Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Troickas bataljons

Indekss Troickas bataljons

Troickas latviešu strēlnieku bataljona karavīri 1919. gada oktobrī. Troickas bataljons jeb 1.

23 attiecības: Aleksandrs Kolčaks, Imantas pulks, Irkutska, Japāna, Kārlis Goppers, Krasnojarska, Krievijas pilsoņu karš, Latviešu strēlnieki, Latvija, Latvijas—Krievijas miera līgums, Liepāja, Omska, Orenburga, Pēteris Dardzāns, Samara, Sarkanā armija, Sibīrija, Sibīrijas un Urālu latviešu nacionālā padome, Transsibīrijas dzelzceļš, Urāli, Vladivostoka, 1918. gads, 1920. gads.

Aleksandrs Kolčaks

Aleksandrs Kolčaks (dzimis, miris) bija krievu kara jūrnieks, polārpētnieks un viens no Baltās kustības līderiem Krievijas pilsoņu kara laikā.

Jaunums!!: Troickas bataljons un Aleksandrs Kolčaks · Redzēt vairāk »

Imantas pulks

Imantas pulka III simts Vladivostokā (1919). Imantas pulka 1. simta karavīri Čurkinā pie Vladivostokas (1919). Imantas pulks bija latviešu nacionālā karaspēka vienība Tālajos Austrumos Krievijas pilsoņu kara laikā no 1918.

Jaunums!!: Troickas bataljons un Imantas pulks · Redzēt vairāk »

Irkutska

Irkutska ir Sibīrijas pilsēta Krievijas Federācijā pie Irkutas upes ietekas Angārā, apmēram 72 kilometrus no Angāras iztekas no Baikāla pie Transsibīrijas dzelzceļa.

Jaunums!!: Troickas bataljons un Irkutska · Redzēt vairāk »

Japāna

Japāna (Nihon vai Nippon, oficiāli 日本国; Nihon/Nippon-koku) ir salu valsts Austrumāzijā, kas atrodas Klusā okeāna rietumos.

Jaunums!!: Troickas bataljons un Japāna · Redzēt vairāk »

Kārlis Goppers

Kārlis Goppers (—) bija Latvijas Bruņoto spēku ģenerālis.

Jaunums!!: Troickas bataljons un Kārlis Goppers · Redzēt vairāk »

Krasnojarska

Krasnojarska ir Sibīrijas pilsēta Krievijas Federācijā, pie Jeņisejas upes.

Jaunums!!: Troickas bataljons un Krasnojarska · Redzēt vairāk »

Krievijas pilsoņu karš

deklarētā autonomā Latvijas valsts kļūdaini apzīmēta kā ''Latvia (18 XI 1917)''. Baltās kustības uzbrukumu apstādināšanas līnijas dažādās frontēs, ar dzeltenu Sarkanās armijas frontes 1919. gada vasarā. Maximum advances of 'White' forces Pilsoņu kara frontes 1919. gada martā (karte no ''New York Times'', 1919). Krievijas pilsoņu karš bija pilsoņu karš no 1918.

Jaunums!!: Troickas bataljons un Krievijas pilsoņu karš · Redzēt vairāk »

Latviešu strēlnieki

3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona brīvprātīgie 1915. gada 7. (20.) augustā. Latviešu strēlnieki bija latviešu karavīri, kas Latviešu strēlnieku pulku sastāvā piedalījās Pirmā pasaules kara, Latvijas brīvības cīņu un Krievijas Pilsoņu kara kaujās.

Jaunums!!: Troickas bataljons un Latviešu strēlnieki · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Jaunums!!: Troickas bataljons un Latvija · Redzēt vairāk »

Latvijas—Krievijas miera līgums

Latvijas—Krievijas miera līguma parakstīšana Rīgā. Latvijas—Krievijas miera līgums jeb 1920.

Jaunums!!: Troickas bataljons un Latvijas—Krievijas miera līgums · Redzēt vairāk »

Liepāja

Liepāja ir trešā lielākā pilsēta Latvijā, viena no deviņām republikas nozīmes pilsētām valstī.

Jaunums!!: Troickas bataljons un Liepāja · Redzēt vairāk »

Omska

Omska ir Sibīrijas otra lielākā pilsēta (aiz Novosibirskas) Krievijas Federācijā, pie Omas ietekas Irtišā.

Jaunums!!: Troickas bataljons un Omska · Redzēt vairāk »

Orenburga

Orenburga ir pilsēta Krievijā, Orenburgas apgabala centrs.

Jaunums!!: Troickas bataljons un Orenburga · Redzēt vairāk »

Pēteris Dardzāns

Pēteris Dardzāns (dzimis, miris) bija tautsaimnieks, latviešu strēlnieku virsnieks Krievijas armijā, Troickas bataljona komandieris Krievijas pilsoņu kara laikā.

Jaunums!!: Troickas bataljons un Pēteris Dardzāns · Redzēt vairāk »

Samara

Samara ir pilsēta Krievijas Eiropas daļā Volgas kreisajā krastā pie Samaras upes ietekas.

Jaunums!!: Troickas bataljons un Samara · Redzēt vairāk »

Sarkanā armija

Sarkanās armijas karogs Sarkanā armija jeb Strādnieku un zemnieku Sarkanā Armija bija viens no Padomju Krievijas, vēlāk PSRS bruņoto spēku nosaukumiem, ko oficiāli lietoja laikā no 1918.

Jaunums!!: Troickas bataljons un Sarkanā armija · Redzēt vairāk »

Sibīrija

Sibīrija ir ģeogrāfisks reģions, kas (mūsdienu skatījumā) ietver Krievijas Federācijas teritoriju Āzijā no Urāliem rietumos līdz Klusā okeāna ūdensšķirtnes grēdām austrumos un no Ziemeļu ledus okeāna ziemeļos līdz Kazahstānas, Mongolijas un Ķīnas robežai dienvidos.

Jaunums!!: Troickas bataljons un Sibīrija · Redzēt vairāk »

Sibīrijas un Urālu latviešu nacionālā padome

J. Kurelis, A. Stihevics, I. Bērziņš. Tālo Austrumu-Sibīrijas latviešu nacionālās padomes locekļi. No kreisās stāv Voldemārs Salnais, Zaķis, Fēlikss Cielēns, Klāvs Lorencs, Jānis Mazpolis, Arveds Švābe. Sēž pirmā no labās: Olga Lorenca. Sibīrijas un Urālu latviešu nacionālā padome (SULNP) bija Sibīrijas latviešu organizācija Krievijas pilsoņu kara laikā (1918-1920).

Jaunums!!: Troickas bataljons un Sibīrijas un Urālu latviešu nacionālā padome · Redzēt vairāk »

Transsibīrijas dzelzceļš

Kamas upi (1912). Transsibīrijas dzelzceļš (sarkanā krāsā), sākotnējais posms (zilā), Baikāla-Amūras maģistrāle (zaļā) un Amūras-Jakutskas maģistrāle (oranžā). Transsibīrijas dzelzceļš ir dzelzceļu tīkls Krievijā, kas savieno Maskavu ar Tālajiem Austrumiem un Japāņu jūru.

Jaunums!!: Troickas bataljons un Transsibīrijas dzelzceļš · Redzēt vairāk »

Urāli

Karte ar Urālu kalniem Narodnajas kalns Piepolārajos Urālos septembrī. Urāli jeb Urālu kalni (Ура́льские го́ры) ir kalnu grēda, kuras centrālā ass veido robežu starp divām Eirāzijas daļām — rietumos no tiem atrodas Eiropa, bet austrumos — Āzija.

Jaunums!!: Troickas bataljons un Urāli · Redzēt vairāk »

Vladivostoka

Vladivostoka ir pilsēta Krievijas Federācijas galējos dienvidaustrumos.

Jaunums!!: Troickas bataljons un Vladivostoka · Redzēt vairāk »

1918. gads

1918.

Jaunums!!: Troickas bataljons un 1918. gads · Redzēt vairāk »

1920. gads

1920.

Jaunums!!: Troickas bataljons un 1920. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Troickas pulks.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »