16 attiecības: Astronomija, Atoms, Barioni, Elektromagnētiskais starojums, Elektromagnētisms, Frics Cvikijs, Galaktika, Galaktiku grupas un kopas, Gravitācija, Gravitācijas lēca, Kosmoloģija, Matērija, Neitrīno, Pārnova, Pundurzvaigzne, Visums.
Astronomija
Krabja miglāja attēls Astronomija ((astros) — 'zvaigzne' un νόμος (nomos) — 'likums') ir zinātne par Visumu un tajā sastopamo matērijas formu (atsevišķu debess ķermeņu, to sistēmu un citu veidojumu) uzbūvi, izvietojumu, kustību un attīstību.
Jaunums!!: Tumšā matērija un Astronomija · Redzēt vairāk »
Atoms
Hēlija atoma uzbūve un izmēri Atoms (atomos — ‘nedalāms’) ir vielas pamatvienība, kuru pamatā veido atoma kodols, un tam savukārt apkārt riņķo negatīvi uzlādēts elektronu mākonis.
Jaunums!!: Tumšā matērija un Atoms · Redzēt vairāk »
Barioni
Barioni (no grieķu βαρύς (barys) smags) ir smagās subatomārās daļiņas (hadroni), kuru masa ir vienāda vai lielāka par protona masu.
Jaunums!!: Tumšā matērija un Barioni · Redzēt vairāk »
Elektromagnētiskais starojums
magnētiskās indukcijas maiņa elektromagnētiskā starojuma izplatīšanās virzienā Elektromagnētiskais starojums ir starojums, kas rodas elektromagnētisma rezultātā.
Jaunums!!: Tumšā matērija un Elektromagnētiskais starojums · Redzēt vairāk »
Elektromagnētisms
Elektromagnētisms ir parādību kopums, kurās izpaužas vielas elektrisko un magnētisko īpašību sakars.
Jaunums!!: Tumšā matērija un Elektromagnētisms · Redzēt vairāk »
Frics Cvikijs
Frics Cvikijs (dzimis Varnā, Bulgārijā, miris Pasadīnā, Kalifornijā, ASV) bija šveiciešu-amerikāņu astronoms.
Jaunums!!: Tumšā matērija un Frics Cvikijs · Redzēt vairāk »
Galaktika
'''NGC 4414''' ir tipiska spirālveida galaktika. Tai ir apmēram 56 000 gaismas gadu liels diametrs, tā atrodas apmēram 60 miljonu gaismas gadu attālumā Galaktika (no — "piena josla") ir masīva, ar gravitāciju sasaistīta sistēma, kas sastāv no zvaigznēm, zvaigžņu atliekām, starpzvaigžņu mākoņiem, starpzvaigžņu vides un tumšās matērijas.
Jaunums!!: Tumšā matērija un Galaktika · Redzēt vairāk »
Galaktiku grupas un kopas
Galaktiku kopa ''Abell 1689'' Galaktiku grupas un kopas ir lielākie gravitācijas saistītie Visuma objekti.
Jaunums!!: Tumšā matērija un Galaktiku grupas un kopas · Redzēt vairāk »
Gravitācija
Parabola, gravitācijas parādība Fizikā gravitācija ir dabas parādība, kas izpaužas kā savstarpēja pievilkšanās starp fizikāliem ķermeņiem.
Jaunums!!: Tumšā matērija un Gravitācija · Redzēt vairāk »
Gravitācijas lēca
Zemi. Gravitācijas lēca ir parādība, kas rodas, tāla kosmiskā objekta elektromagnētiskajam starojumam mainot izplatīšanās virzienu tuvāk novietota kosmiskā objekta gravitācijas laukā.
Jaunums!!: Tumšā matērija un Gravitācijas lēca · Redzēt vairāk »
Kosmoloģija
Kosmoloģija (no, kosmos — "visums" un -λογία, -logia — "mācība") ir zinātnes nozare, kas pēta Visumu, tā attīstību un uzbūvi.
Jaunums!!: Tumšā matērija un Kosmoloģija · Redzēt vairāk »
Matērija
Matērija (no — 'viela') ir viss, kas aizņem telpu, tādējādi matērija ir viela un lauks (gravitācijas, magnētiskais utt.). Parasti, runājot par matēriju, runā par elementārdaļiņām fermioniem.
Jaunums!!: Tumšā matērija un Matērija · Redzēt vairāk »
Neitrīno
Neitrīno ( — 'neitroniņš') ir stabilas elementārdaļiņas, kas pieder pie neitrālajiem leptoniem ar pusveselu spinu.
Jaunums!!: Tumšā matērija un Neitrīno · Redzēt vairāk »
Pārnova
Keplera pārnovas ''SN 1604'' atlikums mākslīgās krāsās Pārnova jeb supernova ir zvaigznes eksplozija.
Jaunums!!: Tumšā matērija un Pārnova · Redzēt vairāk »
Pundurzvaigzne
Pundurzvaigzne ir zvaigzne Visumā ar nelielu masu un izmēriem, tādējādi arī ar nelielu enerģiju un starjaudu.
Jaunums!!: Tumšā matērija un Pundurzvaigzne · Redzēt vairāk »
Visums
Universum — C. Flammarion, Woodcut, Paris 1888, Coloration: Heikenwaelder Hugo, Wien 1998. Visums jeb Universs ir viss laiktelpas kontinuums, kurā mēs pastāvam, ieskaitot visu tajā atrodošos matēriju un enerģiju.
Jaunums!!: Tumšā matērija un Visums · Redzēt vairāk »