Ātrāk nekā pārlūku!
17 attiecības: Alfrēds Rozenbergs, Alus pučs, Ādolfs Hitlers, Berlīne, Dītrihs Ekarts, Kapitulācija, Laikraksts, Minhene, Nacionālisms, Nacionālsociālisms, Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija, Okupācija, Rūras apgabals, Trešais reihs, Vācija, Vācu valoda, 1918. gads.
Alfrēds Rozenbergs
Alfrēds Rozenbergs (—) bija viens no Nacionālsociālistiskās vācu strādnieku partijas galvenajiem ideologiem, partijas ārlietu daļas vadītājs (1933), vēlāk Vācijas Okupēto Austrumu apgabalu ministrs (1941—1945).
Jaunums!!: Völkischer Beobachter un Alfrēds Rozenbergs · Redzēt vairāk »
Alus pučs
Pučam veltīta pastmarka (1935) Alus pučs, arī Hitlera pučs vai Hitlera-Lūdendorfa pučs bija Bavārijas labējo spēku neveiksmīgs mēģinājums sagrābt varu Minhenē, kas norisinājās 1923.
Jaunums!!: Völkischer Beobachter un Alus pučs · Redzēt vairāk »
Ādolfs Hitlers
Ādolfs Hitlers (dzimis, miris) bija NSDAP līderis, no 1933.
Jaunums!!: Völkischer Beobachter un Ādolfs Hitlers · Redzēt vairāk »
Berlīne
Berlīne (izrunā) ir Vācijas galvaspilsēta, kā arī atsevišķa federālā zeme.
Jaunums!!: Völkischer Beobachter un Berlīne · Redzēt vairāk »
Dītrihs Ekarts
Dītrihs Ekarts (—) bija vācu žurnālists un dzejnieks.
Jaunums!!: Völkischer Beobachter un Dītrihs Ekarts · Redzēt vairāk »
Kapitulācija
Vācijas bezierunu kapitulācijas aktu Kapitulācija (no — 'vienošanās') ir kādas karojošās puses vai pušu pretošanās pārtraukšana visā karadarbības rajonā, noteiktā zonā, cietoksnī, uz jūras vai apdzīvotā vietā un padošanās naidniekam uz tā diktētu vai kopīgi izstrādātu noteikumu pamata.
Jaunums!!: Völkischer Beobachter un Kapitulācija · Redzēt vairāk »
Laikraksts
Tan impērijas valsts avīze (VII gs.) Pirmā avīze latviešu valodā - "Latviešu avīzes", - sāk iznākt 1822. g. Jelgavā Laikraksts jeb avīze (no — "paziņojums") ir periodisks izdevums, uz papīra (vai cita piemērota materiāla) drukāts jaunāko ziņu, notikumu un komentāru apkopojums ar vienu nosaukumu.
Jaunums!!: Völkischer Beobachter un Laikraksts · Redzēt vairāk »
Minhene
Minhene ir pilsēta Vācijas dienvidos, pie Izāras upes.
Jaunums!!: Völkischer Beobachter un Minhene · Redzēt vairāk »
Nacionālisms
Polijas-Lietuvas ūnijas kaujinieki 1621. gadā aizstāv savu karogu. 19. gadsimta glezna. Nacionālisms ir etniski konservatīva politiska ideoloģija, kas pirmajā vietā stāda nācijas identitātes jēdzienu.
Jaunums!!: Völkischer Beobachter un Nacionālisms · Redzēt vairāk »
Nacionālsociālisms
Nacionālsociālistiskās Vācijas (1933-1945) karogs Nacionālsociālisms, bieži saīsināts līdz nacisms, ir politiska kustība, kas radās 1919.
Jaunums!!: Völkischer Beobachter un Nacionālsociālisms · Redzēt vairāk »
Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija
Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija, NSDAP jeb nacistu partija, bija 1919.
Jaunums!!: Völkischer Beobachter un Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija · Redzēt vairāk »
Okupācija
Okupācija nozīmē citas valsts sagrābšanu ar bruņotu (vardarbīgu, militāru) spēku un savas pārvaldības ieviešana tajā.
Jaunums!!: Völkischer Beobachter un Okupācija · Redzēt vairāk »
Rūras apgabals
Rūras apgabala atrašanās vieta Vācijā Rūras apgabals ir urbanizēta teritorija Vācijā, Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē.
Jaunums!!: Völkischer Beobachter un Rūras apgabals · Redzēt vairāk »
Trešais reihs
Trešais reihs (— ‘Trešā impērija’ jeb ‘Trešā lielvalsts’) ir vēsturē plaši lietots Vācijas nosaukums laikā no 1933.
Jaunums!!: Völkischer Beobachter un Trešais reihs · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Völkischer Beobachter un Vācija · Redzēt vairāk »
Vācu valoda
Vācu valoda (Deutsch) ir rietumģermāņu valoda, viena no pasaulē izplatītākajām valodām.
Jaunums!!: Völkischer Beobachter un Vācu valoda · Redzēt vairāk »
1918. gads
1918.
Jaunums!!: Völkischer Beobachter un 1918. gads · Redzēt vairāk »
