Ātrāk nekā pārlūku!
24 attiecības: Austrumeiropas laiks, Austrumeiropas vasaras laiks, Ģedimins, Ķēstutis, Žilbērs de Lanuā, Baltijas valstu okupācija, Jaunutis, Karaīmi, Kazimirs IV Jagellons, Lietuva, Lietuvas lielkņaziste, Lietuvieši, Otrais Ziemeļu karš, Poļi, Polija, Sigismunds I Vecais, Traķu kunigaitija, Traķu pils, Traķu rajona pašvaldība, Traķu vēsturiskais nacionālais parks, Vācu ordenis, Vītauts Dižais, Viļņa, Viļņas apgabals.
Austrumeiropas laiks
Austrumeiropas laiks (EET) ir viens no UTC+2 laika joslas nosaukumiem.
Jaunums!!: Traķi un Austrumeiropas laiks · Redzēt vairāk »
Austrumeiropas vasaras laiks
Austrumeiropas vasaras laiks (EEST) ir viens no UTC+3 laika zonas nosaukumiem.
Jaunums!!: Traķi un Austrumeiropas vasaras laiks · Redzēt vairāk »
Ģedimins
Ģedimins (dzimis ap 1275. gadu, miris 1341. gada beigās) bija Lietuvas dižkunigaitis (1316—1341), Ģedimina dinastijas (vēlākās Jagellonu dinastijas) aizsācējs, viens no izcilākajiem valdniekiem Lietuvas vēsturē.
Jaunums!!: Traķi un Ģedimins · Redzēt vairāk »
Ķēstutis
Ķēstutis, agrāk arī Ķeistūts (Kynstutte) bija Lietuvas dižkunigaiša Ģedimina dēls (dzimis 1297. gadā, miris). No 1341.
Jaunums!!: Traķi un Ķēstutis · Redzēt vairāk »
Žilbērs de Lanuā
Žilbēra de Lanuā portrets "Zelta aunādas ordeņa" bruņinieka tērpā ar dzimtas ģerboni no ordeņa statūtu grāmatas (1473). Uzņemšana "Zelta aunādas ordenī" (19. gs. ilustrācija). Žilbērs de Lanuā jeb Gilberts no Lanuā (Ghillebert, Guillebert; 1386—1462) bija ceļojošs viduslaiku bruņinieks un diplomāts, kas vēlāk kļuva par Burgundijas hercoga Žana Bezbailīgā (Jean sans Peur) galminieku un sūtni.
Jaunums!!: Traķi un Žilbērs de Lanuā · Redzēt vairāk »
Baltijas valstu okupācija
Baltijas valstu okupācija ( — 'Baltijas kampaņa) bija triju Baltijas valstu militāra sagrābšana Otrā pasaules kara sākumā ar sekojošu pievienošanu PSRS.
Jaunums!!: Traķi un Baltijas valstu okupācija · Redzēt vairāk »
Jaunutis
Jaunutis (Iwenynti; dzimis ap 1300. gadu, miris 1366. gadā) bija Lietuvas dižkunigaiša Ģedimina dēls un pēc viņa nāves laikā no 1341.
Jaunums!!: Traķi un Jaunutis · Redzēt vairāk »
Karaīmi
Karaīmi ir tjurku cilmes valodā runājoša tauta, kas praktizē specifisku jūdaisma paveidu — karaīmismu.
Jaunums!!: Traķi un Karaīmi · Redzēt vairāk »
Kazimirs IV Jagellons
Kazimirs IV Jagellons (arī Kazimirs IV Jagellončiks, Kazimirs IV Jagelonietis, Kazimirs IV Jagailietis), Lietuvas liekņazistē Kazimirs I (dzimis, miris) bija Jagellonu dinastijas Lietuvas lielkņazs no 1440.
Jaunums!!: Traķi un Kazimirs IV Jagellons · Redzēt vairāk »
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Traķi un Lietuva · Redzēt vairāk »
Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.
Jaunums!!: Traķi un Lietuvas lielkņaziste · Redzēt vairāk »
Lietuvieši
Lietuvieši (lietuviai) jeb vēsturiski leiši (no senā pašnosaukuma leičiai) ir Ziemeļeiropas baltu tauta, kuras lielāka daļa dzīvo Lietuvā.
Jaunums!!: Traķi un Lietuvieši · Redzēt vairāk »
Otrais Ziemeļu karš
Otrais Ziemeļu karš jeb Otrais poļu—zviedru karš (1655—1661), dažādos avotos bieži saukts arī par Pirmo Ziemeļu karu, bija atkārtots Polijas—Lietuvas kopvalsts, Zviedrijas un Krievijas karš par Livonijas mantojumu.
Jaunums!!: Traķi un Otrais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »
Poļi
Poļi ir tauta Centrāleiropā, Polijas pamatiedzīvotāji.
Jaunums!!: Traķi un Poļi · Redzēt vairāk »
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: Traķi un Polija · Redzēt vairāk »
Sigismunds I Vecais
Sigismunds I Vecais (dzimis, miris) bija Jagellonu dinastijas Polijas karalis un Lietuvas dižkunigaitis no 1506.
Jaunums!!: Traķi un Sigismunds I Vecais · Redzēt vairāk »
Traķu kunigaitija
Ķēstuta zīmogs (KYNSTVTTE DVX DE TRACKEN, 1379) Mūsdienu Traķu rajona ģerbonis. Traķu kunigaitija bija tā Lietuvas dižkunigaitijas daļa ar centru Traķos, kas bija pakļauta dižkunigaiša Ģedimina dēlam Ķēstutim un viņa pēcnācējiem.
Jaunums!!: Traķi un Traķu kunigaitija · Redzēt vairāk »
Traķu pils
Traķu pils, arī Traķu salas pils, ir pils, kas atrodas uz salas Galves ezerā, Traķos, Lietuvā.
Jaunums!!: Traķi un Traķu pils · Redzēt vairāk »
Traķu rajona pašvaldība
Traķu rajona pašvaldība ir viena no 60 Lietuvas pašvaldībām.
Jaunums!!: Traķi un Traķu rajona pašvaldība · Redzēt vairāk »
Traķu vēsturiskais nacionālais parks
Traķu vēsturiskais nacionālais parks ir 1992.
Jaunums!!: Traķi un Traķu vēsturiskais nacionālais parks · Redzēt vairāk »
Vācu ordenis
Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.
Jaunums!!: Traķi un Vācu ordenis · Redzēt vairāk »
Vītauts Dižais
Vītauts Dižais vai Vitolds (dzimis ap 1350. gadu, miris) bija Lietuvas dižkunigaitis no 1392.
Jaunums!!: Traķi un Vītauts Dižais · Redzēt vairāk »
Viļņa
Viļņas katedrāle Viļņa ir Lietuvas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.
Jaunums!!: Traķi un Viļņa · Redzēt vairāk »
Viļņas apgabals
Viļņas apgabals (dažādos brūnganos toņos) un citas Lietuvas strīdus teritorijas (1918—1940) Viļņas apgabals bija vēsturiska Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Viļņas guberņas daļa, kas starp abiem pasaules kariem bija Lietuvas un Polijas Otrās republikas strīdus teritorija.
Jaunums!!: Traķi un Viļņas apgabals · Redzēt vairāk »
