32 attiecības: Alabastrs, Argons, Bāze (ķīmija), Cements, Gāze, Hamfrijs Deivijs, Hlors, Izomērija, Jons, Kalcija hlorīds, Kalcija sulfāts, Kalnu kristāls, Kompleksie savienojumi, Ksenons, Kušanas temperatūra, Ledus, Mūžīgais sasalums, Metāns, Minerāls, Molekula, Nafta, Nātrija karbonāts, Ogļūdeņraži, Propāns, Sāļi, Sēra dioksīds, Sērūdeņradis, Skābes, Sniegs, Vara(II) sulfāts, Viela, 1811. gads.
Alabastrs
Mūsdienās veidota vāze no divu krāsu Itālijas alabastra. Lampas abažūrs izgatavots no puscaurspīdīga baltā alabastra bet kāja — no brūna alabastra. Lampas pamatnes diametrs — 15 cm. Šis alabastrs ir mākslīgi apstrādāts, padarot to izturīgāku. Alabastrs ir smalkgraudains minerāla — ģipša paveids.
Jaunums!!: Kristālhidrāti un Alabastrs · Redzēt vairāk »
Argons
Argons ir ķīmiskais elements ar simbolu Ar (līdz 1957. gadam tā simbols bija A) un atomskaitli 18.
Jaunums!!: Kristālhidrāti un Argons · Redzēt vairāk »
Bāze (ķīmija)
Bāzes ir ķīmisku vielu klase, kuru molekulas sastāv no metālu vai amonija joniem un hidroksiljoniem OH−.
Jaunums!!: Kristālhidrāti un Bāze (ķīmija) · Redzēt vairāk »
Cements
Cementa pakas. Cements ir hidrauliska saistviela (saistviela, kas cietē ūdenī).
Jaunums!!: Kristālhidrāti un Cements · Redzēt vairāk »
Gāze
Metāla baloni gāzu uzglabāšanai paaugstinātā spiedienā. Gāze ir vielas agregātstāvoklis, kam raksturīga molekulu haotiska kustība.
Jaunums!!: Kristālhidrāti un Gāze · Redzēt vairāk »
Hamfrijs Deivijs
Hamfrijs Deivijs (dzimis, miris) bija angļu ķīmiķis un izgudrotājs.
Jaunums!!: Kristālhidrāti un Hamfrijs Deivijs · Redzēt vairāk »
Hlors
Hlors ir ķīmiskais elements ar simbolu Cl un atomskaitli 17.
Jaunums!!: Kristālhidrāti un Hlors · Redzēt vairāk »
Izomērija
Izomērija ir parādība, ka pastāv vielas, kurām ir vienāda molekulmasa un ķīmiskais sastāvs, bet dažāda struktūra (dažāda atomu un saišu starp tiem kārtība molekulā vai arī dažāds atomu vai to grupu telpiskais izvietojums).
Jaunums!!: Kristālhidrāti un Izomērija · Redzēt vairāk »
Jons
Joni ir elektriski lādētas daļiņas, kas rodas, ja vielas atomi vai atomu grupas zaudē vai pievieno vienu vai vairākus elektronus.
Jaunums!!: Kristālhidrāti un Jons · Redzēt vairāk »
Kalcija hlorīds
Kalcija hlorīds (CaCl2) ir balta, kristāliska, higroskopiska viela.
Jaunums!!: Kristālhidrāti un Kalcija hlorīds · Redzēt vairāk »
Kalcija sulfāts
Kalcija sulfāts (CaSO4) ir balta, kristāliska viela, kas slikti šķīst ūdenī.
Jaunums!!: Kristālhidrāti un Kalcija sulfāts · Redzēt vairāk »
Kalnu kristāls
Kalnu kristāls Kalnu kristāls (no — ‘ledus’, grieķi ar šo vārdu apzīmēja arī citas cietas, caurspīdīgas vielas) ir minerāla varietāte, bezkrāsains, absolūti caurspīdīgs kvarca paveids (SiO2).
Jaunums!!: Kristālhidrāti un Kalnu kristāls · Redzēt vairāk »
Kompleksie savienojumi
Cisplatīna kompleksa molekulas modelis Kompleksie savienojumi jeb koordinācijas savienojumi (- sakars, savienojums) ir neitrālas molekulas vai elektriski lādēti joni, kas veidojas, pie centrālā atoma (parasti metāla) pievienojoties citām molekulām vai joniem, ko sauc par ligandiem.
Jaunums!!: Kristālhidrāti un Kompleksie savienojumi · Redzēt vairāk »
Ksenons
Ksenons ir ķīmiskais elements ar simbolu Xe un atomskaitli 54.
Jaunums!!: Kristālhidrāti un Ksenons · Redzēt vairāk »
Kušanas temperatūra
Kušanas temperatūra ir temperatūra, kurā viela kūst (paaugstinot temperatūru) vai kristalizējas (pazeminot temperatūru).
Jaunums!!: Kristālhidrāti un Kušanas temperatūra · Redzēt vairāk »
Ledus
235px Ledus ir cieši sablīvētu ūdens kristāliņu kopums.
Jaunums!!: Kristālhidrāti un Ledus · Redzēt vairāk »
Mūžīgais sasalums
Mūžīgā sasaluma zona kartē iekrāsota violetā krāsā Mūžīgais sasalums ir sauszemes daļa, kurā vairāku gadu laikā neizkūst un saglabājas ledus.
Jaunums!!: Kristālhidrāti un Mūžīgais sasalums · Redzēt vairāk »
Metāns
Metāns ir ķīmiskais savienojums, kura ķīmiskā formula ir CH4.
Jaunums!!: Kristālhidrāti un Metāns · Redzēt vairāk »
Minerāls
Dažādi minerāli Minerāls ir savienojums, kas veidojies dabiskos fizikāli ķīmiskajos procesos un kuram piemīt noteikts ķīmiskais sastāvs un kristāliskā struktūra.
Jaunums!!: Kristālhidrāti un Minerāls · Redzēt vairāk »
Molekula
3D attēli (pa kreisi un vidū) un 2D attēls (pa labi) parāda molekulu uzbūvi no dažādiem atomiem. Molekula ir mazākā vielas daļiņa, kas nosaka vielas ķīmisko sastāvu un visas fizikālās īpašības.
Jaunums!!: Kristālhidrāti un Molekula · Redzēt vairāk »
Nafta
Teksasā. Nafta ir degtspējīgs eļļains šķidrums tumšā krāsā, derīgais izraktenis, kas sastāv no ogļūdeņražiem un citiem piemaisījumiem.
Jaunums!!: Kristālhidrāti un Nafta · Redzēt vairāk »
Nātrija karbonāts
Nātrija karbonāts jeb kalcinētā soda (Na2CO3) ir balta kristāliska viela, kas labi šķīst ūdenī.
Jaunums!!: Kristālhidrāti un Nātrija karbonāts · Redzēt vairāk »
Ogļūdeņraži
Ogļūdeņraži ir organiski savienojumi, kas satur tikai oglekli un ūdeņradi.
Jaunums!!: Kristālhidrāti un Ogļūdeņraži · Redzēt vairāk »
Propāns
Propāns (C3H8) ir trešais vienkāršākais alkāns.
Jaunums!!: Kristālhidrāti un Propāns · Redzēt vairāk »
Sāļi
kristālhidrāta kristāls zilā krāsā Sāļi ir jonu savienojumi, kas sastāv no anjona un katjona, tie veidojas, reaģējot skābei ar bāzi, skābajam oksīdam ar bāzisko oksīdu, utt.
Jaunums!!: Kristālhidrāti un Sāļi · Redzēt vairāk »
Sēra dioksīds
Sēra dioksīds (SO2) ir bezkrāsaina, korozīva, viegli sašķidrināma, indīga gāze.
Jaunums!!: Kristālhidrāti un Sēra dioksīds · Redzēt vairāk »
Sērūdeņradis
Sērūdeņradis (H2S) ir sēra un ūdeņraža binārais savienojums.
Jaunums!!: Kristālhidrāti un Sērūdeņradis · Redzēt vairāk »
Skābes
Skābes ir elektrolīti, kas šķīdumā spēj atšķelt protonus, veidojot ūdeņraža jonus, vai arī spēj piesaistīt nedalītos elektronu pārus (Lūisa skābes).
Jaunums!!: Kristālhidrāti un Skābes · Redzēt vairāk »
Sniegs
Sniegs mežā Bulgārijā Sniega sega mežā Sniega sega Sniegs ir cieto atmosfēras nokrišņu veids, kas veidojas, mikroskopiskiem ūdens pilieniem zemā gaisa temperatūrā kristalizējoties un augot simetriskās, starainu zvaigznīšu formās.
Jaunums!!: Kristālhidrāti un Sniegs · Redzēt vairāk »
Vara(II) sulfāts
Vara(II) sulfāts ir neorganiska viela — vara un sērskābes sāls.
Jaunums!!: Kristālhidrāti un Vara(II) sulfāts · Redzēt vairāk »
Viela
Viela ir matērijas veids, kura sastāv no atomiem.
Jaunums!!: Kristālhidrāti un Viela · Redzēt vairāk »
1811. gads
1811.
Jaunums!!: Kristālhidrāti un 1811. gads · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Akvokompleksi, Gāzu hidrāti, Kristālhidrāts, Tektohidrāti.