Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Tievā zarna

Indekss Tievā zarna

Diagramma, kurā tievā zarna ir apzīmēta ar anglisko nosaukumu ''small intestine''. Tievā zarna sīkāk iedalās divpadsmitpirkstu zarnā (''duodenum''), tukšajā zarnā (''jejunum'') un līkumainajā zarnā (''ileum''). Tievā zarna ir gremošanas orgānu sistēmas daļa starp kuņģi un resno zarnu.

69 attiecības: A vitamīns, Aizkuņģa dziedzeris, Amilāze, Aminoskābes, Anabolisms, Asinis, Asinsvadi, Askaridoze, B12 vitamīns, Celiakija, Celuloze, Ciete, Cilmes šūna, Cilvēks, D vitamīns, Difūzija, Divpadsmitpirkstu zarna, Dzelzs, Dziedzeris, E vitamīns, Enterocīts, Eozinofili, Ferments, Fibroblasts, Fruktoze, Galvenā enciklopēdiju redakcija, Gļotāda, Glicerīns, Glikoze, Gremošanas orgānu sistēma, Hīms, Hiršsprunga slimība, Holera, Holeras vibrions, Imunitāte, K vitamīns, Kampilobaktērijas, Kausveida mukocīts, Krona slimība, Kuņģis, Laktoze, Līkumainā zarna, Lenteņi, Limfātiskā sistēma, Limfocīti, Limfoma, Lipāze, Lipīdi, M šūna, Monosaharīdi, ..., Mugurkaulnieki, Mukoviscidoze, Nātrija hidrogēnkarbonāts, Ogļhidrāti, Olbaltumvielas, Paneta šūna, Pārtika, Resnā zarna, Retikulārie audi, Salmonella enterica, Serotonīns, Shigella dysenteriae, Taukšūnas, Tauki, Taukskābes, Tukšā zarna, Vīruss, Vienšūņi, Zarnu nūjiņa. Izvērst indekss (19 vairāk) »

A vitamīns

Vienas no A vitamīna formām — A1 vitamīna — uzbūve A vitamīns (retinols jeb akseroftols) ir taukos šķīstošs vitamīns, kas nepieciešams redzei, ādas veselīguma uzturēšanai un paaugstina organisma spēju pretoties dažādām infekcijām, kā arī veicina kaulu un zobu veidošanos un stiprina nervu šūnas.

Jaunums!!: Tievā zarna un A vitamīns · Redzēt vairāk »

Aizkuņģa dziedzeris

Aizkuņģa dziedzeris ir mugurkaulnieku, arī cilvēku, ārējās un iekšējās sekrēcijas dziedzeris, kas izdala gremošanas fermentus (šķeļ olbaltumvielas, ogļhidrātus, taukus) divpadsmitpirkstu zarnā un hormonus insulīnu un glikagonu asinīs.

Jaunums!!: Tievā zarna un Aizkuņģa dziedzeris · Redzēt vairāk »

Amilāze

Amilāze ir enzīms, kas katalīzē cietes hidrolīzi ar cukura veidošanos.

Jaunums!!: Tievā zarna un Amilāze · Redzēt vairāk »

Aminoskābes

Aminoskābes ir aizvietotās karbonskābes, kuru ogļūdeņraža atlikumā viens vai vairāki ūdeņraža atomi ir aizvietoti ar aminogrupu (-NH2).

Jaunums!!: Tievā zarna un Aminoskābes · Redzēt vairāk »

Anabolisms

Anabolisms jeb plastiskā vielmaiņa ir vielmaiņas reakciju kopums, kurā no vienkāršākiem savienojumiem biosintēzes ceļā veidojas sarežģītāki savienojumi ar lielākām molekulām.

Jaunums!!: Tievā zarna un Anabolisms · Redzēt vairāk »

Asinis

Cilvēka asinis Asinis ir šķidrie saistaudi, kuru galvenā masa nemitīgi kustas.

Jaunums!!: Tievā zarna un Asinis · Redzēt vairāk »

Asinsvadi

Artēriju sistēma Asinsvadi ir cauruļveida asinsrites orgānu sistēmas daļa, kas transportē asinis pa visu ķermeni.

Jaunums!!: Tievā zarna un Asinsvadi · Redzēt vairāk »

Askaridoze

Cilvēka cērme Askaridoze ir slimība, ko izraisa parazītiska cērme Ascaris lumbricoides.

Jaunums!!: Tievā zarna un Askaridoze · Redzēt vairāk »

B12 vitamīns

Ciānkobalamīna struktūrformula B12 vitamīns jeb ciānkobalamīns ir ūdenī šķīstošs vitamīns.

Jaunums!!: Tievā zarna un B12 vitamīns · Redzēt vairāk »

Celiakija

Celiakija jeb glutēna enteropātija ir tievās zarnas autoimūna slimība, kurai raksturīga graudu olbaltumvielu (glutēna) nepanesamība.

Jaunums!!: Tievā zarna un Celiakija · Redzēt vairāk »

Celuloze

Celuloze (Celulozes polimerizācijas pakāpe augos var sasniegt 15000. Celulozes molekulas augu šūnā ir sakārtotas fibrillās, kurām ir struktūra ar kristāliskām īpašībām. Cilvēks un daudzi citi dzīvnieki, izņemot zālēdājus, celulozi nespēj sagremot, jo viņu gremošanas traktos neveidojas fermenti to hidrolizēšanai, tomēr celuloze ir nozīmīga pārtikas šķiedrviela.

Jaunums!!: Tievā zarna un Celuloze · Redzēt vairāk »

Ciete

Ciete, dažkārt saukta arī par stērķeli (no), ir augu polisaharīds, ko veido ar glikozīdsaitēm saistījušies glikozes atlikumi, kas sīkāk veido amilozi un amilopektīnu.

Jaunums!!: Tievā zarna un Ciete · Redzēt vairāk »

Cilmes šūna

Mājas pele cilmes šūnas, iekrāsotas zaļā krāsā Cilmes šūna jeb mātšūna ir nediferencēta šūna, kādas ir visos daudzšūnu organismos, un tās var dalīties meitšūnās un diferencēties cita veida šūnās.

Jaunums!!: Tievā zarna un Cilmes šūna · Redzēt vairāk »

Cilvēks

Cilvēks, precīzāk saprātīgais cilvēks (Homo sapiens), ir divkājains primāts, kurš ietilpst zīdītāju klasē.

Jaunums!!: Tievā zarna un Cilvēks · Redzēt vairāk »

D vitamīns

Holekalciferola jeb D3 vitamīna struktūrformula D vitamīni jeb kalciferoli ir vitamīnu grupa, kas regulē kalcija jonu un fosfātu daudzumu un uzsūkšanos tievajā zarnā un nodrošina kaulu un zobu veidošanos, kā arī palīdz nostiprināt imūnsistēmu.

Jaunums!!: Tievā zarna un D vitamīns · Redzēt vairāk »

Difūzija

Difūzija ir atšķirīgu vielu daļiņu (atomu vai molekulu) savstarpēja sajaukšanās to siltumkustības un arī citu ārējo apstākļu, piemēram, atšķirīgu koncentrāciju dēļ.

Jaunums!!: Tievā zarna un Difūzija · Redzēt vairāk »

Divpadsmitpirkstu zarna

Gremošanas orgānu sistēmas diagramma ar iekrāsotu divpadsmitpirkstu zarnu Divpadsmitpirkstu zarna jeb duodēns ir tievās zarnas sākumdaļa.

Jaunums!!: Tievā zarna un Divpadsmitpirkstu zarna · Redzēt vairāk »

Dzelzs

Dzelzs ir ķīmiskais elements ar simbolu Fe un atomskaitli 26.

Jaunums!!: Tievā zarna un Dzelzs · Redzēt vairāk »

Dziedzeris

Cilvēka zemžokļa siekalu dziedzeri Dziedzeris ir orgāns, kas izstrādā un izdala (sekretē) dažādas īpašas vielas.

Jaunums!!: Tievā zarna un Dziedzeris · Redzēt vairāk »

E vitamīns

Alfa-tokoferola paraugs E vitamīns ir vielu grupa, kurā ietilpst tokoferoli un tokotrienoli.

Jaunums!!: Tievā zarna un E vitamīns · Redzēt vairāk »

Enterocīts

Enterocīts ir gara cilindriska epitēlija šūna zarnu gļotādā, kurai ir, galvenokārt, barības vielu absorbējoša nozīme.

Jaunums!!: Tievā zarna un Enterocīts · Redzēt vairāk »

Eozinofili

Eozinofili jeb eozinofilie leikocīti ir neliela imūno šūnu populācija.

Jaunums!!: Tievā zarna un Eozinofili · Redzēt vairāk »

Ferments

Tipiska fermenta — cilvēka laktoilglutationa liāzes — uzbūves shēma Fermenti ( — 'ieraugs') jeb enzīmi ( — 'iekšā' + 'ieraugs') ir lielmolekulāri biokatalizatori, kas paātrina visas organismā notiekošās vielmaiņas reakcijas — uzturvielu noārdīšanu, jaunu vielu sintēzi, dažādu vielu un jonu transportu, ķermeņa temperatūras un pH regulēšanu utt.

Jaunums!!: Tievā zarna un Ferments · Redzēt vairāk »

Fibroblasts

embrija fibroblasti mikroskopā Fibroblasts ir šūna, kas sintezē ārpusšūnu matricu, kolagēnu, audu pamatu jeb stromu, kā arī šīm šūnām ir būtiska nozīme brūču dzīšanas procesos.

Jaunums!!: Tievā zarna un Fibroblasts · Redzēt vairāk »

Fruktoze

Fruktoze ir vienkāršs cukurs, balta, kristāliska, ļoti salda viela, cilvēka organisms izmanto viegli.

Jaunums!!: Tievā zarna un Fruktoze · Redzēt vairāk »

Galvenā enciklopēdiju redakcija

Galvenā enciklopēdiju redakcija bija izdevniecība, kas izdeva zinātnisko un populārzinātnisko uzziņu literatūru.

Jaunums!!: Tievā zarna un Galvenā enciklopēdiju redakcija · Redzēt vairāk »

Gļotāda

barības vada vidējās daļas mikropreparāts, kur ''f'' — gļotāda ar asinsvadiem un limfmezgla daļa Gļotāda ir dobu orgānu iekšējais apvalks.

Jaunums!!: Tievā zarna un Gļotāda · Redzēt vairāk »

Glicerīns

Glicerīns (propāntriols-1,2,3, glicerols, CH2OHCHOHCH2OH) ir caurspīdīgs, bezkrāsains, viskozs šķidrums ar saldu garšu.

Jaunums!!: Tievā zarna un Glicerīns · Redzēt vairāk »

Glikoze

Glikoze (— ‘salds’; 1960. gados neilgu laiku glikozi oficiāli dēvēja par glukozi; vīnogu cukurs, C6H12O6) ir nozīmīgs ogļhidrāts.

Jaunums!!: Tievā zarna un Glikoze · Redzēt vairāk »

Gremošanas orgānu sistēma

Cilvēka gremošanas orgānu sistēma. Gremošanas orgānu sistēma (Sistema digestorium) ir orgānu sistēma, kuras galvenā funkcija ir saistīta ar organismam nepieciešamo barības vielu uzņemšanu, bet atsevišķām tās daļām ir arī citas funkcijas.

Jaunums!!: Tievā zarna un Gremošanas orgānu sistēma · Redzēt vairāk »

Hīms

Hīms jeb himuss ((hymos) — 'sula') ir kuņģa un tievās zarnas pusšķidrais vai šķidrais saturs, kas sastāv no daļēji sagremotas pārtikas, kuņģa un zarnu gremošanas sulām, dziedzeru sekrētiem, žults, zarnu epitēlija šūnām un mikroorganismiem.

Jaunums!!: Tievā zarna un Hīms · Redzēt vairāk »

Hiršsprunga slimība

Hiršsprunga slimnieka zarnu gļotādas preparāts Hiršsprunga slimība ir iedzimta slimība, kurai raksturīgi, ka kādā zarnas segmentā neizveidojas ne Meisnera (Meissner) zemgļotādas, ne Auerbaha (Auerbach) starpmuskuļu nervu pinums.

Jaunums!!: Tievā zarna un Hiršsprunga slimība · Redzēt vairāk »

Holera

''Vibrio cholerae'' baktērijas Holera ir akūta zarnu infekcijas slimība, ko izraisa baktērija Vibrio cholerae.

Jaunums!!: Tievā zarna un Holera · Redzēt vairāk »

Holeras vibrions

Holeras vibrions (Vibrio cholerae) ir gramnegatīva komatveidīga nūjiņa, holeras izraisītājs, kurš neveido kapsulas un sporas, ir monotrihs un ļoti kustīgs.

Jaunums!!: Tievā zarna un Holeras vibrions · Redzēt vairāk »

Imunitāte

Par imunitāti sauc organisma neuzņēmību pret slimību baktērijām, noteiktām indēm un dažādiem svešķermeņiem.

Jaunums!!: Tievā zarna un Imunitāte · Redzēt vairāk »

K vitamīns

K vitamīni ir strukturāli līdzīgu taukos šķīstošu vitamīnu grupa, kas nepieciešama asinsrecei un kalcija saistīšanai kaulos un citos audos.

Jaunums!!: Tievā zarna un K vitamīns · Redzēt vairāk »

Kampilobaktērijas

Kampilobaktērijas (''Campylobacter jejuni'') Kampilobaktērijas (nozīmē "izliektas baktērijas") ir Campylobacter ģints gramnegatīvas baktērijas.

Jaunums!!: Tievā zarna un Kampilobaktērijas · Redzēt vairāk »

Kausveida mukocīts

Kausveida mukocīts ir sekretējoša cilindriska epitēlija šūna, kuras galvenā funkcija ir proteīnu — mucīnu sekrēcija.

Jaunums!!: Tievā zarna un Kausveida mukocīts · Redzēt vairāk »

Krona slimība

Krona slimība ir iekaisīgu zarnu slimību grupā ietilpstoša slimība, kas var ietekmēt jebkuru gremošanas orgānu sistēmas daļu no mutes līdz anālajai atverei.

Jaunums!!: Tievā zarna un Krona slimība · Redzēt vairāk »

Kuņģis

Kuņģis ir gremošanas orgānu sistēmas maisveida paplašinājums starp barības vadu un tievo zarnu.

Jaunums!!: Tievā zarna un Kuņģis · Redzēt vairāk »

Laktoze

Laktoze (no — 'piens', C12H22O11, piena cukurs) ir disaharīdu grupai piederošs ogļhidrāts, kas atrodams pienā (2~8% no svara) un dažādos piena produktos.

Jaunums!!: Tievā zarna un Laktoze · Redzēt vairāk »

Līkumainā zarna

Līkumainās zarnas (''ileum'') izvietojums cilvēka vēdera dobumā. Līkumainā zarna ir tievās zarnas apakšējais posms, kas nāk aiz tukšās zarnas (jejunum) un beidzas pie aklās zarnas (resnās zarnas augšējais nodalījums), no kuras ir nodalīts ar ileocekālo vārstu (valva ileocaecalis).

Jaunums!!: Tievā zarna un Līkumainā zarna · Redzēt vairāk »

Lenteņi

Lenteņi (Cestoda) ir plakantārpu klase, kas visvairāk ir pielāgojušies parazītiskam dzīvesveidam.

Jaunums!!: Tievā zarna un Lenteņi · Redzēt vairāk »

Limfātiskā sistēma

Cilvēka limfātiskā sistēma Limfātiskā sistēma ir caurulīšu sistēma zīdītājiem, kas papildina sirds un asinsvadu sistēmu.

Jaunums!!: Tievā zarna un Limfātiskā sistēma · Redzēt vairāk »

Limfocīti

Skenējošā elektronmikroskopa cilvēka limfocīta attēls Limfocīti (no limfa +, kytos — 'šūna') ir mugurkaulnieku galvenās imūnšūnas.

Jaunums!!: Tievā zarna un Limfocīti · Redzēt vairāk »

Limfoma

Limfoma ir kāds no asins šūnu grupas audzējiem, kas attīstās no limfātiskajām šūnām.

Jaunums!!: Tievā zarna un Limfoma · Redzēt vairāk »

Lipāze

Lipāze ir enzīms, kas katalizē tauku (lipīdu) hidrolīzi.

Jaunums!!: Tievā zarna un Lipāze · Redzēt vairāk »

Lipīdi

Lipīdu iedalījums Lipīdi (- tauki) ir visai daudzveidīga bioorganisko vielu grupa.

Jaunums!!: Tievā zarna un Lipīdi · Redzēt vairāk »

M šūna

M šūnas ir šūnas, kuras atrodas zarnu Peijera plāksnītēs, kā arī ar bronhiem saistītajos limfoīdajos audos (bronchus-associated lymphoid tissue — BALT).

Jaunums!!: Tievā zarna un M šūna · Redzēt vairāk »

Monosaharīdi

Monosaharīdi (monos — ‘viens pats, vienīgais’,, sakchar — ‘cukurs’) ir vienkāršo ogļhidrātu grupa, kristāliskas vielas.

Jaunums!!: Tievā zarna un Monosaharīdi · Redzēt vairāk »

Mugurkaulnieki

Mugurkaulnieki (Vertebrata) vai galvaskausaiņi (Craniata) — hordaiņu apakštips.

Jaunums!!: Tievā zarna un Mugurkaulnieki · Redzēt vairāk »

Mukoviscidoze

Mukoviscidoze jeb cistiskā fibroze ir monogēna iedzimta slimība.

Jaunums!!: Tievā zarna un Mukoviscidoze · Redzēt vairāk »

Nātrija hidrogēnkarbonāts

Nātrija hidrogēnkarbonāts (NaHCO3) jeb dzeramā soda ir nātrija un ogļskābes skābais sāls.

Jaunums!!: Tievā zarna un Nātrija hidrogēnkarbonāts · Redzēt vairāk »

Ogļhidrāti

graudaugu produkti Ogļhidrāti ir organiski savienojumi, kuri pēc savas uzbūves ir vai nu aldehīdspirti, vai ketospirti; tie var būt kā monosaharīdi un to dimēri (disaharīdi), tā arī polimēri, kurus veido atsevišķas monosaharīdu molekulas (polisaharīdi).

Jaunums!!: Tievā zarna un Ogļhidrāti · Redzēt vairāk »

Olbaltumvielas

kristāli Olbaltumvielas jeb proteīni (no (protōs) — 'pirmais'), nereti saīsināti arī kā olbaltumi vai OBV, ir biopolimēri, lielmolekulāri savienojumi, ko veido līdz pat 20 dažādu α-aminoskābju saturošas lineāras virknes, kurās aminoskābes savstarpēji saistītas ar peptīdsaitēm.

Jaunums!!: Tievā zarna un Olbaltumvielas · Redzēt vairāk »

Paneta šūna

Cilvēka Paneta šūnas Paneta šūna ir tievo zarnu epitēlija šūna, kam ir nozīme normālas zarnu mikrofloras regulēšanā.

Jaunums!!: Tievā zarna un Paneta šūna · Redzēt vairāk »

Pārtika

Augu izcelsmes pārtika Pārtika ir produkti, ko cilvēki izmanto uzturā.

Jaunums!!: Tievā zarna un Pārtika · Redzēt vairāk »

Resnā zarna

Resnā zarna ir gremošanas sistēmas beigu daļa, kas lokveidā ietver tievo zarnu.

Jaunums!!: Tievā zarna un Resnā zarna · Redzēt vairāk »

Retikulārie audi

limfmezgla retikulārajos audos Retikulārie audi ir saistaudu veids ar tīklainu uzbūvi.

Jaunums!!: Tievā zarna un Retikulārie audi · Redzēt vairāk »

Salmonella enterica

Salmonella enterica ir gramnegatīva fakultatīvi anaeroba kustīga baktērija.

Jaunums!!: Tievā zarna un Salmonella enterica · Redzēt vairāk »

Serotonīns

Serotonīns jeb 5-hidroksitriptamīns (5-HT) ir monoamīna neiromediators.

Jaunums!!: Tievā zarna un Serotonīns · Redzēt vairāk »

Shigella dysenteriae

Shigella dysenteriae ir gramnegatīvas nekustīgas nūjiņveidīgas baktērijas.

Jaunums!!: Tievā zarna un Shigella dysenteriae · Redzēt vairāk »

Taukšūnas

Taukaudu šķērsgriezums Taukšūnas, adipocīti jeb lipocīti (no, lípos — 'tauki' un, kútos — 'šūna') ir saistaudu šūnu veids, kuru sakopojumi veido taukaudus.

Jaunums!!: Tievā zarna un Taukšūnas · Redzēt vairāk »

Tauki

Tipiska triglicerīda — glicerīna un miristīnskābes estera — molekulas modelis Tauki ir glicerīna un taukskābju esteri (triglicerīdi) — organiskas dabasvielas, kas pieder pie lipīdiem.

Jaunums!!: Tievā zarna un Tauki · Redzēt vairāk »

Taukskābes

Taukskābes ir karbonskābes ar 4 līdz 30 (visbiežāk 14—24) oglekļa atomu garām molekulu virknēm.

Jaunums!!: Tievā zarna un Taukskābes · Redzēt vairāk »

Tukšā zarna

Tukšās zarnas (''jejunum'') izvietojums cilvēka vēdera dobumā. Tukšā zarna ir tievās zarnas vidējais posms, kas atrodas starp divpadsmitpirkstu zarnu (duodenum) un līkumaino zarnu (ileum).

Jaunums!!: Tievā zarna un Tukšā zarna · Redzēt vairāk »

Vīruss

Rotavīrusa modelis Vīruss (— ‘inde’ vai ‘toksīns’) ir ļoti mazs patogēns, kas vairojas tikai organismu dzīvo šūnu iekšpusē.

Jaunums!!: Tievā zarna un Vīruss · Redzēt vairāk »

Vienšūņi

Balantīdija Vienšūņi jeb protozoji (Protozoa, no sengr. πρῶτος "pirmais" un ζῷα "dzīvība", daudzskaitļa forma no sengr. ζῷον "dzīvā būtne") ir polifilētiska eikariotisku vienšūnas organismu grupa ar heterotrofu barošanās veidu.

Jaunums!!: Tievā zarna un Vienšūņi · Redzēt vairāk »

Zarnu nūjiņa

Zarnu nūjiņa (saīsināta arī kā E. coli) ir baktērija, kas parasti atrodama siltasiņu dzīvnieku zarnu traktā.

Jaunums!!: Tievā zarna un Zarnu nūjiņa · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Intestinum tenue.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »