Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Uzbrukums Rīgas Policijas pārvaldei

Indekss Uzbrukums Rīgas Policijas pārvaldei

Rīgas Policijas pārvaldes ēka Teātra un Kārļa ielas stūrī. Uzbrukums Rīgas Policijas pārvaldei jeb uzbrukums slepenpolicijai bija LSDSP kaujinieku grupas operācija 1905. gada revolūcijas laikā 1906.

19 attiecības: Alberts Bels, Ansis Buševics, Ģederts Eliass, Ģirts Jakovļevs, Diena (laikraksts), Jānis Žāklis, Jānis Čoke, Jānis Luters, Jēkabs Dubelšteins, Kareivis, Kristaps Salniņš, Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija, NKVD "Latviešu operācija", Oļģerts Dunkers, Rūdolfs Dēliņš, Rīgas kinostudija, Uzbrukums Krievijas Valsts bankai Helsinkos, Uzbrukums slepenpolicijai, 1905. gada revolūcija Latvijā.

Alberts Bels

Alberts Bels (dzimis Latvijā, Rīgas rajona Ropažu pagasta "Jaunmežplepjos") ir latviešu rakstnieks, prozaiķis.

Jaunums!!: Uzbrukums Rīgas Policijas pārvaldei un Alberts Bels · Redzēt vairāk »

Ansis Buševics

Ansis Buševics (—) bija Latvijas politiķis, Tautas padomes, Satversmes sapulces, kā arī 1. un 4. Saeimas deputāts, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas biedrs.

Jaunums!!: Uzbrukums Rīgas Policijas pārvaldei un Ansis Buševics · Redzēt vairāk »

Ģederts Eliass

Ģederts Eliass (1887-1975) bija latviešu revolucionārs un mākslinieks, viens no reālistiskās glezniecības pārstāvjiem, Latvijas Mākslas akadēmijas pedagogs (1925-1953), Latvijas PSR Tautas mākslinieks (1962).

Jaunums!!: Uzbrukums Rīgas Policijas pārvaldei un Ģederts Eliass · Redzēt vairāk »

Ģirts Jakovļevs

Ģirts Jakovļevs (dzimis Rīgā) ir latviešu teātra un kino aktieris.

Jaunums!!: Uzbrukums Rīgas Policijas pārvaldei un Ģirts Jakovļevs · Redzēt vairāk »

Diena (laikraksts)

Diena ir viens no lielākajiem dienas laikrakstiem Latvijā pēc abonentu skaita, iznāk latviešu valodā (līdz 1999. g. iznāca arī krievu valodā).

Jaunums!!: Uzbrukums Rīgas Policijas pārvaldei un Diena (laikraksts) · Redzēt vairāk »

Jānis Žāklis

Viena no Pētera Pjatkova (''Piaktow'') fotogrāfijām, ko uzskata par Jāņa Žākļa portretu. Jānis Žāklis jeb Žākle (vecajā ortogrāfijā Schahkle), segvārds Mērnieks (dzimis 1883. gada 19. jūlijā, miršanas datums nav zināms), bija latviešu sociāldemokrāts un profesionāls revolucionārs.

Jaunums!!: Uzbrukums Rīgas Policijas pārvaldei un Jānis Žāklis · Redzēt vairāk »

Jānis Čoke

Jānis Čoke (dzimis 1878. gada 24. septembrī, miris 1910. gada 9. jūnijā), segvārds Brašais, bija latviešu sociāldemokrāts un profesionāls revolucionārs.

Jaunums!!: Uzbrukums Rīgas Policijas pārvaldei un Jānis Čoke · Redzēt vairāk »

Jānis Luters

Jānis Luters (dzimis 1883. gada 5. februārī, miris 1938. gada 18. janvārī), segvārds Bobis, bija latviešu sociāldemokrāts, profesionāls revolucionārs.

Jaunums!!: Uzbrukums Rīgas Policijas pārvaldei un Jānis Luters · Redzēt vairāk »

Jēkabs Dubelšteins

Jēkabs Dubelšteins (dzimis 1884. gada 25. oktobrī, miris 1907. gada 24. septembrī), segvārds Jēpis, bija latviešu sociāldemokrāts un profesionāls revolucionārs.

Jaunums!!: Uzbrukums Rīgas Policijas pārvaldei un Jēkabs Dubelšteins · Redzēt vairāk »

Kareivis

2007. gads. Kareivis — līdz 20 gadsimta vidum par kareivi uzskatīja militārpersonu, kas dien valsts regulārajā armijā.

Jaunums!!: Uzbrukums Rīgas Policijas pārvaldei un Kareivis · Redzēt vairāk »

Kristaps Salniņš

Kristaps Salniņš (pēc Pirmā pasaules kara Ķīnā) Kristaps Salniņš (dzimis 1885. gada 26. augustā, miris 1939. gada 9. maijā), segvārdi Griška, Fogels, Laubergs, Osips, Viktors Hugoss, bija latviešu sociāldemokrāts un profesionāls revolucionārs.

Jaunums!!: Uzbrukums Rīgas Policijas pārvaldei un Kristaps Salniņš · Redzēt vairāk »

Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija

Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija (LSDSP) ir sociāldemokrātiska partija Latvijā, pirmā latviešu politiskā partija mūsdienu Latvijas teritorijā, izveidota 1904.

Jaunums!!: Uzbrukums Rīgas Policijas pārvaldei un Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija · Redzēt vairāk »

NKVD "Latviešu operācija"

Vlasa Čubara parakstiem PSRS iekšlietu tautas komisariāta (NKVD) "Latviešu operācija" bija viena no tā sauktajām "nacionālajām operācijām" Lielā terora laikā PSRS, kad pēc NKVD rīkojuma, "lai likvidētu Latvijas izlūkdienesta darbu un sagrautu latviešu nacionālistisko, pretpadomju darbību PSRS teritorijā" tika apcietināti visi latviešu biedrību locekļi, visi politemigranti no Latvijas, kuri bija PSRS ieradušies pēc 1920.

Jaunums!!: Uzbrukums Rīgas Policijas pārvaldei un NKVD "Latviešu operācija" · Redzēt vairāk »

Oļģerts Dunkers

Oļģerts Dunkers (—) bija latviešu aktieris un režisors.

Jaunums!!: Uzbrukums Rīgas Policijas pārvaldei un Oļģerts Dunkers · Redzēt vairāk »

Rūdolfs Dēliņš

Rūdolfs Dēliņš (1883—1906), segvārds Čoms, bija latviešu sociāldemokrāts un profesionāls revolucionārs.

Jaunums!!: Uzbrukums Rīgas Policijas pārvaldei un Rūdolfs Dēliņš · Redzēt vairāk »

Rīgas kinostudija

Rīgas kinostudija (RKS) ir vecākā filmu studija Latvijā.

Jaunums!!: Uzbrukums Rīgas Policijas pārvaldei un Rīgas kinostudija · Redzēt vairāk »

Uzbrukums Krievijas Valsts bankai Helsinkos

Bijušās bankas ēkas jeb Černiševa (''Tschernischeff'') mājas mūsdienu izskats (no 1921. gada Zviedrijas vēstniecības ēka).http://www.diena.lv/arhivs/rokas-augsa-latviesi-nak-10358128 Rokas augšā! Latvieši nāk! Juka Rislaki, 1998. gada 20. novembris Uzbrukums Krievijas Valsts bankai Helsinkos bija LSDSP kaujinieku grupas operācija Helsinkos, lai nolaupītu naudu partijas nelegālās darbības finansēšanai.

Jaunums!!: Uzbrukums Rīgas Policijas pārvaldei un Uzbrukums Krievijas Valsts bankai Helsinkos · Redzēt vairāk »

Uzbrukums slepenpolicijai

"Uzbrukums slepenpolicijai" ir 1974.

Jaunums!!: Uzbrukums Rīgas Policijas pārvaldei un Uzbrukums slepenpolicijai · Redzēt vairāk »

1905. gada revolūcija Latvijā

Brīvības piemineklī 1905. gada piemineklis Rīgā, netālu no 13. janvāra demonstrantu apšaušanas vietas Daugavmalā 1905.

Jaunums!!: Uzbrukums Rīgas Policijas pārvaldei un 1905. gada revolūcija Latvijā · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »