Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Svīrveidīgie

Indekss Svīrveidīgie

Svīrveidīgie, svīrveidīgo kārta (Apodiformes) ir viena no putnu klases (Aves) kārtām, kas pieder neognatu infraklasei (Neognathae).

42 attiecības: Anatomija, Anglija, Antarktīda, Augšdelma kauls, Ģints (bioloģija), Ķīna, Bišu kolibri, Centrālamerika, Centrāleiropa, Dienvidamerika, Dienvidaustrumāzija, Dzimta (bioloģija), Eiropa, Eocēns, Fosilijas, Francija, Grams, Kārta, Klimats, Koku svīres, Kolibri, Kontinents, Krievija, Latīņu valoda, Latvija, Lēļi, Lēļu un svīru virskārta, Lēļveidīgie, Neognati, Paleocēns, Pasaule, Pēda, Putni, Spārns, Suga, Svīre, Svīres, Svīru dzimta, Tropi, Vācija, Ziemeļu puslode, Zvirbuļveidīgie.

Anatomija

Cilvēka galvaskauss Anatomija (ánatomé — ‘uzšķēršana’) ir bioloģijas nozare par dažādu dzīvo organismu formu un uzbūvi.

Jaunums!!: Svīrveidīgie un Anatomija · Redzēt vairāk »

Anglija

Anglija (England) ir zeme, kas ir Apvienotās Karalistes sastāvdaļa.

Jaunums!!: Svīrveidīgie un Anglija · Redzēt vairāk »

Antarktīda

Antarktīda (no, antarktikos — ‘pretējs Arktikai’) ir kontinents, kas ieskauj Zemes Dienvidpolu, un atrodas Antarktikā.

Jaunums!!: Svīrveidīgie un Antarktīda · Redzēt vairāk »

Augšdelma kauls

Augšdelma kauls jeb pleca kauls ir augšējās brīvās ekstremitātes kauls; tas ir pāra, garais cauruļveida kauls.

Jaunums!!: Svīrveidīgie un Augšdelma kauls · Redzēt vairāk »

Ģints (bioloģija)

Ģints ir organismu klasifikācijas taksonomiskā vienība.

Jaunums!!: Svīrveidīgie un Ģints (bioloģija) · Redzēt vairāk »

Ķīna

Ķīnas Tautas Republika (ĶTR), vienkāršoti Ķīna, ir sociālistiska valsts Austrumāzijā.

Jaunums!!: Svīrveidīgie un Ķīna · Redzēt vairāk »

Bišu kolibri

Bišu kolibri (Mellisuga helenae) ir kolibri dzimtas pārstāvis, kas pieder pie svīrveidīgo kārtas, tipisko kolibri apakšdzimtas un ir pasaulē mazākais putns.

Jaunums!!: Svīrveidīgie un Bišu kolibri · Redzēt vairāk »

Centrālamerika

Centrālamerikas atrašanās vieta pasaulē Centrālamerika ir Amerikas vidusdaļas reģions, kurš atrodas Ziemeļamerikas dienvidos un aizņem 523 000 km2 lielu platību.

Jaunums!!: Svīrveidīgie un Centrālamerika · Redzēt vairāk »

Centrāleiropa

archive-url.

Jaunums!!: Svīrveidīgie un Centrāleiropa · Redzēt vairāk »

Dienvidamerika

Dienvidamerika ir viens no kontinentiem.

Jaunums!!: Svīrveidīgie un Dienvidamerika · Redzēt vairāk »

Dienvidaustrumāzija

Dienvidaustrumāzijas politiskā karte. Dienvidaustrumāzija ir Āzijas daļa uz dienvidiem no Ķīnas un uz austrumiem no Indijas.

Jaunums!!: Svīrveidīgie un Dienvidaustrumāzija · Redzēt vairāk »

Dzimta (bioloģija)

Dzimta ir organismu klasifikācijas taksonomiskā vienība.

Jaunums!!: Svīrveidīgie un Dzimta (bioloģija) · Redzēt vairāk »

Eiropa

Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.

Jaunums!!: Svīrveidīgie un Eiropa · Redzēt vairāk »

Eocēns

dzintarā. Eocēns (— "ausma" + — "jauns") ir paleogēna perioda otrā epoha.

Jaunums!!: Svīrveidīgie un Eocēns · Redzēt vairāk »

Fosilijas

cm diametrā Fosilijas (— 'izrakts no zemes') jeb pārakmeņojumi ir dzīvnieku, augu vai citu organismu pārakmeņojušās paliekas, kā arī to darbības nospiedumi, piemēram, pēdu nospiedumi.

Jaunums!!: Svīrveidīgie un Fosilijas · Redzēt vairāk »

Francija

Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.

Jaunums!!: Svīrveidīgie un Francija · Redzēt vairāk »

Grams

Grams (SI simbols: g) ir metriskā sistēmas masas mērvienība, kas pielīdzināma kilograma daļai.

Jaunums!!: Svīrveidīgie un Grams · Redzēt vairāk »

Kārta

Kārta ir organismu klasifikācijas taksonomiskā vienība.

Jaunums!!: Svīrveidīgie un Kārta · Redzēt vairāk »

Klimats

ASV). Klimats ir noteiktai vietai vai teritorijai raksturīgs ilggadējs laikapstākļu režīms.

Jaunums!!: Svīrveidīgie un Klimats · Redzēt vairāk »

Koku svīres

Koku svīres jeb cekulainās svīres (Hemiprocne) ir vienīgā koku svīru dzimtas (Hemiprocnidae) ģints, kas apvieno 4 sugas.

Jaunums!!: Svīrveidīgie un Koku svīres · Redzēt vairāk »

Kolibri

Kolibri, kolibri dzimta (Trochilidae) ir viena no svīrveidīgo kārtas (Apodiformes) dzimtām.

Jaunums!!: Svīrveidīgie un Kolibri · Redzēt vairāk »

Kontinents

Āzijā. Kontinents (tulkojumā "kopā turēta zeme") ir liels sauszemes masīvs, ko no visām pusēm apskalo jūras un/vai okeāns.

Jaunums!!: Svīrveidīgie un Kontinents · Redzēt vairāk »

Krievija

Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.

Jaunums!!: Svīrveidīgie un Krievija · Redzēt vairāk »

Latīņu valoda

Latīņu valoda (lingua Latina) ir indoeiropiešu saimes viena no itāļu valodām, kurā sākotnēji runāja Laciumā (Latium, mūsdienu Lacio reģions Itālijas centrālajā daļā).

Jaunums!!: Svīrveidīgie un Latīņu valoda · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Jaunums!!: Svīrveidīgie un Latvija · Redzēt vairāk »

Lēļi

Lēļi jeb vakarlēpji (Caprimulgus) ir viena no lēļu dzimtas (Caprimulgidae) ģintīm, kas apvieno 39 sugas.

Jaunums!!: Svīrveidīgie un Lēļi · Redzēt vairāk »

Lēļu un svīru virskārta

Lēļu un svīru virskārta jeb lēļi un svīres (Cypselomorphae) ir viena no jauno putnu kladas (Neoaves) virskārtām.

Jaunums!!: Svīrveidīgie un Lēļu un svīru virskārta · Redzēt vairāk »

Lēļveidīgie

Lēļveidīgie jeb lēļveidīgo kārta (Caprimulgiformes) ir viena no divām lēļu un svīru virskārtas (Cypselomorphae) kārtām, kas apvieno 5 dzimtas, apmēram 130 sugas.

Jaunums!!: Svīrveidīgie un Lēļveidīgie · Redzēt vairāk »

Neognati

Neognati (Neognathae) ir putnu klases (Aves) infraklase, kas apvieno divas lielas grupas — jauno putnu kladu (Neoaves) un vistu un zosu virskārtu (Galloanserae).

Jaunums!!: Svīrveidīgie un Neognati · Redzēt vairāk »

Paleocēns

Paleocēns (— "sens" + — "jauns") ir paleogēna perioda pirmā epoha ar kuru sākas kainozojs.

Jaunums!!: Svīrveidīgie un Paleocēns · Redzēt vairāk »

Pasaule

Pasaule ir termins, kas ietver Zemes uztveri no cilvēka skatu punkta.

Jaunums!!: Svīrveidīgie un Pasaule · Redzēt vairāk »

Pēda

Vīrieša pēda. Pēda ir kājas apakšējā daļa, kas nodrošina balsta un kustības funkcijas.

Jaunums!!: Svīrveidīgie un Pēda · Redzēt vairāk »

Putni

Putni (Aves) ir ar spalvām klāta endotermiska (siltasiņu) mugurkaulnieku klase, kas dēj olas un primāri ir specializējušies lidošanai.

Jaunums!!: Svīrveidīgie un Putni · Redzēt vairāk »

Spārns

Spārns ir dzīvnieku, lielākoties, putnu un kukaiņu, augšējais brīvais loceklis.

Jaunums!!: Svīrveidīgie un Spārns · Redzēt vairāk »

Suga

Suga: mājas zirgs Suga (no  — 'radinieks, radniecība, veids' vai — 'dzimums, cilts') ir taksonomijas vienība, kurā apvieno visus dzīvnieku, putnu, augu, sēņu, ķērpju u.c. īpatņus ar vienādām pazīmēm.

Jaunums!!: Svīrveidīgie un Suga · Redzēt vairāk »

Svīre

Svīre (Apus apus) ir vidēja auguma svīru dzimtas (Apodidae) putns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Āfrikā.

Jaunums!!: Svīrveidīgie un Svīre · Redzēt vairāk »

Svīres

Svīres, svīru ģints (Apus) ir viena no svīru dzimtas (Apodidae) ģintīm.

Jaunums!!: Svīrveidīgie un Svīres · Redzēt vairāk »

Svīru dzimta

Svīru dzimta (Apodidae) ir viena no svīrveidīgo kārtas (Apodiformes) dzimtām.

Jaunums!!: Svīrveidīgie un Svīru dzimta · Redzēt vairāk »

Tropi

Tropu atrašanās vieta. To ierobežo ziemeļu tropu loks un dienvidu tropu loks Tropi jeb tropiskie reģioni ir reģions ap ekvatoru, teritorija uz dienvidiem no ziemeļu tropu loka un uz ziemeļiem no dienvidu tropu loka.

Jaunums!!: Svīrveidīgie un Tropi · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Svīrveidīgie un Vācija · Redzēt vairāk »

Ziemeļu puslode

Ziemeļu puslode Ziemeļu puslode ir puse no Zemes virsmas, kas atrodas ziemeļos no ekvatora.

Jaunums!!: Svīrveidīgie un Ziemeļu puslode · Redzēt vairāk »

Zvirbuļveidīgie

Zvirbuļveidīgo putnu kārta (Passeriformes) ir viena no putnu klases (Aves) kārtām, kas pieder papagaiļu un zvirbuļu virskārtai (Psittacopasserae).

Jaunums!!: Svīrveidīgie un Zvirbuļveidīgie · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Apodiformes, Svīrveidīgo kārta.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »