Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Tautas padome

Indekss Tautas padome

Latvijas Tautas Padomes prezidijs 1918. gadā. No kreisās: priekšsēža otrs biedrs Gustavs Zemgals, sekretārs Erasts Bite (stāv), sekretārs Emīls Skubiķis, priekšsēdis Jānis Čakste, sekretārs Staņislavs Kambala, priekšsēža pirmais biedrs Marģers Skujenieks. Latvijas Tautas padome bija pagaidu likumdevēja iestāde, kas aizstāja Latviešu Pagaidu Nacionālo Padomi un pastāvēja līdz pirmajām demokrātiskām parlamenta vēlēšanām (kuras 1918. un 1919. gadā nebija iespējams realizēt vācu okupācijas un vēlāk lielinieciskās aktīvas karadarbības apstākļos).

81 attiecības: Andrejs Petrevics, Aprīļa pučs, Artūrs Žers, Atis Ķeniņš, Augusts Raņķis (grāmatizdevējs), Augusts Vinnigs, Bermontiāde, Boļševiki, Cēsis, Dāvids Golts, Edmunds Freivalds, Eduards Strautnieks, Eduards Traubergs, Emīls Skubiķis, Erasts Bite, Ernests Bauers, Frīdrihs Veinbergs, Fricis Menders, Gustavs Zemgals, Jānis Akuraters, Jānis Ampermanis, Jānis Čakste, Jānis Bērziņš (TP loceklis), Jānis Bergsons, Jānis Vārsbergs, Jānis Zālītis, Jūlijs Celms, Kārlis Albertiņš, Kārlis Dišlers, Kārlis Kasparsons, Kārlis Ulmanis, Kārlis Vanags, Krišjāņa Barona iela (Rīga), Latgales Zemes padome, Latviešu Demokrātiskā partija, Latviešu Nacionāldemokrātu partija, Latviešu Pagaidu Nacionālā padome, Latviešu zemnieku savienība, Latvija, Latvijas brīvības cīņas, Latvijas Neatkarības partija, Latvijas Pagaidu valdība, Latvijas Radikāldemokrātiskā partija, Latvijas Radio, Latvijas Revolucionāro sociālistu partija, Latvijas Satversmes sapulce, Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija, Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika, Latvijas valsts pasludināšana, Līgums par pilsonības piešķiršanu pret lieliniekiem karojošajiem brīvprātīgajiem, ..., Liepāja, Likumdošanas vara, LSDSP vēsture, Lsm.lv, Marģers Skujenieks, Miķelis Bružis, Miķelis Valters, Nikolajs Svemps, Oberosts, Oto Nonācs, Parlaments, Pauls Kalniņš (politiķis), Pēteris Murītis, Rūdolfs Bēnuss, Rīga, Rīgas pašvaldības vadītājs, Republikāņu partija, Satversme (nozīmju atdalīšana), Spricis Paegle, Staņislavs Kambala, Vācbaltieši, Vēlēšanas, Vilis Gulbis, 11. oktobris, 17. aprīlis, 18. aprīlis, 1917. gads, 1918. gads, 1919. gads, 1920. gads, 31. oktobris. Izvērst indekss (31 vairāk) »

Andrejs Petrevics

Andrejs Petrevics (—) bija Latvijas jurists, politiķis un sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Tautas padome un Andrejs Petrevics · Redzēt vairāk »

Aprīļa pučs

Aprīļa pučs bija Baltijas landesvēra Trieciengrupas un no Vācijas atbraukušā Pfefera brīvkorpusa kareivju īstenots apvērsums Liepājā Latvijas brīvības cīņu laikā, 1919.

Jaunums!!: Tautas padome un Aprīļa pučs · Redzēt vairāk »

Artūrs Žers

Artūrs Vilhelms Žers (arī Šers; —) bija latviešu politiķis.

Jaunums!!: Tautas padome un Artūrs Žers · Redzēt vairāk »

Atis Ķeniņš

Atis Ķeniņš (dzimis, miris) bija advokāts, izglītības darbinieks un dzejnieks, Latvijas Republikas sabiedriski politiskais darbinieks.

Jaunums!!: Tautas padome un Atis Ķeniņš · Redzēt vairāk »

Augusts Raņķis (grāmatizdevējs)

Augusts Jēkabs Raņķis (1875—1937) bija latviešu grāmatizdevējs un sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Tautas padome un Augusts Raņķis (grāmatizdevējs) · Redzēt vairāk »

Augusts Vinnigs

Augusts Vinnigs (dzimis, miris) bija vācu politiķis un arodbiedrību darbinieks. Kā Vācijas ģenerālpilnvarotais Baltijas zemēs Latvijas brīvības cīņu laikā viņš Vācijas valdības uzdevumā 1918. gada 26. novembrī parakstīja Latvijas Pagaidu valdības atzīšanas notu. Tā rezultātā oficiāli tika pārtraukti vācbaltiešu aristokrātu centieni veidot Baltijas hercogisti un tās Reģentu padome nolika savas pilnvaras.

Jaunums!!: Tautas padome un Augusts Vinnigs · Redzēt vairāk »

Bermontiāde

Bermontiāde jeb Bermonta afēra bija daļa no Latvijas Brīvības cīņām un Krievijas pilsoņu kara, kurā Latvijas armija kopā ar tās sabiedrotajiem no 1919.

Jaunums!!: Tautas padome un Bermontiāde · Redzēt vairāk »

Boļševiki

Borisa Kustodijeva 1920. gada glezna "Boļševiks" Boļševiki ( — ‘tādi, kas ir vairākumā’) jeb lielinieki bija Krievijas impērijā KSDSP radikālais spārns, kas 1912.

Jaunums!!: Tautas padome un Boļševiki · Redzēt vairāk »

Cēsis

Cēsis ir pilsēta Latvijā, Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Cēsu novada administratīvais centrs.

Jaunums!!: Tautas padome un Cēsis · Redzēt vairāk »

Dāvids Golts

Dāvids Zeltiņš ar ģimeni (ap 1939). Dāvids Golts, pēc uzvārda maiņas Dāvids Zeltiņš (1867—1943) bija latviešu aktieris, grāmatizdevējs, sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Tautas padome un Dāvids Golts · Redzēt vairāk »

Edmunds Freivalds

Edmunds Freivalds (1891—1922) bija latviešu žurnālists, publicists un sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Tautas padome un Edmunds Freivalds · Redzēt vairāk »

Eduards Strautnieks

Eduards Strautnieks (1886–1946) bija latviešu jurists un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Tautas padome un Eduards Strautnieks · Redzēt vairāk »

Eduards Traubergs

Eduards Traubergs (1883—1967) bija latviešu jurists un uzņēmējs.

Jaunums!!: Tautas padome un Eduards Traubergs · Redzēt vairāk »

Emīls Skubiķis

Emīls Eduards Skubiķis (1875—1943) bija latviešu inženieris un politiķis.

Jaunums!!: Tautas padome un Emīls Skubiķis · Redzēt vairāk »

Erasts Bite

Erasts Bite (—) bija Latvijas jurists un politiķis.

Jaunums!!: Tautas padome un Erasts Bite · Redzēt vairāk »

Ernests Bauers

Ernests Bauers (—) bija Latvijas politiķis, sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Tautas padome un Ernests Bauers · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Veinbergs

Frīdrihs Veinbergs (1844—1924) bija latviešu advokāts, žurnālists un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Tautas padome un Frīdrihs Veinbergs · Redzēt vairāk »

Fricis Menders

Fricis Menders (1885 - 1971) bija latviešu sabiedriskais darbinieks, viens no ievērojamākajiem LSDSP biedriem, Satversmes sapulces (1920-1922) un 1.-4.

Jaunums!!: Tautas padome un Fricis Menders · Redzēt vairāk »

Gustavs Zemgals

Gustavs Zemgals (dzimis, miris) bija otrais Latvijas Valsts prezidents.

Jaunums!!: Tautas padome un Gustavs Zemgals · Redzēt vairāk »

Jānis Akuraters

Jānis Akuraters (dzimis, miris) bija latviešu dzejnieks, rakstnieks un politiķis.

Jaunums!!: Tautas padome un Jānis Akuraters · Redzēt vairāk »

Jānis Ampermanis

Jānis Ampermanis (1889—1942) bija latviešu zemnieks un sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Tautas padome un Jānis Ampermanis · Redzēt vairāk »

Jānis Čakste

Jānis Kristaps Čakste (dzimis, miris) bija pirmais Latvijas Valsts prezidents.

Jaunums!!: Tautas padome un Jānis Čakste · Redzēt vairāk »

Jānis Bērziņš (TP loceklis)

Jānis Alfrēds Bērziņš (1894 — pēc 1960) bija latviešu zemnieks un sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Tautas padome un Jānis Bērziņš (TP loceklis) · Redzēt vairāk »

Jānis Bergsons

Jānis Arnolds Bergsons (1881—1965) bija latviešu uzņēmējs.

Jaunums!!: Tautas padome un Jānis Bergsons · Redzēt vairāk »

Jānis Vārsbergs

Jānis Vārsbergs (1879-1961) bija latviešu agronoms, speciālists augkopībā, pļavu un ganību kopšanā.

Jaunums!!: Tautas padome un Jānis Vārsbergs · Redzēt vairāk »

Jānis Zālītis

Jānis Zālītis (—) bija latviešu politiķis, Krievijas Valsts domes deputāts, viens no latviešu strēlnieku bataljonu organizētājiem, Latviešu pagaidu nacionālās padomes un Latvijas Tautas padomes loceklis, pirmais Latvijas Republikas Apsardzības ministrs.

Jaunums!!: Tautas padome un Jānis Zālītis · Redzēt vairāk »

Jūlijs Celms

Jūlijs Augusts Celms (—) bija Latvijas ekonomists un politiķis.

Jaunums!!: Tautas padome un Jūlijs Celms · Redzēt vairāk »

Kārlis Albertiņš

Kārlis Albertiņš (dzimis, miris) bija latviešu jurists un politiķis.

Jaunums!!: Tautas padome un Kārlis Albertiņš · Redzēt vairāk »

Kārlis Dišlers

Kārlis Dišlers (dzimis Lielsatiķu pagastā, Kuldīgas apriņķī, m. Poļevojes ciemā, Krasnojarskas novadā, PSRS, šķirklis "Personu rādītājos", Artis Ērglis, 2005, publicēti portālā letonika.lv, informācija pārskatīta) bija ievērojams latviešu jurists, valsts darbinieks, rakstnieks.

Jaunums!!: Tautas padome un Kārlis Dišlers · Redzēt vairāk »

Kārlis Kasparsons

Kārlis Kasparsons (1865—1962) bija latviešu sabiedriskais darbinieks, publicists, ārsts un filologs.

Jaunums!!: Tautas padome un Kārlis Kasparsons · Redzēt vairāk »

Kārlis Ulmanis

Kārlis Augusts Vilhelms Ulmanis (dzimis, miris) politiķis, viens no Latvijas valsts izveidotājiem, pirmais Latvijas Pagaidu valdības vadītājs un vairākkārtējs Latvijas Ministru prezidents.

Jaunums!!: Tautas padome un Kārlis Ulmanis · Redzēt vairāk »

Kārlis Vanags

Kārlis Vanags (1883—1942) bija latviešu banku darbinieks.

Jaunums!!: Tautas padome un Kārlis Vanags · Redzēt vairāk »

Krišjāņa Barona iela (Rīga)

Krišjāņa Barona iela ir Rīgas iela, Centra rajona Centra un Grīziņkalna apkaimē.

Jaunums!!: Tautas padome un Krišjāņa Barona iela (Rīga) · Redzēt vairāk »

Latgales Zemes padome

Latgales Zemes padome vai Latgales Pagaidu zemes padome (Latgolas Pagaidu Zemes Padūme) bija 1917.

Jaunums!!: Tautas padome un Latgales Zemes padome · Redzēt vairāk »

Latviešu Demokrātiskā partija

Latviešu Demokrātiskā partija bija 1905. gada revolūcijas laikā dibināta latviešu politiskā partija, ko izveidoja Arveds Bergs, Augusts Deglavs, Gustavs Zemgals un vairāki citi sabiedriskie darbinieki.

Jaunums!!: Tautas padome un Latviešu Demokrātiskā partija · Redzēt vairāk »

Latviešu Nacionāldemokrātu partija

Latviešu Nacionāldemokrātu partija bija latviešu politiskā partija, ko nodibināja pēc Februāra revolūcijas 1917.

Jaunums!!: Tautas padome un Latviešu Nacionāldemokrātu partija · Redzēt vairāk »

Latviešu Pagaidu Nacionālā padome

E. Laursons. Latviešu Pagaidu Nacionālā padome (LPNP), vēlāk Latviešu Nacionālā padome (LNP), bija Valkā dibināta latviešu partiju politiska organizācija.

Jaunums!!: Tautas padome un Latviešu Pagaidu Nacionālā padome · Redzēt vairāk »

Latviešu zemnieku savienība

Latviešu zemnieku savienības vēlēšanu plakāts 1931. gada Saeimas vēlēšanās (autors Rihards Zariņš). Latviešu zemnieku savienība (LZS) bija viena no Latvijas parlamentārā perioda (1920 — 1934) politiskajām partijām.

Jaunums!!: Tautas padome un Latviešu zemnieku savienība · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Jaunums!!: Tautas padome un Latvija · Redzēt vairāk »

Latvijas brīvības cīņas

Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas atbrīvošanas karš bija karš par neatkarīgu Latvijas valsti no tās proklamēšanas 1918.

Jaunums!!: Tautas padome un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Latvijas Neatkarības partija

Latvijas Neatkarības partija jeb Latvijas Nacionālā neatkarības partija, dibināta kā Latvju neatkarības apvienība Rīgas sabiedrisko organizāciju pārstāvju sapulces laikā 1917.

Jaunums!!: Tautas padome un Latvijas Neatkarības partija · Redzēt vairāk »

Latvijas Pagaidu valdība

Pirmā Latvijas Republikas Pagaidu valdība (Liepāja, 1919. gada aprīlis). Pirmajā rindā no kreisās: Spricis Paegle, Miķelis Valters, Kārlis Ulmanis, Teodors Hermanovskis, Kārlis Kasparsons. Otrajā rindā no kreisās: Jānis Blumbergs, Eduards Strautnieks (tieslietu ministrs), Dāvids Rudzītis (valsts kancelejas direktors), Jānis Zālītis, Kārlis Puriņš. Latvijas Pagaidu valdība bija oficiālais nosaukums Latvijas Republikas pirmajām valdībām no 1918.

Jaunums!!: Tautas padome un Latvijas Pagaidu valdība · Redzēt vairāk »

Latvijas Radikāldemokrātiskā partija

Latvijas Radikāldemokrātiskā partija bija viena no Latvijas partijām, kas pastāvēja no 1917.

Jaunums!!: Tautas padome un Latvijas Radikāldemokrātiskā partija · Redzēt vairāk »

Latvijas Radio

Latvijas Radio ir sabiedriskais medijs Latvijā, kas raida kopš.

Jaunums!!: Tautas padome un Latvijas Radio · Redzēt vairāk »

Latvijas Revolucionāro sociālistu partija

Latvijas Revolucionāro sociālistu partija (LRSP) jeb eseri bija skaitliski neliela, radikāli noskaņota demokrātiska kreisa politiska partija Krievijas impērijā un Latvijas Republikā laikā no 1913.

Jaunums!!: Tautas padome un Latvijas Revolucionāro sociālistu partija · Redzēt vairāk »

Latvijas Satversmes sapulce

Satversmes Sapulces atklāšana 1920. gada 1. maijā. Latvijas Satversmes sapulce bija Latvijas Republikas pirmais vēlētais parlaments, kas darbojās no 1920.

Jaunums!!: Tautas padome un Latvijas Satversmes sapulce · Redzēt vairāk »

Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija

Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija (LSDSP) ir sociāldemokrātiska partija Latvijā, pirmā latviešu politiskā partija mūsdienu Latvijas teritorijā, izveidota 1904.

Jaunums!!: Tautas padome un Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija · Redzēt vairāk »

Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika

Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika (LSPR), sākotnēji Latvijas Padomju Republika publicēts: Известия Всероссийского Центрального Исполнительного Комитета Советов № 282 от 24 декабря 1918 года (krieviski) bija Padomju Krievijas militārā iebrukuma rezultātā izveidota komunistu valsts mūsdienu Latvijas teritorijā, kas 1918.—1920.

Jaunums!!: Tautas padome un Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika · Redzēt vairāk »

Latvijas valsts pasludināšana

V. Rīdzenieka foto: Latvijas Republikas proklamēšana 1918. gada 18. novembrī. Ar cipariem apzīmēti Tautas Padomes locekļi. Rīgas pilsētas II teātra ēka (tagad Latvijas Nacionālais teātris), kurā 1918. gada 18. novembrī pasludināja Latvijas valsts neatkarība. "Pagaidu Valdības Vēstneša" 1. numurs par Latvijas valsts izsludināšanu 1918. gada 18. novembrī. Latvijas valsts pasludināšana 1918.

Jaunums!!: Tautas padome un Latvijas valsts pasludināšana · Redzēt vairāk »

Līgums par pilsonības piešķiršanu pret lieliniekiem karojošajiem brīvprātīgajiem

Līgumu par pilsonības piešķiršanu pret lieliniekiem karojošajiem brīvprātīgajiem 1918.

Jaunums!!: Tautas padome un Līgums par pilsonības piešķiršanu pret lieliniekiem karojošajiem brīvprātīgajiem · Redzēt vairāk »

Liepāja

Liepāja ir trešā lielākā pilsēta Latvijā, viena no deviņām republikas nozīmes pilsētām valstī.

Jaunums!!: Tautas padome un Liepāja · Redzēt vairāk »

Likumdošanas vara

Likumdošanas vara vai likumdevējvara saskaņā ar valsts varas dalīšanas teoriju ir viena no trijām varas izpausmēm valstī.

Jaunums!!: Tautas padome un Likumdošanas vara · Redzēt vairāk »

LSDSP vēsture

2. Saeimas vēlēšanās. Sociāldemokrātiskā kustība mūsdienu Latvijas teritorijā sākās līdz ar latviešu kā politiskas nācijas veidošanās uzplaukumu, intensīvo industrializāciju un rūpniecības attīstību, izteikto sabiedrības noslāņošanos labklājības ziņā, jaunās strāvas rašanos Rīgā un pirmo nelegālo marksistisko grupu izveidošanos 19. gadsimta 90. gadu sākumā latviešu politiskās emigrācijas apstākļos Rietumeiropā.

Jaunums!!: Tautas padome un LSDSP vēsture · Redzēt vairāk »

Lsm.lv

Lsm.lv ir Latvijas Sabiedrisko mediju — Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas — veidots ziņu portāls.

Jaunums!!: Tautas padome un Lsm.lv · Redzēt vairāk »

Marģers Skujenieks

Marģers Skujenieks (—) bija Latvijas sabiedriski politiskais darbinieks, statistiķis, publicists.

Jaunums!!: Tautas padome un Marģers Skujenieks · Redzēt vairāk »

Miķelis Bružis

Miķelis Bružis (arī Bruža; —) bija latviešu inženieris un politiķis.

Jaunums!!: Tautas padome un Miķelis Bružis · Redzēt vairāk »

Miķelis Valters

Miķelis Valters (dzimis, miris) bija Latvijas Republikas iekšlietu ministrs (1918—1919), jaunstrāvnieks, jurists, politiķis, diplomāts un sabiedrisks darbinieks, viens no Satversmes izstrādātājiem.

Jaunums!!: Tautas padome un Miķelis Valters · Redzēt vairāk »

Nikolajs Svemps

Nikolajs Svemps (1889—1944) bija latviešu zemnieks un sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Tautas padome un Nikolajs Svemps · Redzēt vairāk »

Oberosts

''Ober Ost'' militārā apgabala karte (1916). Austrumu pārvaldes apgabala ''Ober Ost'' virspavēlnieks Hindenburgs ar štāba virsniekiem (1915. gada augustā). Austrumu pārvaldes apgabala ''Ober Ost'' virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds (1917). Oberosta pastmarkas. Oberosts jeb Austrumu kopējā vācu karaspēka virspavēlniecība (Oberbefehlshaber der gesamten deutschen Streitkräfte im Osten), burtiskā tulkojumā „Augšējie Austrumi”, bija ķeizariskās Vācijas impērijas karaspēka iedibinātā pārvaldes struktūra okupētajās Krievijas impērijas ziemeļrietumu guberņās Pirmā Pasaules kara laikā (1914—1918).

Jaunums!!: Tautas padome un Oberosts · Redzēt vairāk »

Oto Nonācs

Oto Nonācs (1880—1942) bija latviešu skolotājs, žurnālists un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Tautas padome un Oto Nonācs · Redzēt vairāk »

Parlaments

Lielbritānijas parlaments. Parlaments ir tautas pārstāvju sanāksme.

Jaunums!!: Tautas padome un Parlaments · Redzēt vairāk »

Pauls Kalniņš (politiķis)

Pauls Kalniņš (dzimis Vilces pagastā, miris Lustenavā, Austrijā) bija latviešu ārsts un politiķis (LSDSP), ilggadējs Saeimas priekšsēdētājs.

Jaunums!!: Tautas padome un Pauls Kalniņš (politiķis) · Redzēt vairāk »

Pēteris Murītis

Pēteris Murītis (1891—1924) bija latviešu agronoms un sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Tautas padome un Pēteris Murītis · Redzēt vairāk »

Rūdolfs Bēnuss

Mārtiņš Rūdolfs Bēnuss (—) bija Latvijas advokāts un politiķis.

Jaunums!!: Tautas padome un Rūdolfs Bēnuss · Redzēt vairāk »

Rīga

Rīgas pilsētas logotips Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpnieciskais, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.

Jaunums!!: Tautas padome un Rīga · Redzēt vairāk »

Rīgas pašvaldības vadītājs

Rīgas pašvaldības vadītājs, arī Rīgas domes vadītājs un Rīgas mērs ir Rīgas pilsētas vadītājs.

Jaunums!!: Tautas padome un Rīgas pašvaldības vadītājs · Redzēt vairāk »

Republikāņu partija

Republikāņu partija var būt.

Jaunums!!: Tautas padome un Republikāņu partija · Redzēt vairāk »

Satversme (nozīmju atdalīšana)

Satversme var būt.

Jaunums!!: Tautas padome un Satversme (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »

Spricis Paegle

Spricis Paegle (—) bija latviešu uzņēmējs, politiķis un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Tautas padome un Spricis Paegle · Redzēt vairāk »

Staņislavs Kambala

Staņislavs Kambala (—) bija latgaliešu sabiedriskais un politiskais darbinieks, latviešu strēlnieks.

Jaunums!!: Tautas padome un Staņislavs Kambala · Redzēt vairāk »

Vācbaltieši

Baltijas landesvēra karogs (1918—1920). Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten), ir Latvijas un Igaunijas teritorijā ieceļojušo vāciešu, zviedru, skotu, poļu, franču, itāļu, portugāļu u.c. Eiropas tautu pārstāvju, kā arī pārvācoto līvu, latviešu un igauņu pēcteči, kas kā vācu kultūras telpai piederīga autonoma etniska grupa sāka veidoties jau pirms Baltijas iekļaušanas Krievijas impērijā, un 20.

Jaunums!!: Tautas padome un Vācbaltieši · Redzēt vairāk »

Vēlēšanas

Vēlēšanu kastē tiek iesviesta aploksne, kurā vēlētājs ir atzīmējis savu izvēli par labu kādam no kandidātiem. Vēlēšanas ir demokrātisks pasākumu un darbību kopums, kurā vēlētāji veic politisko izvēli, atdodot balsi par sev tīkamu kandidātu vai par partiju, kas vēlas nonākt pie varas.

Jaunums!!: Tautas padome un Vēlēšanas · Redzēt vairāk »

Vilis Gulbis

Vilis Gustavs Gulbis (dzimis, miris) bija agronoms, Latvijas Republikas sabiedriski politiskais darbinieks, zemkopības ministrs, izglītības ministrs un iekšlietu ministrs vairākās valdībās.

Jaunums!!: Tautas padome un Vilis Gulbis · Redzēt vairāk »

11. oktobris

11.

Jaunums!!: Tautas padome un 11. oktobris · Redzēt vairāk »

17. aprīlis

17.

Jaunums!!: Tautas padome un 17. aprīlis · Redzēt vairāk »

18. aprīlis

18.

Jaunums!!: Tautas padome un 18. aprīlis · Redzēt vairāk »

1917. gads

1917.

Jaunums!!: Tautas padome un 1917. gads · Redzēt vairāk »

1918. gads

1918.

Jaunums!!: Tautas padome un 1918. gads · Redzēt vairāk »

1919. gads

1919.

Jaunums!!: Tautas padome un 1919. gads · Redzēt vairāk »

1920. gads

1920.

Jaunums!!: Tautas padome un 1920. gads · Redzēt vairāk »

31. oktobris

31.

Jaunums!!: Tautas padome un 31. oktobris · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Latvijas Tautas padome, Tautas Padome.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »