Ātrāk nekā pārlūku!
74 attiecības: Absolūtā nulle, Adiabātisks process, Aksioma, Aktivitāte, Artilērija, Atoms, Šarla likums, Ķīmiskais elements, Ķīmiskais savienojums, Bendžamins Tompsons, Berze, Blīvums, Boila—Mariota likums, Cilindrs, Darbs (fizika), Džons Strats, Džosija Vilārds Gibss, Eksperiments, Enerģija, Enerģijas nezūdamības likums, Entalpija, Entropija, Fizika, Fizikāls lielums, Funkcijas grafiks, Gāze, Gē-Lisaka likums, Gravitācija, Gustavs Roberts Kirhofs, Hendriks Lorencs, Hermanis fon Helmholcs, Ideāla gāze, Ideālas gāzes likums, Iekšējā enerģija, Iekšdedzes dzinējs, Iztvaikošana, Jakobs van't Hofs, Johaness Dideriks van der Vālss, Kodolenerģija, Kondensēšanās, Kvantu mehānika, Kvazistatisks process, Laukums, Lietderības koeficients, Makss fon Laue, Makss Planks, Masa, Matērija, Mehānika, Molekula, ..., Molekulāri kinētiskā teorija, Otrais termodinamikas likums, Perpendikuls, Pirmais termodinamikas likums, Rūdolfs Klauziuss, Sadī Karno, Sengrieķu valoda, Siltuma daudzums, Siltumietilpība, Siltumradis, Siltums, Spēks, Spiediens, Starojums, Temperatūra, Termodinamiska sistēma, Tilpums, Tvaika dzinējs, Valters Nernsts, Viela, Vilhelms Ostvalds, Vilhelms Vīns, Viljams Tomsons, Virzulis. Izvērst indekss (24 vairāk) »
Absolūtā nulle
Absolūtā nulle atbilst -273,15 °C Absolūtā nulle ir temperatūra, pie kuras apstājas pilnīgi visa siltumkustība.
Jaunums!!: Termodinamika un Absolūtā nulle · Redzēt vairāk »
Adiabātisks process
Adiabātisks process ir termodinamisks process, kurā ķermenis ne uzņem, ne atdod siltumu.
Jaunums!!: Termodinamika un Adiabātisks process · Redzēt vairāk »
Aksioma
Aksioma (no — "atzīts par derīgu esam, pašsaprotams") ir kādas teorijas tēze, ko izmanto citu šīs teorijas tēžu pierādīšanai, bet pašu šajā teorijā pieņem bez pierādījuma, arī atzinums (izteikums), ko bez pierādījumiem pieņem par patiesu.
Jaunums!!: Termodinamika un Aksioma · Redzēt vairāk »
Aktivitāte
Aktivitāte ķīmijā un fizikā ir jēdziens, kuru lieto, lai neideāliem (reāliem) šķidrumiem un gāzēm varētu lietot aprēķinu formulas, kas ir paredzētas ideāliem šķidrumiem vai gāzēm.
Jaunums!!: Termodinamika un Aktivitāte · Redzēt vairāk »
Artilērija
Artilērija (no) ir šaujamieroči, kas šauj lielus lādiņus.
Jaunums!!: Termodinamika un Artilērija · Redzēt vairāk »
Atoms
Hēlija atoma uzbūve un izmēri Atoms (atomos — ‘nedalāms’) ir vielas pamatvienība, kuru pamatā veido atoma kodols, un tam savukārt apkārt riņķo negatīvi uzlādēts elektronu mākonis.
Jaunums!!: Termodinamika un Atoms · Redzēt vairāk »
Šarla likums
Šarla likums ir viens no ideālās gāzes likumiem.
Jaunums!!: Termodinamika un Šarla likums · Redzēt vairāk »
Ķīmiskais elements
zemes un ūdens (attēlā angļu valodā attēlota saistība starp šiem elementiem). Šāds uzskats pastāvēja līdz pat 18. un 19. gadsimtam Ķīmiskais elements ir viena veida atomu kopums, kurus nevar sadalīt sīkāk vai pārveidot citos elementos ar ķīmiskām metodēm.
Jaunums!!: Termodinamika un Ķīmiskais elements · Redzēt vairāk »
Ķīmiskais savienojums
Ķīmiskais savienojums ir ķīmiskā viela, kas sastāv vismaz no diviem savstarpēji saistītiem elementiem, kuru masa ir noteiktā attiecībā.
Jaunums!!: Termodinamika un Ķīmiskais savienojums · Redzēt vairāk »
Bendžamins Tompsons
Bendžamins Tompsons 1783. gada gleznā. Bendžamins Tompsons (1753–1814), kopš 1791.
Jaunums!!: Termodinamika un Bendžamins Tompsons · Redzēt vairāk »
Berze
Berzes spēks ir vienāds ar reakcijas spēka reizinājumu ar berzes koeficientu. Berze ir parādības, kas saistītas ar berzes spēku darbību, tie darbojas pretēji kustības virzienam situācijā, kad viens ķermenis tiek vilkts gar otru.
Jaunums!!: Termodinamika un Berze · Redzēt vairāk »
Blīvums
Blīvums ir fizikāla ķermeņa masas attiecība pret tā tilpumu.
Jaunums!!: Termodinamika un Blīvums · Redzēt vairāk »
Boila—Mariota likums
Boila—Mariota likums, pazīstams arī kā Boila likums un Taunlija likums, ir viens no ideālās gāzes likumiem, gāzu saspiešanas likums.
Jaunums!!: Termodinamika un Boila—Mariota likums · Redzēt vairāk »
Cilindrs
Taisns riņķa cilindrs Cilindrs ((kulindros) — 'ritulis') ir telpiska figūra, ko ierobežo virsma, kuras punkti atrodas vienādā attālumā no ass un divas paralēlas plaknes, kas ir perpendikulāras šai asij.
Jaunums!!: Termodinamika un Cilindrs · Redzēt vairāk »
Darbs (fizika)
Fizikā darbs ir enerģija, ko spēka iedarbības rezultātā saņem ķermenis.
Jaunums!!: Termodinamika un Darbs (fizika) · Redzēt vairāk »
Džons Strats
Sers Džons Viljams Strats, Trešais barons Relejs (dzimis, miris) - britu fiziķis.
Jaunums!!: Termodinamika un Džons Strats · Redzēt vairāk »
Džosija Vilārds Gibss
Džosija Vilārds Gibss (dzimis, miris) bija amerikāņu fizikālķīmiķis, viens no termodinamikas un statistiskās mehānikas pamatlicējiem.
Jaunums!!: Termodinamika un Džosija Vilārds Gibss · Redzēt vairāk »
Eksperiments
Eksperiments ( — ‘mēģinājums’) ir pētījuma metode (darbību un novērojumu kopums), ar kuras palīdzību pierāda cēloņsakarības starp parādībām.
Jaunums!!: Termodinamika un Eksperiments · Redzēt vairāk »
Enerģija
Enerģijas veidu pārvērtības Enerģija fizikā tiek definēta kā matērijas dažādo kustības formu vispārīgais mērs, ar kuru kvantitatīvi raksturo fizikālos procesus un mijiedarbības.
Jaunums!!: Termodinamika un Enerģija · Redzēt vairāk »
Enerģijas nezūdamības likums
Enerģijas nezūdamības likums ir universāls fizikas likums, kas nosaka to, ka kopējais slēgtā sistēmā esošais enerģijas daudzums laikā nemainās, neatkarīgi no tā, kādi procesi sistēmā norisinās.
Jaunums!!: Termodinamika un Enerģijas nezūdamības likums · Redzēt vairāk »
Entalpija
Entalpija (enthálpō — ‘sildīt’), siltuma funkcija jeb rašanās siltums ir termodinamiskais potenciāls, kas raksturo sistēmas siltumsaturu.
Jaunums!!: Termodinamika un Entalpija · Redzēt vairāk »
Entropija
Termodinamikā ar entropiju mēra enerģijas daudzumu fiziskā sistēmā, ko nevar izmantot, lai veiktu darbu.
Jaunums!!: Termodinamika un Entropija · Redzēt vairāk »
Fizika
supravadītāja Eksperiments, kurā tiek izmantots lāzers Fizika (physis — ‘daba’) ir dabaszinātne, kurā tiek pētītas matērijas un enerģijas īpašības, to mijiedarbība laikā un telpā.
Jaunums!!: Termodinamika un Fizika · Redzēt vairāk »
Fizikāls lielums
Fizikāls lielums ir, piemēram, masa, spēks, impulss, spiediens, temperatūra, elektriskā lauka intensitāte.
Jaunums!!: Termodinamika un Fizikāls lielums · Redzēt vairāk »
Funkcijas grafiks
Funkcijas grafiks f(x).
Jaunums!!: Termodinamika un Funkcijas grafiks · Redzēt vairāk »
Gāze
Metāla baloni gāzu uzglabāšanai paaugstinātā spiedienā. Gāze ir vielas agregātstāvoklis, kam raksturīga molekulu haotiska kustība.
Jaunums!!: Termodinamika un Gāze · Redzēt vairāk »
Gē-Lisaka likums
Animācija, kas parāda attiecību starp tilpumu un temperatūru, kad masa un spiediens ir konstants Gē-Lisaka likums ir viens no ideālās gāzes likumiem.
Jaunums!!: Termodinamika un Gē-Lisaka likums · Redzēt vairāk »
Gravitācija
Parabola, gravitācijas parādība Fizikā gravitācija ir dabas parādība, kas izpaužas kā savstarpēja pievilkšanās starp fizikāliem ķermeņiem.
Jaunums!!: Termodinamika un Gravitācija · Redzēt vairāk »
Gustavs Roberts Kirhofs
Gustavs Roberts Kirhofs (dzimis, miris) bija vācu fiziķis.
Jaunums!!: Termodinamika un Gustavs Roberts Kirhofs · Redzēt vairāk »
Hendriks Lorencs
Hendriks Antons Lorencs (dzimis, miris) bija nīderlandiešu fiziķis, kas 1902.
Jaunums!!: Termodinamika un Hendriks Lorencs · Redzēt vairāk »
Hermanis fon Helmholcs
Hermanis fon Helmholcs (—) bija vācu dabaszinātnieks, kas darbojās fizikas, matemātikas un fizioloģijas nozarēs.
Jaunums!!: Termodinamika un Hermanis fon Helmholcs · Redzēt vairāk »
Ideāla gāze
Ideāla gāze ir gāzes vienkāršots modelis.
Jaunums!!: Termodinamika un Ideāla gāze · Redzēt vairāk »
Ideālas gāzes likums
Ideālas gāzes likums ir hipotētiskās ideālās gāzes stāvokļa vienādojums.
Jaunums!!: Termodinamika un Ideālas gāzes likums · Redzēt vairāk »
Iekšējā enerģija
Iekšējā enerģija fizikā (nepārtrauktas vides fizika, termodinamika, statistiskā fizika) ir termodinamiskas sistēmas pilnās enerģijas daļa, kurā neietilpst sistēmas kustības kinētiskā enerģija un mijiedarbības ar citām sistēmām potenciālā enerģija.
Jaunums!!: Termodinamika un Iekšējā enerģija · Redzēt vairāk »
Iekšdedzes dzinējs
Iekšdedzes dzinējs ir dzinējs, kura darbināšanai nepieciešamo enerģiju iegūst, degkamerā sadedzinot no benzīna un gaisa sastāvošu degmaisījumu vai iesmidzinot dīzeļdegvielas tvaikus.
Jaunums!!: Termodinamika un Iekšdedzes dzinējs · Redzēt vairāk »
Iztvaikošana
Šķidruma daudzums vaļējā traukā nemitīgi samazinās — tas iztvaiko Iztvaikošana ir fizikāls process, kad šķidruma molekulas, haotiski kustoties, iegūst tik lielu kinētisko enerģiju, ka tās atstāj šķidrumu, pārvarot pārējo molekulu pievilkšanās spēkus.
Jaunums!!: Termodinamika un Iztvaikošana · Redzēt vairāk »
Jakobs van't Hofs
Jakobs Henriks van't Hofs (dzimis, miris) bija nīderlandiešu ķīmiķis, darbojās fizikālās ķīmijas un organiskās ķīmijas jomā.
Jaunums!!: Termodinamika un Jakobs van't Hofs · Redzēt vairāk »
Johaness Dideriks van der Vālss
Johaness Dideriks van der Vālss (dzimis, miris) bija nīderlandiešu fiziķis.
Jaunums!!: Termodinamika un Johaness Dideriks van der Vālss · Redzēt vairāk »
Kodolenerģija
Kodolu īpatnējās saites enerģijas atkarība no masas skaitļa Kodolenerģija ir enerģijas veids, kura izdalās eksotermiskajās kodolreakcijās.
Jaunums!!: Termodinamika un Kodolenerģija · Redzēt vairāk »
Kondensēšanās
Ūdens tvaika kondensēšanās uz aukstas ūdens pudeles Kondensēšanās ( — 'sabiezinājums') ir vielas pāreja no gāzveida fāzes šķidrajā vai cietajā fāzē.
Jaunums!!: Termodinamika un Kondensēšanās · Redzēt vairāk »
Kvantu mehānika
Skanējošā tuneļmikroskopa attēls, kas balstīts uz kvantu efektiem Kvantu mehānika, zināma arī kā kvantu fizika un kvantu teorija, ir teorētiskās fizikas nozare, kas papildina un izlabo klasisko mehāniku, īpaši atomu un subatomāru daļiņu līmenī.
Jaunums!!: Termodinamika un Kvantu mehānika · Redzēt vairāk »
Kvazistatisks process
Kvazistatisks jeb kvazilīdzsvarots (no latīņu quasi — 'it kā') process termodinamikā ir process, kurš norisinās pietiekami lēni, lai to varētu tuvināti uzskatīt par līdzsvarotu.
Jaunums!!: Termodinamika un Kvazistatisks process · Redzēt vairāk »
Laukums
Paralelograma laukums ir 4 vienības, aplim laukums ir 9π/4 vienības, trīsstūrim — 9/2 vienības Laukums ir lielums, kas raksturo virsmas izmēru.
Jaunums!!: Termodinamika un Laukums · Redzēt vairāk »
Lietderības koeficients
Lietderības koeficients ir dzinēja, mašīnas vai citas sistēmas svarīgs raksturlielums, kas nosaka sistēmas enerģijas izmantošanas vai pārveidošanas efektivitāti.
Jaunums!!: Termodinamika un Lietderības koeficients · Redzēt vairāk »
Makss fon Laue
Makss fon Laue (dzimis, miris) bija vācu fiziķis.
Jaunums!!: Termodinamika un Makss fon Laue · Redzēt vairāk »
Makss Planks
Makss Karls Ernsts Ludvigs Planks (dzimis, miris) bija vācu fiziķis.
Jaunums!!: Termodinamika un Makss Planks · Redzēt vairāk »
Masa
Masas pamatmērvienība ir kilograms. Attēlā redzams kilograma etalona datormodelis (blakus novietotais lineāls graduēts collās) Masa ir matērijas daudzums, ko satur ķermenis, vai matērijas īpašība, kas vienāda ar priekšmeta pretestību izmaiņām tā kustības ātrumā vai virzienā (pretestība paātrinājumam jeb inerce).
Jaunums!!: Termodinamika un Masa · Redzēt vairāk »
Matērija
Matērija (no — 'viela') ir viss, kas aizņem telpu, tādējādi matērija ir viela un lauks (gravitācijas, magnētiskais utt.). Parasti, runājot par matēriju, runā par elementārdaļiņām fermioniem.
Jaunums!!: Termodinamika un Matērija · Redzēt vairāk »
Mehānika
Arābu ierīces rokraksts, autors anonīms Mehānika ((mehaniké)) ir fizikas nozare, kas pēta fizikālu ķermeņu stāvokli telpā un to ātrumus jebkurā laika momentā atkarībā no mijiedarbības spēkiem, kuri darbojas starp ķermeņiem, atbilstoši dotajiem sākuma stāvokļiem un ķermeņu ātrumiem.
Jaunums!!: Termodinamika un Mehānika · Redzēt vairāk »
Molekula
3D attēli (pa kreisi un vidū) un 2D attēls (pa labi) parāda molekulu uzbūvi no dažādiem atomiem. Molekula ir mazākā vielas daļiņa, kas nosaka vielas ķīmisko sastāvu un visas fizikālās īpašības.
Jaunums!!: Termodinamika un Molekula · Redzēt vairāk »
Molekulāri kinētiskā teorija
Molekulāri kinētiskā teorija (krievu: молекулярно-кинетическая теория) jeb gāzu kinētiskā teorija (angļu: kinetic theory of gases) ir fizikas teorija, kuras pamatā ir trīs eksperimentāli pierādīti principi.
Jaunums!!: Termodinamika un Molekulāri kinētiskā teorija · Redzēt vairāk »
Otrais termodinamikas likums
Otrais termodinamikas likums ir termodinamikas princips, kas nosaka ierobežojumus siltuma pārejai no viena ķermeņa uz citu.
Jaunums!!: Termodinamika un Otrais termodinamikas likums · Redzēt vairāk »
Perpendikuls
Perpendikuls ir perpendikulārs nogrieznis, kas no kāda punkta novilkts pret taisni, un kuras atrodas tā galapunkts.
Jaunums!!: Termodinamika un Perpendikuls · Redzēt vairāk »
Pirmais termodinamikas likums
Pirmais termodinamikas likums ir termodinamikas princips, kas saskaņā ar enerģijas nezūdamības likumu nosaka, ka 1) siltumapmaiņas procesā termodinamiskai sistēmai pievadīts siltuma daudzums tiek patērēts divējādi: mainot sistēmas iekšējo enerģiju vai sistēmai pastrādājot mehānisko darbu (darbu veic gāze); 2) termodinamiskajai sistēmai pievadīts siltuma daudzums un tai pielikts darbs izmaina sistēmas iekšējo enerģiju (darbu veic ārējie spēki).
Jaunums!!: Termodinamika un Pirmais termodinamikas likums · Redzēt vairāk »
Rūdolfs Klauziuss
Rūdolfs Klauziuss (Rudolf Clausius, dzimis, miris) bija vācu fiziķis un matemātiķis.
Jaunums!!: Termodinamika un Rūdolfs Klauziuss · Redzēt vairāk »
Sadī Karno
Nikolā Leonārs Sadī Karno (dzimis, miris) bija franču fiziķis un inženieris.
Jaunums!!: Termodinamika un Sadī Karno · Redzēt vairāk »
Sengrieķu valoda
Sengrieķu valoda (Hellēnikḗ) ir indoeiropiešu valodu saimes valoda, sens grieķu valodas attīstības līmenis.
Jaunums!!: Termodinamika un Sengrieķu valoda · Redzēt vairāk »
Siltuma daudzums
Siltuma daudzums (Q) ir enerģija, kuru saņem vai zaudē ķermenis siltumapmaiņas procesā.
Jaunums!!: Termodinamika un Siltuma daudzums · Redzēt vairāk »
Siltumietilpība
Siltumietilpība — fizikāls lielums, kas raksturo to siltuma daudzumu, kas jāpievada ķermenim, lai tā temperatūra palielinātos par vienu kelvinu.
Jaunums!!: Termodinamika un Siltumietilpība · Redzēt vairāk »
Siltumradis
Siltumradis ir 18.—19.
Jaunums!!: Termodinamika un Siltumradis · Redzēt vairāk »
Siltums
Siltums fizikā ir termiskās enerģijas pāreja starp diviem ķermeņiem, kas ir dažādās temperatūrās.
Jaunums!!: Termodinamika un Siltums · Redzēt vairāk »
Spēks
Dažādu spēku virzieni parādīti ar bultām. Spēks ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņu un / vai lauku mijiedarbību.
Jaunums!!: Termodinamika un Spēks · Redzēt vairāk »
Spiediens
Spiediens ir perpendikulārs spēks, kas iedarbojas uz virsmas laukuma vienību.
Jaunums!!: Termodinamika un Spiediens · Redzēt vairāk »
Starojums
Starojums, arī radiācija (no — ‘spīdēšana, starošana’), ir enerģijas starveida izplatīšanās, izstarošana telpā.
Jaunums!!: Termodinamika un Starojums · Redzēt vairāk »
Temperatūra
Lielākā temperatūrā molekulas svārstību amplitūda palielinās Temperatūra ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa (vai vielas) sasilšanas pakāpi jeb siltumkustības intensitāti.
Jaunums!!: Termodinamika un Temperatūra · Redzēt vairāk »
Termodinamiska sistēma
Djuāra traukā — izolēta sistēma Termodinamiska sistēma ir jebkuru ķermeņu kopa, kuri var apmainīties ar enerģiju.
Jaunums!!: Termodinamika un Termodinamiska sistēma · Redzēt vairāk »
Tilpums
Tilpums ir kāda ģeometriska ķermeņa lielums, cik daudz trīsdimensiju telpas tas aizņem jeb telpas daļa, kas norobežota ar vismaz vienu noslēgtu virsmu.
Jaunums!!: Termodinamika un Tilpums · Redzēt vairāk »
Tvaika dzinējs
vilcieni bija aprīkoti ar tvaika dzinējiem. Mūsdienās tos plaši vairs neizmanto Tvaika dzinējs jeb tvaikmašīna ir ārdedzes siltuma dzinējs, kas par darba vielu izmanto ūdens tvaiku, kur tvaika siltuma enerģija tiek pārveidota mehāniskajā darbā.
Jaunums!!: Termodinamika un Tvaika dzinējs · Redzēt vairāk »
Valters Nernsts
Valters Hermanis Nernsts (dzimis, miris) bija vācu fizikālais ķīmiķis.
Jaunums!!: Termodinamika un Valters Nernsts · Redzēt vairāk »
Viela
Viela ir matērijas veids, kura sastāv no atomiem.
Jaunums!!: Termodinamika un Viela · Redzēt vairāk »
Vilhelms Ostvalds
Vilhelms Ostvalds ( —) bija vācbaltiešu ķīmiķis, filozofs.
Jaunums!!: Termodinamika un Vilhelms Ostvalds · Redzēt vairāk »
Vilhelms Vīns
Vilhelms Kārlis Verners Oto Fricis Francis Vīns (dzimis, miris) bija vācu fiziķis.
Jaunums!!: Termodinamika un Vilhelms Vīns · Redzēt vairāk »
Viljams Tomsons
Viljams Tomsons, Pirmais barons Kelvins (dzimis, miris) ir Belfāstā dzimis britu fiziķis, matemātiķis un inženieris.
Jaunums!!: Termodinamika un Viljams Tomsons · Redzēt vairāk »
Virzulis
Virzulis ir cilindrveidīga detaļa, kura pārvietojas pa cilindru no lejas uz augšu t.i. uz priekšu un atpakaļ.
Jaunums!!: Termodinamika un Virzulis · Redzēt vairāk »
