26 attiecības: Ūdeņradis, Ūdens, Bīstamie atkritumi, Eksikators, Inčukalns, Krāsvielas, Kristālhidrāti, Latvija, Mēslojums, Migla, Nitrēšana, Plastmasas, Sēra dioksīds, Sēra trioksīds, Sērūdeņradis, Sērs, Sērskābe, Siltums, Skābais lietus, Skābeklis, Skābes, Slāpekļa oksīdi, Slāpekļskābe, Sulfāti, Vanādija(V) oksīds, Vitriols.
Ūdeņradis
Ūdeņradis ir periodiskās tabulas pirmais elements.
Jaunums!!: Sērskābe un Ūdeņradis · Redzēt vairāk »
Ūdens
Ūdens ir plaši sastopams caurspīdīgs šķidrums, kam nav ne garšas, ne smaržas.
Jaunums!!: Sērskābe un Ūdens · Redzēt vairāk »
Bīstamie atkritumi
Bīstamie atkritumi ir atkritumi, kuriem piemīt viena vai vairākas īpašības, kas padara tos bīstamus cilvēka dzīvībai un veselībai, videi, kā arī personu mantai, un kuri atbilst atkritumu klasifikatorā noteiktajām bīstamo atkritumu kategorijām.
Jaunums!!: Sērskābe un Bīstamie atkritumi · Redzēt vairāk »
Eksikators
Stikla eksikators. Apakšā ir iebērts violetas krāsas silikagels, virs tā atrodas caurumots keramikas disks (restes), uz kura ir paredzēts likt eksikatorā uzglabājamos objektus. Šim eksikatoram nav iespēju pieslēgt vakuumu (tam paredzētais savienojums parasti ir pašā vāka augšā, roktura vietā) Eksikators (no — 'izkaltēt') ir bieza stikla vai plastmasas trauks ar blīvi noslēdzamu vāku, kuru parasti lieto, lai vielas pasargātu no mitruma, kā arī vielu žāvēšanai laboratorijās.
Jaunums!!: Sērskābe un Eksikators · Redzēt vairāk »
Inčukalns
Inčukalns ir apdzīvota vieta Siguldas novada Inčukalna pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Sērskābe un Inčukalns · Redzēt vairāk »
Krāsvielas
Krāsotas dzijas žāvēšana Krāsvielas ir ķīmiski savienojumi, kas intensīvi absorbē daļu no redzamās gaismas spektra (tātad ir krāsaini) un ar kuriem ir iespējams nokrāsot dažādus materiālus.
Jaunums!!: Sērskābe un Krāsvielas · Redzēt vairāk »
Kristālhidrāti
Kobalta hlorīda heksahidrāts Co(H2O)6Cl2 (sarkanā krāsā) Kristālhidrāti (- ledus, kalnu kristāls + hydōr - ūdens) ir kristāliskas vielas (biežāk neorganiskas), kuru sastāvā ir ūdens molekulas - tā saucamais kristalizācijas ūdens.
Jaunums!!: Sērskābe un Kristālhidrāti · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Sērskābe un Latvija · Redzēt vairāk »
Mēslojums
Mēslojumu pakas Mēslojums ir dabiskas vai sintētiskas izcelsmes organisku vai neorganisku materiālu kopums, kas tiek pievienots augsnei, lai pievienotu vai papildinātu tajā esošās dzīvībai svarīgās barības vielas.
Jaunums!!: Sērskābe un Mēslojums · Redzēt vairāk »
Migla
Tilts miglā Migla ir sīku ūdens pilienu vai ledus kristālu uzkrāšanās atmosfēras zemākajos slāņos, padarot gaisu mazāk caurspīdīgu un apgrūtinot redzamību.
Jaunums!!: Sērskābe un Migla · Redzēt vairāk »
Nitrēšana
Nitrēšana ir nitrogrupu ievadīšana molekulās (parasti organiskajos savienojumos).
Jaunums!!: Sērskābe un Nitrēšana · Redzēt vairāk »
Plastmasas
Dažādi izstrādājumi no plastmasas Plastmasas (plastikós — ‘veidojams; — ‘mīkla, masa’) ir materiāli no lielmolekulāriem, parasti sintētiski iegūtiem polimēriem, retāk ķīmiski apstrādātiem dabiskiem polimēriem.
Jaunums!!: Sērskābe un Plastmasas · Redzēt vairāk »
Sēra dioksīds
Sēra dioksīds (SO2) ir bezkrāsaina, korozīva, viegli sašķidrināma, indīga gāze.
Jaunums!!: Sērskābe un Sēra dioksīds · Redzēt vairāk »
Sēra trioksīds
Sēra trioksīds jeb sēra(VI) oksīds (SO3) ir tipisks skābes veidojošais oksīds, kurā sēram ir augstākā oksidēšanas pakāpe +6.
Jaunums!!: Sērskābe un Sēra trioksīds · Redzēt vairāk »
Sērūdeņradis
Sērūdeņradis (H2S) ir sēra un ūdeņraža binārais savienojums.
Jaunums!!: Sērskābe un Sērūdeņradis · Redzēt vairāk »
Sērs
Sērs ir ķīmiskais elements ar simbolu S un atomskaitli 16.
Jaunums!!: Sērskābe un Sērs · Redzēt vairāk »
Sērskābe
Sērskābe (H2SO4) tīrā veidā ir eļļains, viegli sasalstošs šķidrums.
Jaunums!!: Sērskābe un Sērskābe · Redzēt vairāk »
Siltums
Siltums fizikā ir termiskās enerģijas pāreja starp diviem ķermeņiem, kas ir dažādās temperatūrās.
Jaunums!!: Sērskābe un Siltums · Redzēt vairāk »
Skābais lietus
No skābā lietus cietusi skulptūra. Skābais lietus jeb skābie nokrišņi ir jebkurš nokrišņu veids, kas piesārņots ar skābajiem oksīdiem un tam ir zems pH līmenis.
Jaunums!!: Sērskābe un Skābais lietus · Redzēt vairāk »
Skābeklis
Skābeklis ir ķīmiskais elements ar simbolu O un atomskaitli 8.
Jaunums!!: Sērskābe un Skābeklis · Redzēt vairāk »
Skābes
Skābes ir elektrolīti, kas šķīdumā spēj atšķelt protonus, veidojot ūdeņraža jonus, vai arī spēj piesaistīt nedalītos elektronu pārus (Lūisa skābes).
Jaunums!!: Sērskābe un Skābes · Redzēt vairāk »
Slāpekļa oksīdi
Slāpekļa oksīdi ir slāpekļa un skābekļa binārie savienojumi.
Jaunums!!: Sērskābe un Slāpekļa oksīdi · Redzēt vairāk »
Slāpekļskābe
Slāpekļskābe (HNO3) ir korozīvs šķidrums, kas sasalstot pārvēršas par caurspīdīgu kristālisku masu.
Jaunums!!: Sērskābe un Slāpekļskābe · Redzēt vairāk »
Sulfāti
Sulfāta jona struktūrformula. Visas saites šajā jonā ir vienāda garuma, jo negatīvie lādiņi π elektronu veidā ir delokalizēti. Sulfāti (no — 'sērs') ir sērskābes sāļi.
Jaunums!!: Sērskābe un Sulfāti · Redzēt vairāk »
Vanādija(V) oksīds
Vanādija(V) oksīds (zināms arī kā vanādija pentoksīds) ir ķīmiskais savienojums, vanādija oksīds tā augstākajā oksidēšanas pakāpē +5.
Jaunums!!: Sērskābe un Vanādija(V) oksīds · Redzēt vairāk »
Vitriols
Vara vitriola kristāli Vitriols ir dažu divvērtīgo metālu sulfātu kristālhidrātu sens nosaukums, kas radies no krāsošanai izmantojama auga krāsu mēles (Isatis tinctoria) latīniskā nosaukuma vitrum.
Jaunums!!: Sērskābe un Vitriols · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
E513, H2SO4, Oleums, Vitriola eļļa, Vitrioleļļa, Ūdeņraža tetraoksosulfāts (VI).