Ātrāk nekā pārlūku!
66 attiecības: Ainažu jūrskola, Akadēmiskā vienība "Austrums", Aleksandrs Dauge, Andrejs Jurjāns, Andrejs Skuja, Ansis Līventāls, Apgaismības laikmets, Atis Kronvalds, Baltijas Vēstnesis, Bernhards Dīriķis, Dziesmiņas, latviešu valodai pārtulkotas, Dzimtbūšana, Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā, Eduards Pavasars, Eduards Veidenbaums, Eižens Zemmers, Ernests Dinsbergs, Ernests Ekšteins, Folklora, Fraternitas Academica Dorpatensis, Frīdrihs Grosvalds, Fricis Brīvzemnieks, Gustavs Braše, Himna, Ilga Apine, Indriķis Alunāns, Jānis Čakste, Jānis Frīdrihs Baumanis, Jānis Zakranovičs, Jēkabs Alksnis (ārsts), Jēkabs Zvaigznīte, Jelgavas Latviešu biedrība, Johans Gotfrīds Ageluts, Juris Alunāns, Juris Bārs, Juris Neikens, Kaspars Biezbārdis, Kārlis Kasparsons, Konstantīns Ūders, Krišjānis Barons, Krišjānis Kalniņš, Krišjānis Valdemārs, Kurzemes guberņa, Latviešu literārā biedrība, Latviešu valoda, Liborijs fon Bergmanis, Maskavas latviešu lasāmie vakari, Mājas Viesis, Māteru Juris, Nevis slinkojot un pūstot, ..., Pīpkalonija, Pēterburgas Avīzes, Pēteris Pīpkalējs, Rīgas Latviešu biedrība, Rīgas literāri praktiskā pilsoņu savienība, Rihards Tomsons, Sanktpēterburga, Sēta, Daba, Pasaule, Studentu korporācijas, Tartu Universitāte, Tautas atmodas kustība Latvijā, Tērbatas latviešu studentu rakstniecības vakari, Turaidas muzejrezervāts, Vācbaltieši, Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki, 19. gadsimts. Izvērst indekss (16 vairāk) »
Ainažu jūrskola
Ainažu jūrskola bija pirmā jaunā tipa (Valdemāra) jūrskola Latvijas teritorijā.
Jaunums!!: Jaunlatvieši un Ainažu jūrskola · Redzēt vairāk »
Akadēmiskā vienība "Austrums"
Akadēmiskā vienība "Austrums" ir latviešu akadēmiska mūža organizācija, kas vieno sabiedriskus studentus un augstskolu pabeigušos biedrus.
Jaunums!!: Jaunlatvieši un Akadēmiskā vienība "Austrums" · Redzēt vairāk »
Aleksandrs Dauge
Aleksandrs Dauge (1868—1937) bija latviešu pedagogs un publicists.
Jaunums!!: Jaunlatvieši un Aleksandrs Dauge · Redzēt vairāk »
Andrejs Jurjāns
Juris Jurjāni (1880. gads) Andrejs Jurjāns jeb Jurjānu Andrejs (dzimis, miris) bija latviešu klasiskās mūzikas pārstāvis, komponists un folklorists.
Jaunums!!: Jaunlatvieši un Andrejs Jurjāns · Redzēt vairāk »
Andrejs Skuja
Andrejs Skuja (1866-1950) bija latviešu ārsts internists, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes privātdocents.
Jaunums!!: Jaunlatvieši un Andrejs Skuja · Redzēt vairāk »
Ansis Līventāls
Ansis Līventāls (vecajā ortogrāfijā: Anss Lieventhal, 1803—1878) bija latviešu dzejnieks, grāmatu izplatītājs un tulkotājs no vācu valodas.
Jaunums!!: Jaunlatvieši un Ansis Līventāls · Redzēt vairāk »
Apgaismības laikmets
Racionālisma artefakts Apgaismība bija filozofiskās domas attīstības posms Eiropā, kas radās 18. gadsimtā un ievērojami ietekmēja tā laika izglītotās aprindas.
Jaunums!!: Jaunlatvieši un Apgaismības laikmets · Redzēt vairāk »
Atis Kronvalds
Atis Kronvalds, biežāk pazīstams kā Kronvaldu Atis ( —), bija latviešu publicists, valodnieks, pedagogs.
Jaunums!!: Jaunlatvieši un Atis Kronvalds · Redzēt vairāk »
Baltijas Vēstnesis
Baltijas Vēstnesis (vecajā ortogrāfijā: Baltijas Wehstnesis) bija politisks, sabiedrisks un literārs Baltijas provinču, vēlāk Latvijas dienas laikraksts latviešu valodā.
Jaunums!!: Jaunlatvieši un Baltijas Vēstnesis · Redzēt vairāk »
Bernhards Dīriķis
Bernhards Dīriķis (dzimis, miris) bija latviešu žurnālists, sabiedrisks darbinieks, jaunlatviešu kustības dalībnieks.
Jaunums!!: Jaunlatvieši un Bernhards Dīriķis · Redzēt vairāk »
Dziesmiņas, latviešu valodai pārtulkotas
Latvijas Nacionālās bibliotēkas izstādē „Grāmata Latvijā”. „Dziesmiņas, latviešu valodai pārtulkotas” (vecajā ortogrāfijā: Dseesminas Latweeschu wallodai pahrtulkotas) ir Jura Alunāna pirmais dzejoļu krājums, kas iznāca 1856.
Jaunums!!: Jaunlatvieši un Dziesmiņas, latviešu valodai pārtulkotas · Redzēt vairāk »
Dzimtbūšana
Dzimtbūšana bija feodāla un pēcfeodāla sociāla iekārta, kurā zemnieki bija piesaistīti apstrādājamai zemei kā savai darba vietai un bija atkarīgi no zemes īpašnieka.
Jaunums!!: Jaunlatvieši un Dzimtbūšana · Redzēt vairāk »
Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā
Vidzemes zemnieku nolikuma pirmā lapa (1819). Dzimtbūšanas atcelšana jeb zemnieku brīvlaišana Latvijas teritorijā notika 19.
Jaunums!!: Jaunlatvieši un Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā · Redzēt vairāk »
Eduards Pavasars
Eduards Pavasars (1861—1931) bija latviešu luterāņu mācītājs Valmierā.
Jaunums!!: Jaunlatvieši un Eduards Pavasars · Redzēt vairāk »
Eduards Veidenbaums
Eduards Veidenbaums (dzimis, miris) bija latviešu dzejnieks un tulkotājs.
Jaunums!!: Jaunlatvieši un Eduards Veidenbaums · Redzēt vairāk »
Eižens Zemmers
Eižens Nikolajs Zemmers (1843—1906) bija latviešu veterinārārsts, mikrobiologs, epizootologs.
Jaunums!!: Jaunlatvieši un Eižens Zemmers · Redzēt vairāk »
Ernests Dinsbergs
Ernests Dinsbergs, arī Ernests Dinsberģis (vecajā ortogrāfijā: Dünsberga Ernsts, dzimis, miris) bija latviešu skolotājs, dzejnieks un publicists, apmēram 100 dažāda satura grāmatu autors, sastādītājs un tulkotājs, aptverot visas rakstniecības un dažas zinātnes nozares (etnogrāfiju, vēsturi, ģeogrāfiju, poētiku).
Jaunums!!: Jaunlatvieši un Ernests Dinsbergs · Redzēt vairāk »
Ernests Ekšteins
Ernests Ekšteins (1872-1941) bija latviešu ārsts, laikrakstu izdevējs un teātra darbinieks.
