Ātrāk nekā pārlūku!
64 attiecības: Alberts II (Rīga), Aleksandrs III (pāvests), Aleksandrs IV, Ēriks Svētais, Ņevas kauja, Balduīns no Alnas, Baltijas jūras pirāti, Birgers Brūsa, Brēmenes arhibīskapi, Brēmenes Ādams, Eugenijs III, Franki, Gesta Hammaburgensis Ecclesiae Pontificum, Gotlande, Gustavs I, Hamburga, Igaunija, Inge Vecākais, Ingrija, Inocents IV, Jūhans I Sverkersons, Jētalande, Jemtlandes lēne, Karēlija, Krievi, Kursa (valsts), Lihula, Linšēpinga, Livonija, Lundas arhibīskapi, Luterisms, Magnuss IV, Mārtiņš Luters, Norlande, Rīgas arhibīskapi (1255—1562), Ridala, Romas Katoļu baznīca, Sāmi, Sāmsala, Sigtuna, Somija, Svēlande, Tronheima, Turku, Upsāla, Veļikijnovgoroda, Vecā Upsāla, Vekše, Vesterosa, Viborga, ..., Vikingu laiki, Vilhelms no Modenas, Vitenberga, Votzeme, Zemgale (valsts), Zemgales bīskapi, Ziemeļeiropa, Ziemeļu krusta kari, Zviedrija, Zviedrijas valdnieku uzskaitījums, Zviedru karagājiens uz Ridalu un kauja pie Lihulas (1220), Zviedru karagājiens uz Viruzemi (1196), 1164. gads, 1531. gads. Izvērst indekss (14 vairāk) »
Alberts II (Rīga)
Alberts II Zauerbērs no Ķelnes (miris 1273. gadā), pazīstams arī kā Alberts Suerbērs, bija pirmais Rīgas arhibīskaps (1253—1273).
Jaunums!!: Upsālas arhibīskapija un Alberts II (Rīga) · Redzēt vairāk »
Aleksandrs III (pāvests)
Pāvests Aleksandrs III un Svētās Romas impērijas ķeizars Frīdrihs I Barbarosa (Spinello Aretino 14. gadsimta freska) Pāvests Aleksandrs III, īstajā vārdā Rolandus (Maģistrs Rolands no Sienas), vēlāk dēvēts arī kā Rolando Bandinelli (dzimis aptuveni 1100./1105. gadā Sienā, miris Kastelanā), bija Romas pāvests no 1159.
Jaunums!!: Upsālas arhibīskapija un Aleksandrs III (pāvests) · Redzēt vairāk »
Aleksandrs IV
Pāvests Aleksandrs IV, īstajā vārdā Rinalds no Džennas vai Džennas Rinalds no Seņji grāfiem (dzimis 1185. vai 1199. gadā, miris) bija Romas pāvests no 1254.
Jaunums!!: Upsālas arhibīskapija un Aleksandrs IV · Redzēt vairāk »
Ēriks Svētais
Stokholmas ģerbonis ar Ēriku Svēto Ēriks Svētais (Erik den helige) (ap 1120 - 1160) bija Zviedrijas karalis (1156 - 1160).
Jaunums!!: Upsālas arhibīskapija un Ēriks Svētais · Redzēt vairāk »
Ņevas kauja
Ņevas kauja ir Novgorodas pirmajā hronikā minēta kauja, kas it kā notika Ņevas upes krastā starp skandināvu sirotājiem un Zelta Ordai pakļautās Novgorodas republikas karaspēkiem Somijas krusta karu laikā.
Jaunums!!: Upsālas arhibīskapija un Ņevas kauja · Redzēt vairāk »
Balduīns no Alnas
Zemgales bīskapa Balduīna zīmogs Balduīns no Alnas jeb Boduēns no Olnes (miris 1243. gadā) bija Zemgales bīskaps (1232—1236) un Romas pāvesta Gregora IX legāts Baltijas jūras zemēs (Kursā, Zemgalē, Livonijā, Igaunijā, Somijā un Gotlandē).
Jaunums!!: Upsālas arhibīskapija un Balduīns no Alnas · Redzēt vairāk »
Baltijas jūras pirāti
Galvenie tirdzniecības ceļi Baltijas jūrā ap 1400. gadu. Baltijas jūras pirāti bija jūras laupītāji, kas no 9. līdz 15. gadsimtam siroja Baltijas jūras piekrastes zemēs.
Jaunums!!: Upsālas arhibīskapija un Baltijas jūras pirāti · Redzēt vairāk »
Birgers Brūsa
Birgera Brūsas zīmogs. Birgers Brūsa (senskandināvu Birgir Brósa jeb "smaidošais") bija Zviedrijas jarls 1174.-1202.
Jaunums!!: Upsālas arhibīskapija un Birgers Brūsa · Redzēt vairāk »
Brēmenes arhibīskapi
Brēmenes Doma katedrāle. Brēmenes arhibīskapi bija garīgie un laicīgie valdnieki Hamburgas-Brēmenes arhibīskapijas (848-1072), vēlāk Brēmenes arhibīskapijas (Erzbistum Bremen, 1072—1645) teritorijā, kas sākotnēji aptvēra tagadējās Ziemeļvācijas teritoriju, Ziemeļvalstis un Baltijas zemes.
Jaunums!!: Upsālas arhibīskapija un Brēmenes arhibīskapi · Redzēt vairāk »
Brēmenes Ādams
Brēmenes Ādams jeb Ādams no Brēmenes (latīņu: Adamus Bremensis, miris pēc 1081. gada 12. decembra) bija viens no ievērojamākajiem viduslaiku Vācijas hronistiem, Brēmenes baznīcas kanoniķis, Gesta Hammaburgensis Ecclesiae Pontificum (Hamburgas arhibīskapijas vēstures) autors.
Jaunums!!: Upsālas arhibīskapija un Brēmenes Ādams · Redzēt vairāk »
Eugenijs III
Pāvests Eugenijs III (dzimšanas gads nezināms, miris), dzimis kā Bernardo dei Paganelli di Montemanjo) bija Romas pāvests no 1145. līdz 1153. gadam. Dzimis Pizā. Ievēlēšanas brīdī bija cisterciešu klostera abats Romas pievārtē. Tika ievēlēts par pāvestu daļēji tādēļ, ka neviens cits negribēja uzņemties šo bīstamo un sarežģīto amatu, daļēji kā Bernāra no Klervo sabiedrotais. Kaut arī pats Bernārs neatbalstīja Eugenija kandidatūru, tomēr vēlāk Bernārs caur Eugeniju III spēcīgi ietekmēja baznīcas politiku. Gandrīz visu pontifikāta laiku Eugenijs III neuzturējās Romā. Tūlīt pēc ievēlēšanas par pāvestu, Romas pilsēta Arnolda no Brešas ietekmē nodibināja komūnu un neatzina pāvesta virsvaru, kuram nācās uzturēties Viterbo, pēc tam Sjēnā, bet vēlāk viņš devās uz Franciju un Svēto Romas impēriju. Pēc tam, kad musulmaņi 1145. gadā ieņēma Edesu, viņš izdeva bullu, kurā Francijas karali Luiju VII aicināja doties Krusta karā. 1147. gada aprīlī viņš izdeva līdzīga satura bullu Divini dispensatione, aicinot sakšu bruņiniekus piedalīties krusta karā pret vendiem. Atbalstīja Hildegardes no Bingenes darbību. 1149. gadā atgriezās Itālijā. Miris 1153. gadā, apglabāts Romā.
Jaunums!!: Upsālas arhibīskapija un Eugenijs III · Redzēt vairāk »
Franki
Franki (vai gens Francorum) ir rietumģermāņu cilšu apvienība, kas izveidojās 3. gadsimta vidū un kurai bija nozīmīga loma Eiropas vēsturē no 5.
Jaunums!!: Upsālas arhibīskapija un Franki · Redzēt vairāk »
Gesta Hammaburgensis Ecclesiae Pontificum
Hamburgas arhibīskapijas vēsture ir Ādama no Brēmenes laikaposmā no 1075.
Jaunums!!: Upsālas arhibīskapija un Gesta Hammaburgensis Ecclesiae Pontificum · Redzēt vairāk »
Gotlande
Gotlande ir Zviedrijai piederoša sala Baltijas jūras vidienē, aptuveni no Kurzemes rietumu krasta.
Jaunums!!: Upsālas arhibīskapija un Gotlande · Redzēt vairāk »
Gustavs I
Gustavs I (dzimis, miris) bija Zviedrijas karalis no 1523.
Jaunums!!: Upsālas arhibīskapija un Gustavs I · Redzēt vairāk »
Hamburga
Hamburga ir ostas pilsēta un federālā zeme Vācijas ziemeļos, Elbas upes grīvā, netālu no tās ietekas Ziemeļjūrā.
Jaunums!!: Upsālas arhibīskapija un Hamburga · Redzēt vairāk »
Igaunija
Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Upsālas arhibīskapija un Igaunija · Redzēt vairāk »
Inge Vecākais
Inge Vecākais bija Zviedrijas karalis (1079-1080; 1087-1105).
Jaunums!!: Upsālas arhibīskapija un Inge Vecākais · Redzēt vairāk »
Ingrija
Zviedru Ingrija ar 17. gadsimtā pievienotajām Krievijas teritorijām (''Nuv. Ingermanland''). Bijusī Ingermanlandes hercogiste Krievijas impērijas kartē (1745). Ingrijas, Igaunijas, Letijas, Karēlijas, Nīlandes un Tavastijas provinces 1742. gadā izdotajā Somu jūras līča reģiona kartē. Kartes apakšā attēloti galvenie reģiona cietokšņi, iekaitot Pēterburgu un Kronštati Ingrijā. Ingrija ir vēsturisks reģions Krievijas Federācijas ziemeļrietumos, kas lielā mērā sakrīt ar mūsdienu Ļeņingradas apgabala un Sanktpēterburgas teritoriju.
Jaunums!!: Upsālas arhibīskapija un Ingrija · Redzēt vairāk »
Inocents IV
Pāvests Inocents IV, īstajā vārdā Sinibalds Fieski (dzimis ap 1195. gadu, miris) bija Romas pāvests no 1243.
Jaunums!!: Upsālas arhibīskapija un Inocents IV · Redzēt vairāk »
Jūhans I Sverkersons
Jūhans I Sverkersons jeb Jūhans I (1201–1222) kopš 1216.
Jaunums!!: Upsālas arhibīskapija un Jūhans I Sverkersons · Redzēt vairāk »
Jētalande
Jētelandes lēnes (ar zaļo krāsu iezīmētas no dāņiem un norvēģiem iegūtās provinces). Jētalande ir viena no Zviedrijas vēsturiskajām zemēm, kas robežojās ar Svēlandi ziemeļos un Norvēģiju ziemeļrietumos.
Jaunums!!: Upsālas arhibīskapija un Jētalande · Redzēt vairāk »
Jemtlandes lēne
Jemtlandes lēne ir Zviedrijas lēne, kas atrodas valsts ziemeļos Norlandes vēsturiskajā zemē.
Jaunums!!: Upsālas arhibīskapija un Jemtlandes lēne · Redzēt vairāk »
Karēlija
Somu Karēlijas ģerbonis Karēlija ir sena Zviedrijas un Novgorodas, vēlāk Krievijas caristes strīdus teritorija jau kopš 13.
Jaunums!!: Upsālas arhibīskapija un Karēlija · Redzēt vairāk »
Krievi
Krievi (pašnosaukums — русские) ir austrumslāvu tauta Austrumeiropā, skaitliski lielākā slāvu tauta.
Jaunums!!: Upsālas arhibīskapija un Krievi · Redzēt vairāk »
Kursa (valsts)
Kursas ķēniņvalsts bija kuršu apdzīvoto pilsnovadu apvienība viduslaikos, kas pirmo reizi pieminēta 9.
Jaunums!!: Upsālas arhibīskapija un Kursa (valsts) · Redzēt vairāk »
Lihula
Lihula, agrāk Leāle, ir pagasta pakļautības pilsēta Igaunijā, Pērnavas apriņķī.
Jaunums!!: Upsālas arhibīskapija un Lihula · Redzēt vairāk »
Linšēpinga
Linšēpinga ir pilsēta Zviedrijas dienvidos, 200 kilometru attālumā no Stokholmas.
Jaunums!!: Upsālas arhibīskapija un Linšēpinga · Redzēt vairāk »
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Jaunums!!: Upsālas arhibīskapija un Livonija · Redzēt vairāk »
Lundas arhibīskapi
Lundas katedrāle, dibināta 1103. gadā. Lundas arhibīskapa Absalona kapakmens. Lundas bīskapu un arhibīskapu uzskaitījums.
Jaunums!!: Upsālas arhibīskapija un Lundas arhibīskapi · Redzēt vairāk »
Luterisms
Luterisms (arī luterānisms, luterticība) ir kristīgās mācības un ekleziālās organizācijas tradīcija, kas radusies 16. gadsimtā Mārtiņa Lutera aizsāktajā reformācijas procesā.
Jaunums!!: Upsālas arhibīskapija un Luterisms · Redzēt vairāk »
Magnuss IV
Magnuss IV jeb Magnuss Eriksons ((); dzimis 1316. gada aprīlī/maijā, miris visticamāk) bija Zviedrijas karalis no 1319.
Jaunums!!: Upsālas arhibīskapija un Magnuss IV · Redzēt vairāk »
Mārtiņš Luters
Mārtiņš Luters (—) bija katoļu augustīniešu ordeņa mūks, mācītājs, teologs, profesors, baznīcas reformu ideologs.
Jaunums!!: Upsālas arhibīskapija un Mārtiņš Luters · Redzēt vairāk »
Norlande
Norlandes pakāpeniska pievienošana Zviedrijas karaļvalstij (ar zaļo krāsu iezīmētas 17. gadsimtā Zviedrijai pievienotās zemes) Norlande (— "Ziemeļu zeme") ir viena no Zviedrijas vēsturiskajām zemēm, kas robežojās ar Svēlandi dienvidos, Norvēģiju rietumos un ziemeļos, ar Somiju ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: Upsālas arhibīskapija un Norlande · Redzēt vairāk »
Rīgas arhibīskapi (1255—1562)
Rīgas arhibīskapu ģerbonis (J. Siebmacher, 1605) Rīgas arhibīskapi bija augstākie laicīgie valdnieki Rīgas arhibīskapijas teritorijā, ko viņi pārvaldīja no 1255.
Jaunums!!: Upsālas arhibīskapija un Rīgas arhibīskapi (1255—1562) · Redzēt vairāk »
Ridala
Senās Igaunijas zemes 13. gadsimta sākumā. Ridalas zeme kartē apzīmēta kā Lēnes zeme (''Läänemaa''). Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Ridala (igauņu: Ridala, latīņu: Rotalia) bija senās Igaunijas zeme līdz 13.
Jaunums!!: Upsālas arhibīskapija un Ridala · Redzēt vairāk »
Romas Katoļu baznīca
Katoļticīgo īpatsvars pasaules valstīs Katoļu baznīca jeb Katoliskā baznīca ir lielākā kristīgā baznīca pasaulē.
Jaunums!!: Upsālas arhibīskapija un Romas Katoļu baznīca · Redzēt vairāk »
Sāmi
Sāmi tautas tērpos Sāmi (pašnosaukums: samit vai samek — "purva cilvēki"), agrāk saukti arī par lapiem, ir Ziemeļeiropas galējo ziemeļu pamatiedzīvotāji, kas tur mīt jau kopš pēdējā Ledus laikmeta beigām un ir saglabājuši ļoti senus kultūras elementus, kas tos vieno arī ar Latvijas pirmiedzīvotāju kultūru.
Jaunums!!: Upsālas arhibīskapija un Sāmi · Redzēt vairāk »
Sāmsala
Sāmsala jeb Sāremā ir lielākā Igaunijai piederošā sala un trešā lielākā sala Baltijas jūrā.
Jaunums!!: Upsālas arhibīskapija un Sāmsala · Redzēt vairāk »
Sigtuna
Nopostītās Sigtunas baznīcu drupas (17. gs.) Sigtuna (agrāk Sightuna) ir sena pilsēta Zviedrijā, Upsālas lēnē.
Jaunums!!: Upsālas arhibīskapija un Sigtuna · Redzēt vairāk »
Somija
Somija, oficiāli Somijas Republika (Suomen tasavalta, Republiken Finland), ir valsts Ziemeļeiropā, parlamentāra republika un Eiropas Savienības locekle.
Jaunums!!: Upsālas arhibīskapija un Somija · Redzēt vairāk »
Svēlande
Svēlande Svēlande ir viena no Zviedrijas vēsturiskajām zemēm, kas robežojās ar Jētalandi dienvidos, Norlandi ziemeļos un Norvēģiju rietumos.
Jaunums!!: Upsālas arhibīskapija un Svēlande · Redzēt vairāk »
Tronheima
Tronheima ir pilsēta Norvēģijas centrālajā daļā, osta Norvēģu jūras krastā.
Jaunums!!: Upsālas arhibīskapija un Tronheima · Redzēt vairāk »
Turku
Turku jeb Obu ir pilsēta Somijas dienvidrietumos pie Auras upes ietekas Baltijas jūrā.
Jaunums!!: Upsālas arhibīskapija un Turku · Redzēt vairāk »
Upsāla
Upsāla ir pilsēta Zviedrijas centrālajā daļā, Upsālas lēnes centrs.
Jaunums!!: Upsālas arhibīskapija un Upsāla · Redzēt vairāk »
Veļikijnovgoroda
Veļikijnovgoroda (— ‘Dižā Novgoroda’), līdz 1999.
Jaunums!!: Upsālas arhibīskapija un Veļikijnovgoroda · Redzēt vairāk »
Vecā Upsāla
Izrakumi vienā no ķēniņu kapukalniem (1874). Vecā Upsāla (Gamla Uppsala) ir ciems Upsālas lēnē dažus kilometrus uz ziemeļiem no mūsdienu Upsālas.
Jaunums!!: Upsālas arhibīskapija un Vecā Upsāla · Redzēt vairāk »
Vekše
Vekše ir pilsēta Vekšes komūnā, Krūnuberjas lēnē, Zviedrijā.
Jaunums!!: Upsālas arhibīskapija un Vekše · Redzēt vairāk »
Vesterosa
Vesterosa ir pilsēta Zviedrijas centrālajā daļā, Vestmanlandes lēnes centrs.
Jaunums!!: Upsālas arhibīskapija un Vesterosa · Redzēt vairāk »
Viborga
Viborga (no), līdz 1944.
Jaunums!!: Upsālas arhibīskapija un Viborga · Redzēt vairāk »
Vikingu laiki
Ladoga, Novgoroda un Kijeva Senajā Krievzemē. Vikingu dibinātās valstis 8. gs. (tumši sarkanā krāsā), 9.gs. (sarkanā krāsā), 10. gs. (oranžā krāsā) un 11.gs. (dzeltenā krāsā). Zaļā krāsā iezīmētas teritorijas, uz kurām notika vikingu sirojumi Pēc Sicīlijas normaņu ķēniņa Rogera II rīkojuma tapusī pasaules karte (''Tabula Rogeriana'', 1154). Vikingu laiki ir Eiropas historiogrāfijā pieņemts apzīmējums viduslaiku periodam Ziemeļeiropas zemēs no 8.
Jaunums!!: Upsālas arhibīskapija un Vikingu laiki · Redzēt vairāk »
Vilhelms no Modenas
Vilhelms no Modenas (pazīstams arī kā Guglielmo de Chartreaux, Guglielmo de Savoy, Guillelmus) (dzimis ap 1184. gadu, miris Lionā), pazīstams arī kā Viļums, Guljelmo, Gviljems, bija pāvesta pilnvarnieks (legāts) Baltijas jūras zemēs, arī Livonijā, pāvestu Honorija III, Gregorija IX un Inocenta IV laikā (1224-1251).
Jaunums!!: Upsālas arhibīskapija un Vilhelms no Modenas · Redzēt vairāk »
Vitenberga
Vitenberga ir pilsēta Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, Vācijā.
Jaunums!!: Upsālas arhibīskapija un Vitenberga · Redzēt vairāk »
Votzeme
Votzeme (''Водская земля'') un Ingrijas zeme (''Ижорская земля'') 14. un 15. gadsimtā Votu karogs Votzeme ir vēsturisks reģions tagadējā Krievijas Ļeņingradas apgabala dienvidrietumos starp Lugas un Volhovas upēm.
Jaunums!!: Upsālas arhibīskapija un Votzeme · Redzēt vairāk »
Zemgale (valsts)
Zemgales valsts jeb Zemgaļu zeme bija zemgaļu apdzīvoto pilsnovadu apvienība, kas aptuveni aizņēma tagadējo Zemgales kultūrvēsturisko novadu Latvijā, kā arī tagadējo Šauļu un Panevēžas apriņķa ziemeļdaļu Lietuvā.
Jaunums!!: Upsālas arhibīskapija un Zemgale (valsts) · Redzēt vairāk »
Zemgales bīskapi
a. Sēlijas (pa kreisi) un b. Zemgales (pa labi) bīskapu un c. Zemgales domkapitula (vidū) zīmogi. Zemgales bīskapi bija viduslaiku valdnieki Zemgales bīskapijā mūsdienu Zemgales un Sēlijas teritorijā.
Jaunums!!: Upsālas arhibīskapija un Zemgales bīskapi · Redzēt vairāk »
Ziemeļeiropa
Dienvideiropa Ziemeļeiropa ir Eiropas ziemeļu daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst trīs Baltijas valstis — Igaunija, Latvija, Lietuva, piecas Ziemeļvalstis — Dānija, Islande, Norvēģija, Somija, Zviedrija, kā arī autonomās Fēru Salas.
Jaunums!!: Upsālas arhibīskapija un Ziemeļeiropa · Redzēt vairāk »
Ziemeļu krusta kari
Eiropas karte Ziemeļu krusta karu sākumā (ap 1180). Vācu ordeņa iekarotās zemes pirms sakāves 1410. gadā Ziemeļu krusta kari ir historiogrāfijā lietots kopējs apzīmējums militārajām misijām Ziemeļeiropas zemēs 12.—14.
Jaunums!!: Upsālas arhibīskapija un Ziemeļu krusta kari · Redzēt vairāk »
Zviedrija
Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.
Jaunums!!: Upsālas arhibīskapija un Zviedrija · Redzēt vairāk »
Zviedrijas valdnieku uzskaitījums
Mūsdienu Zviedrijas karaļu mazais ģerbonis. Šajā uzskaitījumā apkopoti kristītie Zviedrijas valdnieki, kopš aptuveni 970.
Jaunums!!: Upsālas arhibīskapija un Zviedrijas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Zviedru karagājiens uz Ridalu un kauja pie Lihulas (1220)
Zviedru karagājiens uz Ridalu un kauja pie Lihulas (1220) notika 1220.
Jaunums!!: Upsālas arhibīskapija un Zviedru karagājiens uz Ridalu un kauja pie Lihulas (1220) · Redzēt vairāk »
Zviedru karagājiens uz Viruzemi (1196)
1195.
Jaunums!!: Upsālas arhibīskapija un Zviedru karagājiens uz Viruzemi (1196) · Redzēt vairāk »
1164. gads
1164.
Jaunums!!: Upsālas arhibīskapija un 1164. gads · Redzēt vairāk »
1531. gads
1531.
Jaunums!!: Upsālas arhibīskapija un 1531. gads · Redzēt vairāk »
