Ātrāk nekā pārlūku!
45 attiecības: Aizkraukles draudzes novads (Birzgale-Ērberģe), Aizkraukles komtureja, Aizlauces draudzes novads, Aleksandrs Johans Stenders, Daugava, Daugavpils draudzes novads, Daugavpils komturi, Formula regiminis un Kurzemes statūti, Frīdrihs Ketlers, Gothards Frīdrihs Stenders, Gothards Ketlers, Ilūkstes apriņķis, Inflantijas vaivadija, Jaunjelgava, Jaunjelgavas apriņķis, Jēkabpils, Jēkabs Ketlers, Jelgava, Jelgavas virspilskunga iecirknis, Kauņas guberņa, Kuldīgas virspilskunga iecirknis, Kurzemes guberņa, Kurzemes landtāgs, Kurzemes un Zemgales hercogi, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Lielais Ziemeļu karš, Livonijas Konfederācija, Neretas draudzes novads, Poļu—zviedru karš (1600—1629), Polijas—Lietuvas ūnija, Prāvests, Sēlpils draudzes novads, Sēlpils fogti, Sēlpils pils, Sēlpils virspilskunga iecirknis, Subate, Traķi, Tukuma virspilskunga iecirknis, Vecsēlpils, Viļņa, Vidzemes guberņa, Vitebskas guberņa, Vladislavs IV Vāsa, Zviedrija, Zviedru Vidzeme.
Aizkraukles draudzes novads (Birzgale-Ērberģe)
Aizkraukles draudzes novads (''Ascheradsche Kirschpiel'') 1770. gada kartē. Aizkraukles (Birzgales-Ērberģes) draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Aizkraukles draudzes novads bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Sēlpils virspilskunga iecirkņa Jaunjelgavas pilskunga iecirknī (Hauptmannschaft Friedrichsstadt), vēlāk Kurzemes guberņas Jaunjelgavas apriņķī.
Jaunums!!: Sēlpils virspilskunga iecirknis un Aizkraukles draudzes novads (Birzgale-Ērberģe) · Redzēt vairāk »
Aizkraukles komtureja
Aizkraukles kumtura pils drupas (2000). Aizkraukles komturejas karogs 1431.gadā Aizkraukles komtureja vai komturija (vācu:Kommende Ascheraden vai Komturei Ascheraden) bija no 1252.
Jaunums!!: Sēlpils virspilskunga iecirknis un Aizkraukles komtureja · Redzēt vairāk »
Aizlauces draudzes novads
Ilūkstes apriņķa Aizlauces draudzes novada karte ar latviskajiem vietvārdiem (1859). Aizlauces draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Aizlauces draudzes novads bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Sēlpils virspilskunga iecirkņa Ilūkstes pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Illuxt), vēlākā Kurzemes guberņas Ilūkstes apriņķa sastāvā.
Jaunums!!: Sēlpils virspilskunga iecirknis un Aizlauces draudzes novads · Redzēt vairāk »
Aleksandrs Johans Stenders
Aleksandrs Johans Stenders, (Alexander Johann Stender) saukts par Jauno Stenderu (dzimis 1744. gada 4. novembrī, miris 1819. gada 20. novembrī), bija luterāņu teologs un apgaismotājs, Sēlpils pilskunga tiesas prāvests (no 1787), Sēlpils un Sunākstes mācītājs (1796—1819), Gotharda Frīdriha Stendera (Vecā Stendera) dēls.
Jaunums!!: Sēlpils virspilskunga iecirknis un Aleksandrs Johans Stenders · Redzēt vairāk »
Daugava
Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina, bet augšpus Latvijas teritorijas - Rietumu Dvina (baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.
Jaunums!!: Sēlpils virspilskunga iecirknis un Daugava · Redzēt vairāk »
Daugavpils draudzes novads
Ilūkstes apriņķa Daugavpils draudzes novada karte ar latviskajiem vietvārdiem (1859). Daugavpils draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Daugavpils draudzes novads bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Sēlpils virspilskunga iecirkņa Ilūkstes pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Illuxt), vēlākā Kurzemes guberņas Ilūkstes apriņķa sastāvā.
Jaunums!!: Sēlpils virspilskunga iecirknis un Daugavpils draudzes novads · Redzēt vairāk »
Daugavpils komturi
'''Livonijas ordeņa valsts iedalījums''' 1534. gadā: 1. Ordeņa mestra teritorija (Rīga un Cēsis), 2. Landmaršala teritorija (Sigulda un Aizkraukle), 3. Vīlandes komtureja, 4.Tallinas komtureja, 5. Jerves fogteja, 6. Kuldīgas komtureja, 7. Alūksnes komtureja, 8. Pērnavas komtureja, 9. Māsilinas (''Maasilinna'') fogteja, 10. Rakveres fogteja, 11. Narvas fogteja, 12. Vasknarvas fogteja, 13. Tolses (''Toolse'') fogteja, 14. Kursi komtreja, 15. Bauskas fogteja, 16. Rēzeknes fogteja, 17. Daugavpils komtureja, 18. Sēlpils fogteja, 19. Dobeles komtureja, 20. Kandavas fogteja, 21. Grobiņas fogteja, 22. Ventspils komtureja. Daugavpils komtureja (Komth:Dünaburg) un Rēzeknes fogteja pēc Livonijas ordeņa likvidēšanas 1562. gadā. Daugavpils komturi bija Livonijas ordeņa pavēlnieki (komandieri) Daugavpils komturejas teritorijā 1367.
Jaunums!!: Sēlpils virspilskunga iecirknis un Daugavpils komturi · Redzēt vairāk »
Formula regiminis un Kurzemes statūti
rokraksta pirmā lapa, 1617). Kurzemes statūtu satura rādītājs (vāciskais tulkojums, 1618). Kurzemes un Zemgales hercogistes satversme ( — 'Kurzemes un Zemgales hercogistes pārvaldes un tiesu iekārta') jeb Formula regiminis (no latīņu valodas — 'Valdības formula') bija 1617.
Jaunums!!: Sēlpils virspilskunga iecirknis un Formula regiminis un Kurzemes statūti · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Ketlers
Frīdrihs Ketlers (dzimis Mītavā, miris) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes līdzvaldnieks (1587-1596), Zemgales hercogs (1596 - 1616).
Jaunums!!: Sēlpils virspilskunga iecirknis un Frīdrihs Ketlers · Redzēt vairāk »
Gothards Frīdrihs Stenders
Birzgales, vēlāk Žeimeles luterāņu mācītājs Gothards Frīdrihs Stenders (1753). Stendera izgudrotās veļasmašīnas apraksts (Jelgava, 1765). Gothards Frīdrihs Stenders, arī Ģederts Fridriks Štenders (Gotthard Friedrich Stender), saukts par Veco Stenderu (dzimis, miris), bija apgaismības laikmeta vācbaltiešu luterāņu teologs, Sēlpils un Sunākstes mācītājs, latviešu laicīgās rakstniecības dibinātājs, "Latviešu valodas vārdnīcas" (Lettisches Lexikon, 1789) autors.
Jaunums!!: Sēlpils virspilskunga iecirknis un Gothards Frīdrihs Stenders · Redzēt vairāk »
Gothards Ketlers
Gothards I Ketlers (dzimis netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris Mītavā) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas vietvaldis.
Jaunums!!: Sēlpils virspilskunga iecirknis un Gothards Ketlers · Redzēt vairāk »
Ilūkstes apriņķis
Ilūkstes apriņķis bija administratīva vienība Kurzemes guberņas (1819—1918), īslaicīgi Kurzemes un Zemgales hercogistes (1918) un Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.
Jaunums!!: Sēlpils virspilskunga iecirknis un Ilūkstes apriņķis · Redzēt vairāk »
Inflantijas vaivadija
Inflantijas vaivadija vai Livonijas vaivadija, pazīstama arī kā Poļu Livonija, bija tā Pārdaugavas Livonijas hercogistes daļa, kas pēc Polijas—Zviedrijas kara beigām 1629.
Jaunums!!: Sēlpils virspilskunga iecirknis un Inflantijas vaivadija · Redzēt vairāk »
Jaunjelgava
Jaunjelgava ir pilsēta Daugavas kreisajā krastā Sēlijas kultūrvēsturiskajā novadā, Aizkraukles novadā.
Jaunums!!: Sēlpils virspilskunga iecirknis un Jaunjelgava · Redzēt vairāk »
Jaunjelgavas apriņķis
Jaunjelgavas apriņķa karte ar latviskajiem vietvārdiem un draudžu novadu robežām (1859). Jaunjelgavas apriņķa (līdz 1819. gadam Jaunjelgavas pilskunga tiesas) karte ar vāciskajiem un krieviskajiem vietvārdiem (1820). Jaunjelgavas apriņķa karte ar latviskajiem vietvārdiem (J. Roze, 1921). Jaunjelgavas apriņķis bija administratīva vienība Kurzemes guberņas (1819—1918), īslaicīgi Kurzemes un Zemgales hercogistes (1918) un Latvijas SPR (1919), līdztekus Latvijas Republikas (1918—1924) sastāvā.
Jaunums!!: Sēlpils virspilskunga iecirknis un Jaunjelgavas apriņķis · Redzēt vairāk »
Jēkabpils
Jēkabpils ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām, ietilpst Jēkabpils novadā un ir tā administratīvais centrs.
Jaunums!!: Sēlpils virspilskunga iecirknis un Jēkabpils · Redzēt vairāk »
Jēkabs Ketlers
Jēkabs Ketlers (dzimis Kuldīgā (Goldingenā), miris Jelgavā (Mītavā)) bija Kurzemes un Zemgales hercogs.
Jaunums!!: Sēlpils virspilskunga iecirknis un Jēkabs Ketlers · Redzēt vairāk »
Jelgava
Jelgava ir valstspilsēta Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.
Jaunums!!: Sēlpils virspilskunga iecirknis un Jelgava · Redzēt vairāk »
Jelgavas virspilskunga iecirknis
Bauskas apriņķos. Jelgavas virspilskunga iecirkņa karte (1770). Jelgavas virspilskunga iecirknis jeb Jelgavas virspilskundzība (no 1819. gada) bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes (1617—1795) un Kurzemes guberņas (1795—1864) sastāvā.
Jaunums!!: Sēlpils virspilskunga iecirknis un Jelgavas virspilskunga iecirknis · Redzēt vairāk »
Kauņas guberņa
Kauņas guberņa bija Krievijas impērijas guberņa (1843-1915), kurā ietilpa arī neliela daļa no mūsdienu Latvijas teritorijas (daļa no Jēkabpils novada, Bauskas novada, Dobeles novada) un Baltkrievijas (daļa no Braslavas rajona).
Jaunums!!: Sēlpils virspilskunga iecirknis un Kauņas guberņa · Redzēt vairāk »
Kuldīgas virspilskunga iecirknis
Kuldīgas virspilskunga iecirkņa karte (1770). Kuldīgas virspilskunga iecirknis ar latviskajiem vietvārdiem pēc Aizputes virspilskunga iecirkņa izveides (1859). Kuldīgas virspilskunga iecirknis jeb Kuldīgas virspilskundzība (no 1819. gada) bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes (1617—1795) un Kurzemes guberņas (1795—1864) sastāvā.
Jaunums!!: Sēlpils virspilskunga iecirknis un Kuldīgas virspilskunga iecirknis · Redzēt vairāk »
Kurzemes guberņa
Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas Impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.
Jaunums!!: Sēlpils virspilskunga iecirknis un Kurzemes guberņa · Redzēt vairāk »
Kurzemes landtāgs
Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcā. Kurzemes guberņas landtāgi sanāca Kurzemes Bruņnieku namā Jelgavā. Kurzemes landtāgs bija Kurzemes un Zemgales hercogistes, vēlāk Kurzemes guberņas augstāko kārtu pārstāvju jeb "zemes sūtņu" regulāra kopsapulce, kas pastāvēja līdz Latvijas Republikas dibināšanai.
Jaunums!!: Sēlpils virspilskunga iecirknis un Kurzemes landtāgs · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogi
Nosacīts Ketleru dzimtas ģerbonis (katra dzimtas locekļa lietotais ģerbonis atšķīrās pēc dzimtai kopīgo objektu vai krāsu izvietojuma) Bīronu dzimtas ģerbonis Kurzemes un Zemgales hercogi, oficiāli Kurzemes un Zemgales hercogi Livonijā ( — Ar Dieva žēlastību Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogs), īsāk Kurzemes hercogi, bija valdnieki Kurzemes un Zemgales hercogistē (1562—1795).
Jaunums!!: Sēlpils virspilskunga iecirknis un Kurzemes un Zemgales hercogi · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Jaunums!!: Sēlpils virspilskunga iecirknis un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »
Lielais Ziemeļu karš
Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Sēlpils virspilskunga iecirknis un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »
Livonijas Konfederācija
Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.
Jaunums!!: Sēlpils virspilskunga iecirknis un Livonijas Konfederācija · Redzēt vairāk »
Neretas draudzes novads
Neretas draudzes novads (''Nerftsche Kirschpiel'') 1770. gada kartē. Neretas draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Neretas draudzes novads bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Sēlpils virspilskunga iecirkņa Jaunjelgavas pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Friedrichsstadt), vēlākā Kurzemes guberņas Jaunjelgavas apriņķa sastāvā.
Jaunums!!: Sēlpils virspilskunga iecirknis un Neretas draudzes novads · Redzēt vairāk »
Poļu—zviedru karš (1600—1629)
Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt Latvijas teritorijā.
Jaunums!!: Sēlpils virspilskunga iecirknis un Poļu—zviedru karš (1600—1629) · Redzēt vairāk »
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Jaunums!!: Sēlpils virspilskunga iecirknis un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »
Prāvests
Prāvests (lejasvācu: Pravest, cēlies no — 'tas, kurš nolikts priekšā') ir viens no vadītāja, priekšnieka amatiem kristīgās baznīcas hierarhijā.
Jaunums!!: Sēlpils virspilskunga iecirknis un Prāvests · Redzēt vairāk »
Sēlpils draudzes novads
Sēlpils draudzes novads (''Selburgische Kirschpiel'') 1770. gada kartē. Sēlpils draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Sēlpils draudzes novads bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Sēlpils virspilskunga iecirkņa Jaunjelgavas pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Friedrichsstadt), vēlākā Kurzemes guberņas Jaunjelgavas apriņķa sastāvā.
Jaunums!!: Sēlpils virspilskunga iecirknis un Sēlpils draudzes novads · Redzēt vairāk »
Sēlpils fogti
Sēlpils fogteja (pēc 1525). Sēlpils fogti bija Livonijas ordeņa Sēlpils fogtejas pārvaldnieki līdz 1559.
Jaunums!!: Sēlpils virspilskunga iecirknis un Sēlpils fogti · Redzēt vairāk »
Sēlpils pils
Sēlpils cietokšņa plāns ar galveno pili uz klints Daugavas malā un priekšpili (1827. gada uzmērījums). Sēlpils pilsdrupu plāns (no A. Sapunova grāmatas ''Река Западная Двина'', 1893). Sēlpils baznīca un pils 1387. gadā Krievu karaspēka uzbrukums Sēlpilij 1705. gadā Klints ar Sēlpils drupām (1901). Sēlpils ir sens sēļu pilskalns, kas pirms Pļaviņu HES izbūves atradās uz dolomīta erozijas palikšņa Daugavas kreisā krasta kraujā, kura augšējā daļa pēc Pļaviņu HES ūdenskrātuves izveides atrodama uz Daugavas salas.
Jaunums!!: Sēlpils virspilskunga iecirknis un Sēlpils pils · Redzēt vairāk »
Sēlpils virspilskunga iecirknis
Sēlpils virspilskunga iecirknis ar latviskajiem vietvārdiem (1859). Sēlpils virspilskunga iecirknis jeb Sēlpils virspilskundzība (no 1819. gada) bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes (1617—1795) un Kurzemes guberņas (1795—1864) sastāvā.
Jaunums!!: Sēlpils virspilskunga iecirknis un Sēlpils virspilskunga iecirknis · Redzēt vairāk »
Subate
Subate ir sena Sēlijas pilsēta Augšdaugavas novada ziemeļrietumos pie Latvijas—Lietuvas robežas.
Jaunums!!: Sēlpils virspilskunga iecirknis un Subate · Redzēt vairāk »
Traķi
Traķi ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvas dienvidos, 28 kilometrus uz dienvidrietumiem no Viļņas.
Jaunums!!: Sēlpils virspilskunga iecirknis un Traķi · Redzēt vairāk »
Tukuma virspilskunga iecirknis
Tukuma virspilskunga iecirknis ar latviskajiem vietvārdiem (1859). Tukuma virspilskunga iecirkņa karte (1770). Tukuma virspilskunga iecirknis jeb Tukuma virspilskundzība (no 1819. gada) bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes (1617—1795) un Kurzemes guberņas (1795—1864) sastāvā.
Jaunums!!: Sēlpils virspilskunga iecirknis un Tukuma virspilskunga iecirknis · Redzēt vairāk »
Vecsēlpils
Vecsēlpils, agrāk — Sēlpils vai Sērpils, ir mazciems Jēkabpils novada Sēlpils pagastā, Daugavas kreisajā krastā, apmēram 1 km no Sēlpils baznīcas.
Jaunums!!: Sēlpils virspilskunga iecirknis un Vecsēlpils · Redzēt vairāk »
Viļņa
Viļņas katedrāle Viļņa ir Lietuvas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.
Jaunums!!: Sēlpils virspilskunga iecirknis un Viļņa · Redzēt vairāk »
Vidzemes guberņa
Vidzemes guberņa jeb Līvzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.
Jaunums!!: Sēlpils virspilskunga iecirknis un Vidzemes guberņa · Redzēt vairāk »
Vitebskas guberņa
Vitebskas guberņa bija Krievijas Impērijas guberņa (1802—1924), kurā citu teritoriju starpā ietilpa trīs bijušās Inflantijas vaivadijas apriņķi ar latviešiem kā lielāko etnisko grupu.
Jaunums!!: Sēlpils virspilskunga iecirknis un Vitebskas guberņa · Redzēt vairāk »
Vladislavs IV Vāsa
Vladislavs IV Vāsa, krievu tradīcijā saukts par Vladislavu I jeb koroļēviču Vladislavu Žigimontoviču; dzimis, miris) bija Vāsu dinastijas Krievijas ievēlētais cars no 1610. gada līdz 1613. gadam (formāli līdz 1634.), kad tika atcelts no troņa, un Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī nominālais Livonijas lielhercogs no 1632. gada līdz savai nāvei 1648. gadā. Pretendēja arī uz Zviedrijas karaļa troni.
Jaunums!!: Sēlpils virspilskunga iecirknis un Vladislavs IV Vāsa · Redzēt vairāk »
Zviedrija
Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.
Jaunums!!: Sēlpils virspilskunga iecirknis un Zviedrija · Redzēt vairāk »
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Jaunums!!: Sēlpils virspilskunga iecirknis un Zviedru Vidzeme · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Sēlpils virspilskundzība, Sēlpils virspilskunga tiesa.
