Ātrāk nekā pārlūku!
222 attiecības: Aļģes, Acīte (ezers), Aiviekste, Aizsprosts, Alnis, Amerikas ūdele, Apodziņš, Apses, Atašiene, Atašienes pagasts, Atkritumi, Augājs, Augi, Augstais purvs, Aukas ezers, Austrumlatvijas zemiene, Autoceļš A12 (Latvija), Autoceļš P62, Ļaudona, Čurkstes, Ārumu dzimta, Baltais stārķis, Baltā cielava, Baltijas valstis, Baltirbe, Baltmugurdzenis, Baltpieres zoss, Baltvēderis, Barkavas pagasts, Bērzi, Bebri, Bezdelīgas, Bikšainais apogs, Biotops, Brūnā čakste, Brūnspārnu ķauķis, Bridējputni, Ceļš, Ceru ķauķis, Dabas aizsardzības pārvalde, Dabas rezervāts, Dadzīši, Daudzlapu andromeda, Daugava, Dārza ķauķis, Dižknābis, Divspārņi, Dzīvnieki, Dzērve, Dzērveņu apakšģints, ..., Dzērves, Dzeguze, Dzeltenais tārtiņš, Dzeltenā cielava, Dzeltenā stērste, Dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne II, Dzelzceļš, Egles, Eiduku purvs, Eirāzijas bebrs, Eiropa, Eiropas autoceļš E22, Ekosistēma, Ezers, Fauna, Flora, Gaišais ķauķis, Gaigalas, Gārgales, Grāvis, Grīšļu dzimta, Grieze, Gugatnis, Hlorofils, Islienas ezers, Izkārnījumi, Jēkabpils, Jēkabpils novads, Jēkabpils rajons, Jenotsuņi, Kaņepīši, Kajaks, Kanāls, Kūdra, Kļavas, Klinšu ērglis, Koku čipste, Krīklis, Krūms, Krustakrogs, Krustkalnu dabas rezervāts, Kuitala, Kukaiņi, Lakstīgala, Lapas, Lapsas, Lapu sūnas, Latvija, Latvijas Zinātņu akadēmija, Lauku cīrulis, Lauku lija, Lauku zvirbulis, Lācene, Lielais Murmasts, Lielā čakste, Lielā tilbīte, Liepas, Lietuvainis, Ligzda, Lisiņš, Lubāns, Madonas novads, Madonas rajons, Makšķerēšana, Makstainā spilve, Mazais ērglis, Mazais gulbis, Mazais svilpis, Mazā gaura, Mājas strazds, Mājas zvirbulis, Mērkaziņa, Mērkaziņas, Mētriena, Meža cūka, Meža pūce, Meža pīle, Mežastrazdi, Mežirbe, Medības, Mednis, Meirānu kanāls, Meliorācija, Mellenes, Melnais stārķis, Melnā dzilna, Melnā puskuitala, Melngalvas ķauķis, Melnkakla gārgale, Mindaugas ezers, Minerālvielas, Mitrājs, Murmastienes pagasts, Mutagēns, Nereta (upe), Niedru lija, Niedru stērste, Oši, Odze (nozīmju atdalīšana), Ola, Organiskās vielas, Orhideju dzimta, Ozoli, Ozolsala (Aiviekstes pagasts), Paceplītis, Parastā apse, Pazemes ūdeņi, Pļava, Pļavas čipste, Pļavu tilbīte, Pelēkā dzilna, Piesārņojums, Priedes, Pundurbērzs, Purva ķauķis, Purva bērzs, Purva pūce, Purva piekūns, Purva tilbīte, Purva vaivariņš, Purvs, Pussala, Putni, Putniem nozīmīgā vieta, Rāmsaras konvencija, Rēzekne, Rožu dzimta, Rubeņi, Rubenis, Saimniecība, Sala, Sarkanrīklīte, Sējas zoss, Segsēkļi, Sfagni, Siksala, Siksalas ezers, Sila cīrulis, Skujkoku klase, Spilves, Staipekņi, Stirniene, Sudrabkaija, Svirlītis, Tauriņi, Tūrisms, Teiču purvs, Teicija, Tilbītes, Toksiskums, Tolkajas ezers, Trīspirkstu dzenis, Upe, Upes zīriņš, Urālpūce, Vaboles, Vaboles ezeri, Vakarlēpis, Varakļānu novads, Vīpe, Vītītis, Vērtēzis, Vecticība, Vidējais dzenis, Viensēta, Zīdītāji, Zemais purvs, Ziemeļu gulbis, Zirnekļi, Zivis, Zivjērglis, Zoss. Izvērst indekss (172 vairāk) »
Aļģes
Havaju salām Brūnaļģe ''Laminaria digitata'' Aļģes (Algae) ir neviendabīga grupa, kurā iekļautie organismi ir veidojušies dažādā laikā, no dažādiem priekštečiem un tikai konverģentās evolūcijas gaitā ieguvuši vienojošas pazīmes.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Aļģes · Redzēt vairāk »
Acīte (ezers)
Acīte (arī Aciņa, Mazais Murmasts) ir purva ezers Varakļānu novada Murmastienes pagasta rietumu daļā, Teiču purva ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Acīte (ezers) · Redzēt vairāk »
Aiviekste
Aiviekste ir upe Latvijā, pēc baseina lielākā Daugavas pieteka.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Aiviekste · Redzēt vairāk »
Aizsprosts
Elatasaras aizsprosts Spānijā. Aizsprosta augstums ir 134 metri Aizsprosts ir masīva hidrotehniska celtne plūstošas ūdens straumes vai upes aizkavēšanai un tā līmeņa paaugstināšanai.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Aizsprosts · Redzēt vairāk »
Alnis
Alnis (Alces alces) ir liela auguma dzīvnieks, kas pieder pārnadžu kārtas (Ruminantia) briežu dzimtai (Cervidae).
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Alnis · Redzēt vairāk »
Amerikas ūdele
Amerikas ūdele, arī nercs (Neovison vison) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, un tā ir vienīgā mūsdienās dzīvojošā suga ūdeļu ģintī (Neovison).
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Amerikas ūdele · Redzēt vairāk »
Apodziņš
Apodziņš (Glaucidium passerinum) ir maza auguma pūču dzimtas (Strigidae) plēsīgais putns.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Apodziņš · Redzēt vairāk »
Apses
Apses (Populus) ir vītolu dzimtas ģints.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Apses · Redzēt vairāk »
Atašiene
Atašiene ir apdzīvota vieta Jēkabpils novada Atašienes pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Atašiene · Redzēt vairāk »
Atašienes pagasts
Atašienes pagasts ir viena no Jēkabpils novada administratīvajām teritorijām tā austrumos, dienvidos no Teiču purva.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Atašienes pagasts · Redzēt vairāk »
Atkritumi
atkritumu tvertnē Atkritumi ir jebkurš priekšmets vai viela, no kuras tās īpašnieks atbrīvojas, ir nolēmis vai spiests atbrīvoties.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Atkritumi · Redzēt vairāk »
Augājs
Augājs jeb veģetācija (no vegetare — 'augt') vispārīgā izpratnē apzīmē augu valsti, kas klāj zemes virskārtu kādā reģionā.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Augājs · Redzēt vairāk »
Augi
Augu evolūcijas galvenie posmi Augi, augu valsts (Plantae) ir viena no dzīvo organismu valstīm.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Augi · Redzēt vairāk »
Augstais purvs
Purva sfagnu veģetācija, Šumava Augstais purvs jeb sūnu purvs jeb oligotrofais purvs ir viens no purvu veidiem.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Augstais purvs · Redzēt vairāk »
Aukas ezers
Aukas ezers (arī Auku ezers) ir beznoteces purva ezers Varakļānu novada Murmastienes pagasta rietumu daļā, Teiču purva ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Aukas ezers · Redzēt vairāk »
Austrumlatvijas zemiene
Austrumlatvijas zemiene ir dabas apgabals Latvijas austrumos.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Austrumlatvijas zemiene · Redzēt vairāk »
Autoceļš A12 (Latvija)
| | A12 autoceļš Jēkabpils—Rēzekne—Ludza—Krievijas robeža (Terehova) ir augstākās kategorijas Latvijas autoceļš, kas savieno Jēkabpili (autoceļu A6) ar Rēzekni un Ludzu un aiz Latvijas-Krievijas robežas ar Krievijas federālo autoceļu M9.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Autoceļš A12 (Latvija) · Redzēt vairāk »
Autoceļš P62
| | P62 autoceļš Krāslava—Preiļi—Madona (Madonas apvedceļš) ir reģionālais Latvijas autoceļš, kas savieno Krāslavu caur Preiļiem ar Madonu.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Autoceļš P62 · Redzēt vairāk »
Ļaudona
Ļaudonas ģerbonis Ļaudona (līdz 1926. gadam Liograde) ir apdzīvota vieta Madonas novada Ļaudonas pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Ļaudona · Redzēt vairāk »
Čurkstes
Čurkstes, čurkstu ģints (Delichon) ir viena no bezdelīgu dzimtas (Hirundinidae) ģintīm.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Čurkstes · Redzēt vairāk »
Ārumu dzimta
Ārumu dzimta (dažreiz tiek latviskota kā kallu dzimta) ir daudzgadīgu lakstaugu dzimta cirveņu rindā, kurā ir 140 ģintis un aptuveni 4075 zināmas sugas.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Ārumu dzimta · Redzēt vairāk »
Baltais stārķis
Baltais stārķis jeb vienkārši stārķis, arī svētelis (Ciconia ciconia) ir liela auguma stārķu dzimtas (Ciconiidae) putns.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Baltais stārķis · Redzēt vairāk »
Baltā cielava
Baltā cielava (Motacilla alba) ir Latvijā bieži sastopams neliela izmēra zvirbuļveidīgo kārtas cielavu dzimtas putns.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Baltā cielava · Redzēt vairāk »
Baltijas valstis
Baltu cilšu aptuveni apdzīvotās teritorijas ap 13. gadsimta sākumu Baltijas valstis (arī Baltija) ir trīs Eiropas Savienības valstis Baltijas jūras austrumu piekrastē — Latvija, Lietuva un Igaunija.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Baltijas valstis · Redzēt vairāk »
Baltirbe
Baltirbe jeb teteris (Lagopus lagopus) ir vidēji liels vistveidīgais (Galliformes) putns, kas pieder baltirbju ģintij (Lagopus).
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Baltirbe · Redzēt vairāk »
Baltmugurdzenis
Baltmugurdzenis (Dendrocopos leucotos) ir dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Baltmugurdzenis · Redzēt vairāk »
Baltpieres zoss
Baltpieres zoss (Anser albifrons) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) putnu suga.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Baltpieres zoss · Redzēt vairāk »
Baltvēderis
Baltvēderis jeb Eirāzijas baltvēderis, arī švūkšķis (Anas penelope) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder meža pīļu ģintij (Anas).
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Baltvēderis · Redzēt vairāk »
Barkavas pagasts
Barkavas pagasts ir viena no Madonas novada administratīvajām teritorijām tā dienvidaustrumos.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Barkavas pagasts · Redzēt vairāk »
Bērzi
Bērzi (Betula) ir bērzu dzimtas lapu koku, krūmu vai puskrūmu ģints.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Bērzi · Redzēt vairāk »
Bebri
Bebri, bebru ģints (Castor) ir vienīgā bebru dzimtas (Castoridae) daļēji ūdenī dzīvojošu grauzēju ģints, kas apvieno divas mūsdienās dzīvojošas bebru sugas un vienu izmirušu aizvēsturisko sugu.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Bebri · Redzēt vairāk »
Bezdelīgas
Bezdelīgas, bezdelīgu ģints (Hirundo) ir viena no bezdelīgu dzimtas (Hirundinidae) ģintīm.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Bezdelīgas · Redzēt vairāk »
Bikšainais apogs
thumb Bikšainais apogs (Aegolius funereus) ir pūču dzimtas (Strigidae) plēsīgo putnu suga, kas izplatīta ziemeļu puslodes mērenajā joslā (Eiropā, Āzijā un Ziemeļamerikā).
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Bikšainais apogs · Redzēt vairāk »
Biotops
lietus mežu biotops Biotops ((bios) — 'dzīve' un (topos) — 'vieta') jeb dzīvotne ir samērā viendabīga sauszemes vai ūdens teritorija, kuras pazīmes nosaka dabīgi vai daļēji dabīgi ģeogrāfiskie, biotiskie un abiotiskie faktori un kas piemērota konkrētas sugas eksistencei.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Biotops · Redzēt vairāk »
Brūnā čakste
Brūnā čakste jeb sētas čakste (Lanius collurio) ir čakstu dzimtas (Laniidae) zvirbuļveidīgais putns, kas pieder čakstu ģintij (Lanius).
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Brūnā čakste · Redzēt vairāk »
Brūnspārnu ķauķis
Brūnspārnu ķauķis (Sylvia communis) ir maza auguma ķauķu dzimtas (Sylviidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā, Āzijā un Ziemeļāfrikā, ziemo Āfrikā uz dienvidiem aiz Sahāras.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Brūnspārnu ķauķis · Redzēt vairāk »
Bridējputni
Bridējputni (Charadrii) ir viena no tārtiņveidīgo putnu (Charadriiformes) apakškārtām, kas mūsdienās, balstoties uz ģenētiskajiem pētījumiem, ir sadalījusies vairākās apakškārtās: bridējputni (Charadrii), krasta bridējputni (Chionidi), neparastie bridējputni (Thinocori) un slokveidīgie bridējputni (Scolopaci).
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Bridējputni · Redzēt vairāk »
Ceļš
Kalnu ceļš Alpos, Šveicē Ceļš ir speciāli izveidota zemes josla, kas atvieglo sauszemes transportlīdzekļu, kā arī gājēju kustību.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Ceļš · Redzēt vairāk »
Ceru ķauķis
thumb Ceru ķauķis (Acrocephalus schoenobaenus) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Ceru ķauķis · Redzēt vairāk »
Dabas aizsardzības pārvalde
Dabas aizsardzības pārvalde (saīsināti DAP) ir Latvijas Republikas iestāde, kas nodarbojas ar dabas aizsardzības politikas realizēšanu, veicot Latvijas īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (ĪADT) apsaimniekošanu un pārvaldīšanu.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Dabas aizsardzības pārvalde · Redzēt vairāk »
Dabas rezervāts
Teiču dabas rezervātā Dabas rezervāts ir cilvēka darbības neskarta vai maz pārveidota teritorija, kurā nodrošināta dabisko norišu netraucēta attīstība, lai aizsargātu un izpētītu retas vai tipiskas ekosistēmas.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Dabas rezervāts · Redzēt vairāk »
Dadzīši
Dadzīši, dadzīšu ģints (Carduelis) ir žubīšu dzimtas (Fringillidae) ģints, kas pieder dadzīšu apakšdzimtai (Carduelinae).
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Dadzīši · Redzēt vairāk »
Daudzlapu andromeda
Daudzlapu andromeda vai Polijlapu andromēda (Andromeda polifolia L.) ir mūžzaļš 10—40 cm augsts pundurkrūms.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Daudzlapu andromeda · Redzēt vairāk »
Daugava
Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina, bet augšpus Latvijas teritorijas - Rietumu Dvina (baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Daugava · Redzēt vairāk »
Dārza ķauķis
Dārza ķauķis (Sylvia borin) ir maza auguma ķauķu dzimtas (Sylviidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā un Āzijā, ziemo Āfrikā uz dienvidiem aiz Sahāras.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Dārza ķauķis · Redzēt vairāk »
Dižknābis
Dižknābis jeb svirpis (Coccothraustes coccothraustes) ir žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas ir vienīgā suga dižknābju ģintī (Coccothraustes).
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Dižknābis · Redzēt vairāk »
Divspārņi
Divspārņi (Diptera) ir kukaiņu kārta, kas pieder pie spārneņu apakšklases (Pterygota).
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Divspārņi · Redzēt vairāk »
Dzīvnieki
Dzīvnieki (Animalia, Metazoa) ir liela daudzšūnu organismu grupa, kas spēj kustēties un reaģēt uz apkārtējo vidi, barojas, pārtiekot no citiem organismiem.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Dzīvnieki · Redzēt vairāk »
Dzērve
Pelēkā dzērve jeb vienkārši dzērve (Grus grus) ir liels dzērvju dzimtas (Gruidae) putns.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Dzērve · Redzēt vairāk »
Dzērveņu apakšģints
Dzērveņu apakšģints (Oxycoccus) ir daudzgadīgi mūžzaļi ēriku dzimtas augi, kas veido zemus (Latvijas savvaļas sugām augstums nepārsniedz 10 cm), ložņājošus krūmājus — dzērvenājus ar tumši sarkanām ogām.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Dzērveņu apakšģints · Redzēt vairāk »
Dzērves
Dzērves (Grus) ir dzērvju dzimtas (Gruidae) ģints, kas apvieno 8 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Dzērves · Redzēt vairāk »
Dzeguze
Parastā dzeguze jeb vienkārši dzeguze (Cuculus canorus) ir vidēji liels dzegužu dzimtas (Cuculidae) putns.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Dzeguze · Redzēt vairāk »
Dzeltenais tārtiņš
Dzeltenais tārtiņš (Pluvialis apricaria) ir vidēja auguma tārtiņu dzimtas (Charadriidae) bridējputns.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Dzeltenais tārtiņš · Redzēt vairāk »
Dzeltenā cielava
Dzeltenā cielava (Motacilla flava) ir cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputnu suga, kurai ir 10 pasugas.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Dzeltenā cielava · Redzēt vairāk »
Dzeltenā stērste
Dzeltenā stērste (Emberiza citrinella) ir stērstu dzimtas (Emberizidae) Latvijā ligzdojoša putnu suga.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Dzeltenā stērste · Redzēt vairāk »
Dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne II
Dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne Krustpilī Dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne II ir dzelzceļa līnija Latvijā, kas savieno Jēkabpils pilsētu ar Rēzeknes pilsētu.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne II · Redzēt vairāk »
Dzelzceļš
Ventspils stacijas sliežu ceļu izvērsums Pieostas parka virzienā Daugavpils Šķirošanas parks Dzelzceļš ir infrastrukūra, kas vajadzīga, lai nodrošinātu dzelzceļu transportu, tas ir, dzelzceļa sliežu ceļi, signalizācijas ierīces, dzelceļa stacijas un tamlīdzīgi.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Dzelzceļš · Redzēt vairāk »
Egles
Egles (Picea) ir priežu dzimtas ģints, kurā apvienotas 35 skuju koku sugas.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Egles · Redzēt vairāk »
Eiduku purvs
Eiduku purvs ir augstais purvs, kas atrodas Jēkabpils novada Atašienes pagastā.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Eiduku purvs · Redzēt vairāk »
Eirāzijas bebrs
Eirāzijas bebrs jeb vienkārši bebrs (Castor fiber) ir bebru dzimtas (Castoridae) grauzējs, kas kādreiz bija parasta un izplatīta suga plašā areālā Eirāzijas mērenās joslas teritorijās.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Eirāzijas bebrs · Redzēt vairāk »
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Eiropa · Redzēt vairāk »
Eiropas autoceļš E22
| | E22 ir Eiropas nozīmes transporta ceļš, kas sākas Lielbritānijā un ved līdz Krievijas Federācijas vidienei.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Eiropas autoceļš E22 · Redzēt vairāk »
Ekosistēma
Koraļļu rifi — zemūdens ekosistēma Ekosistēma (— ‘māja’ + sistēma) ir biosfēras pamatvienība, kuru veido noteikti dzīvie organismi (biocenoze) un nedzīvā apkārtējā vide (biotops), kurā tie dzīvo.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Ekosistēma · Redzēt vairāk »
Ezers
Ezers Barilochē (Argentīna) Arizonā Ezers ir dabiska ūdenstilpe reljefa pazeminājumos, kuru no visām pusēm norobežo sauszeme.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Ezers · Redzēt vairāk »
Fauna
Vienkārša salas faunas shēma - visas tās dzīvnieku sugas uzsvērtas kastē. Fauna ir dzīvnieku valsts, kādā konkrētā reģionā vai laikā.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Fauna · Redzēt vairāk »
Flora
Flora (no — 'ziedēt') — vēsturiski izveidojies augu sugu kopums kādā noteiktā teritorijā.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Flora · Redzēt vairāk »
Gaišais ķauķis
Gaišais ķauķis jeb malējiņš (Sylvia curruca) ir maza auguma ķauķu dzimtas (Sylviidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā un Āzijā, ziemo Āfrikā un Āzijas dienvidos.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Gaišais ķauķis · Redzēt vairāk »
Gaigalas
Gaigalas jeb niras, gaigalu ģints (Bucephala) ir viena no pīļu dzimtas (Anatidae) ģintīm, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Gaigalas · Redzēt vairāk »
Gārgales
Gārgales, gārgaļu ģints (Gavia) ir vienīgā ģints gārgaļu dzimtā (Gaviidae).
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Gārgales · Redzēt vairāk »
Grāvis
Ceļa grāvisGrāvis ir ūdens novadīšanas ietaise un būve, kas kalpo zemes klātnes pasargāšanai no izskalošanas ar lietus ūdeņiemM.A. Chernyshev.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Grāvis · Redzēt vairāk »
Grīšļu dzimta
Grīšļu dzimta ir daudzgadīgu (retāk viengadīgu) lakstaugu dzimta graudzāļu rindā.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Grīšļu dzimta · Redzēt vairāk »
Grieze
Grieze (Crex crex) ir vidēji liels dumbrvistiņu dzimtas (Rallidae) dzērvjveidīgais putns, kas izplatīts gandrīz visā Eiropā, izņemot Islandi, Pireneju pussalu un Skandināvijas ziemeļu daļu.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Grieze · Redzēt vairāk »
Gugatnis
Gugatnis (Calidris pugnax) ir viena no sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgo putnu sugām.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Gugatnis · Redzēt vairāk »
Hlorofils
fotosintēzē Hlorofils (— "zaļš", φύλλον, phyllon — "lapa") ir zaļais pigments, kas atrodams gandrīz visos augos, aļģēs un cianobaktērijās.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Hlorofils · Redzēt vairāk »
Islienas ezers
Islienas ezers ir caurteces purva ezers Varakļānu novada Murmastienes pagasta rietumu daļā, Kurtavas purvā.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Islienas ezers · Redzēt vairāk »
Izkārnījumi
Zirgu ekskrementi. Izkārnījumi ir resnās zarnas apakšējās daļas saturs.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Izkārnījumi · Redzēt vairāk »
Jēkabpils
Jēkabpils ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām, ietilpst Jēkabpils novadā un ir tā administratīvais centrs.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Jēkabpils · Redzēt vairāk »
Jēkabpils novads
Jēkabpils novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Jēkabpils novads · Redzēt vairāk »
Jēkabpils rajons
Jēkabpils rajons bija administratīvā iedalījuma vienība LPSR (1949-1990) un Latvijas Republikas (1990-2009) sastāvā.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Jēkabpils rajons · Redzēt vairāk »
Jenotsuņi
Jenotsuņi ģints pieder pie suņu dzimtas pamatcilts (Basal Caninae) suņu dzimtas (Canidae) plēsējiem.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Jenotsuņi · Redzēt vairāk »
Kaņepīši
Kaņepīši, kaņepīšu ģints (Linaria) ir žubīšu dzimtas (Fringillidae) ģints, kas pieder dadzīšu apakšdzimtai (Carduelinae).
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Kaņepīši · Redzēt vairāk »
Kajaks
Kajaks (Larus canus) ir vidēja auguma kaiju dzimtas (Laridae) putnu suga, kurai ir 4 pasugas.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Kajaks · Redzēt vairāk »
Kanāls
Kanāls Īrijā. Kanāls ir cilvēka veidota ūdenstilpe, kas ir līdzīga upei.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Kanāls · Redzēt vairāk »
Kūdra
Kūdras ieguve Vācijā Kūdra ir organiskas izcelsmes nogulumiezis, kas veidojas no augu paliekām purvos.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Kūdra · Redzēt vairāk »
Kļavas
Kļavas (Acer) ir ziepjkoku dzimtas (agrāk bija kļavu dzimtas) koki un krūmi.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Kļavas · Redzēt vairāk »
Klinšu ērglis
Klinšu ērglis (Aquila chrysaetos) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) vanagveidīgais putns.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Klinšu ērglis · Redzēt vairāk »
Koku čipste
thumb Koku čipste (Anthus trivialis) ir neliela auguma cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropas un Centrālāzijas mērenās joslas mežos, ziemo tropiskajā Āfrikā un Indijā.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Koku čipste · Redzēt vairāk »
Krīklis
Krīklis jeb kriķis (Anas crecca) ir pīļu dzimtas (Anatidae) medījams ūdensputns, kas pieder peldpīļu apakšdzimtai (Anatinae).
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Krīklis · Redzēt vairāk »
Krūms
Ceriņu krūms Krūms jeb krūmājs ir augu dzīvības forma; tie ir kokaini, daudzgadīgi augi, kuru augstums ir intervālā no 0,8 līdz 6 metriem.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Krūms · Redzēt vairāk »
Krustakrogs
Krustakrogs ir apdzīvota vieta Cēsu novada Taurenes pagastā.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Krustakrogs · Redzēt vairāk »
Krustkalnu dabas rezervāts
Krustkalnu dabas rezervāts ir dabas rezervāts, kas atrodas Latvijas vidienē, Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Ļaudonas un Mārcienas pagastu teritorijā.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Krustkalnu dabas rezervāts · Redzēt vairāk »
Kuitala
Kuitala jeb kluite (Numenius arquata) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgais putns.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Kuitala · Redzēt vairāk »
Kukaiņi
Kukaiņi (Insecta) ir posmkāju tipa (Arthropoda) klase ar pasaulē vislielāko sugu daudzveidību.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Kukaiņi · Redzēt vairāk »
Lakstīgala
Lakstīgala (Luscinia luscinia) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputnu suga, kas pieder pie čakstīšu apakšdzimtas (Saxicolinae).
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Lakstīgala · Redzēt vairāk »
Lapas
Lapa Lapas ir augstāko augu orgāni, vasas veidojumi, kuros notiek fotosintēze, transpirācija un augu elpošana.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Lapas · Redzēt vairāk »
Lapsas
Lapsas, lapsu ģints jeb īstās lapsas (Vulpes) ir viena no suņu dzimtas (Canidae) ģintīm, kas apvieno 12 sugas. To tuvākie radinieki ir vilki, koijoti un šakāļi. Lapsas ir vismazākās suņu dzimtā, tām ir arī atšķirīga galvas forma — neliela un plakana. Starp acīm raksturīgs tumšāku spalvu trīsstūris. Ļoti bieži astes gals ir citā krāsā, nekā pārējais ķermeņa apmatojums. Visām lapsām ir apmēram vienādas ķermeņa formas; pagarināts ķermenis un galva, purns smails un smalks. Visām lapsām ir biezs, mīksts kažoks un gara aste, kas pieaugušiem dzīvniekiem sasniedz zemi. Krāsa pārsvarā ir ruda, dzeltenbrūna un tumši brūna.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Lapsas · Redzēt vairāk »
Lapu sūnas
Lapu sūnas (sensu stricto) ir mazi, mīksti sūnaugi, visbiežāk 1—10 centimetrus gari.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Lapu sūnas · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Latvija · Redzēt vairāk »
Latvijas Zinātņu akadēmija
Latvijas Zinātņu akadēmija, abreviatūra LZA (līdz 1990. gadam — Latvijas PSR Zinātņu akadēmija), ir 1946.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Latvijas Zinātņu akadēmija · Redzēt vairāk »
Lauku cīrulis
thumb Lauku cīrulis (Alauda arvensis) ir cīruļu dzimtas (Alaudidae) dziedātājputns, kuram ir 11 pasugas.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Lauku cīrulis · Redzēt vairāk »
Lauku lija
Lauku lija (Circus cyaneus) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, kas sastopama Eirāzijā un Āfrikā.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Lauku lija · Redzēt vairāk »
Lauku zvirbulis
Lauku zvirbulis (Passer montanus) ir mazs, brūnganpelēks zvirbuļu dzimtas (Passeridae) putns, kas sastopams Eirāzijā, Āfrikā un Austrālijā.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Lauku zvirbulis · Redzēt vairāk »
Lācene
Lācene (Rubus chamaemorus) ir neliels rožu dzimtas lakstaugs, kurš diezgan bieži sastopams Latvijas augstajos purvos.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Lācene · Redzēt vairāk »
Lielais Murmasts
Lielais Murmasts (arī Murmastienas ezers, Murmastienes ezers) ir noteces purva ezers Varakļānu novada Murmastienes pagasta rietumu daļā.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Lielais Murmasts · Redzēt vairāk »
Lielā čakste
Lielā čakste (Lanius excubitor) ir vidēja auguma čakstu dzimtas (Laniidae) zvirbuļveidīgais putns, kas sastopams Eiropas un Āzijas rietumdaļas mērenajā joslā.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Lielā čakste · Redzēt vairāk »
Lielā tilbīte
Lielā tilbīte (Tringa nebularia) ir sloku dzimtas putnu suga.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Lielā tilbīte · Redzēt vairāk »
Liepas
thumb Liepas (Tilia) ir malvu dzimtas koku ģints, kurā ietilpst aptuveni 30 sugas.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Liepas · Redzēt vairāk »
Lietuvainis
Lietuvainis (Numenius phaeopus) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgais putns.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Lietuvainis · Redzēt vairāk »
Ligzda
Dienvidāfrikas bezdelīgu ligzdu kolonija zem tilta Ligzda ir dažādu dzīvnieku būvēts patvērums, kas kalpo par vietu gulēšanai, dzīvošanai un pēcnācēju iznēsāšanai.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Ligzda · Redzēt vairāk »
Lisiņš
Lisiņš (arī Lisenas ezers, Lisenes ezers, Lisinas ezers, Lisinis, Lisins, Lisiņas ezers, Ļisiņas ezers, Pošku ezers) ir beznoteces purva ezers Varakļānu novada Murmastienes pagasta rietumos, Teiču purvā.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Lisiņš · Redzēt vairāk »
Lubāns
Lubāns ir lielākais ezers Latvijā, tā platība ir 82,1 km² (bez salām 80,70 km²).
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Lubāns · Redzēt vairāk »
Madonas novads
Madonas novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1. jūlijā izveidota Latvijas pašvaldība, kurā tika apvienoti Madonas novads, Cesvaines novads, Ērgļu novads un Lubānas novads.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Madonas novads · Redzēt vairāk »
Madonas rajons
Madonas rajons bija administratīvā iedalījuma vienība LPSR (1949—1990) un Latvijas Republikas (1990—2009) sastāvā.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Madonas rajons · Redzēt vairāk »
Makšķerēšana
Makšķerēšana ir zivju ķeršana pārtikas iegūšanas, izklaides vai sportiskā nolūkā, izmantojot īpašus āķus un ēsmu.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Makšķerēšana · Redzēt vairāk »
Makstainā spilve
Makstainā spilve ir grīšļu dzimtas suga.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Makstainā spilve · Redzēt vairāk »
Mazais ērglis
Mazais ērglis (Clanga pomarina) ir vidēja auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, kas pieder vidējo ērgļu ģintij (Clanga).
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Mazais ērglis · Redzēt vairāk »
Mazais gulbis
Mazais gulbis (Cygnus columbianus) ir Latvijā sastopama, bet šeit neligzdojoša gulbju suga.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Mazais gulbis · Redzēt vairāk »
Mazais svilpis
Mazais svilpis (Carpodacus erythrinus) ir vidēja auguma žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas sastopams plašā areālā Eirāzijā.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Mazais svilpis · Redzēt vairāk »
Mazā gaura
Mazā gaura (Mergellus albellus) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Mazā gaura · Redzēt vairāk »
Mājas strazds
Mājas strazds (Sturnus vulgaris) ir strazdu dzimtas (Sturnidae) zvirbuļveidīgais dziedātājputns.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Mājas strazds · Redzēt vairāk »
Mājas zvirbulis
Mājas zvirbulis (Passer domesticus) ir mazs, brūnganpelēks zvirbuļu dzimtas (Passeridae) putns; nometnieks un kosmopolīts — viens no pazīstamākajiem un biežāk sastopamajiem pilsētas putniem Latvijā.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Mājas zvirbulis · Redzēt vairāk »
Mērkaziņa
Mērkaziņa (Gallinago gallinago) ir vidēja auguma sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgo putnu suga, kurai ir plašs izplatības areāls.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Mērkaziņa · Redzēt vairāk »
Mērkaziņas
Mērkaziņas (Gallinago) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgo putnu ģints, kas apvieno 17 purvos un mitrainēs dzīvojošas putnu sugas.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Mērkaziņas · Redzēt vairāk »
Mētriena
Mētriena (līdz 1990. gadam — Pamati) ir ciems Madonas novada Mētrienas pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Mētriena · Redzēt vairāk »
Meža cūka
Meža cūka jeb mežacūka (Sus scrofa) ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) cūku dzimtas (Suidae) cūku ģints (Sus) dzīvnieks.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Meža cūka · Redzēt vairāk »
Meža pūce
Meža pūce (Strix aluco) ir vidēja izmēra naktsaktīva pūce, kas sastopama lielākajā daļā Eirāzijas un ir visbiežāk sastopamā pūču suga Latvijā.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Meža pūce · Redzēt vairāk »
Meža pīle
Meža pīle jeb mercene (Anas platyrhynchos) ir pīļu dzimtas (Anatidae) zosveidīgais (Anseriformes) putns, kas pieder meža pīļu ģintij (Anas).
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Meža pīle · Redzēt vairāk »
Mežastrazdi
Mežastrazdi (Turdus) ir mežastrazdu dzimtas (Turdidae) dziedātājputnu ģints, kas apvieno 84 mūsdienās dzīvojošas sugas un vienu izmirušu sugu.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Mežastrazdi · Redzēt vairāk »
Mežirbe
Mežirbe (Tetrastes bonasia) ir vidēji liels fazānu dzimtas (Phasianidae) putns.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Mežirbe · Redzēt vairāk »
Medības
Briežu medības Medības jeb medīšana, arī medniecība, ir savvaļas dzīvnieku izsekošana un iegūšana (nonāvējot vai sagūstot).
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Medības · Redzēt vairāk »
Mednis
Mednis (Tetrao urogallus) ir liels vistveidīgo kārtas putns, kas izplatīts Eiropas un Āzijas skujkoku mežu joslā.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Mednis · Redzēt vairāk »
Meirānu kanāls
Meirānu kanāls (arī Lubānas kanāls) ir daļa no Lubāna ezera hidrotehniskās sistēmas, kas novada uz Aivieksti daļu agrāk Lubānā ietecējušo upju un daļēji arī paša Lubāna ūdeņus.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Meirānu kanāls · Redzēt vairāk »
Meliorācija
Suntažu pagastā Meliorācija (— 'uzlabošana', no melior — 'labāk') ir pasākumu kopums augšņu kvalitātes straujai uzlabošanai noteiktā teritorijā, novadot lieko vai pievadot trūkstošo ūdeni, regulējot upju un virszemes ūdeņu noteci, nostiprinot smiltājus un gravas, uzlabojot augsnes ķīmiskās īpašības (kaļķojot skābās un skalojot sāļās augsnes), novācot akmeņus un veicot citus ar zemes uzlabošanu saistītus pasākumus.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Meliorācija · Redzēt vairāk »
Mellenes
Parastās mellenes (Vaccinium myrtillus) jeb Latvijā vienkārši mellenes ir daudzgadīgi ēriku dzimtas augi, kas veido krūmājus (mellenājus) ar tumši zilām ogām.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Mellenes · Redzēt vairāk »
Melnais stārķis
Melnais stārķis jeb gandrs, arī goris (Ciconia nigra) ir Latvijā sastopams, aizsargājams stārķveidīgo kārtas putns, kuru var atpazīt un viegli atšķirt no baltā stārķa pēc melnā apspalvojuma.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Melnais stārķis · Redzēt vairāk »
Melnā dzilna
Melnā dzilna (Dryocopus martius) ir liela auguma dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga, kurai ir 2 pasugas.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Melnā dzilna · Redzēt vairāk »
Melnā puskuitala
Melnā puskuitala (Limosa limosa) ir liela auguma sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgais putns.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Melnā puskuitala · Redzēt vairāk »
Melngalvas ķauķis
Melngalvas ķauķis (Sylvia atricapilla) ir maza auguma ķauķu dzimtas (Sylviidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā, Āzijas rietumos un Ziemeļāfrikā, ziemo Eiropas rietumos, Āfrikas centrālās daļas rietumos un austrumos.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Melngalvas ķauķis · Redzēt vairāk »
Melnkakla gārgale
Melnkakla gārgale (Gavia arctica) ir gārgaļu dzimtas (Gaviidae) migrējošs ūdens putns, kuram ir divas pasugas.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Melnkakla gārgale · Redzēt vairāk »
Mindaugas ezers
Mindaugas ezers (arī Mindaukas ezers, Mindavas ezers) ir noteces purva ezers Varakļānu novada Murmastienes pagasta ziemeļrietumu daļā, Teiču purva ziemeļrietumos.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Mindaugas ezers · Redzēt vairāk »
Minerālvielas
Minerālvielas ir neorganiskās vielas cilvēku, dzīvnieku un augu organismos.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Minerālvielas · Redzēt vairāk »
Mitrājs
Ļenas delta Mitrājs jeb mitrzeme ir pārmitra vai ar seklu ūdens slāni klāta teritorija, bioma.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Mitrājs · Redzēt vairāk »
Murmastienes pagasts
Murmastienes pagasts ir viena no Varakļānu novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļrietumos.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Murmastienes pagasts · Redzēt vairāk »
Mutagēns
Mutagēni (no — 'izmaiņa' un (gennáō) — 'radu') ir eksogēni un endogēni fizikāli, ķīmiski un bioloģiski faktori, kas izraisa mutācijas.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Mutagēns · Redzēt vairāk »
Nereta (upe)
Nereta ir upe, Daugavas labā krasta pieteka Jēkabpils un Līvānu novadā.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Nereta (upe) · Redzēt vairāk »
Niedru lija
Niedru lija (Circus aeruginosus) ir liela auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgo putnu suga, kurai ir 2 pasugas.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Niedru lija · Redzēt vairāk »
Niedru stērste
Niedru stērste (Emberiza schoeniclus) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) dziedātājputns, kas sastopama Eirāzijā un Ziemeļāfrikā.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Niedru stērste · Redzēt vairāk »
Oši
Oši (Fraxinus) ir olīvu dzimtas ģints, kurā ietilpst no 45 līdz 65 sugām (par precīzu sugu skaitu nav vienprātības).
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Oši · Redzēt vairāk »
Odze (nozīmju atdalīšana)
Odze var būt.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Odze (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »
Ola
Dažādu putnu un citu dzīvnieku olas Ola ir no organisma ārējā vidē izvadīta olšūna ar apvalkiem.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Ola · Redzēt vairāk »
Organiskās vielas
Metāns — viena no uzbūves ziņā vienkāršākajām un izplatītākajām organiskajām vielām Organiskās vielas ir oglekli saturoša vielu grupa, daudzas no kurām sastopamas dzīvajā dabā.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Organiskās vielas · Redzēt vairāk »
Orhideju dzimta
Orhideju dzimta (Orchidaceae) ir plaša viendīgļlapju augu dzimta, sastopama gandrīz visā pasaulē.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Orhideju dzimta · Redzēt vairāk »
Ozoli
Ozoli (Quercus) ir dižskābaržu dzimtas koku un krūmu ģints, kurā ietilpst aptuveni 450 sugas.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Ozoli · Redzēt vairāk »
Ozolsala (Aiviekstes pagasts)
Ozolsala ir ciems Aiviekstes pagastā, Aizkraukles novadā.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Ozolsala (Aiviekstes pagasts) · Redzēt vairāk »
Paceplītis
Paceplītis (Troglodytes troglodytes) ir maza auguma paceplīšu dzimtas zvirbuļveidīgo putnu suga, kurai ir 28 mūsdienās dzīvojošas pasugas un viena izmirusi pasuga.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Paceplītis · Redzēt vairāk »
Parastā apse
Parastā apse (Populus tremula) ir vītolu dzimtas apšu un papeļu ģints sugas lapu koks.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Parastā apse · Redzēt vairāk »
Pazemes ūdeņi
Tuhalas raganu aka Igaunijā, no kuras pazemes ūdeņi spiežas virspusē Pazemes ūdeņi ir visi ūdeņi, kas dažādā dziļumā atrodas Zemes garozā — iežu porās, plaisās un tukšumos.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Pazemes ūdeņi · Redzēt vairāk »
Pļava
Pļavas augi Pļava ir ekosistēmas veids — augājs, kuru veido galvenokārt daudzgadīgie lakstaugi, it sevišķi zālaugi un grīšļi.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Pļava · Redzēt vairāk »
Pļavas čipste
Pļavas čipste jeb pļavu čipste (Anthus pratensis) ir maza auguma cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijas rietumos un Āfrikā.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Pļavas čipste · Redzēt vairāk »
Pļavu tilbīte
Pļavu tilbīte jeb pļavas tilbīte (Tringa totanus) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) Latvijā ligzdojoša tārtiņveidīgo putnu suga, kurai ir 6 pasugas.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Pļavu tilbīte · Redzēt vairāk »
Pelēkā dzilna
Pelēkā dzilna (Picus canus) ir dzilnu dzimtas (Picidae) meža putnu suga.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Pelēkā dzilna · Redzēt vairāk »
Piesārņojums
Piesārņojums Gajānas piekrastē Vides piesārņojums ir jebkādas vielas (cietvielas, šķidruma vai gāzes) vai enerģijas formas (piemēram, karstuma, skaņas vai radioaktivitātes) kaitējums videi, apdraudot tajā esošo organismu veselību un dzīvību.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Piesārņojums · Redzēt vairāk »
Priedes
Priedes (Pinus) ir priežu dzimtas (Pinaceae) ģints.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Priedes · Redzēt vairāk »
Pundurbērzs
Pundurbērzs (Betula nana) ir bērzu dzimtas suga.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Pundurbērzs · Redzēt vairāk »
Purva ķauķis
thumb Purva ķauķis (Acrocephalus palustris) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Purva ķauķis · Redzēt vairāk »
Purva bērzs
Purva bērzs (Betula pubescens Ehrh., sīn. Betula alba) ir bērzu dzimtas suga.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Purva bērzs · Redzēt vairāk »
Purva pūce
Purva pūce (Asio flammeus) ir pūču dzimtas (Strigidae) suga, kas pieder pie ausaino pūču ģints (Asio).
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Purva pūce · Redzēt vairāk »
Purva piekūns
Purva piekūns (Falco columbarius) ir neliela auguma ziemeļu puslodē dzīvojošs piekūnu dzimtas (Falconidae) plēsīgais putns.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Purva piekūns · Redzēt vairāk »
Purva tilbīte
Purva tilbīte (Tringa glareola) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) Latvijā ligzdojoša tārtiņveidīgo putnu suga.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Purva tilbīte · Redzēt vairāk »
Purva vaivariņš
Purva vaivariņš (jeb Rhododendron tomentosum) ir mūžzaļš 30—120 cm augsts ēriku dzimtas pundurkrūms.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Purva vaivariņš · Redzēt vairāk »
Purvs
Mīrica nacionālajā parkā Purvs ir sauszemes platība, kurai raksturīgs pastāvīgs vai ilgstošs mitrums, specifiska augu valsts un kūdras uzkrāšanās.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Purvs · Redzēt vairāk »
Pussala
Horvātijā Pussala ir sauszemes daļa, kuru no trim pusēm apskalo jūra vai okeāns un no vienas puses tā ir savienota ar pārējo sauszemi.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Pussala · Redzēt vairāk »
Putni
Putni (Aves) ir ar spalvām klāta endotermiska (siltasiņu) mugurkaulnieku klase, kas dēj olas un primāri ir specializējušies lidošanai.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Putni · Redzēt vairāk »
Putniem nozīmīgā vieta
Putniem nozīmīga vieta — Engures ezers pie Dzedriem Putniem nozīmīgā vieta ir putnu aizsardzībai starptautiski nozīmīga vieta.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Putniem nozīmīgā vieta · Redzēt vairāk »
Rāmsaras konvencija
Konvencijas logo. Rāmsaras konvencija ir starptautisks līgums par nozīmīgu mitrāju saglabāšanu un ilgtspējīgu lietošanu.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Rāmsaras konvencija · Redzēt vairāk »
Rēzekne
Rēzekne ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām Rēzeknes upes ielejā Latgales vidienē.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Rēzekne · Redzēt vairāk »
Rožu dzimta
Rožu dzimta (Rosaceae) ir vidēji liela divdīgļlapju klases augu dzimta.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Rožu dzimta · Redzēt vairāk »
Rubeņi
Rubeņi, rubeņu ģints (Lyrurus) ir viena no fazānu dzimtas (Phasianidae) ģintīm, kas apvieno divas sugas.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Rubeņi · Redzēt vairāk »
Rubenis
Rubenis, arī teteris (Lyrurus tetrix) ir vistveidīgo kārtas putns, kas pārsvarā izplatīts Eiropas un Āzijas skujkoku mežu joslā.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Rubenis · Redzēt vairāk »
Saimniecība
Saimniecība, saimniekošana, arī ekonomika (no (oikonomía) — 'mājsaimniecība, mājturība'), ir ar preču un pakalpojumu ražošanu, sadali, apmaiņu un patērēšanu saistīta sabiedrības darbība.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Saimniecība · Redzēt vairāk »
Sala
Eilsakreiga (''Ailsa Craig'') - sena vulkāniska klints netālu no Skotijas dienvidrietumu krasta Maza saliņa Fidži arhipelāgā Sala ir sauszemes daļa, ko no visām pusēm pilnībā aptver ūdens un kas nav savienota ar citu sauszemi.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Sala · Redzēt vairāk »
Sarkanrīklīte
Sarkanrīklīte (Erithacus rubecula) ir Latvijā bieži sastopams, mazs mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Sarkanrīklīte · Redzēt vairāk »
Sējas zoss
Sējas zoss jeb taigas sējas zoss, arī taigas zoss (Anser fabalis) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Sējas zoss · Redzēt vairāk »
Segsēkļi
Segsēkļi (Angiospermae), magnolijaugi (Magnoliophyta) jeb ziedaugi ir pati daudzveidīgākā, plašākā un visaugstāk organizētākā augu valsts grupa, kas sastāda lielāko augu sugu skaitu (ap 300 000 sugu).
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Segsēkļi · Redzēt vairāk »
Sfagni
Sfagni (Sphagnum) ir sūnu ģints.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Sfagni · Redzēt vairāk »
Siksala
Siksala ir ciems Varakļānu novada Murmastienes pagastā.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Siksala · Redzēt vairāk »
Siksalas ezers
Siksalas ezers ir caurteces purva ezers Varakļānu novada Murmastienes pagasta rietumu daļā, atrodas pie Teiču purva salas.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Siksalas ezers · Redzēt vairāk »
Sila cīrulis
Sila cīrulis jeb viliņš (Lullula arborea) ir cīruļu dzimtas (Alaudidae) dziedātājputnu suga, kas ir vienīgā suga sila cīruļu ģintī (Lullula).
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Sila cīrulis · Redzēt vairāk »
Skujkoku klase
Skujkoki, skuju koki (Pinopsida) ir kailsēkļu nodalījuma vienīgā klase.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Skujkoku klase · Redzēt vairāk »
Spilves
Spilves ir grīšļu dzimtas ģints, kurā ietilpst aptuveni 25 sugas, pasugas vai hibrīdi.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Spilves · Redzēt vairāk »
Staipekņi
Staipekņu klases augi, staipekņi,() ir sporaugu (Pteridophytes) staipekņu nodalījuma (Lycopodiophyta) augi.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Staipekņi · Redzēt vairāk »
Stirniene
Stirniene (agrāk Tiltagals) ir apdzīvota vieta Varakļānu novada Varakļānu pagastā.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Stirniene · Redzēt vairāk »
Sudrabkaija
Sudrabkaija (Larus argentatus) ir liela auguma kaiju dzimtas (Laridae) jūrasputns.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Sudrabkaija · Redzēt vairāk »
Svirlītis
Svirlītis (Phylloscopus sibilatrix) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā un Āzijas pašos rietumos Urālu dienvidos, ziemo Āfrikā.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Svirlītis · Redzēt vairāk »
Tauriņi
Tauriņi (Lepidoptera) jeb tauriņu kārta, ir kukaiņu grupa, ko formāli mēdz iedalīt dienastauriņos un naktstauriņos veido zvīņspārņu kārtu.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Tauriņi · Redzēt vairāk »
Tūrisms
Jomas iela Tūrisms (no tour — ‘ceļojums, brauciens’) ir visas personas darbības, kā rezultātā tiek veikti ceļojumi brīvajā laikā ārpus pastāvīgās dzīvesvietas, kas nav ilgāki par gadu.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Tūrisms · Redzēt vairāk »
Teiču purvs
Skats no skatu torņa Teiču purvs ir purvs, kas atrodas Jersikas līdzenumā, Austrumlatvijas zemienē.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Teiču purvs · Redzēt vairāk »
Teicija
Teicija (citi nosaukumi: Teicēja, Teiča, Teiša) ir neliela upe Varakļānu novada Murmastienes un Varakļānu pagastos, kā arī, niecīga daļa grīvā, Madonas novada Barkavas pagastā.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Teicija · Redzēt vairāk »
Tilbītes
Tilbītes (Tringa) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgo putnu ģints, kas apvieno 13 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Tilbītes · Redzēt vairāk »
Toksiskums
Galvaskauss un krustoti kauli ir simbols, kas nozīmē toksiskumu. Toksiskums, toksicitāte jeb indīgums ir vielas kaitīgās iedarbības uz organismu rādītājs.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Toksiskums · Redzēt vairāk »
Tolkajas ezers
Tolkajas ezers (arī Talkājas ezers, Tolkaju ezers, Tolkāja ezers, Tolkājas ezers, Tolkāju ezers, Tolkojas ezers, Tolkovas ezers) ir beznoteces purva ezers Varakļānu novada Murmastienes pagasta rietumu daļā, Teiču purva ziemeļos.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Tolkajas ezers · Redzēt vairāk »
Trīspirkstu dzenis
Trīspirkstu dzenis (Picoides tridactylus) ir dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga, kurai ir 8 pasugas.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Trīspirkstu dzenis · Redzēt vairāk »
Upe
Daugava pie Sandarišķiem, Daugavas loki, 1999. gada jūnijs Upe ir pa Zemes virsmu plūstoša ievērojama izmēra ūdenstece, kurai ir izteikta gultne.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Upe · Redzēt vairāk »
Upes zīriņš
Upes zīriņš (Sterna hirundo) ir kaiju dzimtas (Laridae) jūras putnu suga, kurai ir 4 pasugas.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Upes zīriņš · Redzēt vairāk »
Urālpūce
Urālpūce, video Urālpūce jeb garastes pūce (Strix uralensis) ir samērā liela, pārsvarā naktsaktīva pūce, kas ligzdo Eirāzijas ziemeļu daļā no Skandināvijas rietumos, līdz Tālajiem Austrumiem.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Urālpūce · Redzēt vairāk »
Vaboles
Vaboles jeb cietspārņi (Coleoptera) ir kukaiņu kārta, kurā ir visvairāk konstatēto sugu.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Vaboles · Redzēt vairāk »
Vaboles ezeri
Vaboles ezeri (arī Vabales ezers, Vaboles ezers, Vabulīts) ir stipri aizaugušu ezeru grupa Varakļānu novada Murmastienes pagasta dienvidu daļā, Teiču purva austrumu daļā.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Vaboles ezeri · Redzēt vairāk »
Vakarlēpis
Vakarlēpis jeb lēlis (Caprimulgus europaeus) ir lēļu dzimtas (Caprimulgidae) putns, kas sastopams lielākajā daļā Eiropas, Āzijas rietumdaļā un Āfrikā.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Vakarlēpis · Redzēt vairāk »
Varakļānu novads
Varakļānu novads ir pašvaldība, kurā 2009.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Varakļānu novads · Redzēt vairāk »
Vīpe
Vīpe, arī Veipe, ir ciems Jēkabpils novada Vīpes pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Vīpe · Redzēt vairāk »
Vītītis
Vītītis (Phylloscopus trochilus) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo plašā areālā Eiropā un Āzijā, ziemo Subsahāras Āfrikā.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Vītītis · Redzēt vairāk »
Vērtēzis
Vērtēzis (arī Vaišļu salas ezers, Vaišļusalas ezers, Varteša ezers, Verteža ezers, Vērtēža ezers) ir beznoteces purva ezers Varakļānu novada Murmastienes pagasta ziemeļrietumos, Mindaugas purvā.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Vērtēzis · Redzēt vairāk »
Vecticība
Rīgā (2002). Vecticība ir Krievijas caristes laikā radušies pareizticīgās baznīcas strāvojumi, kuri bija vērsti pret patriarha Nikona un cara Alekseja baznīcas reformu (1650—1660).
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Vecticība · Redzēt vairāk »
Vidējais dzenis
Vidējais dzenis (Dendrocoptes medius) ir dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga, kas sastopama tikai Eiropā un Āzijas dienvidrietumos.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Vidējais dzenis · Redzēt vairāk »
Viensēta
Madonas rajonā Viensēta ir Latvijas lauku apvidos izplatīts individuālās apbūves veids, kas ietver dzīvojamo un saimniecības ēkas (klēti, kūti, nereti arī stalli un/vai ratnīcu, riju, pirti un vienu vai vairākus šķūņus), kā arī vairākus hektārus zemes.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Viensēta · Redzēt vairāk »
Zīdītāji
Zīdītāji (Mammalia) ir mugurkaulnieku augstākā klase.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Zīdītāji · Redzēt vairāk »
Zemais purvs
Zemais purvs jeb zāļu purvs ir viens no purvu veidiem.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Zemais purvs · Redzēt vairāk »
Ziemeļu gulbis
Ziemeļu gulbis (Cygnus cygnus) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas mājo plašā areālā Eirāzijas Palearktikas joslā, retu reizi ieklīstot Ziemeļamerikas ziemeļrietumos Aļaskā, Ziemeļāfrikā, Kiprā, Portugālē, Tuvajos Austrumos un Indijas subkontinentā.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Ziemeļu gulbis · Redzēt vairāk »
Zirnekļi
Lēcējzirneklis Zirnekļi (Araneae) ir zirnekļveidīgo helicerātu kārta.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Zirnekļi · Redzēt vairāk »
Zivis
Gupija Zivis ir ūdenī dzīvojoši mugurkaulnieki.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Zivis · Redzēt vairāk »
Zivjērglis
Zivjērglis, Sugu enciklopēdija Latvijas daba, 2011-08-05, Akadēmiskā terminu datubāze, 2011-08-05 jeb zivju ērglis (Pandion haliaetus) ir vidēji liela auguma plēsīgais putns, kas ir vienīgā suga zivjērgļu dzimtā (Pandionidae).
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Zivjērglis · Redzēt vairāk »
Zoss
Par zosi sauc daļu pīļu dzimtas (Anatidae) putnu.
Jaunums!!: Teiču dabas rezervāts un Zoss · Redzēt vairāk »