Jaunums!!: Jaunlatvieši un Ernests Ekšteins · Redzēt vairāk »
Folklora
Vasņecova glezna). Folklora (no folk — 'tauta' un lore — 'zināšanas') jeb garamantas, līdz ir vispārpazīstama tradīcija — kādas etnokulturālas jaunrades pamatveids, kas tiek atpazīta kā šīs etnokulturālās pasaules uztveres atspoguļojums tādā līmenī, kas izteic tās sociālo un kultūras identitāti; tās formas un satura vērtības tiek pārmantotas mutvārdos, imitācijā vai kādā citā veidā.
Jaunums!!: Jaunlatvieši un Folklora · Redzēt vairāk »
Fraternitas Academica Dorpatensis
Studentu korporācijas ''Fraternitas Academica Dorpatensis'' karogs. Fraternitas Academica Dorpatensis bija Tērbatas Universitātes studentu korporācija, kas dibināta 1857.
Jaunums!!: Jaunlatvieši un Fraternitas Academica Dorpatensis · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Grosvalds
J. Čakste (1906). Frīdrihs Grosvalds (1850. gada 13. decembris - 1924. gads) bija latviešu advokāts, politiķis un diplomāts.
Jaunums!!: Jaunlatvieši un Frīdrihs Grosvalds · Redzēt vairāk »
Fricis Brīvzemnieks
Fricis Brīvzemnieks (dzimis Fricis Treilands (vecajā ortogrāfijā: Fr. Brihwsemneeks-Treuland), miris) bija latviešu folklorists, jaunlatvietis, publicists, dzejnieks, tulkotājs, kurš daudz darījis folkloras materiālu vākšanā un publicēšanā.
Jaunums!!: Jaunlatvieši un Fricis Brīvzemnieks · Redzēt vairāk »
Gustavs Braše
Gustavs Vilhelms Zigmunds Braše (dzimis, miris), arī Braže, bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs, teologs, valodnieks, literāts, grāmatu izplatītājs.
Jaunums!!: Jaunlatvieši un Gustavs Braše · Redzēt vairāk »
Himna
Himna ir svinīga dziesma, mākslas darbs, kas ar īpašiem izteiksmes līdzekļiem pauž slavinājumu, pacilātību.
Jaunums!!: Jaunlatvieši un Himna · Redzēt vairāk »
Ilga Apine
Ilga Apine (dzimusi Ilga Rutmane, mirusi) bija latviešu vēsturniece, habilitētā vēstures doktore (1992), LU Vēstures un Filozofijas fakultātes profesore, LZA korespondētājlocekle.
Jaunums!!: Jaunlatvieši un Ilga Apine · Redzēt vairāk »
Indriķis Alunāns
Indriķis Alunāns, īstajā vārdā Heinrihs Remperts Hanss Alunāns (vecajā ortogrāfijā H. Allunan; dzimis Jaunkalsnavā, miris Jelgavā), bija "Pēterburgas Avīžu" žurnālists, viens no jaunlatviešu kustības dalībniekiem.
Jaunums!!: Jaunlatvieši un Indriķis Alunāns · Redzēt vairāk »
Jānis Čakste
Jānis Kristaps Čakste (dzimis, miris) bija pirmais Latvijas Valsts prezidents.
Jaunums!!: Jaunlatvieši un Jānis Čakste · Redzēt vairāk »
Jānis Frīdrihs Baumanis
Jānis Frīdrihs Baumanis (dzimis, miris) bija latviešu arhitekts, Vidzemes guberņas arhitekts (1870—1880).
Jaunums!!: Jaunlatvieši un Jānis Frīdrihs Baumanis · Redzēt vairāk »
Jānis Zakranovičs
Jānis Vilhelms Zakranovičs (dzimis, miris) bija latviešu luterāņu mācītājs, sprediķu autors, Latviešu literārās biedrības vadītājs no 1895.
Jaunums!!: Jaunlatvieši un Jānis Zakranovičs · Redzēt vairāk »
Jēkabs Alksnis (ārsts)
Jēkabs Alksnis (1870—1957) bija latviešu ķirurgs, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors (1924—1944), Rīgas pilsētas 2. slimnīcas direktors (1930—1931), aktīvs sabiedrisks darbinieks.
Jaunums!!: Jaunlatvieši un Jēkabs Alksnis (ārsts) · Redzēt vairāk »
Jēkabs Zvaigznīte
Jēkabs Zvaigznīte, īstajā vārdā Jēkabs Šterns (1833—1867), bija latviešu skolotājs, folklorists, "Pēterburgas Avīžu" žurnālists, viens no jaunlatviešu kustības dalībniekiem.
Jaunums!!: Jaunlatvieši un Jēkabs Zvaigznīte · Redzēt vairāk »
Jelgavas Latviešu biedrība
Katoļu ielā 11. Jelgavas Latviešu biedrība (JLB) jeb Jelgavas latviešu sadraudzības biedrība ir 1880.
Jaunums!!: Jaunlatvieši un Jelgavas Latviešu biedrība · Redzēt vairāk »
Johans Gotfrīds Ageluts
Johans Gotfrīds Ageluts (dzimis, miris) bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs, latviešu garīgo dziesmu autors un apkopotājs ar pseidonīmu "13".
Jaunums!!: Jaunlatvieši un Johans Gotfrīds Ageluts · Redzēt vairāk »
Juris Alunāns
Juris Alunāns, īstajā vārdā Gustavs Georgs Frīdrihs Alunāns (vecajā ortogrāfijā Juris Allunan; dzimis Jaunkalsnavā, miris Jostenes pagastā) bija latviešu dzejnieks, publicists, valodnieks.
Jaunums!!: Jaunlatvieši un Juris Alunāns · Redzēt vairāk »
Juris Bārs
Juris Bārs, arī Georgs Heinrihs Bārs (dzimis, miris pēc vecā stila jeb 31. decembrī pēc jaunā stila), bija ārsts un dzejnieks, pirmais latviešu valodnieks.
Jaunums!!: Jaunlatvieši un Juris Bārs · Redzēt vairāk »
Juris Neikens
Juris Neikens (Jurre Netken; 1826-1868) bija latviešu rakstnieks, skolotājs un luterāņu mācītājs.
Jaunums!!: Jaunlatvieši un Juris Neikens · Redzēt vairāk »
Kaspars Biezbārdis
Kaspars Ernests Biezbārdis (vecajā ortogrāfijā: Kaspars Beesbardis, 1806—1886) bija latviešu skolotājs Vīlandē (1833—1853) un Rīgā (1866—1881) un viens no pirmajiem jaunlatviešu kustības darbiniekiem, kas dedzīgi iestājās pret vācbaltiešu centieniem pārvācot latviešus.
Jaunums!!: Jaunlatvieši un Kaspars Biezbārdis · Redzēt vairāk »
Kārlis Kasparsons
Kārlis Kasparsons (1865—1962) bija latviešu sabiedriskais darbinieks, publicists, ārsts un filologs.
Jaunums!!: Jaunlatvieši un Kārlis Kasparsons · Redzēt vairāk »
Konstantīns Ūders
Konstantīns Ūders (Ūdris) (dzimis, miris) bija latviešu luterāņu mācītājs.
Jaunums!!: Jaunlatvieši un Konstantīns Ūders · Redzēt vairāk »
Krišjānis Barons
Krišjānis Barons (dzimis Struteles muižā, miris Rīgā), pazīstams arī kā Dainu tēvs, bija latviešu folklorists, rakstnieks un publicists.
Jaunums!!: Jaunlatvieši un Krišjānis Barons · Redzēt vairāk »
Krišjānis Kalniņš
Krišjānis Kalniņš (1847—1885) bija latviešu jurists un sabiedriskais darbinieks.
Jaunums!!: Jaunlatvieši un Krišjānis Kalniņš · Redzēt vairāk »
Krišjānis Valdemārs
Krišjānis Valdemārs (dzimis Ārlavas pagastā (tagad Valdgales pagasts), miris Maskavā) bija latviešu ekonomists, publicists un politiķis, viens no jaunlatviešu kustības aizsācējiem, Ainažu jūrskolas dibinātājs, kā arī pirmās latviešu bibliotēkas dibinātājs.
Jaunums!!: Jaunlatvieši un Krišjānis Valdemārs · Redzēt vairāk »
Kurzemes guberņa
Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas Impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.
Jaunums!!: Jaunlatvieši un Kurzemes guberņa · Redzēt vairāk »
Latviešu literārā biedrība
Latviešu literārās biedrības "Magazīna" (''Magazin, herausgegeben von der Lettisch-Literärischen Gesellschaft'', ap 1836). Latviešu literārā biedrība, arī Latviešu draugu biedrība, sākotnēji bija vācbaltiešu mācītāju 1824.
Jaunums!!: Jaunlatvieši un Latviešu literārā biedrība · Redzēt vairāk »
Latviešu valoda
Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Jaunums!!: Jaunlatvieši un Latviešu valoda · Redzēt vairāk »
Liborijs fon Bergmanis
Liborija Bergmaņa siluets jaunībā ar paskaidrojumu (no Broces kolekcijas). Liborijs fon Bergmanis (—) bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs, vēsturnieks, rakstnieks, masons.
Jaunums!!: Jaunlatvieši un Liborijs fon Bergmanis · Redzēt vairāk »
Maskavas latviešu lasāmie vakari
Maskavas latviešu lasāmie vakari bija sanāksmes, kurās Krišjāņa Valdemāra ierosināti, Friča Brīvzemnieka vadībā Maskavas latviešu inteliģence 19.
Jaunums!!: Jaunlatvieši un Maskavas latviešu lasāmie vakari · Redzēt vairāk »
Mājas Viesis
„Mājas Viesis” (1856—1910, vecajā ortogrāfijā: Mahjas Weesis) bija populārs latviešu laikraksts, kas iepretī jau agrāk izdotajām "Latviešu Avīzēm" pauda pārliecību, ka tikai latvieši paši, nevis vācbaltiešu mācītāji, spēj veidot pilnvērtīgu savas tautas kultūru.
Jaunums!!: Jaunlatvieši un Mājas Viesis · Redzēt vairāk »
Māteru Juris
Māteru Juris jeb Juris Māters (1845—1885) bija latviešu rakstnieks un žurnālists.
Jaunums!!: Jaunlatvieši un Māteru Juris · Redzēt vairāk »
Nevis slinkojot un pūstot
Indriķa Alunāna izdevniecībā iespiests plakāts ar Jura Alunāna dzejoli „Nevis slinkojot un pūstot” (mākslinieks H. Šics, 1873) Nevis slinkojot un pūstot ir Jurjānu Andreja patriotiska vīru kora dziesma ar Jura Alunāna vārdiem, kas atskaņota 1910.
Jaunums!!: Jaunlatvieši un Nevis slinkojot un pūstot · Redzēt vairāk »
Pīpkalonija
Konstantīns Ūdris, Augusts Krumbergs. Pīpkalonija bija iesauka Tērbatas latviešu studentu literāri zinātniskai biedrībai, kas darbojās no 1888.
Jaunums!!: Jaunlatvieši un Pīpkalonija · Redzēt vairāk »
Pēterburgas Avīzes
"Pēterburgas Avīzes" (vecajā ortogrāfijā: Peterburgas awises) bija galvenais jaunlatviešu preses izdevums, kas iznāca Pēterburgā no līdz 1865.
Jaunums!!: Jaunlatvieši un Pēterburgas Avīzes · Redzēt vairāk »
Pēteris Pīpkalējs
Pēteris Pīpkalējs (1866—1913) bija latviešu luterāņu mācītājs.
Jaunums!!: Jaunlatvieši un Pēteris Pīpkalējs · Redzēt vairāk »
Rīgas Latviešu biedrība
Rīgas Latviešu biedrības karogs (reverss) Latviešu biedrības nams Rīgas Latviešu biedrība (RLB) ir viena no vecākajām latviešu sabiedriskajām organizācijām, kas dibināta 1868.
Jaunums!!: Jaunlatvieši un Rīgas Latviešu biedrība · Redzēt vairāk »
Rīgas literāri praktiskā pilsoņu savienība
Grindeļa rediģēto ''Rigaische Stadtblätter'' 1819. gada izdevums. Rīgas literāri praktiskā pilsoņu savienība (RLPPS) bija sabiedriska organizācija Apgaismības laikmeta ideju izplatīšanai Vidzemes guberņā, ko 1802.
Jaunums!!: Jaunlatvieši un Rīgas literāri praktiskā pilsoņu savienība · Redzēt vairāk »
Rihards Tomsons
Rihards Kārlis Tomsons (1834—1893) bija latviešu uzņēmējs, žurnālists un sabiedriskais darbinieks.
Jaunums!!: Jaunlatvieši un Rihards Tomsons · Redzēt vairāk »
Sanktpēterburga
Sanktpēterburga ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī.
Jaunums!!: Jaunlatvieši un Sanktpēterburga · Redzēt vairāk »
Sēta, Daba, Pasaule
"Sēta, daba un pasaule" otrā grāmata "Statistika no Krievu zemes" (1860). Sēta, Daba, Pasaule (Sehta, dabba un pasaule) bija literārs izdevums, ko sākotnēji izdeva Tērbatas Universitātes latviešu studenti, kas pulcējās ap Tērbatas latviešu studentu rakstniecības vakaru apmeklētāju kopu.
Jaunums!!: Jaunlatvieši un Sēta, Daba, Pasaule · Redzēt vairāk »
Studentu korporācijas
Studentu korporācijas ir akadēmiskas vīriešu mūža organizācijas, kas vieno studentus un augstskolu pabeigušos biedrus.
Jaunums!!: Jaunlatvieši un Studentu korporācijas · Redzēt vairāk »
Tartu Universitāte
Tartu Universitāte 2021 Tartu Universitāte (agrāk latviski: Tērbatas Universitāte, Jurjevas Universitāte) ir Igaunijas lielākā un prestižākā universitāte un viena no vecākajām universitātēm Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Jaunlatvieši un Tartu Universitāte · Redzēt vairāk »
Tautas atmodas kustība Latvijā
Par Tautas atmodas kustība Latvijā jeb latviešu tautas atmodu dēvē trīs atšķirīgas, bet ideoloģiski radniecīgas latviešu nacionālās kustības.
Jaunums!!: Jaunlatvieši un Tautas atmodas kustība Latvijā · Redzēt vairāk »
Tērbatas latviešu studentu rakstniecības vakari
Tērbatas latviešu studentu rakstniecības vakari (T.L.R.V.) bija neoficiāli Tērbatas latviešu studentu jeb "draugu" saieti kopš 1870.
Jaunums!!: Jaunlatvieši un Tērbatas latviešu studentu rakstniecības vakari · Redzēt vairāk »
Turaidas muzejrezervāts
Turaidas muzejrezervāts atrodas Turaidas ielā 10, Siguldā, Latvijā.
Jaunums!!: Jaunlatvieši un Turaidas muzejrezervāts · Redzēt vairāk »
Vācbaltieši
Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).
Jaunums!!: Jaunlatvieši un Vācbaltieši · Redzēt vairāk »
Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki
Lielajā estrādē Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki ir tradicionāls kultūras notikums Latvijā.
Jaunums!!: Jaunlatvieši un Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki · Redzēt vairāk »
19. gadsimts
19.
Jaunums!!: Jaunlatvieši un 19. gadsimts · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Jaunlatviešu kustība, Tautībnieki.
