Ātrāk nekā pārlūku!
73 attiecības: Ala, Amonjaks, Argons, Astronoms, Atmosfēra, Austrālija, Cassini, Cassini-Huygens, Džons Heršels, Dienvidpols, Erozija, Gaisa mitrums, Galileja pavadoņi, Ganimēds (pavadonis), Grams, Habla kosmiskais teleskops, Huygens, Ieži, Ieleja, Jupiters (planēta), Kallisto (pavadonis), Kalnu grēda, Kelvins, Kilograms, Kilometrs, Kristiāns Heigenss, Krons, Kubikcentimetrs, Kvadrātkilometrs, Lava, Ledus, Lietus, Mākoņi, Merkurs (planēta), Metāns, Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija, Ogļūdeņraži, Oglekļa monoksīds, Oktobris, Paātrinājums, Paskāls, Pioneer 11, Plutons (pundurplanēta), Rudens, Saturna pavadoņi, Saturns (planēta), Saule, Saules enerģija, Saules sistēma, Saules vējš, ..., Septembris, Slāpeklis, Smogs, Starpplanētu zonde, Teleskops, Temperatūra, Titāni, Tritons (pavadonis), Troposfēra, Turbulence, Upe, Vētra, Venera (planēta), Voyager 1, Zeme, 1847. gads, 1944. gads, 1980. gads, 1995. gads, 1997. gads, 2004. gads, 2005. gads, 2006. gads. Izvērst indekss (23 vairāk) »
Ala
Gūtmaņa ala Siguldā Acsibi ala Ala ir dabiski veidojies dobums pazemē, kurā var iekļūt cilvēks.
Jaunums!!: Titāns (pavadonis) un Ala · Redzēt vairāk »
Amonjaks
Amonjaks ir slāpekļa un ūdeņraža ķīmiskais savienojums, kura ķīmiskā formula ir NH3.
Jaunums!!: Titāns (pavadonis) un Amonjaks · Redzēt vairāk »
Argons
Argons ir ķīmiskais elements ar simbolu Ar (līdz 1957. gadam tā simbols bija A) un atomskaitli 18.
Jaunums!!: Titāns (pavadonis) un Argons · Redzēt vairāk »
Astronoms
Astronoms" Astronoms ir zinātnieks, kas specializējies astronomijā.
Jaunums!!: Titāns (pavadonis) un Astronoms · Redzēt vairāk »
Atmosfēra
Jupitera aktīvo atmosfēru. Atmosfēra (atmós — 'tvaiks' un, sphaîra — 'lode') ir gāzveida apvalks, ko debess ķermeņi savas gravitācijas dēļ notur ap sevi.
Jaunums!!: Titāns (pavadonis) un Atmosfēra · Redzēt vairāk »
Austrālija
Austrālija, oficiāli Austrālijas Savienība (Commonwealth of Australia), ir valsts Zemes dienvidu puslodē.
Jaunums!!: Titāns (pavadonis) un Austrālija · Redzēt vairāk »
Cassini
''Cassini'' montāžas laikā Cassini bija ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) kosmiskais aparāts Saturna apkārtnes izpētei, starpplanētu zondes Cassini-Huygens orbitālais aparāts.
Jaunums!!: Titāns (pavadonis) un Cassini · Redzēt vairāk »
Cassini-Huygens
Cassini mākslinieka skatījumā Cassini-Huygens (vienkāršības dēļ saukta arī Cassini) bija sadarbības misija starp NASA, Eiropas Kosmosa aģentūru (EKA) un Itālijas Kosmosa aģentūru (IKA), lai nosūtītu zondi Saturna sistēmas izpētei.
Jaunums!!: Titāns (pavadonis) un Cassini-Huygens · Redzēt vairāk »
Džons Heršels
Sers Džons Frederiks Viljams Heršels, Pirmais baronets Heršels (dzimis, miris) bija angļu matemātiķis, astronoms un ķīmiķis.
Jaunums!!: Titāns (pavadonis) un Džons Heršels · Redzēt vairāk »
Dienvidpols
Dienvidpols ir vistālāk dienvidos esošais Zemes punkts.
Jaunums!!: Titāns (pavadonis) un Dienvidpols · Redzēt vairāk »
Erozija
Erozijas rezultātā dabiski izveidojusies arka Jordānijā Erozija (— ‘izskalošana’, ‘sairšana’) ir augsnes un iežu noārdīšanās un pārvietošana dabisku procesu rezultātā, piemēram, vēja vai ūdens iedarbībā.
Jaunums!!: Titāns (pavadonis) un Erozija · Redzēt vairāk »
Gaisa mitrums
Tropiskajos mežos bieži ir augsts mitruma līmenis Gaisa mitrums ir ūdens tvaiku daudzums gaisā.
Jaunums!!: Titāns (pavadonis) un Gaisa mitrums · Redzēt vairāk »
Galileja pavadoņi
Kallisto. Galileja pavadoņi ir četri Jupitera pavadoņi, kurus atklāja Galileo Galilejs.
Jaunums!!: Titāns (pavadonis) un Galileja pavadoņi · Redzēt vairāk »
Ganimēds (pavadonis)
Ganimēds ir Jupitera pavadonis, viens no Galileja pavadoņiem.
Jaunums!!: Titāns (pavadonis) un Ganimēds (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Grams
Grams (SI simbols: g) ir metriskā sistēmas masas mērvienība, kas pielīdzināma kilograma daļai.
Jaunums!!: Titāns (pavadonis) un Grams · Redzēt vairāk »
Habla kosmiskais teleskops
HST, uzņemts no ''Space Shuttle Discovery'' otrās apkopes misijas STS-82 laikā Habla kosmiskais teleskops (Hubble Space Telescope) jeb HST ir orbitālā observatorija, kas palaista un atrodas Zemā Zemes orbītā.
Jaunums!!: Titāns (pavadonis) un Habla kosmiskais teleskops · Redzēt vairāk »
Huygens
Huygens modelis Vienīgais attēls, ko uzņēmis ''Huygens'' pēc nolaišanās uz Titāna virsmas Huygens bija Eiropas Kosmosa aģentūras starpplanētu zonde, nolaižamais aparāts Saturna pavadoņa Titāna izpētei.
Jaunums!!: Titāns (pavadonis) un Huygens · Redzēt vairāk »
Ieži
Ieži ir dabiskas izcelsmes minerālu sakopojumi, kas veido Zemes garozu (litosfēru un mantijas augšējo daļu).
Jaunums!!: Titāns (pavadonis) un Ieži · Redzēt vairāk »
Ieleja
Josemitu ieleja Kalifornijas štatā, Amerikas Savienotajās Valstīs Ieleja ir negatīva, lineāri stiepta reljefa forma, kam ir slīpums vienā virzienā un kas radusies erozijas darbības rezultātā.
Jaunums!!: Titāns (pavadonis) un Ieleja · Redzēt vairāk »
Jupiters (planēta)
Jupiters ir Saules sistēmas piektā, kā arī lielākā un masīvākā planēta un kopā ar Saturnu, Urānu un Neptūnu tiek klasificēts kā gāzu planēta, kas nozīmē, ka tā iekšējo sastāvu un atmosfēru galvenokārt veido ūdeņradis un hēlijs.
Jaunums!!: Titāns (pavadonis) un Jupiters (planēta) · Redzēt vairāk »
Kallisto (pavadonis)
Kallisto ir viens no Jupitera pavadoņiem.
Jaunums!!: Titāns (pavadonis) un Kallisto (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Kalnu grēda
Himalaji — pasaulē augstākā kalnu sistēma Kalnu grēda ir kalnu virkne, kuru ierobežo zemienes vai no citām kalnu grēdām atdala ielejas, upes un kalnu pārejas.
Jaunums!!: Titāns (pavadonis) un Kalnu grēda · Redzēt vairāk »
Kelvins
Kelvins (simbols: K) ir temperatūras mērvienība, tā ir viena no septiņām SI pamatmērvienībām.
Jaunums!!: Titāns (pavadonis) un Kelvins · Redzēt vairāk »
Kilograms
collās) Kilograms (simbols: kg) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) masas pamatmērvienība, kas ir vienāds ar cilindrisku etalonu, kas izgatavots no irīdija-platīna sakausējuma, un atrodas Parīzē Starptautiskajā svaru un mēru birojā (Bureau international des poids et mesures).
Jaunums!!: Titāns (pavadonis) un Kilograms · Redzēt vairāk »
Kilometrs
Kilometrs (saīsinājumā km) ir SI sistēmas garuma atvasinātā mērvienība.
Jaunums!!: Titāns (pavadonis) un Kilometrs · Redzēt vairāk »
Kristiāns Heigenss
Kristiāns Heigenss (dzimis, miris) bija ievērojams Nīderlandes fiziķis, mehāniķis, matemātiķis un astronoms.
Jaunums!!: Titāns (pavadonis) un Kristiāns Heigenss · Redzēt vairāk »
Krons
Krons ar sirpi rokā Rubensa glezna, kurā Saturns jeb Krons apēd vienu no saviem bērniem Krons (sengrieķu valodā: Κρόνος, Krónos) sengrieķu mitoloģijā bija Urāna (debess) un Gajas (zeme) dēls.
Jaunums!!: Titāns (pavadonis) un Krons · Redzēt vairāk »
Kubikcentimetrs
Kubikcentimetrs ir viena no tilpuma mērvienībām.
Jaunums!!: Titāns (pavadonis) un Kubikcentimetrs · Redzēt vairāk »
Kvadrātkilometrs
Kvadrātkilometrs ir viena no SI atvasinātajām laukuma mērvienībām.
Jaunums!!: Titāns (pavadonis) un Kvadrātkilometrs · Redzēt vairāk »
Lava
Havaju salās Lava ir magma, kas nokļuvusi virs zemes vulkānu izvirdumos.
Jaunums!!: Titāns (pavadonis) un Lava · Redzēt vairāk »
Ledus
235px Ledus ir cieši sablīvētu ūdens kristāliņu kopums.
Jaunums!!: Titāns (pavadonis) un Ledus · Redzēt vairāk »
Lietus
Lietus. Lietus ir viena no dabas visizplatītākajām parādībām, kas veido laikapstākļus.
Jaunums!!: Titāns (pavadonis) un Lietus · Redzēt vairāk »
Mākoņi
'''Cumulonimbus capillatus incus''' - D mākoņu grupa. Virs mākoņiem Mākoņi Mākoņi ir atmosfēras ūdens tvaiku kondensēto produktu sakopojums sīkos ūdens pilienos vai ledus kristālos lielā daudzumā.
Jaunums!!: Titāns (pavadonis) un Mākoņi · Redzēt vairāk »
Merkurs (planēta)
Merkurs ir Saulei tuvākā un mazākā Saules sistēmas planēta.
Jaunums!!: Titāns (pavadonis) un Merkurs (planēta) · Redzēt vairāk »
Metāns
Metāns ir ķīmiskais savienojums, kura ķīmiskā formula ir CH4.
Jaunums!!: Titāns (pavadonis) un Metāns · Redzēt vairāk »
Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija
Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija ir neatkarīga Amerikas Savienoto Valstu federālās valdības aģentūra, kas galvenokārt ir atbildīga par civilo kosmosa programmu, kā arī aeronautikas un kosmonautikas pētījumiem Zemes atmosfērā un ārpus tās.
Jaunums!!: Titāns (pavadonis) un Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija · Redzēt vairāk »
Ogļūdeņraži
Ogļūdeņraži ir organiski savienojumi, kas satur tikai oglekli un ūdeņradi.
Jaunums!!: Titāns (pavadonis) un Ogļūdeņraži · Redzēt vairāk »
Oglekļa monoksīds
Oglekļa monoksīds (tvana gāze, tvans, CO) ir bezkrāsaina indīga, degtspējīga gāze bez garšas un smaržas, nedaudz vieglāka par gaisu (1,25 kg/m³ pie 0°C, salīdzinot ar atmosfēras vidējo 1,2922 šajā pašā temperatūrā).
Jaunums!!: Titāns (pavadonis) un Oglekļa monoksīds · Redzēt vairāk »
Oktobris
Oktobris ir gada desmitais mēnesis.
Jaunums!!: Titāns (pavadonis) un Oktobris · Redzēt vairāk »
Paātrinājums
Paātrinājums ir ķermeņa ātruma izmaiņa laika vienībā. Paātrinājums ir ķermeņa ātruma maiņas temps.
Jaunums!!: Titāns (pavadonis) un Paātrinājums · Redzēt vairāk »
Paskāls
Paskāls (simbols: Pa) ir SI spiediena mērvienība.
Jaunums!!: Titāns (pavadonis) un Paskāls · Redzēt vairāk »
Pioneer 11
''Pioneer 11'' pirms starta Pioneer 11 (sākotnējais nosaukums Pioneer G) bija ASV starpplanētu zonde, kas veica Jupitera un Saturna pārlidojumu.
Jaunums!!: Titāns (pavadonis) un Pioneer 11 · Redzēt vairāk »
Plutons (pundurplanēta)
Plutons jeb 134340 Pluto (simboli: ⯓ vai ♇) ir pundurplanēta Saules sistēmā.
Jaunums!!: Titāns (pavadonis) un Plutons (pundurplanēta) · Redzēt vairāk »
Rudens
Rudens ainava. Rudens ir viens no gadalaikiem mērenajā joslā.
Jaunums!!: Titāns (pavadonis) un Rudens · Redzēt vairāk »
Saturna pavadoņi
Tabulā norādīti Saturna pavadoņi (sākot ar tuvāko planētai).
Jaunums!!: Titāns (pavadonis) un Saturna pavadoņi · Redzēt vairāk »
Saturns (planēta)
Saturns, viena no milzu planētām, ir Saules sistēmas sestā planēta no Saules.
Jaunums!!: Titāns (pavadonis) un Saturns (planēta) · Redzēt vairāk »
Saule
Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.
Jaunums!!: Titāns (pavadonis) un Saule · Redzēt vairāk »
Saules enerģija
Saules starojuma Eiropas karte Saules enerģija ir enerģija, kuru Saule izstaro elektromagnētisko viļņu veidā, cilvēki galvenokārt to jūt gaismas un siltuma veidā.
Jaunums!!: Titāns (pavadonis) un Saules enerģija · Redzēt vairāk »
Saules sistēma
Saules sistēma ir Saule un ap to riņķojošo debess ķermeņu kopums — astoņas planētas, kas veido planētu sistēmas, kā arī citi ievērojami mazāki ķermeņi, piemēram, pundurplanētas un Saules sistēmas mazie ķermeņi, piemēram, komētas un asteroīdi.
Jaunums!!: Titāns (pavadonis) un Saules sistēma · Redzēt vairāk »
Saules vējš
Zemes magnetosfēra pasargā Zemi no Saules vēja iedarbības. Saules vējš ir jonizētu daļiņu (pārsvarā hēlija — ūdeņraža plazmas) plūsma, kas izplūst no Saules vainaga apkārtējā kosmiskajā telpā ar ātrumu 300—1200 km/s.
Jaunums!!: Titāns (pavadonis) un Saules vējš · Redzēt vairāk »
Septembris
Septembris (— no — 'septiņi') ir gada devītais mēnesis.
Jaunums!!: Titāns (pavadonis) un Septembris · Redzēt vairāk »
Slāpeklis
Slāpeklis ir ķīmiskais elements, kuru apzīmē ar simbolu N un tā atomskaitlis ir 7.
Jaunums!!: Titāns (pavadonis) un Slāpeklis · Redzēt vairāk »
Smogs
Singapūrā 2006. gada 7. oktobrī Smogs jeb smacenis ir viens no gaisa piesārņojuma veidiem.
Jaunums!!: Titāns (pavadonis) un Smogs · Redzēt vairāk »
Starpplanētu zonde
Starpplanētu zonde Voyager Starpplanētu zonde, automātiskā starpplanētu stacija jeb kosmiskā zonde — automātisks kosmiskais aparāts, kas paredzēts lidojumam starpplanētu telpā, visbiežāk - uz citas planētas apkaimi, bet mērķis tam var būt arī Mēness, asteroīds vai komēta.
Jaunums!!: Titāns (pavadonis) un Starpplanētu zonde · Redzēt vairāk »
Teleskops
Spoguļteleskops Spoguļteleskops Teleskops (tele — ‘tāls’ un, skopein — ‘skatīties’) ir jebkura iekārta, kas savāc un fokusē elektromagnētisko starojumu, un to izmanto, lai aplūkotu tālu priekšmetu un objektu attēlus.
Jaunums!!: Titāns (pavadonis) un Teleskops · Redzēt vairāk »
Temperatūra
Lielākā temperatūrā molekulas svārstību amplitūda palielinās Temperatūra ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa (vai vielas) sasilšanas pakāpi jeb siltumkustības intensitāti.
Jaunums!!: Titāns (pavadonis) un Temperatūra · Redzēt vairāk »
Titāni
Reja, Krona sieva, viens no titāniem Titāni (Titãnes) sengrieķu mitoloģijā ir spēcīga dievību rase, kas bija Gajas un Urāna pēcnācēji un valdīja tā saucamajā Zelta laikmetā.
Jaunums!!: Titāns (pavadonis) un Titāni · Redzēt vairāk »
Tritons (pavadonis)
Tritons ir lielākais Neptūna pavadonis, kuru atklāja angļu astronoms Viljams Lasels 1846.
Jaunums!!: Titāns (pavadonis) un Tritons (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Troposfēra
Zemes troposfēra pa lidmašīnas logu. Troposfēra ir zemākais un vislabāk izpētītais Zemes atmosfēras slānis, kura vidējais augstums ir 11 km (8—10 km virs polārajiem apgabaliem, 10—12 km mērenajos platumos un 16—18 km virs tropu rajoniem).
Jaunums!!: Titāns (pavadonis) un Troposfēra · Redzēt vairāk »
Turbulence
cilindru Turbulence ( — 'saviļņots') ir parādība, kuras būtība ir tāda, ka šķidruma vai gāzes plūsmas intensitātes palielināšanās gadījumā plūsmā izveidojas daudzi virpuļi.
Jaunums!!: Titāns (pavadonis) un Turbulence · Redzēt vairāk »
Upe
Daugava pie Sandarišķiem, Daugavas loki, 1999. gada jūnijs Upe ir pa Zemes virsmu plūstoša ievērojama izmēra ūdenstece, kurai ir izteikta gultne.
Jaunums!!: Titāns (pavadonis) un Upe · Redzēt vairāk »
Vētra
Vētra ir ļoti stiprs vējš, kura summārais ātrums 10 minūšu laikā parasti sasniedz vismaz 24 m/s, bet vēja ātrums brāzmās var sasniegt 50 un pat 100 m/s lielu ātrumu.
Jaunums!!: Titāns (pavadonis) un Vētra · Redzēt vairāk »
Venera (planēta)
Venera jeb Venēra ir Saules sistēmas otrā planēta no Saules, kā arī karstākā un tuvākā planēta Zemei.
Jaunums!!: Titāns (pavadonis) un Venera (planēta) · Redzēt vairāk »
Voyager 1
Voyager 1 ir kosmiskais aparāts, kurš paredzēts Saules sistēmas ārējo planētu un starpplanētu vides pētīšanai, viens no Voyager programmas aparātiem.
Jaunums!!: Titāns (pavadonis) un Voyager 1 · Redzēt vairāk »
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
Jaunums!!: Titāns (pavadonis) un Zeme · Redzēt vairāk »
1847. gads
1847.
Jaunums!!: Titāns (pavadonis) un 1847. gads · Redzēt vairāk »
1944. gads
1944.
Jaunums!!: Titāns (pavadonis) un 1944. gads · Redzēt vairāk »
1980. gads
1980.
Jaunums!!: Titāns (pavadonis) un 1980. gads · Redzēt vairāk »
1995. gads
1995.
Jaunums!!: Titāns (pavadonis) un 1995. gads · Redzēt vairāk »
1997. gads
1997.
Jaunums!!: Titāns (pavadonis) un 1997. gads · Redzēt vairāk »
2004. gads
2004.
Jaunums!!: Titāns (pavadonis) un 2004. gads · Redzēt vairāk »
2005. gads
2005.
Jaunums!!: Titāns (pavadonis) un 2005. gads · Redzēt vairāk »
2006. gads
2006.
Jaunums!!: Titāns (pavadonis) un 2006. gads · Redzēt vairāk »
