Ātrāk nekā pārlūku!
97 attiecības: Alberts Kviesis, Aleksandrs Bunge, Aleksandrs fon Keizerlings, Aleksandrs Grīns, Aleksandrs I Romanovs, Analītiskā ķīmija, Atis Kronvalds, Augusts Bīlenšteins, Augusts Kirhenšteins, Augusts Lēbers, Augusts Rumpēters, Cilvēktiesības, Datorzinātne, Dāvids Hieronīms Grindelis, Demokrātija, Eduards Svirlovskis, Eduards Veidenbaums, Eiropas Savienība, Emīls Krēpelins, Emīls Lencs, Ernests Felsbergs, Ernsts fon Bergmanis, ESTCube-1, Farmācija, Filozofija, Folkloristika, Francis Balodis, Frīdrihs Georgs Vilhelms Strūve, Frīdrihs Vesmanis, Georgs Mancelis, Gustavs II Ādolfs, Hermanis fon Keizerlings, Igaunija, Janīna Kursīte-Pakule, Jaunlatvieši, Jākobs fon Ikskils, Jānis Balodis (senators), Jānis Dzirne, Jānis Endzelīns, Jānis Reiters, Jānis Sanders, Jēkabs Grots, Jēkabs Jūsmiņš, Jēkabs Osis, Johans Fišers, Jurijs Lotmans, Juris Alunāns, Kārlis Ernsts fon Bērs, Kārlis Irbe (1861—1934), Kārlis Mīlenbahs, ..., Kārlis Vilhelms Kupfers, Kārlis XI, Kersti Kaljulaida, Konstantīns Grēvinks, Krišjānis Barons, Krišjānis Valdemārs, Krievija, Kristaps Helmanis, Latvija, Latvijas Senāts, Latvijas Universitāte, Lielais Ziemeļu karš, Livonijas bruņniecība, Ludis Bērziņš, Ludvigs Adamovičs, Maima Grīnberga, Mārtiņš Zīle, Nikolajs Hartmanis, Nobela prēmija, Otrais Ziemeļu karš, Padomju Savienība, Pārkrievošana, Pērnava, Programminženierija, QS pasaules universitāšu reitings, Robotika, Semiotika, Starptautiskās tiesības, Strūves ģeodēziskais loks, Tallina, Tartu observatorija, Tālmācība, Tērbatas latviešu studentu rakstniecības vakari, Teodors Grīnbergs, Universitāte, Valts Ernštreits, Vācu valoda, Veiko Spolītis, Vidzemes superintendents, Vilhelms Ostvalds, Voldemārs Kernigs, Voldemārs Maldonis, Voldemārs Zāmuēls, Ziemeļeiropa, Zviedrija, Zviedru Igaunija, Zviedru Vidzeme. Izvērst indekss (47 vairāk) »
Alberts Kviesis
Latvijas 2. Saeimas juridiskā komisija. No kreisās Francis Trasuns, Fricis Menders, Nikolajs Kalniņš, Kristaps Bahmanis, Pēteris Juraševskis, Alberts Kviesis (priekšsēdētājs), Vilis Holcmanis, Kārlis Pauļuks, Andrejs Krastkalns, Fēlikss Cielēns, Maksis Lazersons. Valsts prezidents Kviesis Penkules Izglītības biedrības nama atklāšanā (1932). Alberts Kviesis (dzimis, miris) bija latviešu jurists un politiķis, trešais Latvijas Valsts prezidents.
Jaunums!!: Tartu Universitāte un Alberts Kviesis · Redzēt vairāk »
Aleksandrs Bunge
Aleksandrs Bunge (1803−1890) bija ārsts, ceļotājs un botāniķis, Tērbatas Botāniskā dārza direktors un universitātes profesors.
Jaunums!!: Tartu Universitāte un Aleksandrs Bunge · Redzēt vairāk »
Aleksandrs fon Keizerlings
Aleksandrs Frīdrihs Mihaēls Lebrehts Nikolauss Artūrs, Grāfs fon Keizerlings (Alexander Friedrich Michael Lebrecht Nikolaus Arthur, Graf von Keyserling; -) bija tagadējās Latvijas Republikas teritorijā dzimis ģeologs un paleontologs.
Jaunums!!: Tartu Universitāte un Aleksandrs fon Keizerlings · Redzēt vairāk »
Aleksandrs Grīns
Aleksandrs Grīns (īstajā vārdā Jēkabs Grīns, dzimis Jaunjelgavas apriņķa Biržu pagasta "Ziedos", miris) bija latviešu rakstnieks, tulkotājs, kā arī Latvijas Bruņoto spēku virsnieks.
Jaunums!!: Tartu Universitāte un Aleksandrs Grīns · Redzēt vairāk »
Aleksandrs I Romanovs
Aleksandrs I Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas Impērijas ķeizars no 1801.
Jaunums!!: Tartu Universitāte un Aleksandrs I Romanovs · Redzēt vairāk »
Analītiskā ķīmija
Analītiskā ķīmija ir zinātne, kas pēta un pilnveido ķīmiskās analīzes metodes.
Jaunums!!: Tartu Universitāte un Analītiskā ķīmija · Redzēt vairāk »
Atis Kronvalds
Atis Kronvalds, biežāk pazīstams kā Kronvaldu Atis ( —), bija latviešu publicists, valodnieks, pedagogs.
Jaunums!!: Tartu Universitāte un Atis Kronvalds · Redzēt vairāk »
Augusts Bīlenšteins
Augusts Johans Gotfrīds Bīlenšteins (—) bija vācbaltiešu cilmes luterāņu mācītājs un valodnieks.
Jaunums!!: Tartu Universitāte un Augusts Bīlenšteins · Redzēt vairāk »
Augusts Kirhenšteins
Augusts Kirhenšteins (—) bija latviešu veterinārārsts, mikrobiologs un politiķis.
Jaunums!!: Tartu Universitāte un Augusts Kirhenšteins · Redzēt vairāk »
Augusts Lēbers
Augusts Lēbers (—) bija vācbaltu jurists, tiesībnieks, zinātnieks, profesors, Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes dekāns (1919).
Jaunums!!: Tartu Universitāte un Augusts Lēbers · Redzēt vairāk »
Augusts Rumpēters
Augusts Rumpēters (1899—1978) bija latviešu jurists, Senāta loceklis.
Jaunums!!: Tartu Universitāte un Augusts Rumpēters · Redzēt vairāk »
Cilvēktiesības
Kīra cilindrs — pirmā dokumentētā cilvēktiesību harta Termins "cilvēktiesības" apzīmē ikvienam cilvēkam piemītošas visaptverošas tiesības, kas nav atkarīgas no jurisdikcijas vai citiem faktoriem, kā etniskā piederība, tautība, reliģiskā pārliecība vai dzimums.
Jaunums!!: Tartu Universitāte un Cilvēktiesības · Redzēt vairāk »
Datorzinātne
algoritmu ar lietojumu datorsistēmās Datorzinātne pēta informācijas un skaitļošanas teorētiskos pamatus, kā arī praktiskas metodes teorētisko pamatu ieviešanā un lietošanā datorsistēmās.
Jaunums!!: Tartu Universitāte un Datorzinātne · Redzēt vairāk »
Dāvids Hieronīms Grindelis
Dāvids Hieronīms Grindelis (1776-1836) bija latviešu izcelsmes Rīgas aptiekārs, botāniķis, ķīmiķis un izdevējs.
Jaunums!!: Tartu Universitāte un Dāvids Hieronīms Grindelis · Redzēt vairāk »
Demokrātija
Vēlēšanās katrs pilsonis var atdot savu balsi, tādā veidā realizējot demokrātijas principu, ka vara pieder tautai Demokrātija (demokratía;, dẽmos — ‘tauta’,, krátos — ‘vara’) ir valsts pārvaldes forma, kurā varu īsteno tauta (tiešā demokrātija) vai tās ievēlēti pārstāvji (pārstāvnieciskā demokrātija).
Jaunums!!: Tartu Universitāte un Demokrātija · Redzēt vairāk »
Eduards Svirlovskis
Eduards Svirlovskis (1874—1949) bija viens no augstākās farmācijas izglītības ieviesējiem Latvijā.
Jaunums!!: Tartu Universitāte un Eduards Svirlovskis · Redzēt vairāk »
Eduards Veidenbaums
Eduards Veidenbaums (dzimis, miris) bija latviešu dzejnieks un tulkotājs.
Jaunums!!: Tartu Universitāte un Eduards Veidenbaums · Redzēt vairāk »
Eiropas Savienība
ES augstākais punkts Monblāns ES valstu atkarīgās teritorijas (2018). Nav parādītas Fēru salas Eiropas Savienība (ES) ir 27 Eiropas valstu ekonomiska un politiska apvienība.
Jaunums!!: Tartu Universitāte un Eiropas Savienība · Redzēt vairāk »
Emīls Krēpelins
Emīls Krēpelins (dzimis, miris) bija vācu psihiatrs.
Jaunums!!: Tartu Universitāte un Emīls Krēpelins · Redzēt vairāk »
Emīls Lencs
Heinrihs Frīdrihs Emīls Lencs (dzimis, miris) bija vācbaltiešu fiziķis.
Jaunums!!: Tartu Universitāte un Emīls Lencs · Redzēt vairāk »
Ernests Felsbergs
Jānis Ernests Teodors Felsbergs (dzimis, miris) bija latviešu mākslas vēsturnieks, Tērbatas Universitātes un Latvijas Universitātes profesors, pirmais Latvijas Augstskolas rektora pienākumu izpildītājs (1920—1922) un LU rektors (1922—1923).
Jaunums!!: Tartu Universitāte un Ernests Felsbergs · Redzēt vairāk »
Ernsts fon Bergmanis
Ernests Gustavs Benjamins fon Bergmanis (dzimis Rīgā, miris Vīsbādenē, Vācijā) bija vācbaltiešu ķirurgs un medicīnas profesors Tērbatas, Vircburgas un Berlīnes universitātēs.
Jaunums!!: Tartu Universitāte un Ernsts fon Bergmanis · Redzēt vairāk »
ESTCube-1
ESTCube-1 bija pirmais Igaunijas pavadonis.
Jaunums!!: Tartu Universitāte un ESTCube-1 · Redzēt vairāk »
Farmācija
Piesta ar piestalu ir starptautisks farmācijas simbols Farmācija ir zāļu pētniecība, izstrādāšana, ražošana, standartizēšana, kvalitātes kontrole un izplatīšana.
Jaunums!!: Tartu Universitāte un Farmācija · Redzēt vairāk »
Filozofija
"Atēnu skola". Šo fresku 16. gadsimtā uzgleznoja itāliešu mākslinieks Rafaēls. Šeit redzami dažādu laiku domātāji Mūžīgajā Akadēmijā. Freskas centrā redzami Platons un Aristotelis, aizrāvušies diskusijā Filozofija (philosophía) ir zinātne par dabas, sabiedrības un domāšanas vispārējiem likumiem.
Jaunums!!: Tartu Universitāte un Filozofija · Redzēt vairāk »
Folkloristika
Folkloristika ir zinātne par folkloru.
Jaunums!!: Tartu Universitāte un Folkloristika · Redzēt vairāk »
Francis Balodis
Francis Aleksandrs Balodis (1882—1947) bija latviešu arheologs un eģiptologs; arheoloģijas zinātnes pamatlicējs Latvijā.
Jaunums!!: Tartu Universitāte un Francis Balodis · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Georgs Vilhelms Strūve
Frīdrihs Georgs Vilhelms Strūve (1793 — 1864) bija vācu astronoms, Tērbatas universitātes profesors (1818), Tērbatas observatorijas direktors (1820—1839), vēlāk Pulkovas observatorijas direktors (1839—1862).
Jaunums!!: Tartu Universitāte un Frīdrihs Georgs Vilhelms Strūve · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Vesmanis
Frīdrihs Vesmanis (—) bija latviešu jurists un politiķis (LSDSP), pirmais Saeimas priekšsēdētājs.
Jaunums!!: Tartu Universitāte un Frīdrihs Vesmanis · Redzēt vairāk »
Georgs Mancelis
Georgs Mancelis, arī Juris Mancelis (dzimis, miris), bija vācbaltiešu cilmes latviešu literāts un valodnieks.
Jaunums!!: Tartu Universitāte un Georgs Mancelis · Redzēt vairāk »
Gustavs II Ādolfs
Rīgas Doma vitrāža, 1885) Gustavs II Ādolfs (Gustav II Adolf; dzimis, miris) bija Zviedrijas karalis, Zviedrijas impērijas izveidotājs.
Jaunums!!: Tartu Universitāte un Gustavs II Ādolfs · Redzēt vairāk »
Hermanis fon Keizerlings
Marija Keizerlinga, Rabindranats Tagore, Hermanis Keizerlings. Hermanis fon Keizerlings (1880. — 1946.) bija vācbaltiešu filosofs un rakstnieks.
Jaunums!!: Tartu Universitāte un Hermanis fon Keizerlings · Redzēt vairāk »
Igaunija
Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Tartu Universitāte un Igaunija · Redzēt vairāk »
Janīna Kursīte-Pakule
Janīna Kursīte-Pakule (dzimusi Arendolē) ir latviešu literatūrzinātniece, valodniece, publiciste, rakstniece, politiķe.
Jaunums!!: Tartu Universitāte un Janīna Kursīte-Pakule · Redzēt vairāk »
Jaunlatvieši
Kustības galvenais ierosinātājs — Krišjānis Valdemārs (ap 1880) Rīgas Latviešu biedrības karogs Jaunlatvieši ir jēdziens, ko attiecina uz pirmās latviešu tautas atmodas intelektuāļiem, kas darbojās 19. gadsimta 50.—80.
Jaunums!!: Tartu Universitāte un Jaunlatvieši · Redzēt vairāk »
Jākobs fon Ikskils
Jākobs Johans fon Ikskils (1864—1944) jeb Jēkabs fon Ikšķils bija vācbaltiešu biologs un filozofs, kas stimulējis vairāku jaunu modernās zinātnes virzienu rašanos un attīstību — biosemiotiku, ekoloģiju.
Jaunums!!: Tartu Universitāte un Jākobs fon Ikskils · Redzēt vairāk »
Jānis Balodis (senators)
Jānis Balodis (1890—1975) bija latviešu jurists, Senāta loceklis.
Jaunums!!: Tartu Universitāte un Jānis Balodis (senators) · Redzēt vairāk »
Jānis Dzirne
Jānis Kārlis Krišjānis Dzirne ( — 1938?) bija latviešu ārsts, ķirurgs un urologs.
Jaunums!!: Tartu Universitāte un Jānis Dzirne · Redzēt vairāk »
Jānis Endzelīns
Jānis Endzelīns (dzimis, miris) bija latviešu valodnieks, latviešu valodas un citu baltu valodu pētnieks, salīdzināmās un vēsturiskās valodniecības speciālists.
Jaunums!!: Tartu Universitāte un Jānis Endzelīns · Redzēt vairāk »
Jānis Reiters
Jānis (Janis) Reiters (Johannes Reuter; ap 1632.—1695./1697.) bija latviešu izcelsmes Zviedru Vidzemes luterāņu mācītājs, poliglots, valodnieks un tulkotājs.
Jaunums!!: Tartu Universitāte un Jānis Reiters · Redzēt vairāk »
Jānis Sanders
Jānis Sanders (dzimis, miris) bija latviešu luterāņu mācītājs, folklorists un sabiedrisks darbinieks.
Jaunums!!: Tartu Universitāte un Jānis Sanders · Redzēt vairāk »
Jēkabs Grots
Jēkabs Grots (dzimis, miris) bija apelācijas tiesas tiesnesis, senators.
Jaunums!!: Tartu Universitāte un Jēkabs Grots · Redzēt vairāk »
Jēkabs Jūsmiņš
Jēkabs Jūsmiņš (īstajā vārdā — Jēkabs Lautenbahs; 1847—1928), bija latviešu dzejnieks un filologs.
Jaunums!!: Tartu Universitāte un Jēkabs Jūsmiņš · Redzēt vairāk »
Jēkabs Osis
Jēkabs Osis (arī Jakob Ohse, Яков Фридрихович Озе 1860 — 1919) bija latviešu filozofs, filozofijas zinātņu doktors, Tērbatas Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātes privātdocents, profesors, dekāns (1889—1918), rektora pienākumu izpildītājs pēc tās evakuācijas uz Voroņežu.
Jaunums!!: Tartu Universitāte un Jēkabs Osis · Redzēt vairāk »
Johans Fišers
Johans Fišers vai Johaness Fišers (1636-1705) bija vācu luterāņu teologs, pirmais Vidzemes ģenerālsuperintendents, cīnītājs par latviešu un igauņu zemnieku skolu attīstīšanu Zviedru Vidzemē.
Jaunums!!: Tartu Universitāte un Johans Fišers · Redzēt vairāk »
Jurijs Lotmans
Jurijs Lotmans (dzimis, miris) bija Sanktpēterburgas ebreju izcelsmes igauņu literatūrzinātnieks, kulturologs un semiotiķis.
Jaunums!!: Tartu Universitāte un Jurijs Lotmans · Redzēt vairāk »
Juris Alunāns
Juris Alunāns, īstajā vārdā Gustavs Georgs Frīdrihs Alunāns (vecajā ortogrāfijā Juris Allunan; dzimis Jaunkalsnavā, miris Jostenes pagastā) bija latviešu dzejnieks, publicists, valodnieks.
Jaunums!!: Tartu Universitāte un Juris Alunāns · Redzēt vairāk »
Kārlis Ernsts fon Bērs
Kārlis Ernsts fon Bērs (dzimis Pībē (Piibe), miris Tērbatā) bija vācbaltiešu biologs, viens no embrioloģijas pamatlicējiem.
Jaunums!!: Tartu Universitāte un Kārlis Ernsts fon Bērs · Redzēt vairāk »
Kārlis Irbe (1861—1934)
Kārlis Irbe (dzimis, miris) bija latviešu luterāņu mācītājs, pirmais Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) bīskaps un sabiedrisks darbinieks.
Jaunums!!: Tartu Universitāte un Kārlis Irbe (1861—1934) · Redzēt vairāk »
Kārlis Mīlenbahs
K.Mīlenbaha "Daži jautājumi par latviešu valodu" (1891). Kārlis Mīlenbahs (Mǖlenbachs, dzimis, miris) bija latviešu valodnieks, pedagogs, viens no latviešu valodniecības un latviešu leksikogrāfijas pamatlicējiem.
Jaunums!!: Tartu Universitāte un Kārlis Mīlenbahs · Redzēt vairāk »
Kārlis Vilhelms Kupfers
Kārlis Vilhelms Kupfers (dzimis Lestenē; miris Minhenē) bija Latvijā dzimis slavens anatoms, histologs un embriologs.
Jaunums!!: Tartu Universitāte un Kārlis Vilhelms Kupfers · Redzēt vairāk »
Kārlis XI
Kārlis XI (dzimis, miris) bija Pfalcu-Cveibrikenu (av Pfalz-Zweibrücken) dinastijas Zviedrijas karalis no 1660.
Jaunums!!: Tartu Universitāte un Kārlis XI · Redzēt vairāk »
Kersti Kaljulaida
Kersti Kaljulaida (2021) Kersti Kaljulaida (dzimusi) ir igauņu valsts amatpersona, bijusī valsts prezidente.
Jaunums!!: Tartu Universitāte un Kersti Kaljulaida · Redzēt vairāk »
Konstantīns Grēvinks
Konstantīns Kaspars Andrejs fon Grēvinks (1819-1887) bija latviešu cilmes vācbaltiešu ģeologs.
Jaunums!!: Tartu Universitāte un Konstantīns Grēvinks · Redzēt vairāk »
Krišjānis Barons
Krišjānis Barons (dzimis Struteles muižā, miris Rīgā), pazīstams arī kā Dainu tēvs, bija latviešu folklorists, rakstnieks un publicists.
Jaunums!!: Tartu Universitāte un Krišjānis Barons · Redzēt vairāk »
Krišjānis Valdemārs
Krišjānis Valdemārs (dzimis Ārlavas pagastā (tagad Valdgales pagasts), miris Maskavā) bija latviešu ekonomists, publicists un politiķis, viens no jaunlatviešu kustības aizsācējiem, Ainažu jūrskolas dibinātājs, kā arī pirmās latviešu bibliotēkas dibinātājs.
Jaunums!!: Tartu Universitāte un Krišjānis Valdemārs · Redzēt vairāk »
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Jaunums!!: Tartu Universitāte un Krievija · Redzēt vairāk »
Kristaps Helmanis
Kristaps Helmanis (dzimis, miris) bija latviešu veterinārārsts, mikrobiologs, epizootologs.
Jaunums!!: Tartu Universitāte un Kristaps Helmanis · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Tartu Universitāte un Latvija · Redzēt vairāk »
Latvijas Senāts
Fascija — Starptautiski atzīts tiesu varas simbols – ar saiti apsiets rīkšu saišķis, kurā iesiets cirvis un kuru apņem ozola lapas. Līdz 1940. gadam Latvijas Republikas tiesnešu un Latvijas Senāta Senatoru amata ķēdes centrālais elements. Latvijas Senāts bija Latvijas Republikas augstākā tiesa, kas pastāvēja no 1918.
Jaunums!!: Tartu Universitāte un Latvijas Senāts · Redzēt vairāk »
Latvijas Universitāte
Latvijas Universitāte (LU) ir Latvijas Republikas akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kurā kopš 1919.
Jaunums!!: Tartu Universitāte un Latvijas Universitāte · Redzēt vairāk »
Lielais Ziemeļu karš
Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Tartu Universitāte un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »
Livonijas bruņniecība
Vidzemes bruņniecības ģerbonis, ko lietoja arī Vidzemes Landrātu kolēģija. Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā. Livonijas bruņniecība jeb Vidzemes bruņniecība (vācu: Livländische Ritterschaft) bija Vidzemes (jeb Līvzemes) dižciltīgo vācbaltiešu pašpārvaldes organizācija, kas pēc 1561.
Jaunums!!: Tartu Universitāte un Livonijas bruņniecība · Redzēt vairāk »
Ludis Bērziņš
Ludvigs (Ludis) Ernests Bērziņš (1870. gada 14. septembris — 1965. gada 24. maijs) bija luterāņu mācītājs un skolotājs, Latvijas Universitātes profesors (1935), folklorists, dzejnieks un reliģisku dziesmu autors.
Jaunums!!: Tartu Universitāte un Ludis Bērziņš · Redzēt vairāk »
Ludvigs Adamovičs
Ludvigs Ernests Adamovičs (dzimis, miris) bija luterāņu mācītājs, Latvijas Republikas izglītības ministrs.
Jaunums!!: Tartu Universitāte un Ludvigs Adamovičs · Redzēt vairāk »
Maima Grīnberga
Maima Grīnberga (dzimusi Rīgā) ir Latvijas tulkotāja, tulko no igauņu un somu valodas.
Jaunums!!: Tartu Universitāte un Maima Grīnberga · Redzēt vairāk »
Mārtiņš Zīle
Mārtiņš Zīle (dzimis, miris) bija latviešu ārsts internists, Latvijas Universitātes rektors (1927—1929).
Jaunums!!: Tartu Universitāte un Mārtiņš Zīle · Redzēt vairāk »
Nikolajs Hartmanis
Nikolajs Hartmanis (dzimis 1882. gada 20. februāris, Rīgā, miris 1950. gada 9. oktobris, Getingenē) bija vācbaltiešu filozofs, profesors Marburgas, Ķelnes, Berlīnes un Getingenes Universitātē.
Jaunums!!: Tartu Universitāte un Nikolajs Hartmanis · Redzēt vairāk »
Nobela prēmija
Nobela prēmija ir ikgadēja starptautiska balva, ko piešķir cilvēkiem, kas ir veikuši izcilus pētījumus, atklājumus vai devuši ievērojamu sniegumu sabiedrībai zinātnē un kultūrā.
Jaunums!!: Tartu Universitāte un Nobela prēmija · Redzēt vairāk »
Otrais Ziemeļu karš
Otrais Ziemeļu karš jeb Otrais poļu—zviedru karš (1655—1661), dažādos avotos bieži saukts arī par Pirmo Ziemeļu karu, bija atkārtots Polijas—Lietuvas kopvalsts, Zviedrijas un Krievijas karš par Livonijas mantojumu.
Jaunums!!: Tartu Universitāte un Otrais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »
Padomju Savienība
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.
Jaunums!!: Tartu Universitāte un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »
Pārkrievošana
eļļas glezna "Uzbrukums" (''Hyökkäys''), kurā Somijas pārkrievošana attēlota kā somu tautasmeitai uzbrūkošs krievu divgalvainais ērglis, kas plēš viņas likumu grāmatu Pārkrievošana, krieviskošana jeb rusifikācija (no — 'krievi' un fico — 'taisu') ir Krievijas Impērijā, Padomju Savienībā un Krievijas Federācijā īstenota valdības politika valsts mazākumtautību iedzīvotāju pārtautošanai, mēģinot panākt to valodu un kultūru aizstāšanu ar krievu valodu un krievu kultūru.
Jaunums!!: Tartu Universitāte un Pārkrievošana · Redzēt vairāk »
Pērnava
Pērnavas dronu video 2022 Pērnava ir pilsēta Igaunijas dienvidos Baltijas jūras Pērnavas līča krastā, Pernu upes grīvā.
Jaunums!!: Tartu Universitāte un Pērnava · Redzēt vairāk »
Programminženierija
Programminženierija ir nozare, kas nodarbojas ar datorprogrammu veidošanu un uzturēšanu, praksē pielietojot atziņas no datorzinātnes, projektu un procesu vadības, un citām nozarēm.
Jaunums!!: Tartu Universitāte un Programminženierija · Redzēt vairāk »
QS pasaules universitāšu reitings
QS pasaules universitāšu reitings līdztekus Šanhajas ARWU un Times Higher Education reitingiem ir viens no pasaules trim ietekmīgākajiem universitāšu reitingiem.
Jaunums!!: Tartu Universitāte un QS pasaules universitāšu reitings · Redzēt vairāk »
Robotika
''Ēnu sistēmas'' robota roka Robotika ir lietišķā zinātne, kas nodarbojas ar automatizēto tehnisko sistēmu (robotu) izstrādāšanu.
Jaunums!!: Tartu Universitāte un Robotika · Redzēt vairāk »
Semiotika
Semiotika ir zinātne par zīmēm un zīmju sistēmām, to vispārīgajām īpašībām un funkcionēšanas likumībām.
Jaunums!!: Tartu Universitāte un Semiotika · Redzēt vairāk »
Starptautiskās tiesības
Starptautiskās tiesības jeb starptautiskās publiskās tiesības ir līgumu un paražu tiesību, starptautisko tiesību principu un normu kopums, kas reglamentē starptautisko attiecību kārtību un ir izstrādāts valstu sadarbības rezultāta Eiropas Savienības tiesības parasti nepieskaita ne pie nacionālām, ne pie starptautiskām tiesībām.
Jaunums!!: Tartu Universitāte un Starptautiskās tiesības · Redzēt vairāk »
Strūves ģeodēziskais loks
Strūves ģeodēziskais loks ir triangulācijas uzmērīšanas ķēde.
Jaunums!!: Tartu Universitāte un Strūves ģeodēziskais loks · Redzēt vairāk »
Tallina
Tallina (agrāk — Rēvele) ir Igaunijas galvaspilsēta, lielākā pilsēta valstī un galvenā ostas pilsēta.
Jaunums!!: Tartu Universitāte un Tallina · Redzēt vairāk »
Tartu observatorija
Tartu observatorija ir lielākā astronomijas observatorija Igaunijā, kas dibināta 1810. gadā Tartu apgabalā.
Jaunums!!: Tartu Universitāte un Tartu observatorija · Redzēt vairāk »
Tālmācība
Tālmācība ir studiju forma, kas ir īpaši piemērota strādājošiem cilvēkiem.
Jaunums!!: Tartu Universitāte un Tālmācība · Redzēt vairāk »
Tērbatas latviešu studentu rakstniecības vakari
Tērbatas latviešu studentu rakstniecības vakari (T.L.R.V.) bija neoficiāli Tērbatas latviešu studentu jeb "draugu" saieti kopš 1870.
Jaunums!!: Tartu Universitāte un Tērbatas latviešu studentu rakstniecības vakari · Redzēt vairāk »
Teodors Grīnbergs
Teodors Grīnbergs (dzimis, miris) bija latviešu luterāņu mācītājs, Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas otrais bīskaps, pirmais arhibīskaps, Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas ārpus Latvijas arhibīskaps un trimdas darbinieks.
Jaunums!!: Tartu Universitāte un Teodors Grīnbergs · Redzēt vairāk »
Universitāte
Viena no Oksfordas Universitātes pilsētiņas ēkām Universitāte (no, kas no — 'kopība') ir autonoma augstākās izglītības (bakalaura, maģistra un doktora studiju programmas) un zinātnes institūcija ar pašpārvaldes tiesībām.
Jaunums!!: Tartu Universitāte un Universitāte · Redzēt vairāk »
Valts Ernštreits
Valts Ernštreits (līvu: Valt Ernštreit; dzimis Rīgā) ir līvu valodnieks, tulks un dzejnieks.
Jaunums!!: Tartu Universitāte un Valts Ernštreits · Redzēt vairāk »
Vācu valoda
Vācu valoda (Deutsch) ir rietumģermāņu valoda, viena no pasaulē izplatītākajām valodām.
Jaunums!!: Tartu Universitāte un Vācu valoda · Redzēt vairāk »
Veiko Spolītis
Veiko Spolītis (dzimis Rīgā) ir igauņu-latviešu izcelsmes Latvijas izglītības darbinieks un politiķis.
Jaunums!!: Tartu Universitāte un Veiko Spolītis · Redzēt vairāk »
Vidzemes superintendents
Pirmais Vidzemes superintendents Hermanis Samsons. Vidzemes superintendenti bija Zviedru Vidzemes un Vidzemes guberņas luterāņu baznīcas augstākās administratīvās varas nesēji un konsistorijas viceprezidenti.
Jaunums!!: Tartu Universitāte un Vidzemes superintendents · Redzēt vairāk »
Vilhelms Ostvalds
Vilhelms Ostvalds ( —) bija vācbaltiešu ķīmiķis, filozofs.
Jaunums!!: Tartu Universitāte un Vilhelms Ostvalds · Redzēt vairāk »
Voldemārs Kernigs
Voldemārs Kernigs, arī Vladimirs Kernigs (dzimis 1840. gada 16./28. jūnijā Liepājā; miris Pēterburgā) bija vācbaltiešu internists un neirologs, kura vārdā ir nosaukts viens no svarīgākajiem klīniskajiem simptomiem meningīta diagnostikā — Kerniga simptoms.
Jaunums!!: Tartu Universitāte un Voldemārs Kernigs · Redzēt vairāk »
Voldemārs Maldonis
Voldemārs Maldonis (dzimis, miris) latviešu luterāņu mācītājs, akadēmisks darbinieks, teoloģijas un filozofijas nozares pārstāvis.
Jaunums!!: Tartu Universitāte un Voldemārs Maldonis · Redzēt vairāk »
Voldemārs Zāmuēls
Voldemārs Roberts Zāmuels (citos avotos Zāmuēls vai Zamuēls; —) bija Latvijas sabiedriski politiskais darbinieks, jurists, Latvijas Senāta senators.
Jaunums!!: Tartu Universitāte un Voldemārs Zāmuēls · Redzēt vairāk »
Ziemeļeiropa
Dienvideiropa Ziemeļeiropa ir Eiropas ziemeļu daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst trīs Baltijas valstis — Igaunija, Latvija, Lietuva, piecas Ziemeļvalstis — Dānija, Islande, Norvēģija, Somija, Zviedrija, kā arī autonomās Fēru Salas.
Jaunums!!: Tartu Universitāte un Ziemeļeiropa · Redzēt vairāk »
Zviedrija
Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.
Jaunums!!: Tartu Universitāte un Zviedrija · Redzēt vairāk »
Zviedru Igaunija
Zviedru Baltijas provinces 17. gadsimtā. Zviedru Igaunija (1561-1721) jeb Igaunijas hercogiste ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincei mūsdienu Igaunijas ziemeļu daļā, kas nonāca Zviedrijas valdījumā 1561.
Jaunums!!: Tartu Universitāte un Zviedru Igaunija · Redzēt vairāk »
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Jaunums!!: Tartu Universitāte un Zviedru Vidzeme · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Academia Gustaviana, Tartu Valsts universitāte, Tartu universitāte, Tērbatas Universitāte, Tērbatas universitāte, Ķeizariskā Universitāte Tērbatā.
