Baltijas jūras ieplakā pirms aptuveni 7500—4000 gadiem, kad jūras transgresijas dēļ atjaunojās Ancilus ezera savienojums ar Atlantijas okeānu un caur tagadējo Kategatu tajā ieplūda sāļāks ūdens.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Litorīnas jūra · Redzēt vairāk »
Lollande
Lollande (— 'lejaszeme', iepriekš Laaland) ir ceturtā lielākā Dānijas sala.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Lollande · Redzēt vairāk »
Malme
Malme ir pilsēta Zviedrijas galējos dienvidos — Skonē, Ēresunda šauruma krastā.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Malme · Redzēt vairāk »
Mariehamna
Mariehamna (somu: Maarianhamina) ir Olandes galvaspilsēta.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Mariehamna · Redzēt vairāk »
Matsalu līcis
Matsalu līcis ir sekls Baltijas jūras līcis Igaunijas rietumos ar aptuveni 21 kilometru garu krasta līniju.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Matsalu līcis · Redzēt vairāk »
Mazais Belts
Mazais Belts ir jūras šaurums Dānijā, viens no trijiem šaurumiem, kas savieno Baltijas jūru ar Kategatu un tālāk ar Ziemeļjūru.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Mazais Belts · Redzēt vairāk »
Mēklenburgas līcis
Mēklenburgas līcis ir plašs līcis Baltijas jūras rietumos, daļa no Beltu jūras.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Mēklenburgas līcis · Redzēt vairāk »
Mēna
Mēna ir Baltijas jūras sala Dānijas austrumos.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Mēna · Redzēt vairāk »
Mežs
Mežs ir ekosistēma salīdzinoši plašā teritorijā, kurā dominējošā augu forma ir koki.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Mežs · Redzēt vairāk »
Melnā jūra
Melnā jūra ir Atlantijas okeānam piederīga iekšējā jūra starp dienvidaustrumu Eiropu, Mazāzijas pussalu un Kaukāzu.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Melnā jūra · Redzēt vairāk »
Mikroorganismi
botulisma izraisītājas Mikroorganismi ((mikros) — ‘mazs’ + ‘organismi’), mikrobi jeb sīkbūtnes ir tik ļoti mazi organismi, ka tos nav iespējams saskatīt ar neapbruņotu aci, bet tikai ar mikroskopu.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Mikroorganismi · Redzēt vairāk »
Monzunda arhipelāgs
Monzunda arhipelāgs Monzunda arhipelāgs, arī Rietumigaunijas arhipelāgs, ir salu arhipelāgs Baltijas jūrā.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Monzunda arhipelāgs · Redzēt vairāk »
Muhu
Muhu, arī Mona sala (vai Mohn), ir sala Baltijas jūrā, trešā lielākā Igaunijai piederošā sala.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Muhu · Redzēt vairāk »
Nafta
Teksasā. Nafta ir degtspējīgs eļļains šķidrums tumšā krāsā, derīgais izraktenis, kas sastāv no ogļūdeņražiem un citiem piemaisījumiem.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Nafta · Redzēt vairāk »
Naisāre
Naisāre ((sieviešu sala)) ir Igaunijai piederīga sala Baltijas jūras Somu līcī, ap 8 km no Tallinas.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Naisāre · Redzēt vairāk »
Narvas līcis
Narvas līcis ir līcis Baltijas jūras Somu līča dienvidaustrumu daļā.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Narvas līcis · Redzēt vairāk »
Nīderlande
Nīderlande (izrunā) ir valsts Rietumeiropā, daļa no Nīderlandes Karalistes.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Nīderlande · Redzēt vairāk »
Nīderlandiešu valoda
Nīderlandiešu valoda, saukta arī par holandiešu valodu (Nīderlandē) un flāmu valodu (Beļģijā), ir ģermāņu saimes valoda, kas ir dzimtā valoda ap 23 miljoniem cilvēku Nīderlandē, Beļģijā, Surinamā, Arubā un Nīderlandes Antiļās.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Nīderlandiešu valoda · Redzēt vairāk »
Nemuna
Sateces baseins Nemuna ir visgarākā Lietuvas upe.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Nemuna · Redzēt vairāk »
Nogulumieži
ASV) dienvidrietumi Nogulumieži ir ieži, kas veidojušies nogulsnējoties senāk izveidojušos iežu noārdīšanās produktiem vai vulkānisko vai bioloģisko procesu materiāliem.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Nogulumieži · Redzēt vairāk »
Nokrišņi
Lietus Nokrišņi ir termins meteoroloģijā, kas ietver jebkura veida atmosfērā esošo ūdens tvaiku kondensātu, kas sasniedz zemes virsmu.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Nokrišņi · Redzēt vairāk »
Norvēģu valoda
Norvēģu valoda (norsk) ir indoeiropiešu saimes ziemeļģermāņu valoda, kurā galvenokārt runā norvēģi.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Norvēģu valoda · Redzēt vairāk »
Odera
Odera, Odra (poļu un čehu — Odra, vācu — Oder) ir upe Eiropā, Polijas otrā lielākā upe.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Odera · Redzēt vairāk »
Okeāns
Zeme - tumšzilā krāsā okeāni un jūras Okeāni (no, Ōkeanós) ir vislielākās ūdenstilpes uz Zemes.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Okeāns · Redzēt vairāk »
Olande
Olande jeb Ālandu Salas ir autonoma, zviedrvalodīga Somijas lēne (administratīvā province), kas aizņem tāda paša nosaukuma salu arhipelāgu Baltijas jūrā, Botnijas līča pašos dienvidos.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Olande · Redzēt vairāk »
Olandes jūra
Olandes jūra ir nosaukums Baltijas jūras akvatorijas daļai starp Botnijas līci (Botnijas jūru) ziemeļos un Baltijas jūras pamatdaļu dienvidos Austrumos to norobežo Olandes arhipelāgs, rietumos — Skandināvijas pussalas krasts.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Olandes jūra · Redzēt vairāk »
Oslo
Oslo ir pilsēta Norvēģijas dienvidaustrumos, osta pie Ziemeļjūras Oslofjorda.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Oslo · Redzēt vairāk »
Osmusāre
Osmusāre ir Igaunijai piederoša sala Baltijas jūrā pie ieejas Somu līcī.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Osmusāre · Redzēt vairāk »
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Padomju Savienība
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »
Pagājušo gadu vēsture
„Pagājušo laiku stāsta” lapa ar 13. gs. ilustrāciju no t.s. Radzivila hronikas. Novgorodā (1862). Pagājušo gadu vēsture arī Nestora hronika vai Pagājušo laiku stāsts (baznīcslāvu: Повѣсть времяньныхъ лѣтъ) ir senkrievu hronika par notikumiem Senajā Krievzemē un apkārtējās valstīs no 852.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Pagājušo gadu vēsture · Redzēt vairāk »
Pagānisms
Stonhendžas megalīti tiek saistīti ar pagānu rituāliem Pagānisms jeb pagānība (no — 'lauku') ir termins, kuru 4.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Pagānisms · Redzēt vairāk »
Pakri salas
Pakri salas ir divas salas un tām tiešā tuvumā esošu sīku saliņu grupa Somu līcī, Igaunijas ziemeļrietumu piekrastē no krasta.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Pakri salas · Redzēt vairāk »
Palanga
Palanga (žemaišu: Palonga) ir pilsēta un pašvaldība Lietuvā pie Baltijas jūras, 25 km uz ziemeļiem no Klaipēdas.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Palanga · Redzēt vairāk »
Pasaules okeāns
Pasaules okeāns - zilā krāsā Pasaules okeāns ir termins, ar ko apzīmē visu Zemes okeānu kopumu.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Pasaules okeāns · Redzēt vairāk »
Pīteo
Pīteo ir pilsēta Zviedrijā, municipalitātes centrs Norbotenas lēnē.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Pīteo · Redzēt vairāk »
Pērnava
Pērnavas dronu video 2022 Pērnava ir pilsēta Igaunijas dienvidos Baltijas jūras Pērnavas līča krastā, Pernu upes grīvā.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Pērnava · Redzēt vairāk »
Pērnavas līcis
Pērnavas līcis ir līcis Baltijas jūras austrumos, Rīgas līča ziemeļaustrumu daļā, Igaunijas dienvidos.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Pērnavas līcis · Redzēt vairāk »
Pēteris I
Pēteris I Romanovs (dzimis, miris; dēvēts arī par Pēteri Lielo — Пётр I Великий) bija Krievijas caristes cars no 1682.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Pēteris I · Redzēt vairāk »
Peremeri
Peremeri vai Botenvikens, bieži saukts par Botnijas līci, ir plašs un sekls Baltijas jūras līcis tās ziemeļos starp Somijas un Zviedrijas krastiem.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Peremeri · Redzēt vairāk »
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Plātņu tektonika
Zemes garozas plātņu kustība Plātņu tektonika ir mūsdienu ģeoloģiska teorija par litosfēras kustību.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Plātņu tektonika · Redzēt vairāk »
Plūdmaiņas
Paisuma izraisīts ūdens virpulis Plūdmaiņas ir periodiskas jūras vai okeāna ūdens līmeņa svārstības, kuras rodas Saules un Mēness un dažreiz arī jūras straumju ietekmē.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Plūdmaiņas · Redzēt vairāk »
Pleistocēns
Pleistocēns bija kainozoja ēras kvartāra perioda epoha, kas ilga no 2,588 miljona līdz aptuveni 12 000 gadiem pirms mūsdienām un ietvēra Zemes pēdējo periodu ar vairākiem glaciāliem (apledojumiem).
Jaunums!!: Baltijas jūra un Pleistocēns · Redzēt vairāk »
Pludmale
Dubultu pludmale. Pludmale (arī jūrmala, ja atrodas pie jūras) ir krasta līnijas virsūdens daļa, kas pakļauta viļņu un bangu plūsmām.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Pludmale · Redzēt vairāk »
Poļu valoda
Poļu valoda (język polski, polszczyzna) ir viena no rietumslāvu valodām.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Poļu valoda · Redzēt vairāk »
Polārais loks
Polārie loki Zemes kartē Polārais loks ir paralēle katrā no planētas puslodēm, sākot no kuras līdz ģeogrāfiskajam polam ir apgabals, kurā vismaz divas reizes astronomiskā gada laikā 24 stundu periodā nenotiek diennakts gaišā un tumšā perioda maiņa.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Polārais loks · Redzēt vairāk »
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Polija · Redzēt vairāk »
Pomerānijas līcis
Pomerānijas līcis vai Pomožes līcis ir plašs jūras līcis Baltijas jūras dienvidos Polijas un Vācijas piekrastē.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Pomerānijas līcis · Redzēt vairāk »
Prūsija
Prūsijas un Mazovijas karte 14. gadsimtā (Abrahams Ortēlijs, ''Theatrum Orbis Terrarum''.) Malborkas apriņķa ģerbonī. Prūsijas Karaliste Vācijas impērijas sastāvā (iekrāsota tumši zilā krāsā). Prūsija (prūšu: Prūsa) bija zeme, kas ar dažādiem nosaukumiem Centrāleiropas ziemeļos pie Baltijas jūras pastāvēja no viduslaikiem līdz Otrajam pasaules karam.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Prūsija · Redzēt vairāk »
Ptolemajs
Klaudijs Ptolemajs (dzimis ap 90. gadu, miris ap 168. gadu) bija sengrieķu valodā rakstošs 2. gadsimta astronoms, matemātiķis, ģeogrāfs, mūzikas teorētiķis, optiķis un astrologs no Ēģiptes, kas tolaik atradās Romas impērijas sastāvā.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Ptolemajs · Redzēt vairāk »
Puckas līcis
Puckas līcis ir jūras līcis Baltijas jūras dienvidaustrumos Polijas piekrastē, daļa no Gdaņskas līča.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Puckas līcis · Redzēt vairāk »
Purvs
Mīrica nacionālajā parkā Purvs ir sauszemes platība, kurai raksturīgs pastāvīgs vai ilgstošs mitrums, specifiska augu valsts un kūdras uzkrāšanās.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Purvs · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Rīga · Redzēt vairāk »
Rīgas līcis
Rīgas līcis jeb Rīgas jūras līcis ( — ‘Līvu līcis’, — ‘Mazā jūra’) ir Baltijas jūras līcis starp Latviju un Igauniju.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Rīgas līcis · Redzēt vairāk »
Rīgene
Rīgene ir sala Baltijas jūrā, lielākā Vācijai piederošā sala (kopējā platība 926 km2).
Jaunums!!: Baltijas jūra un Rīgene · Redzēt vairāk »
Riets
Saulriets Riets ir debess spīdekļa pazušana zem matemātiskā horizonta.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Riets · Redzēt vairāk »
Roņi
Roņi, roņu dzimta (Phocidae) ir viena no plēsēju kārtas (Carnivora) dzimtām, kas pieder airkāju virsdzimtai (Pinnipedia).
Jaunums!!: Baltijas jūra un Roņi · Redzēt vairāk »
Roņu sala
Roņu sala jeb Ruhnu ( — nosaukums tiek saistīts ar skandināvu rūnām) ir Igaunijai piederoša sala Rīgas līcī.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Roņu sala · Redzēt vairāk »
Romas impērija
Romas impērija jeb Romiešu impērija (— Basileia tōn Rhōmaiōn) bija Senās Romas periods, kas aizsākās līdz ar pirmā imperatora Oktaviāna Augusta valdīšanas sākumu 27.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Romas impērija · Redzēt vairāk »
Rostoka
Rostoka (oficiāli Hanzas pilsēta Rostoka) ir ostas pilsēta Vācijas ziemeļos, Mēklenburgas-Priekšpomerānijas zemē pie Varnovas upes.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Rostoka · Redzēt vairāk »
Sala
Eilsakreiga (''Ailsa Craig'') - sena vulkāniska klints netālu no Skotijas dienvidrietumu krasta Maza saliņa Fidži arhipelāgā Sala ir sauszemes daļa, ko no visām pusēm pilnībā aptver ūdens un kas nav savienota ar citu sauszemi.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Sala · Redzēt vairāk »
Saldūdens
Baikālā atrodas ap 20% atkusušā virszemes saldūdens Saldūdens ir ūdens, kur izšķīdušo sāļu saturs ir mazāks nekā 0,05%.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Saldūdens · Redzēt vairāk »
Sanktpēterburga
Sanktpēterburga ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Sanktpēterburga · Redzēt vairāk »
Sarmati
Melnās jūras daļa (PONTI EVXINI PARS) ar tajās ieplūstošajām upēm. Tagadējās Baltkrievijas teritorija apzīmēta kā Eiropas Sarmatija. Sarmati bija sena klejotāju tauta, kura runājusi indoirāņu valodā.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Sarmati · Redzēt vairāk »
Sājūdens
Sājūdens jeb iesāļūdens ir ūdens, kas satur lielāku sāļu koncentrāciju nekā saldūdens, tomēr mazāku nekā jūras sāļūdens.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Sājūdens · Redzēt vairāk »
Sāls
Sarkanais akmeņsāls, kas iegūts Pakistānā Sāls ir balts, kristālisks minerāls, kura galvenā sastāvdaļa ir nātrija hlorīds (NaCl).
Jaunums!!: Baltijas jūra un Sāls · Redzēt vairāk »
Sāmsala
Sāmsala jeb Sāremā ir lielākā Igaunijai piederošā sala un trešā lielākā sala Baltijas jūrā.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Sāmsala · Redzēt vairāk »
Sūrveins
Sūrveins (— ‘Lielais šaurums’) ir kuģojams jūras šaurums Baltijas jūras austrumos, pieder Veinameri akvatorijai, tā dziļākā daļa.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Sūrveins · Redzēt vairāk »
Sēdrakvarkens
Sēdrakvarkens (— ‘Dienvidu Kvarkens’) vai Ahvenanrauma ir kuģojams jūras šaurums Baltijas jūras ziemeļdaļā, Olandes jūras šaurākā un dziļākā vieta.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Sēdrakvarkens · Redzēt vairāk »
Skageraks
Skageraka karte Skageraks ir jūras šaurums starp Skandināvijas un Jitlandes pussalu, kurš savieno Baltijas jūru ar Ziemeļjūru.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Skageraks · Redzēt vairāk »
Skandināvijas pussala
Skandināvijas pussalas karte Skandināvijas pussala - pussala Eiropas ziemeļos.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Skandināvijas pussala · Redzēt vairāk »
Skābeklis
Skābeklis ir ķīmiskais elements ar simbolu O un atomskaitli 8.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Skābeklis · Redzēt vairāk »
Smiltis
Namiba tuksnesī Smiltis ir nogulumiezis, kā arī mākslīgs materiāls, ko veido irdens mazu iežu graudiņu maisījums, kuru izmērs var būt no 0,063 līdz 2 mm.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Smiltis · Redzēt vairāk »
Soelas šaurums
Soelas šaurums ir jūras šaurums Baltijas jūras austrumos, pieder Veinameri akvatorijai.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Soelas šaurums · Redzēt vairāk »
Somenlinna
Somenlinna, vēsturiski pazīstama kā Sveaborga, ir 18.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Somenlinna · Redzēt vairāk »
Somija
Somija, oficiāli Somijas Republika (Suomen tasavalta, Republiken Finland), ir valsts Ziemeļeiropā, parlamentāra republika un Eiropas Savienības locekle.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Somija · Redzēt vairāk »
Somu līcis
Somu līcis ir līcis Baltijas jūrā.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Somu līcis · Redzēt vairāk »
Somu valoda
Somu valoda (suomen kieli) ir Urāliešu valodu saimes somugru atzara valoda.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Somu valoda · Redzēt vairāk »
Sopota
Sopota (kašūbu: Sopòtë) ir pilsēta Polijas ziemeļos, Pomožes vojevodistē, Baltijas jūras krastā starp Gdaņsku un Gdiņu, ar ko kopā veido tā saukt Trīspilsētu (trojmiasto).
Jaunums!!: Baltijas jūra un Sopota · Redzēt vairāk »
Spiegošana
Spiegošana ir slepenas informācijas ievākšana, iegūšana, zagšana.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Spiegošana · Redzēt vairāk »
Stokholma
Stokholma ir Zviedrijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Stokholma · Redzēt vairāk »
Tacits
(Pūblijs jeb Gajs) Kornēlijs Tacits (dzimis 56. gadā, miris 117. gadā) bija romiešu orators, jurists un senators, kas tiek uzskatīts par vienu no sava laika izcilākajiem vēsturniekiem.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Tacits · Redzēt vairāk »
Tallina
Tallina (agrāk — Rēvele) ir Igaunijas galvaspilsēta, lielākā pilsēta valstī un galvenā ostas pilsēta.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Tallina · Redzēt vairāk »
Toross
Cilvēks torosā Toross (no — ‘ledus kaudze’) ir ledus krāvumi jūrās, upēs un ezeros, kas veidojas vēja un viļņu darbības rezultātā saraujoties ledus segai.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Toross · Redzēt vairāk »
Torpēda
Torpēdas palaišana no atomzemūdenes Torpēda ir peldošs plūdlīnijas zemūdens šāviņš, kam ir pašpiedziņas dzinējs un kas paredzēts kuģu vai krasta būvju iznīcināšanai.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Torpēda · Redzēt vairāk »
Upe
Daugava pie Sandarišķiem, Daugavas loki, 1999. gada jūnijs Upe ir pa Zemes virsmu plūstoša ievērojama izmēra ūdenstece, kurai ir izteikta gultne.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Upe · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Vācija · Redzēt vairāk »
Vācijas Demokrātiskā Republika
Vācijas Demokrātiskā Republika bija sociālistiska valsts Centrāleiropā, mūsdienu Vācijas teritorijas austrumdaļā, kas pastāvēja no 1949.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Vācijas Demokrātiskā Republika · Redzēt vairāk »
Vācu ordenis
Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Vācu ordenis · Redzēt vairāk »
Vācu valoda
Vācu valoda (Deutsch) ir rietumģermāņu valoda, viena no pasaulē izplatītākajām valodām.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Vācu valoda · Redzēt vairāk »
Vējš
Pasaules lokālo vēju sistēma Pieter Kluyver (1816–1900) Vējš ir liela mēroga Zemes atmosfēras gāzu kustība jeb plūsma.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Vējš · Redzēt vairāk »
Vētra
Vētra ir ļoti stiprs vējš, kura summārais ātrums 10 minūšu laikā parasti sasniedz vismaz 24 m/s, bet vēja ātrums brāzmās var sasniegt 50 un pat 100 m/s lielu ātrumu.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Vētra · Redzēt vairāk »
Veinameri
Veinameri (— ‘šaurumu jūra’) vai Monzunds (— ‘Monas šaurums’) ir Baltijas jūras jūras šaurums Igaunijā starp Monzunda arhipelāga salām un Igaunijas kontinentālo daļu.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Veinameri · Redzēt vairāk »
Vikingi
Dāņu vikingi, gleznots 12. gadsimta vidū Bizantijas imperatora dienestā (9. gadsimts) Vikingi bija jūrasbraucēju cilšu grupa, kuru sākotnējā izcelsme saistīta ar Skandināviju.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Vikingi · Redzēt vairāk »
Vilsandi
Vilsandi ir Igaunijai piederīga sala Baltijas jūrā, rietumos no Sāmsalas.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Vilsandi · Redzēt vairāk »
Visla
Visla ir upe Eiropā, Polijas lielākā upe.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Visla · Redzēt vairāk »
Vislas līcis
Vislas līcis, Kēnigsbergas līcis vai Kaļiņingradas līcis ir sekla sājūdens Baltijas jūras lagūna Polijas ziemeļaustrumos un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Vislas līcis · Redzēt vairāk »
Vismāras līcis
Vismāras līcis ir jūras līcis Baltijas jūras dienvidrietumos Vācijas piekrastē, daļa no lielākā Mēklenburgas līča.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Vismāras līcis · Redzēt vairāk »
Volina
Volina ir Baltijas jūras sala Polijas ziemeļrietumos, Rietumpomožes vojevodistā, Oderas grīvā.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Volina · Redzēt vairāk »
Vormsi
Vormsi (no zviedru valodas Ormsö — ‘Čūsku sala’) ir sala Baltijas jūrā, ceturtā lielākā Igaunijai piederošā sala.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Vormsi · Redzēt vairāk »
Zēlande (sala)
Zēlande ir sala Dānijā, Baltijas jūrā.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Zēlande (sala) · Redzēt vairāk »
Zemes garoza
kodola līdz eksosfērai. Ģeoloģijā garoza ir planētas ārējais slānis, daļa no tās litosfēras.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Zemes garoza · Redzēt vairāk »
Ziemeļjūra
Ziemeļjūra ir Atlantijas okeānam piederīga malas jūra tā ziemeļu daļā pie Eiropas krastiem; to no trim pusēm ieskauj sauszeme.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Ziemeļjūra · Redzēt vairāk »
Ziemeļu krusta kari
Eiropas karte Ziemeļu krusta karu sākumā (ap 1180). Vācu ordeņa iekarotās zemes pirms sakāves 1410. gadā Ziemeļu krusta kari ir historiogrāfijā lietots kopējs apzīmējums militārajām misijām Ziemeļeiropas zemēs 12.—14.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Ziemeļu krusta kari · Redzēt vairāk »
Ziemeļu Ledus okeāns
Ziemeļu Ledus okeāns jeb Arktiskais okeāns ir mazākais un seklākais no pasaules pieciem okeāniem, lielākā daļa okeāna atrodas aiz arktiskā polārā loka.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Ziemeļu Ledus okeāns · Redzēt vairāk »
Zivis
Gupija Zivis ir ūdenī dzīvojoši mugurkaulnieki.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Zivis · Redzēt vairāk »
Zviedrija
Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Zviedrija · Redzēt vairāk »
Zviedrijas vēsturiskās zemes un provinces
Zviedrijas provinces ar ģerboņiem (Ēriks Dālbergs, 1667. gada zīmējums) Pēterim I. Labajā pusē redzami arī Zviedru Igaunijas un Zviedru Vidzemes ģerboņi Zviedrijas vēsturiskās zemes un provinces ir četras kultūrvēsturiskās zemes (Svēlande, Jētalande, Norlande un Estelande) un aizjūras provinces bijušās Zviedrijas lielvalsts teritorijā, kas pēc 1634.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Zviedrijas vēsturiskās zemes un provinces · Redzēt vairāk »
Zviedru valoda
Zviedru valoda (svenska) ir indoeiropiešu valodu saimes ziemeļģermāņu valoda, ko prot aptuveni 10 miljoni cilvēku.
Jaunums!!: Baltijas jūra un Zviedru valoda · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
MARE SARMATICVM, Mare Balticum, Svēbu jūra, Varjagu jūra.
