Ātrāk nekā pārlūku!
18 attiecības: Abrahams Olano, Arvis Piziks, Austrija, Šveice, Ēriks Cābels, Bjarne Rīss, Dānija, Fernando Eskartins, Francija, Itālija, Jans Ulrihs, Kaspars Ozers, Latvija, Pēteris Ugrjumovs, Rišārs Viranks, Spānija, Tonijs Romingers, Vācija.
Abrahams Olano
Abrahams Olano Manzano (dzimis Anoetā, Gipuskojā) ir bijušais profesionālais Spānijas šosejas riteņbraucējs.
Jaunums!!: 1996. gada Tour de France un Abrahams Olano · Redzēt vairāk »
Arvis Piziks
Arvis Piziks (dzimis Gulbenē) ir bijušais profesionālais Latvijas šosejas riteņbraucējs.
Jaunums!!: 1996. gada Tour de France un Arvis Piziks · Redzēt vairāk »
Austrija
Austrija, oficiāli Austrijas Republika (Republik Österreich), ir valsts Centrāleiropā.
Jaunums!!: 1996. gada Tour de France un Austrija · Redzēt vairāk »
Šveice
Šveice, oficiāli Šveices Konfederācija (saīsinājumā CH), ir federāla valsts Rietumeiropā, kuru veido 26 kantoni.
Jaunums!!: 1996. gada Tour de France un Šveice · Redzēt vairāk »
Ēriks Cābels
Ēriks Cābels (dzimis Austrumberlīnē) ir bijušais profesionālais Vācijas šosejas riteņbraucējs.
Jaunums!!: 1996. gada Tour de France un Ēriks Cābels · Redzēt vairāk »
Bjarne Rīss
Bjarne Likegords Rīss (dzimis Herningā), karjeras laikā saukts par Herningas ērgli, ir bijušais Dānijas profesionālais šosejas riteņbraucējs, kurš uzvarēja 1996. gada ''Tour de France'' un šobrīd ir UCI World Tour komandas līdzīpašnieks un menedžeris.
Jaunums!!: 1996. gada Tour de France un Bjarne Rīss · Redzēt vairāk »
Dānija
Dānija ir valsts Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: 1996. gada Tour de France un Dānija · Redzēt vairāk »
Fernando Eskartins
Fernando Eskartins Koti (dzimis) ir bijušais profesionālais Spānijas šosejas riteņbraucējs.
Jaunums!!: 1996. gada Tour de France un Fernando Eskartins · Redzēt vairāk »
Francija
Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.
Jaunums!!: 1996. gada Tour de France un Francija · Redzēt vairāk »
Itālija
Itālija (izrunā), oficiāli Itālijas Republika (Repubblica italiana), ir valsts Dienvideiropas centrālajā daļā.
Jaunums!!: 1996. gada Tour de France un Itālija · Redzēt vairāk »
Jans Ulrihs
Jans Ulrihs (dzimis) ir bijušais vācu šosejas riteņbraucējs.
Jaunums!!: 1996. gada Tour de France un Jans Ulrihs · Redzēt vairāk »
Kaspars Ozers
Kaspars Ozers (dzimis Tukumā) ir bijušais Latvijas šosejas riteņbraucējs, kuram 1990.
Jaunums!!: 1996. gada Tour de France un Kaspars Ozers · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: 1996. gada Tour de France un Latvija · Redzēt vairāk »
Pēteris Ugrjumovs
Pēteris Ugrjumovs, arī Pjotrs Ugrjumovs (dzimis Rīgā) ir bijušais PSRS, Latvijas un Krievijas riteņbraucējs.
Jaunums!!: 1996. gada Tour de France un Pēteris Ugrjumovs · Redzēt vairāk »
Rišārs Viranks
Rišārs Viranks (dzimis) ir bijušais Francijas šosejas riteņbraucējs.
Jaunums!!: 1996. gada Tour de France un Rišārs Viranks · Redzēt vairāk »
Spānija
Spānija (izrunā), oficiāli Spānijas Karaliste (Reino de España), ir valsts, kura atrodas Pireneju pussalā, Dienvidrietumeiropā.
Jaunums!!: 1996. gada Tour de France un Spānija · Redzēt vairāk »
Tonijs Romingers
Tonijs Romingers (Tony Rominger, dzimis Vejlē, Dānijā) ir bijušais Šveices šosejas riteņbraucējs, kas 1992., 1993.
Jaunums!!: 1996. gada Tour de France un Tonijs Romingers · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: 1996. gada Tour de France un Vācija · Redzēt vairāk »
