Ātrāk nekā pārlūku!
20 attiecības: Aragonas karaliste, Čezēna, Dzimumzīme, Epidēmija, Itālija, Katoļticība, Mēris, Monpeljē, Nīderlande, Novāra, Pjačenca, Rimini, Roma, Romas Katoļu baznīca, Spānija, Urbāns VIII, Vācija, Venēcija, 1295. gads, 16. augusts.
Aragonas karaliste
Aragonas karaliste bija feodālistiska karaliste, kas laikā no 1035.
Jaunums!!: Svētais Rohs un Aragonas karaliste · Redzēt vairāk »
Čezēna
Čezēna ir pilsēta Itālijā, Emīlijas-Romanjas reģionā, Forli-Čezēnas provinces administratīvais centrs.
Jaunums!!: Svētais Rohs un Čezēna · Redzēt vairāk »
Dzimumzīme
Dzimumzīme uz rokas Dzimumzīmes ir iedzimti nepareizi attīstīti ādas audi vai asinsvadi.
Jaunums!!: Svētais Rohs un Dzimumzīme · Redzēt vairāk »
Epidēmija
Melnā nāve ir bijusi visnāvējošākā epidēmija Epidēmija (no (epidēmía), kas savukārt no ἐπί (epi) — 'starp' un δῆμος (demos) — 'tauta') ir masveida saslimšana ar kādu slimību noteiktā laika posmā un vietā.
Jaunums!!: Svētais Rohs un Epidēmija · Redzēt vairāk »
Itālija
Itālija (izrunā), oficiāli Itālijas Republika (Repubblica italiana), ir valsts Dienvideiropas centrālajā daļā.
Jaunums!!: Svētais Rohs un Itālija · Redzēt vairāk »
Katoļticība
Svētā Pētera bazilika jeb Vatikāna bazilika Katoļticība jeb katolicisms ((katholikos) — 'visaptverošs', 'vispasaules') ir vispārīgs termins, ar kuru apzīmē vienu no kristietības virzieniem, kas izveidojās, kad Kristīgā baznīca sašķēlās katoļticīgajos un pareizticīgajos.
Jaunums!!: Svētais Rohs un Katoļticība · Redzēt vairāk »
Mēris
Mēra jersīnijas (''Yersinia pestis'') attēls fluorescences mikroskopā. Mēra epidēmija Marseļā (1720). Mēris ir infekcijas slimība, kuru izraisa baktērija Yersinia pestis.
Jaunums!!: Svētais Rohs un Mēris · Redzēt vairāk »
Monpeljē
right Monpeljē ir pilsēta Francijas dienvidos apmēram 10 kilometrus no Vidusjūras.
Jaunums!!: Svētais Rohs un Monpeljē · Redzēt vairāk »
Nīderlande
Nīderlande (izrunā) ir valsts Rietumeiropā, daļa no Nīderlandes Karalistes.
Jaunums!!: Svētais Rohs un Nīderlande · Redzēt vairāk »
Novāra
Novāra ir pilsēta Itālijas ziemeļrietumos, Pjemontā.
Jaunums!!: Svētais Rohs un Novāra · Redzēt vairāk »
Pjačenca
Pjačenca ir pilsēta Itālijā, Emīlijas-Romanjas reģionā.
Jaunums!!: Svētais Rohs un Pjačenca · Redzēt vairāk »
Rimini
Rimini (izrunā) ir pilsēta Emīlijas-Romanjas reģionā Itālijā.
Jaunums!!: Svētais Rohs un Rimini · Redzēt vairāk »
Roma
Roma ir vēsturiska pilsēta, Itālijas valsts galvaspilsēta, kā arī Lacio reģiona un Romas provinces administratīvais centrs.
Jaunums!!: Svētais Rohs un Roma · Redzēt vairāk »
Romas Katoļu baznīca
Katoļticīgo īpatsvars pasaules valstīs Katoļu baznīca jeb Katoliskā baznīca ir lielākā kristīgā baznīca pasaulē.
Jaunums!!: Svētais Rohs un Romas Katoļu baznīca · Redzēt vairāk »
Spānija
Spānija (izrunā), oficiāli Spānijas Karaliste (Reino de España), ir valsts, kura atrodas Pireneju pussalā, Dienvidrietumeiropā.
Jaunums!!: Svētais Rohs un Spānija · Redzēt vairāk »
Urbāns VIII
Pāvests Urbāns VIII (dzimis, miris), īstajā vārdā Mafeo Barberīni (Maffeo Barberini), bija Romas pāvests no līdz savai nāvei.
Jaunums!!: Svētais Rohs un Urbāns VIII · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Svētais Rohs un Vācija · Redzēt vairāk »
Venēcija
Venēcija ir pilsēta Itālijā, Veneto reģiona un Venēcijas provinces galvaspilsēta.
Jaunums!!: Svētais Rohs un Venēcija · Redzēt vairāk »
1295. gads
1295.
Jaunums!!: Svētais Rohs un 1295. gads · Redzēt vairāk »
16. augusts
16.
Jaunums!!: Svētais Rohs un 16. augusts · Redzēt vairāk »
