Ātrāk nekā pārlūku!
44 attiecības: Antakalna seņūnija, Škoda, Škoda 14Tr, Škoda 14TrM, Škoda 15Tr, Škoda 9Tr, Žirmūnu seņūnija, Žverīnas seņūnija, Čehija, Baltkrievija, Justinišķu seņūnija, Karolinišķu seņūnija, Lazdīnu seņūnija, Lietuva, MAZ-ETON T203, Minskas automobiļu rūpnīca, Naujininku seņūnija, Novembris, Padomju Savienība, Polija, Solaris Bus & Coach, Solaris Trollino 15, Vācija, Viļņa, Viļņas dzelzceļa stacija, 1. jūlijs, 11. novembris, 1956. gads, 1982. gads, 1984. gads, 1991. gads, 1996. gads, 1997. gads, 1999. gads, 2000. gadi, 2004. gads, 2006. gads, 2011. gads, 2012. gads, 2013. gads, 2018. gads, 2019. gads, 3. novembris, 4. novembris.
Antakalna seņūnija
Antakalna seņūnija ir Viļņas seņūnija.
Jaunums!!: Trolejbusu satiksme Viļņā un Antakalna seņūnija · Redzēt vairāk »
Škoda
Škoda Octavia Combi Škoda ir Čehijā bāzēts autobūves uzņēmums, kas kopš 2000.
Jaunums!!: Trolejbusu satiksme Viļņā un Škoda · Redzēt vairāk »
Škoda 14Tr
Škoda 14Tr ir trolejbusu modelis, kuru ražoja autobūves uzņēmums Škoda, Čehoslovākijā (kopš 1993. gada, Čehoslovākijai sadaloties, Čehijā), rūpnīcā Ostravā pie Oras.
Jaunums!!: Trolejbusu satiksme Viļņā un Škoda 14Tr · Redzēt vairāk »
Škoda 14TrM
Škoda 14TrM ir modernizētais trolejbusu modelis trolejbusam Škoda 14Tr.
Jaunums!!: Trolejbusu satiksme Viļņā un Škoda 14TrM · Redzēt vairāk »
Škoda 15Tr
Škoda 15Tr ir posmainais trolejbusu modelis, kuru ražoja Čehoslovākijā, pēc tam — Čehijā.
Jaunums!!: Trolejbusu satiksme Viļņā un Škoda 15Tr · Redzēt vairāk »
Škoda 9Tr
Škoda 9Tr ir trolejbusu modelis, kuru ražoja autobūves uzņēmums Škoda, Čehoslovākijā, rūpnīcā Ostravā pie Oras.
Jaunums!!: Trolejbusu satiksme Viļņā un Škoda 9Tr · Redzēt vairāk »
Žirmūnu seņūnija
Žirmūnu seņūnija ir Viļņas seņūnija.
Jaunums!!: Trolejbusu satiksme Viļņā un Žirmūnu seņūnija · Redzēt vairāk »
Žverīnas seņūnija
Žverīnas seņūnija (burtiski 'zvērnīca') ir Viļņas seņūnija.
Jaunums!!: Trolejbusu satiksme Viļņā un Žverīnas seņūnija · Redzēt vairāk »
Čehija
Čehija, oficiāli Čehijas Republika (Česká republika, izrunā), ir valsts Centrāleiropā bez pieejas pie jūras.
Jaunums!!: Trolejbusu satiksme Viļņā un Čehija · Redzēt vairāk »
Baltkrievija
Baltkrievijas nacionālais karogs, ko 1995. gada referenduma rezultātā aizstāja ar modificētu Baltkrievijas PSR karogu Baltkrievija, oficiāli Baltkrievijas Republika (Рэспубліка Беларусь; Республика Беларусь), ir valsts Austrumeiropā.
Jaunums!!: Trolejbusu satiksme Viļņā un Baltkrievija · Redzēt vairāk »
Justinišķu seņūnija
Justinišķu seņūnija ir Viļņas seņūnija, kas atrodas pilsētas rietumu malā; tā ir viena no jaunākajām pilsētas daļām.
Jaunums!!: Trolejbusu satiksme Viļņā un Justinišķu seņūnija · Redzēt vairāk »
Karolinišķu seņūnija
Karolinišķu seņūnija ir Viļņas mikrorajons un seņūnija.
Jaunums!!: Trolejbusu satiksme Viļņā un Karolinišķu seņūnija · Redzēt vairāk »
Lazdīnu seņūnija
thumb Lazdīnu seņūnija ir Viļņas mikrorajons un seņūnija.
Jaunums!!: Trolejbusu satiksme Viļņā un Lazdīnu seņūnija · Redzēt vairāk »
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Trolejbusu satiksme Viļņā un Lietuva · Redzēt vairāk »
MAZ-ETON T203
MAZ-ETON T203 ir zemās grīdas trolejbusu modelis, kas balstīts uz autobusa MAZ-203 bāzes un kuru ražo Baltkrievijas autobūves uzņēmums MAZ.
Jaunums!!: Trolejbusu satiksme Viļņā un MAZ-ETON T203 · Redzēt vairāk »
Minskas automobiļu rūpnīca
Minskas automobiļu rūpnīca (pazīstama ar zīmolu MAZ) ir Baltkrievijas autobūves uzņēmums, kas ražo kravas un specializētās automašīnas, autobusus, trolejbusus un piekabes.
Jaunums!!: Trolejbusu satiksme Viļņā un Minskas automobiļu rūpnīca · Redzēt vairāk »
Naujininku seņūnija
Naujininku seņūnija ir Viļņas apkaime un seņūnija.
Jaunums!!: Trolejbusu satiksme Viļņā un Naujininku seņūnija · Redzēt vairāk »
Novembris
Novembris (no — 'deviņi') ir gada vienpadsmitais mēnesis.
Jaunums!!: Trolejbusu satiksme Viļņā un Novembris · Redzēt vairāk »
Padomju Savienība
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.
Jaunums!!: Trolejbusu satiksme Viļņā un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: Trolejbusu satiksme Viļņā un Polija · Redzēt vairāk »
Solaris Bus & Coach
Trolejbuss Solaris Trollino 18 III (GST-18). Autobuss Solaris Urbino 18. Gdaņskā. Solaris Bus & Coach ir autobusu, trolejbusu un tramvaju ražotājuzņēmums Polijā pie Poznaņas.
Jaunums!!: Trolejbusu satiksme Viļņā un Solaris Bus & Coach · Redzēt vairāk »
Solaris Trollino 15
Solaris Trollino 15 ir zemās grīdas trolejbusu modelis, kas balstīts uz autobusa Solaris Urbino 15 bāzes un kuru ražo Polijas uzņēmums Solaris Bus & Coach Polijā Boļehovo-Osedlē (netālu no Poznaņas), Lielpolijas vojevodistē.
Jaunums!!: Trolejbusu satiksme Viļņā un Solaris Trollino 15 · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Trolejbusu satiksme Viļņā un Vācija · Redzēt vairāk »
Viļņa
Viļņas katedrāle Viļņa ir Lietuvas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.
Jaunums!!: Trolejbusu satiksme Viļņā un Viļņa · Redzēt vairāk »
Viļņas dzelzceļa stacija
Viļņas dzelzceļa stacija ir dzelzceļa stacija Viļņā, Lietuvā.
Jaunums!!: Trolejbusu satiksme Viļņā un Viļņas dzelzceļa stacija · Redzēt vairāk »
1. jūlijs
1.
Jaunums!!: Trolejbusu satiksme Viļņā un 1. jūlijs · Redzēt vairāk »
11. novembris
11.
Jaunums!!: Trolejbusu satiksme Viļņā un 11. novembris · Redzēt vairāk »
1956. gads
1956.
Jaunums!!: Trolejbusu satiksme Viļņā un 1956. gads · Redzēt vairāk »
1982. gads
1982.
Jaunums!!: Trolejbusu satiksme Viļņā un 1982. gads · Redzēt vairāk »
1984. gads
1984.
Jaunums!!: Trolejbusu satiksme Viļņā un 1984. gads · Redzēt vairāk »
1991. gads
1991.
Jaunums!!: Trolejbusu satiksme Viļņā un 1991. gads · Redzēt vairāk »
1996. gads
1996.
Jaunums!!: Trolejbusu satiksme Viļņā un 1996. gads · Redzēt vairāk »
1997. gads
1997.
Jaunums!!: Trolejbusu satiksme Viļņā un 1997. gads · Redzēt vairāk »
1999. gads
1999.
Jaunums!!: Trolejbusu satiksme Viļņā un 1999. gads · Redzēt vairāk »
2000. gadi
Eiropas Savienība pēc 2004. gada paplašināšanās. 2000.
Jaunums!!: Trolejbusu satiksme Viļņā un 2000. gadi · Redzēt vairāk »
2004. gads
2004.
Jaunums!!: Trolejbusu satiksme Viļņā un 2004. gads · Redzēt vairāk »
2006. gads
2006.
Jaunums!!: Trolejbusu satiksme Viļņā un 2006. gads · Redzēt vairāk »
2011. gads
2011.
Jaunums!!: Trolejbusu satiksme Viļņā un 2011. gads · Redzēt vairāk »
2012. gads
2012.
Jaunums!!: Trolejbusu satiksme Viļņā un 2012. gads · Redzēt vairāk »
2013. gads
2013.
Jaunums!!: Trolejbusu satiksme Viļņā un 2013. gads · Redzēt vairāk »
2018. gads
2018.
Jaunums!!: Trolejbusu satiksme Viļņā un 2018. gads · Redzēt vairāk »
2019. gads
2019.
Jaunums!!: Trolejbusu satiksme Viļņā un 2019. gads · Redzēt vairāk »
3. novembris
3.
Jaunums!!: Trolejbusu satiksme Viļņā un 3. novembris · Redzēt vairāk »
4. novembris
4.
Jaunums!!: Trolejbusu satiksme Viļņā un 4. novembris · Redzēt vairāk »
