Ātrāk nekā pārlūku!
73 attiecības: Alberts Kviesis, Andrievs Niedra, Augusts Bīlenšteins, Austrumprūsija, Baltijas landesvērs, Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II, Dzelzceļa līnija Ventspils—Maskava, Ernests Brastiņš, Filips Pauluči, Gotfrīds fon Roge, Jēkabs Ketlers, Johans Kristofs Broce, Kandavas fogteja, Kuldīga, Kurzemes bīskapu saraksts, Kurzemes cietoksnis, Kurzemes guberņa, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795), Latvieši, Latvijas Bruņotie spēki, Latvijas ebreji, Latvijas krievi, Latvijas neatkarības atjaunošana, Latvijas poļi, Latvijas vācieši, Lībieši, Lielais mēris Latvijā, Lielais Ziemeļu karš, Lietuvas guberņa, Livonijas landtāgs, Livonijas ordeņa mestri, Livonijas ordenis, Miera Kursa, Otrais pasaules karš, Otrais Ziemeļu karš, Padomju Latvijas armija, Pāvels Bermonts, Piltenes apgabals, Pirmais pasaules karš, Plieņciems, Poļu—zviedru karš (1600—1629), Prūsija, Rīgas patrimoniālais apgabals, Sarkanā armija, Tukuma bruņotā sacelšanās, Tukuma draudzes novads, Tukuma Ernesta Birznieka-Upīša 1. pamatskola, Tukuma novads, Tukuma pilskalns, ..., Tukuma Raiņa Valsts ģimnāzija, Tukuma rajons, Tukuma viduslaiku pils, Tukums, Vanema, Vērmahts, Vilhelms fon Frimersheims, 1. Kurzemes kājnieku divīzija, 1253. gads, 13. Tukuma kājnieku pulks, 15. marts, 1795. gads, 1905. gada revolūcija, 1915. gads, 1918. gads, 1919. gads, 1923. gads, 1935. gads, 1940. gads, 1941. gads, 1949. gads, 2009. gads, 22. novembris. Izvērst indekss (23 vairāk) »
Alberts Kviesis
Latvijas 2. Saeimas juridiskā komisija. No kreisās Francis Trasuns, Fricis Menders, Nikolajs Kalniņš, Kristaps Bahmanis, Pēteris Juraševskis, Alberts Kviesis (priekšsēdētājs), Vilis Holcmanis, Kārlis Pauļuks, Andrejs Krastkalns, Fēlikss Cielēns, Maksis Lazersons. Valsts prezidents Kviesis Penkules Izglītības biedrības nama atklāšanā (1932). Alberts Kviesis (dzimis, miris) bija latviešu jurists un politiķis, trešais Latvijas Valsts prezidents.
Jaunums!!: Tukuma vēsture un Alberts Kviesis · Redzēt vairāk »
Andrievs Niedra
Andrievs Niedra (dzimis 1871. gada 8. februārī Tirzas pagastā, miris 1942. gada 25. septembrī Rīgā) bija latviešu mācītājs, sabiedriskais darbinieks, politiķis, rakstnieks.
Jaunums!!: Tukuma vēsture un Andrievs Niedra · Redzēt vairāk »
Augusts Bīlenšteins
Augusts Johans Gotfrīds Bīlenšteins (—) bija vācbaltiešu cilmes luterāņu mācītājs un valodnieks.
Jaunums!!: Tukuma vēsture un Augusts Bīlenšteins · Redzēt vairāk »
Austrumprūsija
Austrumprūsijas karte 1881. gadā Austrumprūsijas karte 1944. gadā. Austrumprūsija (vai Mažoji Lietuva — 'Mazā Lietuva') bija viens no Prūsijas reģioniem Baltijas jūras piekrastes dienvidaustrumos, kas pastāvēja no 13. gadsimta līdz Otrā pasaules kara beigām 1945.
Jaunums!!: Tukuma vēsture un Austrumprūsija · Redzēt vairāk »
Baltijas landesvērs
Landesvēra dalība Latvijas brīvības cīņās līdz Latgales atbrīvošanai. Tīrot ieročus, 1919. gada vasara Baltijas landesvērs ( — 'Baltiešu zemessardze'), retāk Latvijas zemessardze bija nosaukums vācbaltiešu dominētām militārajām vienībām, kas sāka veidoties 1918.
Jaunums!!: Tukuma vēsture un Baltijas landesvērs · Redzēt vairāk »
Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II
Torņakalns—Tukums II (neoficiāls nosaukums Rīga—Tukums) ir viena no senākajām dzelzceļa līnijām Latvijā un tā savieno Rīgu ar Tukumu caur kūrortpilsētu Jūrmalu.
Jaunums!!: Tukuma vēsture un Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II · Redzēt vairāk »
Dzelzceļa līnija Ventspils—Maskava
Maskavas-Ventspils-Ribinskas dzelzceļa līnijas (1909). Ventspils dzelzceļa stacija. Novosokoļņiku dzelzceļa stacija - savienojuma vieta ar Pēterburgas-Vitebskas dzelzceļa līniju (1904). Ventspils (tagad Rīgas) dzelzceļa stacija Maskavā. Dzelzceļa līnija Ventspils—Maskava bija 1869.-1904.
Jaunums!!: Tukuma vēsture un Dzelzceļa līnija Ventspils—Maskava · Redzēt vairāk »
Ernests Brastiņš
E. Brastiņa piemineklis Rīgā, Kronvalda parkā līdzās Kongresu namam pie pilsētas kanāla. Priekšpuse. E. Brastiņa piemineklis Rīgā, Kronvalda parkā līdzās Kongresu namam pie pilsētas kanāla. Aizmugure. Ernests Brastiņš (dzimis, miris) bija gleznotājs, mākslas teorētiķis, publicists, pilskalnu pētnieks, Dievturu draudzes izveidotājs un dižvadonis; tēlnieka Arvīda Brastiņa brālis.
Jaunums!!: Tukuma vēsture un Ernests Brastiņš · Redzēt vairāk »
Filips Pauluči
Filips Pauluči (dzimis Modēnā, miris), arī Filipo Pauluči delle Ronkole, bija marķīzs, itāļu izcelsmes Pjemontas un Krievijas Impērijas militārais un valsts darbinieks.
Jaunums!!: Tukuma vēsture un Filips Pauluči · Redzēt vairāk »
Gotfrīds fon Roge
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Gotfrīds fon Roge (vācu: Gotfried von Rogge, latīņu: Gottfridus) bija Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs 1298.
Jaunums!!: Tukuma vēsture un Gotfrīds fon Roge · Redzēt vairāk »
Jēkabs Ketlers
Jēkabs Ketlers (dzimis Kuldīgā (Goldingenā), miris Jelgavā (Mītavā)) bija Kurzemes un Zemgales hercogs.
Jaunums!!: Tukuma vēsture un Jēkabs Ketlers · Redzēt vairāk »
Johans Kristofs Broce
Johans Kristofs Broce Johans Kristofs Broce ( —) bija Apgaismības laikmeta darbinieks, mākslinieks, gleznotājs, etnogrāfs, vēsturnieks, kas darbojās 19.
Jaunums!!: Tukuma vēsture un Johans Kristofs Broce · Redzēt vairāk »
Kandavas fogteja
Kuldīgas komtureja un Kandavas fogteja (Vgt:Kandau). '''Livonijas ordeņa valsts iedalījums''' 1534. gadā: 1. Ordeņa mestra teritorija (Rīga un Cēsis), 2. Landmaršala teritorija (Sigulda un Aizkraukle), 3. Vīlandes komtureja, 4.Tallinas komtureja, 5. Jerves fogteja, 6. Kuldīgas komtureja, 7. Alūksnes komtureja, 8. Pērnavas komtureja, 9. Māsilinas (''Maasilinna'') fogteja, 10. Rakveres fogteja, 11. Narvas fogteja, 12. Vasknarvas fogteja, 13. Tolses (''Toolse'') fogteja, 14. Kursi komtreja, 15. Karksi fogteja, 16. Bauskas fogteja, 17. Rēzeknes fogteja, 18. Daugavpils komtureja, 19. Sēlpils fogteja, 20. Dobeles komtureja, 21. Kandavas fogteja, 22. Grobiņas fogteja, 23. Ventspils komtureja. Kandavas fogteja bija Livonijas ordeņa Kandavas fogtu pārvaldīta Kurzemes daļa laikā no 1312.
Jaunums!!: Tukuma vēsture un Kandavas fogteja · Redzēt vairāk »
Kuldīga
Kuldīga ir Latvijas pilsēta Kurzemē pie Ventas rumbas, Kuldīgas novada administratīvais centrs, 155 km no Rīgas.
Jaunums!!: Tukuma vēsture un Kuldīga · Redzēt vairāk »
Kurzemes bīskapu saraksts
Piltenes mūsdienu ģerbonis, uz kura redzamas Kurzemes bīskapa regālijas un trīs torņi (bīskapijas trīs daļas). Heinriha II Bāzedova kapakmens. Kurzemes bīskapi bija Kurzemes bīskapijas, vēlāk Piltenes apgabala nominālie valdnieki.
Jaunums!!: Tukuma vēsture un Kurzemes bīskapu saraksts · Redzēt vairāk »
Kurzemes cietoksnis
Frontes līnija Kurzemē 1944. gada oktobrī—1945. gada maijā Ventspili Par Kurzemes cietoksni jeb Kurzemes katlu dēvē vācu karaspēka ielenkumu Kurzemes pussalā Otrā pasaules kara laikā, kas izveidojās 1944.
Jaunums!!: Tukuma vēsture un Kurzemes cietoksnis · Redzēt vairāk »
Kurzemes guberņa
Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas Impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.
Jaunums!!: Tukuma vēsture un Kurzemes guberņa · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Jaunums!!: Tukuma vēsture un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795)
Kurzemes bruņniecības manifests par atteikšanos no saistības ar Poliju (1. lapa). Piltenes apgabala valdības pakļaušanās akts Krievijas impērijas ķeizarienei (1795. gada 28. martā). Pirmā un pēdējā lapa ar Piltenes apgabala valdības parakstiem. Kurzemes guberņas (Jelgavas vietniecības) karte (1796). Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija 1795.
Jaunums!!: Tukuma vēsture un Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795) · Redzēt vairāk »
Latvieši
Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.
Jaunums!!: Tukuma vēsture un Latvieši · Redzēt vairāk »
Latvijas Bruņotie spēki
Jānis Balodis. Eduards Kalniņš, Andrejs Krustiņš?, Roberts Kļaviņš, ?, Aleksandrs Kalējs. Latvijas Bruņotie spēki bija Latvijas karaspēks, kas pastāvēja no 1919.
Jaunums!!: Tukuma vēsture un Latvijas Bruņotie spēki · Redzēt vairāk »
Latvijas ebreji
jidiša valodas izplatības robeža. Latvijas ebreji, līdz Otrajam pasaules karam līdztekus lietoja arī vārdu žīdi, vēsturnieka Iļjas Ļenska argumenti diskusijā žurnālā "Satori" 21.07.2020 ir viena no Latvijas mazākumtautībām.
Jaunums!!: Tukuma vēsture un Latvijas ebreji · Redzēt vairāk »
Latvijas krievi
Latvijas krievi ir skaitliski lielākā Latvijas mazākumtautība.
Jaunums!!: Tukuma vēsture un Latvijas krievi · Redzēt vairāk »
Latvijas neatkarības atjaunošana
Latvijas Augstākās Padomes deputāti, kuri balsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu un 10. Saeimas deputāti (2011. gada 4. maija foto). Latvijas neatkarības atjaunošana bija vairāku politisku notikumu secība, kas sākās ar Atmodas laika sabiedrisko kustību dibināšanu un Latvijas neatkarības atjaunošanas deklarācijas pieņemšanu un beidzās ar neatkarības atjaunošanas starptautisku atzīšanu pēc Augusta puča sagrāves.
Jaunums!!: Tukuma vēsture un Latvijas neatkarības atjaunošana · Redzēt vairāk »
Latvijas poļi
Latvijas novados un republikas pilsētās (2010) Latvijas poļi ir viena no vēsturiskajām Latvijas mazākumtautībām.
Jaunums!!: Tukuma vēsture un Latvijas poļi · Redzēt vairāk »
Latvijas vācieši
Vācietība Latvijā. Latvijas karte ar vāciskajiem vietvārdiem un vācbaltiešu skaitu apdzīvotajās vietās. No: Kurts Štafenhāgens. ''Das Deutschtum in Lettland'' (1927) Latvijas vācieši ir viena no vēsturiskajām Latvijas mazākumtautībām, daļa no Baltijas provinču vāciešiem jeb vācbaltiešiem.
Jaunums!!: Tukuma vēsture un Latvijas vācieši · Redzēt vairāk »
Lībieši
Lībieši jeb līvi (senkrievu: либь) ir Baltijas somu tauta Latvijas teritorijā, kas runā somugru grupas valodā.
Jaunums!!: Tukuma vēsture un Lībieši · Redzēt vairāk »
Lielais mēris Latvijā
Žanis Karlsons. Lielais mēris Kurzemē (1936). Lielais mēris ir apzīmējums mēra epidēmijai, kas Lielā Ziemeļu kara laikā 1700.
Jaunums!!: Tukuma vēsture un Lielais mēris Latvijā · Redzēt vairāk »
Lielais Ziemeļu karš
Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Tukuma vēsture un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »
Lietuvas guberņa
Lietuvas guberņa bija īslaicīgi pastāvējusi Krievijas impērijas guberņa (1796-1801), kurā ietilpa arī daļa no mūsdienu Baltkrievijas teritorijas un arī neliela daļa no Latvijas teritorijas (daļa no Jēkabpils novada, Bauskas novada, Dobeles novada).
Jaunums!!: Tukuma vēsture un Lietuvas guberņa · Redzēt vairāk »
Livonijas landtāgs
Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca, kurā notika Livonijas landtāgu kopsēdes. 1567. gada Rīgas landtāga lēmums (recess) pēc hercoga Gorharda priekšlikuma par luterāņu baznīcu būvi. Livonijas landtāgs (- "Livonijas zemes sapulce") jeb Livonijas konvents bija Livonijas konfederācijas pārstāvju sapulce 15.
Jaunums!!: Tukuma vēsture un Livonijas landtāgs · Redzēt vairāk »
Livonijas ordeņa mestri
Vācu ordeņa virsmestrs un ordeņa brālis (Michala Elviro Andrioli idealizēts zīmējums, 1895) Teitoņu ordeņa valsts, 1410. gads Livonijas landmestru tiešā pārvaldē esošā teritorija apvilkta ar dzeltenu kontūru Livonijas ordeņa mestri, precīzāk Teitoņu ordeņa Livonijas landmestri (vācu: Landmeister des Deutschen Ordens in Livland) bija iekarotajā Prūsijā bāzētā Teitoņu ordeņa Livonijas atzara komandieri.
Jaunums!!: Tukuma vēsture un Livonijas ordeņa mestri · Redzēt vairāk »
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Jaunums!!: Tukuma vēsture un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »
Miera Kursa
1230. gadā Rīgā noslēgtā miera līguma ar kuršiem oriģināls. Miera Kursa (senvācu: dat Vredecuren land) bija apzīmējums tām Bandavas un Vanemas zemēm, kas 1230.
Jaunums!!: Tukuma vēsture un Miera Kursa · Redzēt vairāk »
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Jaunums!!: Tukuma vēsture un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Otrais Ziemeļu karš
Otrais Ziemeļu karš jeb Otrais poļu—zviedru karš (1655—1661), dažādos avotos bieži saukts arī par Pirmo Ziemeļu karu, bija atkārtots Polijas—Lietuvas kopvalsts, Zviedrijas un Krievijas karš par Livonijas mantojumu.
Jaunums!!: Tukuma vēsture un Otrais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »
Padomju Latvijas armija
Padomju Latvijas armija (PLA) bija Latvijas SPR bruņotie spēki Latvijas brīvības cīņu laikā, ko 1919.
Jaunums!!: Tukuma vēsture un Padomju Latvijas armija · Redzēt vairāk »
Pāvels Bermonts
Pāvels Bermonts-Avalovs (dzimis Tbilisi, miris, pēc citiem datiem 1966. vai 1974. gadā Ņujorkā) bija krievu militārpersona, monarhists un Krievijas impērijas nedalāmības piekritējs.
Jaunums!!: Tukuma vēsture un Pāvels Bermonts · Redzēt vairāk »
Piltenes apgabals
Piltenes apgabala zemes (oranžā krāsā) Livonijas Konfederācijas robežās. Ar oranžu līniju apzīmēta Kurzemes un Zemgales robeža Piltenes apgabals un Cēsu vaivadija (vēlāk Inflantijas vaivadija) Polijas-Lietuvas sastāvā Kurzemes guberņas karte ar trīsdaļīgo Piltenes apriņķi (zilā krāsā, līdz 1819. gada reformai) Piltenes apgabals bija autonoms apgabals (savi Piltenes statūti un Piltenes landtāgs) agrākās Kurzemes bīskapijas teritorijā, kas lielā mērā saglabāja savu autonomiju atrodoties Prūsijas hercogistes, Polijas-Lietuvas ūnijas, Kurzemes un Zemgales hercogistes un Krievijas Impērijas pakļautībā.
Jaunums!!: Tukuma vēsture un Piltenes apgabals · Redzēt vairāk »
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Jaunums!!: Tukuma vēsture un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Plieņciems
Plieņciems ir ciems Tukuma novada Engures pagastā, pie Plieņupes ietekas Rīgas līča piekrastē.
Jaunums!!: Tukuma vēsture un Plieņciems · Redzēt vairāk »
Poļu—zviedru karš (1600—1629)
Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt Latvijas teritorijā.
Jaunums!!: Tukuma vēsture un Poļu—zviedru karš (1600—1629) · Redzēt vairāk »
Prūsija
Prūsijas un Mazovijas karte 14. gadsimtā (Abrahams Ortēlijs, ''Theatrum Orbis Terrarum''.) Malborkas apriņķa ģerbonī. Prūsijas Karaliste Vācijas impērijas sastāvā (iekrāsota tumši zilā krāsā). Prūsija (prūšu: Prūsa) bija zeme, kas ar dažādiem nosaukumiem Centrāleiropas ziemeļos pie Baltijas jūras pastāvēja no viduslaikiem līdz Otrajam pasaules karam.
Jaunums!!: Tukuma vēsture un Prūsija · Redzēt vairāk »
Rīgas patrimoniālais apgabals
Rīgas patrimoniālā apgabala karte (18. gs.) ar četriem draudžu novadiem (''Kirchspiel''): Salas (''Holmhof''), Piņķu (''Pinkenhof''), Katlakalna (''Kattelkaln''), Biķernieku (Bickern'')'' Rīgas patrimoniālais apgabals 1791. gada kartē. Rīgas patrimoniālais apgabals 1918. gadā Rīgas administratīvās robežas un agrākais patrimoniālais apgabals (sārtā krāsā) pēc 1922. gada Rīgas patrimoniālais apgabals jeb Rīgas lauku novads bija Rīgas pilsētai administratīvi un tiesiski pakļauta lauku teritorija (~750 km2) ap pilsētu Daugavas lejteces abos krastos.
Jaunums!!: Tukuma vēsture un Rīgas patrimoniālais apgabals · Redzēt vairāk »
Sarkanā armija
Sarkanās armijas karogs Sarkanā armija jeb Strādnieku un zemnieku Sarkanā armija bija viens no Padomju Krievijas, vēlāk PSRS bruņoto spēku nosaukumiem, ko oficiāli lietoja laikā no 1918.
Jaunums!!: Tukuma vēsture un Sarkanā armija · Redzēt vairāk »
Tukuma bruņotā sacelšanās
Tukuma Viesīgās biedrības nams, kur atradās revolucionāru štābs (trešā ēka no kreisās puses) Tukuma bruņotā sacelšanās notika 1905.
Jaunums!!: Tukuma vēsture un Tukuma bruņotā sacelšanās · Redzēt vairāk »
Tukuma draudzes novads
Tukuma draudzes novads 1859. gada kartē. Tukuma draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Tukuma draudzes novads jeb Tukuma ķiršpēle bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Tukuma virspilskunga iecirkņa Tukuma pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Tuckum), vēlākā Kurzemes guberņas Tukuma apriņķa (1819—1918) sastāvā.
Jaunums!!: Tukuma vēsture un Tukuma draudzes novads · Redzēt vairāk »
Tukuma Ernesta Birznieka-Upīša 1. pamatskola
Tukuma Ernesta Birznieka-Upīša 1.
Jaunums!!: Tukuma vēsture un Tukuma Ernesta Birznieka-Upīša 1. pamatskola · Redzēt vairāk »
Tukuma novads
Tukuma novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Tukuma vēsture un Tukuma novads · Redzēt vairāk »
Tukuma pilskalns
Tukuma pilskalns, arī Vilkāju pilskalns, atrodas Tukuma pilsētas robežās, Veļķu dzīvojamajā rajonā.
Jaunums!!: Tukuma vēsture un Tukuma pilskalns · Redzēt vairāk »
Tukuma Raiņa Valsts ģimnāzija
Tukuma Raiņa Valsts ģimnāzijas dibinātājs Jānis Rainis Tukuma Raiņa Valsts ģimnāzija ir viena no vidējās izglītības iestādēm Tukumā.
Jaunums!!: Tukuma vēsture un Tukuma Raiņa Valsts ģimnāzija · Redzēt vairāk »
Tukuma rajons
Tukuma rajons bija administratīvā iedalījuma vienība LPSR (1949-1990) un Latvijas Republikas (1990-2009) sastāvā.
Jaunums!!: Tukuma vēsture un Tukuma rajons · Redzēt vairāk »
Tukuma viduslaiku pils
Tukuma pilsdrupas (Broce, 1792). Tukuma pilsdrupas ar torni 18. gs. beigās (H. F. Wäber, 1795). Tukuma pils tornis mūsdienās (2008). Tukuma viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa mūra pils Tukumā, kas no 14.
Jaunums!!: Tukuma vēsture un Tukuma viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Tukums
Tukums ir pilsēta Kurzemē, Tukuma novada centrs.
Jaunums!!: Tukuma vēsture un Tukums · Redzēt vairāk »
Vanema
Vanema kā Miera Kursa pēc 1230. gada līguma (Švābes, 1938). Vanema (arī Vanemana) bija zeme Baltijas jūras piekrastē, kas robežojās ar Ventavas un Bandavas zemēm rietumos un zemgaļiem piederošajām zemēm dienvidos.
Jaunums!!: Tukuma vēsture un Vanema · Redzēt vairāk »
Vērmahts
Vērmahts ( — "aizsardzības spēki") bija nacistiskās Vācijas bruņotie spēki.
Jaunums!!: Tukuma vēsture un Vērmahts · Redzēt vairāk »
Vilhelms fon Frimersheims
Vilhelma fon Frimersheima laikā Tallinā kaltais ārtavs Vilhelms fon Frimersheims bija Livonijas ordeņa mestrs 1364.29.IX—1385.
Jaunums!!: Tukuma vēsture un Vilhelms fon Frimersheims · Redzēt vairāk »
1. Kurzemes kājnieku divīzija
Jānis Balodis Kurzemes divīzijas 15. gadasvētkos (Liepājā, 1934. gada 10. augustā). Kurzemes kājnieku divīzija bija viena no četrām Latvijas Bruņoto spēku veidojošajām divīzijām, izveidota 1919.
Jaunums!!: Tukuma vēsture un 1. Kurzemes kājnieku divīzija · Redzēt vairāk »
1253. gads
1253.
Jaunums!!: Tukuma vēsture un 1253. gads · Redzēt vairāk »
13. Tukuma kājnieku pulks
Vācu zemessardzes pēdējā parāde Latgales frontē 1920. gada 30. martā pirms pārdēvēšanas par 13. Tukuma kājnieku pulku. 13.
Jaunums!!: Tukuma vēsture un 13. Tukuma kājnieku pulks · Redzēt vairāk »
15. marts
15.
Jaunums!!: Tukuma vēsture un 15. marts · Redzēt vairāk »
1795. gads
1795.
Jaunums!!: Tukuma vēsture un 1795. gads · Redzēt vairāk »
1905. gada revolūcija
1905. gada 17. oktobra manifesta atbalsta demonstrācija (Iļja Repins, 1911). 1905.
Jaunums!!: Tukuma vēsture un 1905. gada revolūcija · Redzēt vairāk »
1915. gads
1915.
Jaunums!!: Tukuma vēsture un 1915. gads · Redzēt vairāk »
1918. gads
1918.
Jaunums!!: Tukuma vēsture un 1918. gads · Redzēt vairāk »
1919. gads
1919.
Jaunums!!: Tukuma vēsture un 1919. gads · Redzēt vairāk »
1923. gads
1923.
Jaunums!!: Tukuma vēsture un 1923. gads · Redzēt vairāk »
1935. gads
1935.
Jaunums!!: Tukuma vēsture un 1935. gads · Redzēt vairāk »
1940. gads
1940.
Jaunums!!: Tukuma vēsture un 1940. gads · Redzēt vairāk »
1941. gads
1941 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās trešdienā.
Jaunums!!: Tukuma vēsture un 1941. gads · Redzēt vairāk »
1949. gads
1949.
Jaunums!!: Tukuma vēsture un 1949. gads · Redzēt vairāk »
2009. gads
2009.
Jaunums!!: Tukuma vēsture un 2009. gads · Redzēt vairāk »
22. novembris
22.
Jaunums!!: Tukuma vēsture un 22. novembris · Redzēt vairāk »
