Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Trojas karš

Indekss Trojas karš

Trojas karš bija karš, par ko vēsta sengrieķu mitoloģija un literatūra.

26 attiecības: Afrodīte, Agamemnons, Ahillejs, Anatolija, Apollons, Artemīda, Atēna, Atlantīda, Dardaneļi, Eposs, Hēfaists, Heinrihs Šlīmanis, Hektors, Helena (mitoloģija), Heti, Homērs, Iliāda, Krēta, Mikēnas, Odiseja, Odisejs, Sengrieķu literatūra, Sengrieķu mitoloģija, Sparta, Troja, Trojas zirgs.

Afrodīte

Veneras dzimšana" (1879) Afrodīte (grieķu Ἀφροδίτη 'radusies no jūras putām') sengrieķu mitoloģijā ir mīlas un skaistuma, kā arī auglības un dzīvības dieviete.

Jaunums!!: Trojas karš un Afrodīte · Redzēt vairāk »

Agamemnons

"Agamemnona maska", kuru 1876. gadā Mikēnās atrada vācu arheologs Heinrihs Šlīmanis Agamemnons (Agamémnōn) sengrieķu mitoloģijā ir Mikēnu valdnieka Atreja un valdnieces Aeropas dēls, Menelāja brālis, Klitemnestras vīrs, kā arī Ifigenijas, Elektras, Oresta un Hrisotemīdas tēvs.

Jaunums!!: Trojas karš un Agamemnons · Redzēt vairāk »

Ahillejs

Ahilleja attēls uz sengrieķu vāzes Ahillejs ir galvenais varonis sengrieķu dzejnieka Homēra eposā "Iliāda", kurš vēsta par Trojas karu.

Jaunums!!: Trojas karš un Ahillejs · Redzēt vairāk »

Anatolija

Anatolija un Eiropa. Anatolija (grieķu: Ανατολία (Anatolía), turku: Anadolu), arī Mazāzija, ir ģeogrāfisks reģions Turcijā.

Jaunums!!: Trojas karš un Anatolija · Redzēt vairāk »

Apollons

Apollons Apollons bija mākslas aizbildnis sengrieķu un seno romiešu mitoloģijā.

Jaunums!!: Trojas karš un Apollons · Redzēt vairāk »

Artemīda

"Versaļas Artemīda", hellēniskas marmora skulptūras romiešu kopija (Luvra) Artemīda (grieķu Ἀρτεμις) sengrieķu mitoloģijā ir medību un šķīstības dieviete.

Jaunums!!: Trojas karš un Artemīda · Redzēt vairāk »

Atēna

Romiešu Atēnas skulptūra (Luvra) Atēna (grieķu Ἀθηνᾶ vai Ἀθήνη, doriešu Ἀσάνα) sengrieķu mitoloģijā ir gudrības un taisnīga kara dieviete, kā arī amatniecības un audēju aizbildne.

Jaunums!!: Trojas karš un Atēna · Redzēt vairāk »

Atlantīda

17. gadsimta Atlantīdas karte. Atlantīda ir leģendāra sala, kas pirmoreiz pieminēta sengrieķu filozofa Platona dialogos Tīmajs un Kritijs, kuri sarakstīti ap 360.

Jaunums!!: Trojas karš un Atlantīda · Redzēt vairāk »

Dardaneļi

Dardaneļi jeb Dardaneļu šaurums (Dardanellia), sengrieķu un latīņu nosaukums — Hellesponts (Hellēspontos), ir jūras šaurums starp Eiropu un Āziju, kas šķir Gelibolu pussalu Turcijas Eiropas daļā no Bigas pussalas Mazāzijas ziemeļrietumos.

Jaunums!!: Trojas karš un Dardaneļi · Redzēt vairāk »

Eposs

Eposs (— ‘vārds, vēstījums’) ir liroepikas žanrs: plašs saistītā valodā rakstīts darbs ar vēstījošu (episku) saturu — piemēram, par nozīmīgiem vēsturiskiem vai mitoloģiskiem, leģendāriem notikumiem, varoņiem u.tml.

Jaunums!!: Trojas karš un Eposs · Redzēt vairāk »

Hēfaists

Hēfaista statuja Hēfaists sengrieķu mitoloģijā bija uguns un kalēja amata dievs.

Jaunums!!: Trojas karš un Hēfaists · Redzēt vairāk »

Heinrihs Šlīmanis

Heinrihs Šlīmanis (dzimis 1822. gada 6. janvārī, miris 1890. gada 26. decembrī) bija vācu arheologs, kas pazīstams ar arheoloģiskajiem izrakumiem Trojā un Mikēnās.

Jaunums!!: Trojas karš un Heinrihs Šlīmanis · Redzēt vairāk »

Hektors

Hektors un viņa māsa Kasandra Hektors sengrieķu mitoloģijā bija Trojas princis un trojiešu karavadonis Trojas karā.

Jaunums!!: Trojas karš un Hektors · Redzēt vairāk »

Helena (mitoloģija)

Helena Helena (Helénē), pazīstama arī kā Trojas Helena, sengrieķu mitoloģijā bija spartiešu valdniece, Zeva un Lēdas meita.

Jaunums!!: Trojas karš un Helena (mitoloģija) · Redzēt vairāk »

Heti

Senās Ēģiptes teritorija attēlota zaļā krāsā. Hetu valdnieka akmens cilnis (ap 1230. gadu p.m.ē.). Heti (senebreju Hittim) bija indoeiropiešu valodā runājuša tauta, kas, sākot ar 18.

Jaunums!!: Trojas karš un Heti · Redzēt vairāk »

Homērs

Homērs ( — "Neredzīgais" no ὁ μὴ ὁρῶν, dzīvojis ap 8. gadsimtu p.m.ē.) bija Senās Grieķijas dzejnieks, kuru uzskata par eposu "Iliāda" un "Odiseja" autoru.

Jaunums!!: Trojas karš un Homērs · Redzēt vairāk »

Iliāda

"Iliādas" pirmās rindiņas grieķu valodā "Iliāda" (Iliás) ir sengrieķu eposs, par kuras autoru tradicionāli uzskata aklo dzejnieku Homēru.

Jaunums!!: Trojas karš un Iliāda · Redzēt vairāk »

Krēta

Krēta (grieķu: Κρήτη) ir lielākā un apdzīvotākā Grieķijas un piektā lielākā sala Vidusjūrā, pēc Sicīlijas, Sardīnijas, Kipras un Korsikas.

Jaunums!!: Trojas karš un Krēta · Redzēt vairāk »

Mikēnas

Mikēnas (Mykēnai, vai, Mykēnē) ir sengrieķu pilsēta Argolīdā, Grieķijā, Peloponesas pussalā.

Jaunums!!: Trojas karš un Mikēnas · Redzēt vairāk »

Odiseja

Odisejas pirmās rindiņas. Odiseja ir episka poēma, kas tikusi sacerēta 9.

Jaunums!!: Trojas karš un Odiseja · Redzēt vairāk »

Odisejs

Odiseja skulptūra Odisejs bija grieķis, Itakas karalis un tēls Homēra darbos "Iliāda" un "Odiseja".

Jaunums!!: Trojas karš un Odisejs · Redzēt vairāk »

Sengrieķu literatūra

Jēdziens "Sengrieķu literatūra" apzīmē literatūru, kas tapusi sengrieķu valodā laikā no aptuveni no 8.

Jaunums!!: Trojas karš un Sengrieķu literatūra · Redzēt vairāk »

Sengrieķu mitoloģija

Sengrieķu mitoloģija Sengrieķu mitoloģija ir mītu un leģendu kopums, kas izveidojās Senajā Grieķijā, un tajā tiek stāstīts par dieviem un varoņiem, par dabu, par pasauli, tās izveidošanos, kā arī viņu kultu un rituālu nozīmīgumu.

Jaunums!!: Trojas karš un Sengrieķu mitoloģija · Redzēt vairāk »

Sparta

Sparta Sparta bija ietekmīga doriešu polisa Senajā Grieķijā, Peloponesas pussalā.

Jaunums!!: Trojas karš un Sparta · Redzēt vairāk »

Troja

Troādas karte, kurā ir atzīmēta arī Trojas atrašanās vieta. Troja (kā arī Ἴλιον,, arī Troia) bija sena pilsēta Troādā, Anatolijas ziemeļrietumos.

Jaunums!!: Trojas karš un Troja · Redzēt vairāk »

Trojas zirgs

Trojas zirgs — filmas "Troja" dekorācija Trojas zirgs bija milzīgs koka zirgs sengrieķu mitoloģijā, kurā Trojas kara laikā bija paslēpušies ahaju (grieķu) karavīri, kas piedalījās Trojas aplenkšanā.

Jaunums!!: Trojas karš un Trojas zirgs · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »