Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Prusaki

Indekss Prusaki

Prusaki (Blattaria jeb Blattodea) ir kukaiņu klases (Insecta) viena no jaunspārņu (Neoptera) kārtām.

85 attiecības: Acs, Alerģija, Alus, Augļi, Augsne, Austrālija, Ķīna, Āzija, Baktērijas, Bioma, Borskābe, Bronhiālā astma, Celuloze, Centimetrs, Centrālamerika, Cilvēks, Deja, Diena, Dievlūdzēji, Difterija, Dizentērija, Dzīvnieki, Eiropa, Feromoni, Fosilijas, Gads, Gaisma, Galva, Grams, Gremošanas orgānu sistēma, Holera, Jaunspārņi, Kāja, Kodolkarš, Koksne, Krievija, Krievu valoda, Kukaiņi, Lasvegasa, Latvija, Malaizija, Mājdzīvnieki, Mītu grāvēji, Mēnesis, Meža prusaks, Mežs, Metāli, Mikroorganismi, Milimetrs, Minūte, ..., Mute, Nakts, Nedēļa, Ola, Paralīze, Parazītisms, Pasaule, Pastmarka, Plaušas, Priedes, Prusakveidīgie, Reflekss, Sērs, Simbioze, Singapūra, Slimnīca, Smadzenes, Smarža, Smiltis, Spārns, Stikls, Suga, Televīzija, Temperatūra, Termīti, Tibeta, Tropi, Tuberkuloze, Vācija, Vēders, Vēdertīfs, Visēdāji, Zarnas, Zinātnieks, 18. gadsimts. Izvērst indekss (35 vairāk) »

Acs

Acis ir orgāni, kuri uztver gaismu un pēc tam pa optisko nervu nosūta uz smadzenēm.

Jaunums!!: Prusaki un Acs · Redzēt vairāk »

Alerģija

Nātrene ir bieža alerģijas izpausme Alerģija ir organisma reakcija uz organismā vai vidē esošām specifiskām vielām — alergēniem.

Jaunums!!: Prusaki un Alerģija · Redzēt vairāk »

Alus

Dažāda šķirņu un veidu alus pudelēs Alus ir raudzēts alkoholisks dzēriens, ko iegūst, pārraudzējot apiņotu miežu vai kviešu iesala misu.

Jaunums!!: Prusaki un Alus · Redzēt vairāk »

Augļi

Augļu stends Barselonas tirgū Augļi ir ēdami un sulīgi segsēkļu veidojumi no ziediem.

Jaunums!!: Prusaki un Augļi · Redzēt vairāk »

Augsne

Dzeltenzemes lauks Vācijā. pages.

Jaunums!!: Prusaki un Augsne · Redzēt vairāk »

Austrālija

Austrālija, oficiāli Austrālijas Savienība (Commonwealth of Australia), ir valsts Zemes dienvidu puslodē.

Jaunums!!: Prusaki un Austrālija · Redzēt vairāk »

Ķīna

Ķīnas Tautas Republika (ĶTR), vienkāršoti Ķīna, ir sociālistiska valsts Austrumāzijā.

Jaunums!!: Prusaki un Ķīna · Redzēt vairāk »

Āzija

Āzija ir pasaules lielākā kontinenta Eirāzijas austrumu daļa.

Jaunums!!: Prusaki un Āzija · Redzēt vairāk »

Baktērijas

Baktērijas (Bacteria) ir dzīvo organismu grupa.

Jaunums!!: Prusaki un Baktērijas · Redzēt vairāk »

Bioma

Planēta Zeme Bioma jeb bioms (no — 'dzīve, dzīvība') ir ģeogrāfiskās joslas daļa (saukta arī par dabas zonu) ar līdzīgiem klimatiskajiem apstākļiem, kā arī šajā reģionā sastopamo dzīvo organismu kopums.

Jaunums!!: Prusaki un Bioma · Redzēt vairāk »

Borskābe

Borskābe jeb ortoborskābe (H3BO3 vai B(OH)3) ir ļoti vāja neorganiska skābe.

Jaunums!!: Prusaki un Borskābe · Redzēt vairāk »

Bronhiālā astma

Astmas inhalators, kuru lieto, lai norimtu astmas lēkme. Bronhiālā astma ((astma) — 'aizdusa') ir elpošanas sistēmas slimība ar hronisku, iekaisīgu raksturu (apgriezeniski obstruktīvi plaušu ventilācijas traucējumi).

Jaunums!!: Prusaki un Bronhiālā astma · Redzēt vairāk »

Celuloze

Celuloze (Celulozes polimerizācijas pakāpe augos var sasniegt 15000. Celulozes molekulas augu šūnā ir sakārtotas fibrillās, kurām ir struktūra ar kristāliskām īpašībām. Cilvēks un daudzi citi dzīvnieki, izņemot zālēdājus, celulozi nespēj sagremot, jo viņu gremošanas traktos neveidojas fermenti to hidrolizēšanai, tomēr celuloze ir nozīmīga pārtikas šķiedrviela.

Jaunums!!: Prusaki un Celuloze · Redzēt vairāk »

Centimetrs

Galdnieka mērs ar centimetru iedaļām Centimetrs (cm) ir SI garuma mērvienība — viena simtdaļa no metra.

Jaunums!!: Prusaki un Centimetrs · Redzēt vairāk »

Centrālamerika

Centrālamerikas atrašanās vieta pasaulē Centrālamerika ir Amerikas vidusdaļas reģions, kurš atrodas Ziemeļamerikas dienvidos un aizņem 523 000 km2 lielu platību.

Jaunums!!: Prusaki un Centrālamerika · Redzēt vairāk »

Cilvēks

Cilvēks, precīzāk saprātīgais cilvēks (Homo sapiens), ir divkājains primāts, kurš ietilpst zīdītāju klasē, un kam piemīt saprāts un apziņa.

Jaunums!!: Prusaki un Cilvēks · Redzēt vairāk »

Deja

valsi Almaka klubā Londonā (19. gs. karikatūra). Deja ir cilvēka prieka, dvēseles stāvokļa izpausme ar ķermenisko formu palīdzību.

Jaunums!!: Prusaki un Deja · Redzēt vairāk »

Diena

terminatoru. Ziemeļu piepolārā zona ir vienmēr apspīdēta (polārā diena), bet dienvidu polārā zona vienmēr aptumšota (polārā nakts) Diena ir diennakts gaišais periods, t.i. laika posms no saullēkta līdz saulrietam.

Jaunums!!: Prusaki un Diena · Redzēt vairāk »

Dievlūdzēji

Dievlūdzēji, dievlūdzēju kārta (Mantodea) ir spārneņu apakšklases (Pterygota) kārta, kurā ietilpst vairāk kā 2400 mērenajā joslā un tropos dzīvojošas kukaiņu sugas, kas tiek iedalītas apmēram 430 ģintīs un 15 dzimtās.

Jaunums!!: Prusaki un Dievlūdzēji · Redzēt vairāk »

Difterija

Difterijas izraisīts kakla pietūkums (tā saucamais "buļļa kakls") Difterija (diphthera) ir akūta infekcijas slimība, kuru izraisa baktērija difterijas nūjiņa (Corynebacterium diphtheriae).

Jaunums!!: Prusaki un Difterija · Redzēt vairāk »

Dizentērija

Dizentērija - akūta zarnu infekcijas slimība, kam galvenokārt raksturīgs resnās zarnas bojājums, kā arī organisma vispārēja intoksikācija.

Jaunums!!: Prusaki un Dizentērija · Redzēt vairāk »

Dzīvnieki

Dzīvnieki (Animalia, Metazoa) ir liela daudzšūnu organismu grupa, kas spēj kustēties un reaģēt uz apkārtējo vidi, barojas, pārtiekot no citiem organismiem.

Jaunums!!: Prusaki un Dzīvnieki · Redzēt vairāk »

Eiropa

Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.

Jaunums!!: Prusaki un Eiropa · Redzēt vairāk »

Feromoni

medus bite atklāj Nasonova dziedzeri (balts — vēdera galā), izlaižot feromonu, lai vilinātu spietu tukšā stropā Feromons (no sengrieķu "nest" un hormons) ir sekretēts vai izdalīts ķīmiskais faktors, kas izraisa sociālo reakciju no tās pašas sugas pārstāvjiem.

Jaunums!!: Prusaki un Feromoni · Redzēt vairāk »

Fosilijas

cm diametrā Fosilijas (— 'izrakts no zemes') jeb pārakmeņojumi ir dzīvnieku, augu vai citu organismu pārakmeņojušās paliekas, kā arī to darbības nospiedumi, piemēram, pēdu nospiedumi.

Jaunums!!: Prusaki un Fosilijas · Redzēt vairāk »

Gads

Gads ir laika mērvienība.

Jaunums!!: Prusaki un Gads · Redzēt vairāk »

Gaisma

ASV Gaisma parasti ir elektromagnētisks starojums, ko spēj uztvert cilvēka acs.

Jaunums!!: Prusaki un Gaisma · Redzēt vairāk »

Galva

200px Galva ir cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļa, kurā atrodas mute, smadzenes, redzes, garšas, ožas un dzirdes orgāni.

Jaunums!!: Prusaki un Galva · Redzēt vairāk »

Grams

Grams (SI simbols: g) ir metriskā sistēmas masas mērvienība, kas pielīdzināma kilograma daļai.

Jaunums!!: Prusaki un Grams · Redzēt vairāk »

Gremošanas orgānu sistēma

Cilvēka gremošanas orgānu sistēma. Gremošanas orgānu sistēma (Sistema digestorium) ir orgānu sistēma, kuras galvenā funkcija ir saistīta ar organismam nepieciešamo barības vielu uzņemšanu, bet atsevišķām tās daļām ir arī citas funkcijas.

Jaunums!!: Prusaki un Gremošanas orgānu sistēma · Redzēt vairāk »

Holera

''Vibrio cholerae'' baktērijas Holera ir akūta zarnu infekcijas slimība, ko izraisa baktērija Vibrio cholerae.

Jaunums!!: Prusaki un Holera · Redzēt vairāk »

Jaunspārņi

Jaunspārņi jeb jaunspārņu infraklase (Neoptera) ir viena no divām spārneņu apakšklases (Pterygota) kukaiņu infraklasēm, kurā apkopotas 25 spārneņu kārtas, kas savukārt tiek iedalītas 2 virskārtās.

Jaunums!!: Prusaki un Jaunspārņi · Redzēt vairāk »

Kāja

Kukaiņa kājas diagramma. Kājas ir dzīvnieku un cilvēka ķermeņa daļas, kas nodrošina pārvietošanos.

Jaunums!!: Prusaki un Kāja · Redzēt vairāk »

Kodolkarš

Atombumbas sprādziens Nagasaki Kodolkarš ir karš, kurā karojošās puses viena pret otru izmanto kodolieročus.

Jaunums!!: Prusaki un Kodolkarš · Redzēt vairāk »

Koksne

Dižskābarža baļķis Koksne ir daudzu augstāko augu (kokaugu) stumbru un zaru daļa, kas atrodas zem mizas.

Jaunums!!: Prusaki un Koksne · Redzēt vairāk »

Krievija

Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.

Jaunums!!: Prusaki un Krievija · Redzēt vairāk »

Krievu valoda

Krievu valoda (русский язык, russkij jazyk) ir teritoriāli ļoti plaši izplatīta Eirāzijas kontinentā un ir skaitliski lielākā no slāvu valodām.

Jaunums!!: Prusaki un Krievu valoda · Redzēt vairāk »

Kukaiņi

Kukaiņi (Insecta) ir posmkāju tipa (Arthropoda) klase ar pasaulē vislielāko sugu daudzveidību.

Jaunums!!: Prusaki un Kukaiņi · Redzēt vairāk »

Lasvegasa

Lasvegasa ir pilsēta ASV, lielākā pilsēta Nevadas štatā.

Jaunums!!: Prusaki un Lasvegasa · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Jaunums!!: Prusaki un Latvija · Redzēt vairāk »

Malaizija

Malaizija ir federatīva valsts Dienvidaustrumāzijā.

Jaunums!!: Prusaki un Malaizija · Redzēt vairāk »

Mājdzīvnieki

Mājdzīvnieki ir dzīvnieki, kurus ir pieradinājis cilvēks, sniedzot pajumti un pārtiku.

Jaunums!!: Prusaki un Mājdzīvnieki · Redzēt vairāk »

Mītu grāvēji

"Mītu grāvēji" bija populārzinātnisks ASV dokumentālo filmu raidījums, ko producējusi Austrālijas filmu kompānija Beyond International Group.

Jaunums!!: Prusaki un Mītu grāvēji · Redzēt vairāk »

Mēnesis

Mēnesis ir laika vienība, kuru lieto kalendāros, un vēsturiski ir veidojies, kā laika posms, kurā nomainās visas četras mēness fāzes (29,53 dienas).

Jaunums!!: Prusaki un Mēnesis · Redzēt vairāk »

Meža prusaks

Meža prusaks ir Latvijā dzīvojošs brūno prusaku dzimtas (Blattellidae) pārstāvis no meža prusaku (Ectobius) ģints.

Jaunums!!: Prusaki un Meža prusaks · Redzēt vairāk »

Mežs

Mežs ir ekosistēma salīdzinoši plašā teritorijā, kurā dominējošā augu forma ir koki.

Jaunums!!: Prusaki un Mežs · Redzēt vairāk »

Metāli

Nokaitēts metāls Metāli ((métallon) — ‘raktuves’) ir tādu elementu veidotās vienkāršās vielas vai to sakausējumi, kam piemīt metāliskas īpašības (salīdzinoši laba siltumvadītspēja un elektrovadītspēja, metālisks spīdums, plastiskums u.c.). Metāliem raksturīgs īpaša veida kristālrežģis, kurā liela daļa vērtības elektronu ir visiem atomiem kopīgi un var brīvi pārvietoties.

Jaunums!!: Prusaki un Metāli · Redzēt vairāk »

Mikroorganismi

botulisma izraisītājas Mikroorganismi ((mikros) — ‘mazs’ + ‘organismi’), mikrobi jeb sīkbūtnes ir tik ļoti mazi organismi, ka tos nav iespējams saskatīt ar neapbruņotu aci, bet tikai ar mikroskopu.

Jaunums!!: Prusaki un Mikroorganismi · Redzēt vairāk »

Milimetrs

Milimetrs (mm) ir SI garuma mērvienība, kas ir vienāda ar vienu tūkstošo daļu no metra.

Jaunums!!: Prusaki un Milimetrs · Redzēt vairāk »

Minūte

Pulkstenis ar minūšu rādītāju, norādošu uz 14 minūtēm Minūte (cēlies no — ‘sīks, mazs’), saīsinājums — min (arī min.), ir laika vai leņķa mērvienība.

Jaunums!!: Prusaki un Minūte · Redzēt vairāk »

Mute

Cilvēka mute Mute ir ķermeņa atvere, caur kuru tiek uzņemta barība, daudzos gadījumos notiek arī elpošana.

Jaunums!!: Prusaki un Mute · Redzēt vairāk »

Nakts

Nakts uz Zemes (daudzu foto no mākslīgā pavadoņa montāža) Nakts ir laika periods, kad Saule atrodas zem horizonta.

Jaunums!!: Prusaki un Nakts · Redzēt vairāk »

Nedēļa

Nedēļa ir noteikts laika periods, kurā ietilpst septiņas diennaktis, lai gan atsevišķām kultūrām var būt atšķirīgs dienu skaits nedēļā.

Jaunums!!: Prusaki un Nedēļa · Redzēt vairāk »

Ola

Dažādu putnu un citu dzīvnieku olas Ola ir no organisma ārējā vidē izvadīta olšūna ar apvalkiem.

Jaunums!!: Prusaki un Ola · Redzēt vairāk »

Paralīze

Paralīze ( — 'atslābums') ir pilnīgs vai daļējs maņas, jutības vai kustību zudums, kas radies no inervācijas traucējuma.

Jaunums!!: Prusaki un Paralīze · Redzēt vairāk »

Parazītisms

māņzirnekļa Parazītisms ir starpsugu mijiedarbības veids, kad viena suga (parazīts), izmanto citas sugas (tā saucamā saimnieka) resursus.

Jaunums!!: Prusaki un Parazītisms · Redzēt vairāk »

Pasaule

Pasaule ir termins, kas ietver Zemes uztveri no cilvēka skatu punkta.

Jaunums!!: Prusaki un Pasaule · Redzēt vairāk »

Pastmarka

T.s. "Melnais penijs" — pirmā mūsdienu tipa pastmarka (1840.) Pastmarka ir zīme, kas apliecina par pasta pakalpojumu (vēstules, bandroles piegādi adresātam) apmaksu, vērtspapīrs.

Jaunums!!: Prusaki un Pastmarka · Redzēt vairāk »

Plaušas

Plaušas ir ļoti nozīmīgs elpošanas orgāns zīdītājiem, rāpuļiem, putniem, vairākām zivīm un gliemežiem.

Jaunums!!: Prusaki un Plaušas · Redzēt vairāk »

Priedes

Priedes (Pinus) ir priežu dzimtas (Pinaceae) ģints.

Jaunums!!: Prusaki un Priedes · Redzēt vairāk »

Prusakveidīgie

Prusakveidīgie jeb prusakveidīgo virskārta (Dictyoptera) ir jaunspārņu infraklases (Neoptera) kukaiņu virskārta, kas apvieno dievlūdzējus, prusakus un termītus.

Jaunums!!: Prusaki un Prusakveidīgie · Redzēt vairāk »

Reflekss

Refleksi (- atgriezt atpakaļ) ir automātiskas no gribas neatkarīgas atbildes reakcijas uz ārējās vai organisma iekšējās vides pārmaiņām.

Jaunums!!: Prusaki un Reflekss · Redzēt vairāk »

Sērs

Sērs ir ķīmiskais elements ar simbolu S un atomskaitli 16.

Jaunums!!: Prusaki un Sērs · Redzēt vairāk »

Simbioze

Savstarpējas simbiozes piemērs — parastā klaunzivs jeb amfiprions un aktīnija Simbioze (no grieķu συμ, sym — 'kopā' un βίοσίς, biosis — 'dzīvot') bioloģijā ir ilgtermiņa attiecības, kas izveidojušās divām vai vairāk sugām dzīvojot kopā.

Jaunums!!: Prusaki un Simbioze · Redzēt vairāk »

Singapūra

Singapūra, oficiāli Singapūras Republika (Republic of Singapore), ir pilsētvalsts Dienvidaustrumāzijā.

Jaunums!!: Prusaki un Singapūra · Redzēt vairāk »

Slimnīca

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca Slimnīca ir medicīniskas iestādes veids, kas paredzēta gan stacionēto, gan ambulatoro slimnieku diagnostikai un ārstēšanai.

Jaunums!!: Prusaki un Slimnīca · Redzēt vairāk »

Smadzenes

Cilvēka smadzenes Smadzenes ir centrālās nervu sistēmas kontroles centrs, kas ir atbildīgs par uzvedību.

Jaunums!!: Prusaki un Smadzenes · Redzēt vairāk »

Smarža

Smarža jeb aromāts ir vielas ķīmiskā īpašība, kuru var uztver ar ožas orgāniem.

Jaunums!!: Prusaki un Smarža · Redzēt vairāk »

Smiltis

Namiba tuksnesī Smiltis ir nogulumiezis, kā arī mākslīgs materiāls, ko veido irdens mazu iežu graudiņu maisījums, kuru izmērs var būt no 0,063 līdz 2 mm.

Jaunums!!: Prusaki un Smiltis · Redzēt vairāk »

Spārns

Spārns ir dzīvnieku, lielākoties, putnu un kukaiņu, augšējais brīvais loceklis.

Jaunums!!: Prusaki un Spārns · Redzēt vairāk »

Stikls

meteorīta trieciena rezultātā Stikls ir vienveidīgs amorfs ciets materiāls, kas rodas, ja izkausētu materiālu strauji atdzesē, tam nepagūstot izveidot kristāla struktūru.

Jaunums!!: Prusaki un Stikls · Redzēt vairāk »

Suga

Suga: mājas zirgs Suga (no  — 'radinieks, radniecība, veids' vai — 'dzimums, cilts') ir taksonomijas vienība, kurā apvieno visus dzīvnieku, putnu, augu, sēņu, ķērpju u.c. īpatņus ar vienādām pazīmēm.

Jaunums!!: Prusaki un Suga · Redzēt vairāk »

Televīzija

Amerikāņu ģimene, kas skatās televīziju 1958. gadā Televīzija (no (tēle) un — 'tālā redzēšana'; saīsinājumā TV) jeb tālrāde, ir telesakaru sistēma vai process, lai raidītu un uztvertu kustīgus attēlus un skaņu attālumā, izmantojot elektriskos vai elektromagnētiskos signālus.

Jaunums!!: Prusaki un Televīzija · Redzēt vairāk »

Temperatūra

Lielākā temperatūrā molekulas svārstību amplitūda palielinās Temperatūra ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa (vai vielas) sasilšanas pakāpi jeb siltumkustības intensitāti.

Jaunums!!: Prusaki un Temperatūra · Redzēt vairāk »

Termīti

Termīti (Termitoidae) ir sociālu kukaiņu grupa, kas vēl nesenā pagātnē tika sistematizēta kā termītu kārta (Isoptera), bet mūsdienās saskaņā ar jaunākajiem atklājumiem tā tiek sistematizēta prusaku kārtā (Blattaria) kā termītu virsdzimta.

Jaunums!!: Prusaki un Termīti · Redzēt vairāk »

Tibeta

Tibetas kultūrvēsturiskais reģions ar mūsdienu robežām. Tibeta ir kultūrvēsturisks reģions Centrālāzijā.

Jaunums!!: Prusaki un Tibeta · Redzēt vairāk »

Tropi

Tropu atrašanās vieta. To ierobežo ziemeļu tropu loks un dienvidu tropu loks Tropi jeb tropiskie reģioni ir reģions ap ekvatoru, teritorija uz dienvidiem no ziemeļu tropu loka un uz ziemeļiem no dienvidu tropu loka.

Jaunums!!: Prusaki un Tropi · Redzēt vairāk »

Tuberkuloze

Tuberkulozes slimības rezultātā plaušās rodas caurumi, kā šajā rentgenstaru fotogrāfijā redzamais dobums pacienta augšējā labajā daivā Tuberkuloze (— ‘pauguriņš’) jeb dilonis ir plaši izplatīta un bieži nāvējoša infekcijas slimība, kuru izraisa mikobaktērijas, īpaši Mycobacterium tuberculosis.

Jaunums!!: Prusaki un Tuberkuloze · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Prusaki un Vācija · Redzēt vairāk »

Vēders

Sievietes vēders Vēders mugurkaulniekiem ir ķermeņa daļa, kas atrodas ķermeņa priekšpusē zem krūškurvja un virs iegurņa, savukārt posmkājiem vēders ir noslēdzošā ķermeņa daļa pēc krūtīm.

Jaunums!!: Prusaki un Vēders · Redzēt vairāk »

Vēdertīfs

Vēdertīfu izraisošās ''Samonella enterica'' baktērijas Vēdertīfs ir akūta zarnu infekcijas slimība.

Jaunums!!: Prusaki un Vēdertīfs · Redzēt vairāk »

Visēdāji

Kraukļi ir visēdāji. Visēdāji ir sugas, kas ikdienā pārtiek no augiem un dzīvniekiem.

Jaunums!!: Prusaki un Visēdāji · Redzēt vairāk »

Zarnas

Gremošanas orgānu sistēma Zarnas ir gremošanas orgānu sistēmas daļa no kuņģa līdz anālajai atverei.

Jaunums!!: Prusaki un Zarnas · Redzēt vairāk »

Zinātnieks

Zinātnieks (dažreiz saukts arī par pētnieku) ir cilvēks, kurš ir akadēmiski izglītots lietpratējs kādā no zinātnes nozarēm.

Jaunums!!: Prusaki un Zinātnieks · Redzēt vairāk »

18. gadsimts

18.

Jaunums!!: Prusaki un 18. gadsimts · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Blattaria, Blattodea, Prusaks, Prusaku kārta, Tarakāni, Tarakāns.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »