Ātrāk nekā pārlūku!
97 attiecības: Aderkaši, Alberts fon Bukshēvdens, Alberts II (Rīga), Arhīvs, Arheoloģija, Autines sacelšanās un kauja pie Satezeles, Budbergi-Benninghauzeni, Elerts Krūze, Fogts, Gauja, Gaujas nacionālais parks, Gustavs II Ādolfs, Igaunija, Ikskili, Jamas Zapoļskas miera līgums, Jānis Graudonis, Kauja pie Turaidas (1298), Kaupo, Klēts, Koskuli, Latvija, Lībieši, Līvzemes dalīšanas līgums, Livonijas bruņniecība, Otrais Ziemeļu karš, Pāleni, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Pils, Polijas—Lietuvas ūnija, Rīgas arhibīskapi (1255—1562), Rīgas arhibīskapija, Rozeni, Sigismunds II Augusts, Sigulda, Stārastija, Taubes, Tīzenhauzeni, Tērbatas bīskapija, Tors (mitoloģija), Turaida (Sigulda), Turaidas muiža, Turaidas muzejrezervāts, Ugunsgrēks, Valsts, Vācu ordenis, 1207. gads, 1210. gads, 1211. gads, 1212. gads, 1214. gads, ..., 1219. gads, 1231. gads, 1253. gads, 1257. gads, 1272. gads, 1298. gads, 1322. gads, 1330. gads, 1360. gads, 1361. gads, 1371. gads, 1372. gads, 1380. gads, 1382. gads, 1385. gads, 1392. gads, 1403. gads, 1405. gads, 1417. gads, 1420. gads, 1422. gads, 1424. gads, 1427. gads, 1428. gads, 1431. gads, 1444. gads, 1455. gads, 1457. gads, 1461. gads, 1466. gads, 1468. gads, 1496. gads, 1514. gads, 1534. gads, 1537. gads, 1547. gads, 1548. gads, 1552. gads, 1554. gads, 1556. gads, 1559. gads, 1569. gads, 16. gadsimts, 1658. gads, 17. gadsimts, 19. gadsimts, 1950. gadi. Izvērst indekss (47 vairāk) »
Aderkaši
Aderkaši ir apdzīvota vieta Ogres novada Taurupes pagastā.
Jaunums!!: Turaidas pils un Aderkaši · Redzēt vairāk »
Alberts fon Bukshēvdens
Alberts fon Bukshēvdens (dzimis apmēram, miris), arī Alberts no Apeldernas, bija garīdznieks, diplomāts, politiķis, trešais Līvzemes (Ikšķiles) bīskaps, vēlāk pirmais Rīgas bīskaps.
Jaunums!!: Turaidas pils un Alberts fon Bukshēvdens · Redzēt vairāk »
Alberts II (Rīga)
Alberts II Zauerbērs no Ķelnes (miris 1273. gadā), pazīstams arī kā Alberts Suerbērs, bija pirmais Rīgas arhibīskaps (1253—1273).
Jaunums!!: Turaidas pils un Alberts II (Rīga) · Redzēt vairāk »
Arhīvs
Latvijas Valsts vēstures arhīvs Arhīvs (no) ir valsts vai privāta dokumentu krātuve, kurā glabā, apstrādā dokumentus un izsniedz ziņas uz šo dokumentu pamata.
Jaunums!!: Turaidas pils un Arhīvs · Redzēt vairāk »
Arheoloģija
Pompejos 19. gadsimta beigās Arheoloģija ((arhaīos) — ‘sens’; (-logiā) — ‘mācība’) ir vēstures zinātnes nozare, kas pēta vēsturi, izmantojot lietiskos vēstures avotus — arheoloģiskos pieminekļus (senlietas, senās celtnes, apbedījumus).
Jaunums!!: Turaidas pils un Arheoloģija · Redzēt vairāk »
Autines sacelšanās un kauja pie Satezeles
Autines sacelšanās (1212) bija Indriķa hronikā aprakstītā Tālavas letu un līvu sacelšanās pret Zobenbrāļu ordeni un bīskapu Albertu 1212.
Jaunums!!: Turaidas pils un Autines sacelšanās un kauja pie Satezeles · Redzēt vairāk »
Budbergi-Benninghauzeni
Baronu Budbergu dzimtas ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch"). Budbergu-Beningshauzenu dzimtmuižas - Gārsenes muižas kungu māja. Budbergu dzimtas kapliča Gārsenes kapos. Vidrižos. Budbergi-Beninghauzeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas bija ieceļojusi Livonijā 16.
Jaunums!!: Turaidas pils un Budbergi-Benninghauzeni · Redzēt vairāk »
Elerts Krūze
Elerta Krūzes pretraksts Rusovam (1578). Elerts Krūze (miris 1587. gadā) bija Livonijas muižnieks un diplomāts,.
Jaunums!!: Turaidas pils un Elerts Krūze · Redzēt vairāk »
Fogts
Kanuta Rusecka 1823. gada zīmējums, kurā attēlots poļu voits Fogts jeb voits ir apzīmējums valdnieka ieceltam ierēdnim kādas teritorijas pārvaldei.
Jaunums!!: Turaidas pils un Fogts · Redzēt vairāk »
Gauja
Gaujas sateces baseins (oranžs) Gauja ir Latvijas garākā upe, kas tek tikai pa Latvijas teritoriju.
Jaunums!!: Turaidas pils un Gauja · Redzēt vairāk »
Gaujas nacionālais parks
Gaujas nacionālais parks ir Latvijas lielākais un vecākais nacionālais parks, kas dibināts 1973.
Jaunums!!: Turaidas pils un Gaujas nacionālais parks · Redzēt vairāk »
Gustavs II Ādolfs
Rīgas Doma vitrāža, 1885) Gustavs II Ādolfs (Gustav II Adolf; dzimis, miris) bija Zviedrijas karalis, Zviedrijas impērijas izveidotājs.
Jaunums!!: Turaidas pils un Gustavs II Ādolfs · Redzēt vairāk »
Igaunija
Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Turaidas pils un Igaunija · Redzēt vairāk »
Ikskili
Baronu Ikskilu ģerbonis Fon Ikskili jeb Ikšķili ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā krusta karu laikā 13.
Jaunums!!: Turaidas pils un Ikskili · Redzēt vairāk »
Jamas Zapoļskas miera līgums
Stefanam Batorijam. Centrā sarunu vidutājs pāvesta legāts Antonio Posevino (Jana Matejko glezna, 1872) Ar oranžu krāsu iezīmētas Krievijas ieņemtās zemes, no kurām tā atteicās pēc Jamzapoļskas miera līguma Jamas Zapoļskas miera līgums vai Jamzapoļskas miera līgums, arī Jamzapoļes (Zapoļes) miers bija starpvalstu līgums, kuru Livonijas kara (1558—1583) beigās apmēram 80 km uz dienvidaustrumiem no Pleskavas sādžā Kiverova Gora (Киверова Гора) 1582.
Jaunums!!: Turaidas pils un Jamas Zapoļskas miera līgums · Redzēt vairāk »
Jānis Graudonis
Jānis Graudonis (1913-2005) bija latviešu vēsturnieks, arheologs un sabiedriskais darbinieks, habilitēts vēstures doktors, Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda loceklis un Triju zvaigžņu ordeņa kavalieris.
Jaunums!!: Turaidas pils un Jānis Graudonis · Redzēt vairāk »
Kauja pie Turaidas (1298)
1298.
Jaunums!!: Turaidas pils un Kauja pie Turaidas (1298) · Redzēt vairāk »
Kaupo
Kaupo piemineklis pie Krimuldas baznīcas. Kaupo no Turaidas (latīņu: Kaupo, vidusaugšvācu: Kōpe, "Jēkabs") (? —) bija Turaidas novada līvu valdnieks.
Jaunums!!: Turaidas pils un Kaupo · Redzēt vairāk »
Klēts
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejā Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejā Klēts latviešu tradicionālajā viensētā ir savrupi celta ēka lielākoties pārtikas un ikdienā nelietojamā apģērba uzglabāšanai, tomēr klētī mēdza glabāt arī dažādas citas mantas.
Jaunums!!: Turaidas pils un Klēts · Redzēt vairāk »
Koskuli
Koskulu dzimtas ģerbonis. Koskuli jeb Koškuli (Koschkull) ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā bija zināma kopš 14.
Jaunums!!: Turaidas pils un Koskuli · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Turaidas pils un Latvija · Redzēt vairāk »
Lībieši
Lībieši jeb līvi (senkrievu: либь) ir Baltijas somu tauta Latvijas teritorijā, kas runā somugru grupas valodā.
Jaunums!!: Turaidas pils un Lībieši · Redzēt vairāk »
Līvzemes dalīšanas līgums
Līvzemes dalīšanas līguma teksts un citi no tā izrietošie lēmumi ietverti Latvijas Vēstures institūta apgāda izdotajā dokumentu krājumā "Senās Latvijas vēstures avoti" (1937-1940). Daugavas un Gaujas līvu zemes (1185-1230). Līvzemes dalīšanas līgums (Indriķa hronikā: donatio tercie partis Lyvonie fratribus milicie) ir Romas pāvesta Inocenta III 1210.
Jaunums!!: Turaidas pils un Līvzemes dalīšanas līgums · Redzēt vairāk »
Livonijas bruņniecība
Vidzemes bruņniecības ģerbonis, ko lietoja arī Vidzemes Landrātu kolēģija. Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā. Livonijas bruņniecība jeb Vidzemes bruņniecība (vācu: Livländische Ritterschaft) bija Vidzemes (jeb Līvzemes) dižciltīgo vācbaltiešu pašpārvaldes organizācija, kas pēc 1561.
Jaunums!!: Turaidas pils un Livonijas bruņniecība · Redzēt vairāk »
Otrais Ziemeļu karš
Otrais Ziemeļu karš jeb Otrais poļu—zviedru karš (1655—1661), dažādos avotos bieži saukts arī par Pirmo Ziemeļu karu, bija atkārtots Polijas—Lietuvas kopvalsts, Zviedrijas un Krievijas karš par Livonijas mantojumu.
Jaunums!!: Turaidas pils un Otrais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »
Pāleni
Pālenu dzimts ģerbonis Pāleni ir vācbaltiešu dzimta, kuras izcelsme tiek saistīta ar Pomerāniju un kas 15.
Jaunums!!: Turaidas pils un Pāleni · Redzēt vairāk »
Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.
Jaunums!!: Turaidas pils un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Redzēt vairāk »
Pils
Kurzemes un Zemgales hercogu galvenā rezidence no 1578. līdz 1795. gadam Pils ir grezna, monumentāla celtne, kas parasti bijusi monarhu vai valsts vadītāja rezidence.
Jaunums!!: Turaidas pils un Pils · Redzēt vairāk »
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Jaunums!!: Turaidas pils un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »
Rīgas arhibīskapi (1255—1562)
Rīgas arhibīskapu ģerbonis (J. Siebmacher, 1605) Rīgas arhibīskapi bija augstākie laicīgie valdnieki Rīgas arhibīskapijas teritorijā, ko viņi pārvaldīja no 1255.
Jaunums!!: Turaidas pils un Rīgas arhibīskapi (1255—1562) · Redzēt vairāk »
Rīgas arhibīskapija
Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.
Jaunums!!: Turaidas pils un Rīgas arhibīskapija · Redzēt vairāk »
Rozeni
Fon Rozenu dzimtas ģerbonis Fon Rozeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 13.
Jaunums!!: Turaidas pils un Rozeni · Redzēt vairāk »
Sigismunds II Augusts
Sigismunds II Augusts (dzimis, miris) no 1548.
Jaunums!!: Turaidas pils un Sigismunds II Augusts · Redzēt vairāk »
Sigulda
Sigulda ir pilsēta Vidzemē, Siguldas novada centrs.
Jaunums!!: Turaidas pils un Sigulda · Redzēt vairāk »
Stārastija
Stārastija bija Polijas-Lietuvas kopvalsts administratīvā teritorija, ko pārvaldīja stārasts.
Jaunums!!: Turaidas pils un Stārastija · Redzēt vairāk »
Taubes
Baronu fon Taubes dzimtas ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch"). Fon Taubes ir sena Livonijas vācbaltiešu dzimta, kas vēlāk izplatījusies arī Zviedrijā, Krievijā un Vācijā.
Jaunums!!: Turaidas pils un Taubes · Redzēt vairāk »
Tīzenhauzeni
Tīzenhauzenu dzimtas ģerbonis Tīzenhauzenu dzimtas ģerbonis no Rēršeita albuma (''Hieronymus Rörscheidt '', 1600). Tīzenhauzeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā krusta karu laikā 13.
Jaunums!!: Turaidas pils un Tīzenhauzeni · Redzēt vairāk »
Tērbatas bīskapija
Tērbatas bīskapija. Terbatas bīskapa zīmogs (augšā pa kreisi) un Tērbatas pilsētas ģerbonis (augšā pa labi). Divi attēli ar Tērbatas bīskapa cietokšņiem - Tērbatas (augšā) un Neihauzenas (tagad Vastselīna, apakšā). No Romas pāvestam dāvātā albuma "Terra Mariana". Tērbatas bīskapija, pirms tam saukta par Igaunijas bīskapiju (1211-1224) bija bīskapija Livonijas Konfederācijas sastāvā, kas pastāvēja no 1224.
Jaunums!!: Turaidas pils un Tērbatas bīskapija · Redzēt vairāk »
Tors (mitoloģija)
"Tora kauja pret milžiem", Mortena Eskila Vinges glezna (1872). Tors (senangļu: Þunor, senaugšvācu: Punra) senskandināvu mitoloģijā ir pērkona un auglības dievs, Odina un Jerdas dēls.
Jaunums!!: Turaidas pils un Tors (mitoloģija) · Redzēt vairāk »
Turaida (Sigulda)
Turaidas pils no ziemeļu puses Turaida ir Siguldas pilsētas daļa Gaujas labajā krastā.
Jaunums!!: Turaidas pils un Turaida (Sigulda) · Redzēt vairāk »
Turaidas muiža
Turaidas muižas senākā kungu māja pie viduslaiku pilsdrupām (19. gadsimts) Muižas pārvaldnieka ēka mūsdienās. Turaidas muiža bija Vidzemes guberņas Lēdurgas-Turaidas draudzes novada muiža, kas izveidojās pie Turaidas viduslaiku pils 13.—16.
Jaunums!!: Turaidas pils un Turaidas muiža · Redzēt vairāk »
Turaidas muzejrezervāts
Turaidas muzejrezervāts atrodas Turaidas ielā 10, Siguldā, Latvijā.
Jaunums!!: Turaidas pils un Turaidas muzejrezervāts · Redzēt vairāk »
Ugunsgrēks
Ugunsgrēks kādā mājā Kanādas pilsētā Masevilā Ugunsgrēks ir nevēlama un nekontrolējama uguns izplatīšanās, kurā var būt cilvēku un dzīvnieku upuri, kā arī sadeg un iet bojā materiālās vērtības.
Jaunums!!: Turaidas pils un Ugunsgrēks · Redzēt vairāk »
Valsts
Valsts ir politiska organizācija, kas, balstoties uz tiesisku varu, nodrošina sabiedrības vadīšanu un esošās politiskās iekārtas pastāvēšanu noteiktā apdzīvotā teritorijā.
Jaunums!!: Turaidas pils un Valsts · Redzēt vairāk »
Vācu ordenis
Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.
Jaunums!!: Turaidas pils un Vācu ordenis · Redzēt vairāk »
1207. gads
1207.
Jaunums!!: Turaidas pils un 1207. gads · Redzēt vairāk »
1210. gads
1210.
Jaunums!!: Turaidas pils un 1210. gads · Redzēt vairāk »
1211. gads
1211.
Jaunums!!: Turaidas pils un 1211. gads · Redzēt vairāk »
1212. gads
1212.
Jaunums!!: Turaidas pils un 1212. gads · Redzēt vairāk »
1214. gads
1214.
Jaunums!!: Turaidas pils un 1214. gads · Redzēt vairāk »
1219. gads
1219.
Jaunums!!: Turaidas pils un 1219. gads · Redzēt vairāk »
1231. gads
1231.
Jaunums!!: Turaidas pils un 1231. gads · Redzēt vairāk »
1253. gads
1253.
Jaunums!!: Turaidas pils un 1253. gads · Redzēt vairāk »
1257. gads
1257.
Jaunums!!: Turaidas pils un 1257. gads · Redzēt vairāk »
1272. gads
1272.
Jaunums!!: Turaidas pils un 1272. gads · Redzēt vairāk »
1298. gads
1298.
Jaunums!!: Turaidas pils un 1298. gads · Redzēt vairāk »
1322. gads
1322.
Jaunums!!: Turaidas pils un 1322. gads · Redzēt vairāk »
1330. gads
1330.
Jaunums!!: Turaidas pils un 1330. gads · Redzēt vairāk »
1360. gads
1360.
Jaunums!!: Turaidas pils un 1360. gads · Redzēt vairāk »
1361. gads
1361.
Jaunums!!: Turaidas pils un 1361. gads · Redzēt vairāk »
1371. gads
1371.
Jaunums!!: Turaidas pils un 1371. gads · Redzēt vairāk »
1372. gads
1372.
Jaunums!!: Turaidas pils un 1372. gads · Redzēt vairāk »
1380. gads
1380.
Jaunums!!: Turaidas pils un 1380. gads · Redzēt vairāk »
1382. gads
1382.
Jaunums!!: Turaidas pils un 1382. gads · Redzēt vairāk »
1385. gads
1385.
Jaunums!!: Turaidas pils un 1385. gads · Redzēt vairāk »
1392. gads
1392.
Jaunums!!: Turaidas pils un 1392. gads · Redzēt vairāk »
1403. gads
1403.
Jaunums!!: Turaidas pils un 1403. gads · Redzēt vairāk »
1405. gads
1405.
Jaunums!!: Turaidas pils un 1405. gads · Redzēt vairāk »
1417. gads
1417.
Jaunums!!: Turaidas pils un 1417. gads · Redzēt vairāk »
1420. gads
1420.
Jaunums!!: Turaidas pils un 1420. gads · Redzēt vairāk »
1422. gads
1422.
Jaunums!!: Turaidas pils un 1422. gads · Redzēt vairāk »
1424. gads
1424.
Jaunums!!: Turaidas pils un 1424. gads · Redzēt vairāk »
1427. gads
1427.
Jaunums!!: Turaidas pils un 1427. gads · Redzēt vairāk »
1428. gads
1428.
Jaunums!!: Turaidas pils un 1428. gads · Redzēt vairāk »
1431. gads
1431.
Jaunums!!: Turaidas pils un 1431. gads · Redzēt vairāk »
1444. gads
1444.
Jaunums!!: Turaidas pils un 1444. gads · Redzēt vairāk »
1455. gads
1455.
Jaunums!!: Turaidas pils un 1455. gads · Redzēt vairāk »
1457. gads
1457.
Jaunums!!: Turaidas pils un 1457. gads · Redzēt vairāk »
1461. gads
1461.
Jaunums!!: Turaidas pils un 1461. gads · Redzēt vairāk »
1466. gads
1466.
Jaunums!!: Turaidas pils un 1466. gads · Redzēt vairāk »
1468. gads
1468.
Jaunums!!: Turaidas pils un 1468. gads · Redzēt vairāk »
1496. gads
1496.
Jaunums!!: Turaidas pils un 1496. gads · Redzēt vairāk »
1514. gads
1514.
Jaunums!!: Turaidas pils un 1514. gads · Redzēt vairāk »
1534. gads
1534.
Jaunums!!: Turaidas pils un 1534. gads · Redzēt vairāk »
1537. gads
1537.
Jaunums!!: Turaidas pils un 1537. gads · Redzēt vairāk »
1547. gads
1547.
Jaunums!!: Turaidas pils un 1547. gads · Redzēt vairāk »
1548. gads
1548.
Jaunums!!: Turaidas pils un 1548. gads · Redzēt vairāk »
1552. gads
1552.
Jaunums!!: Turaidas pils un 1552. gads · Redzēt vairāk »
1554. gads
1554.
Jaunums!!: Turaidas pils un 1554. gads · Redzēt vairāk »
1556. gads
1556.
Jaunums!!: Turaidas pils un 1556. gads · Redzēt vairāk »
1559. gads
1559.
Jaunums!!: Turaidas pils un 1559. gads · Redzēt vairāk »
1569. gads
1569.
Jaunums!!: Turaidas pils un 1569. gads · Redzēt vairāk »
16. gadsimts
16.
Jaunums!!: Turaidas pils un 16. gadsimts · Redzēt vairāk »
1658. gads
1658.
Jaunums!!: Turaidas pils un 1658. gads · Redzēt vairāk »
17. gadsimts
17.
Jaunums!!: Turaidas pils un 17. gadsimts · Redzēt vairāk »
19. gadsimts
19.
Jaunums!!: Turaidas pils un 19. gadsimts · Redzēt vairāk »
1950. gadi
1956. gada Ungārijas revolūcija. 1950.
Jaunums!!: Turaidas pils un 1950. gadi · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Frēdelandes pils, Turaidas viduslaiku pils.
