Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Vācbaltieši

Indekss Vācbaltieši

Baltijas landesvēra karogs (1918—1920). Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten), ir Latvijas un Igaunijas teritorijā ieceļojušo vāciešu, zviedru, skotu, poļu, franču, itāļu, portugāļu u.c. Eiropas tautu pārstāvju, kā arī pārvācoto līvu, latviešu un igauņu pēcteči, kas kā vācu kultūras telpai piederīga autonoma etniska grupa sāka veidoties jau pirms Baltijas iekļaušanas Krievijas impērijā, un 20.

108 attiecības: Aleksandrs fon Keizerlings, Aleksandrs Vēbers, Aleksijs II, Alfrēds Rozenbergs, Alus pučs, Antarktīda, Apgaismības laikmets, Arhibalds fon Keizerlings, Armīns fon Gerkāns, Augusts Bīlenšteins, Austrija, Ādams Johans fon Krūzenšterns, Ādolfs Hitlers, Ādolfs Pilars fon Pilhavs, Baltazars fon Bergmanis, Baltazars fon Kampenhauzens (1745—1800), Baltā kustība, Baltijas valstis, Centrālā Āfrika, Eduards fon Keizerlings, Eduards Totlēbens, Eduards Volters, Eižens Laube, Emīls Lencs, Embrioloģija, Ernests Gideons fon Laudons, Ernsts fon Bergmanis, Ernsts Johans Bīrons, Ervins Volfeils, Fabiāns fon Belinshauzens, Frīdrihs Canders, Frīdrihs Fromholds Martenss, Frīdrihs Georgs Vilhelms Strūve, Garlībs Merķelis, Georgs Augusts Šveinfurts, Gothards Frīdrihs Stenders, Gustavs Manteifelis, Heincs Erhards, Hermanis fon Keizerlings, Igauņi, Igaunija, Igaunijas okupācija (1940), Jākobs fon Ikskils, Jānis Juškēvičs, Jevgeņijs Millers, Johans Daniels Felsko, Johans Gotfrīds Ageluts, Johans Kristofs Bērenss, Johans Kristofs Broce, Johans Lēberehts Eginks, ..., Johans Reinholds fon Patkuls, Kārlis Ernsts fon Bērs, Kārlis Hūns, Kārlis Vilhelms Kupfers, Krievijas Impērija, Latvieši, Latvija, Latvijas brīvības cīņas, Latvijas okupācija (1940), Latvijas vācieši, Lībieši, Lepra, Lionels Kizerickis, Livonijas Konfederācija, Makss fon Šeibners-Rihters, Meinhards fon Gerkāns, Mihaels Andreass Barklajs de Tolli, Mihails Eizenšteins, Minox, Molotova—Ribentropa pakts, Napoleons Bonaparts, Nikolajs Hartmanis, Nikolajs Rērihs, Nobela prēmija, Oto Arnolds fon Paikuls, Oto fon Hūns, Otrais pasaules karš, Padomju Savienība, Pauls Šīmanis, Pēteris Bīrons, Pirmais pasaules karš, Pjotrs Vrangelis, Polija, Raķete, Reinholds Šmēlings, Romāns fon Ungerns-Šternbergs, Sanktpēterburga, Sergejs Eizenšteins, Teodors Grothuss, Tomass Johans Zēbeks, Valters Caps, Vācieši, Vācija, Vērmanes dārzs, Verners Bergengrīns, Vesels fon Freitāgs-Loringhofens, Vilhelms Bokslafs, Vilhelms Munters, Vilhelms Neimanis, Vilhelms Ostvalds, Vladimirs Nabokovs (rakstnieks), Voldemārs Kernigs, 12. gadsimts, 1871. gads, 1914. gads, 1938. gads, 1939. gads, 20. gadsimts. Izvērst indekss (58 vairāk) »

Aleksandrs fon Keizerlings

Aleksandrs Frīdrihs Mihaēls Lebrehts Nikolauss Artūrs, Grāfs fon Keizerlings (Alexander Friedrich Michael Lebrecht Nikolaus Arthur, Graf von Keyserling; -) bija tagadējās Latvijas Republikas teritorijā dzimis ģeologs un paleontologs.

Jaunums!!: Vācbaltieši un Aleksandrs fon Keizerlings · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Vēbers

Aleksandrs Vēbers, dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes latviešu žurnālists, advokāts, sabiedrisks darbinieks un spiestuves īpašnieks. Publicējies arī ar pseidonīmiem Varaidošu Zanderis, Vēberu Zanders. Piecpadsmit gadus (no 1879.

Jaunums!!: Vācbaltieši un Aleksandrs Vēbers · Redzēt vairāk »

Aleksijs II

Aleksijs II (dzimis kā Aleksejs Rīdigers, miris) bija Igaunijā dzimis vācbaltiešu izcelsmes Krievu pareizticīgās baznīcas garīdznieks.

Jaunums!!: Vācbaltieši un Aleksijs II · Redzēt vairāk »

Alfrēds Rozenbergs

Alfrēds Rozenbergs (—) bija viens no Nacionālsociālistiskās vācu strādnieku partijas galvenajiem ideologiem, partijas ārlietu daļas vadītājs (1933), vēlāk Vācijas Okupēto Austrumu apgabalu ministrs (1941–1945).

Jaunums!!: Vācbaltieši un Alfrēds Rozenbergs · Redzēt vairāk »

Alus pučs

Pučam veltīta pastmarka (1935) Alus pučs, arī Hitlera pučs vai Hitlera-Lūdendorfa pučs bija Bavārijas labējo spēku neveiksmīgs mēģinājums sagrābt varu Minhenē, kas norisinājās 1923.

Jaunums!!: Vācbaltieši un Alus pučs · Redzēt vairāk »

Antarktīda

Antarktīda (no, antarktikos — ‘pretējs Arktikai’) ir kontinents, kas ieskauj Zemes Dienvidpolu, un atrodas Antarktikā.

Jaunums!!: Vācbaltieši un Antarktīda · Redzēt vairāk »

Apgaismības laikmets

Racionālisma artefakts Apgaismība bija filozofiskās domas attīstības posms Eiropā, kas radās 18. gadsimtā un ievērojami ietekmēja tā laika izglītotās aprindas.

Jaunums!!: Vācbaltieši un Apgaismības laikmets · Redzēt vairāk »

Arhibalds fon Keizerlings

Kara flotes virsnieki pirms 1930. gada, vidū Teodors Spāde un Arhibalds Keizerlings Piemiņas akmens Grobiņā Arhibalds Pēteris Teofīls fon Keizerlings (1882—1951), dēvēts arī par Arčibaldu Keizerlingu, bija jūras kara flotes virsnieks, pirmais Latvijas Republikas Jūras krastu aizsardzības eskadras komandieris, admirālis.

Jaunums!!: Vācbaltieši un Arhibalds fon Keizerlings · Redzēt vairāk »

Armīns fon Gerkāns

Armīns fon Gerkāns (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes arheologs, kas pētījis Senās Romas celtnes Itālijā, Sīrijā, Irākā, Ēģiptē un Grieķijā.

Jaunums!!: Vācbaltieši un Armīns fon Gerkāns · Redzēt vairāk »

Augusts Bīlenšteins

Augusts Bīlenšteins ( —) bija vācbaltiešu cilmes luterāņu mācītājs, valodnieks.

Jaunums!!: Vācbaltieši un Augusts Bīlenšteins · Redzēt vairāk »

Austrija

Austrija, oficiāli Austrijas Republika (Republik Österreich), ir valsts Centrāleiropā.

Jaunums!!: Vācbaltieši un Austrija · Redzēt vairāk »

Ādams Johans fon Krūzenšterns

Ādams Johans fon Krūzenšterns (dzimis, miris) jeb Ivans Krūzenšterns bija Igaunijā dzimis vācbaltiešu izcelsmes krievu admirālis.

Jaunums!!: Vācbaltieši un Ādams Johans fon Krūzenšterns · Redzēt vairāk »

Ādolfs Hitlers

Ādolfs Hitlers (dzimis, miris) bija NSDAP līderis, no 1933.

Jaunums!!: Vācbaltieši un Ādolfs Hitlers · Redzēt vairāk »

Ādolfs Pilars fon Pilhavs

Ādolfs Pilars fon Pilhavs (Adolf Konstantin Jakob Baron Pilar von Pilchau, 1851.-1925.) bija vācbaltiešu politiķis, Vidzemes bruņniecības landmaršals (1908-1918), Apvienotās Baltijas hercogistes reģents (1918).

Jaunums!!: Vācbaltieši un Ādolfs Pilars fon Pilhavs · Redzēt vairāk »

Baltazars fon Bergmanis

Baltazars fon Bergmanis (dzimis, miris) bija vācbaltiešu jurists, galma padomnieks, rakstnieks, masons.

Jaunums!!: Vācbaltieši un Baltazars fon Bergmanis · Redzēt vairāk »

Baltazars fon Kampenhauzens (1745—1800)

Baltazars fon Kampenhauzens (ap 1780). Baltazars fon Kampenhauzens (Ungurmuiža —, Muhu sala) bija vācbaltiešu politiķis, Vidzemes guberņas civilgubernators.

Jaunums!!: Vācbaltieši un Baltazars fon Kampenhauzens (1745—1800) · Redzēt vairāk »

Baltā kustība

Baltās kustības plakāts, kas aicina cīnīties par vienotu Krieviju. Baltā kustība (tāpat tiek izmantoti nosaukumi Baltā gvarde, Baltā lieta, Baltā ideja) bija kustība Krievijas pilsoņu karā, kura gan politiski, gan militāri apvienoja pret boļševikiem noskaņotus cilvēkus laikā no 1917.

Jaunums!!: Vācbaltieši un Baltā kustība · Redzēt vairāk »

Baltijas valstis

Baltu cilšu aptuveni apdzīvotās teritorijas ap 13. gadsimta sākumu Baltijas valstis (arī Baltija) ir trīs Eiropas Savienības valstis Baltijas jūras austrumu piekrastē — Latvija, Lietuva un Igaunija.

Jaunums!!: Vācbaltieši un Baltijas valstis · Redzēt vairāk »

Centrālā Āfrika

Centrālās Āfrikas Federācija Centrālā Āfrika ir Āfrikas vidusdaļas reģions, kurš atrodas Āfrikas vidienē.

Jaunums!!: Vācbaltieši un Centrālā Āfrika · Redzēt vairāk »

Eduards fon Keizerlings

Eduards fon Keizerlings (Eduard Heinrich Nikolas Graf von Keyserling, 1855-1918) bija vācbaltiešu cilmes rakstnieks, kas jutekliskā impresionisma stilā aprakstījis 19.

Jaunums!!: Vācbaltieši un Eduards fon Keizerlings · Redzēt vairāk »

Eduards Totlēbens

Francis Eduards fon Totlēbens (Franc Eduard Graf von Tottleben (Todleben),; —) bija Latvijā dzimis vācbaltiešu izcelsmes Krievijas impērijas armijas ģenerālinženieris, cietokšņu būves speciālists, militārais teorētiķis.

Jaunums!!: Vācbaltieši un Eduards Totlēbens · Redzēt vairāk »

Eduards Volters

Eduards Volters (1856. — 1941.) bija baltu tautu etnogrāfs, seno rakstu bibliogrāfs, arheologs.

Jaunums!!: Vācbaltieši un Eduards Volters · Redzēt vairāk »

Eižens Laube

Eižens Laube (dzimis Rīgā, miris Portlendā) bija vācbaltu cilmes latviešu arhitekts un arhitektūras profesors, kurš pamatā darbojās tautiskā romantisma stilā.

Jaunums!!: Vācbaltieši un Eižens Laube · Redzēt vairāk »

Emīls Lencs

Heinrihs Frīdrihs Emīls Lencs (dzimis, miris) bija vācbaltiešu fiziķis.

Jaunums!!: Vācbaltieši un Emīls Lencs · Redzēt vairāk »

Embrioloģija

Embrioloģija (embryon — ‘dīglis’, — ‘jēdziens, mācība’) ir zinātne, kas pēta embrija attīstību pirmsdīgļa (kurā ietilpst dzimumšūnu veidošanās un apaugļošanās), dīgļa, augļa un agrīnās attīstības stadijā.

Jaunums!!: Vācbaltieši un Embrioloģija · Redzēt vairāk »

Ernests Gideons fon Laudons

Ernests Gideons fon Laudons (arī Loudon; dzimis), miris) bija Latvijā dzimis karavadonis, Austrijas armijas feldmaršals. Viens no slavenākajiem 18. gadsimta militārajiem stratēģiem.

Jaunums!!: Vācbaltieši un Ernests Gideons fon Laudons · Redzēt vairāk »

Ernsts fon Bergmanis

Ernests Gustavs Benjamins fon Bergmanis (dzimis Rīgā, miris Vīsbādenē, Vācijā) bija vācbaltiešu ķirurgs un medicīnas profesors Tērbatas, Vircburgas un Berlīnes universitātēs.

Jaunums!!: Vācbaltieši un Ernsts fon Bergmanis · Redzēt vairāk »

Ernsts Johans Bīrons

Ernsts Johans Bīrons (dzimis, miris) bija baltiešu muižnieks, grāfs, pirmais Kurzemes un Zemgales hercogs no Bīronu dinastijas un Krievijas impērijas reģents (no līdz).

Jaunums!!: Vācbaltieši un Ernsts Johans Bīrons · Redzēt vairāk »

Ervins Volfeils

Ervins Volfeils, pilnā vārdā Ervins Reinholds Adalberts Volfeils (—) bija Latvijas vācbaltiešu gleznotājs un grafiķis.

Jaunums!!: Vācbaltieši un Ervins Volfeils · Redzēt vairāk »

Fabiāns fon Belinshauzens

Fabiāns Gotlībs fon Belinshauzens (1778-1852) bija baltvācu izcelsmes Krievijas Impērijas jūrasbraucējs un kara flotes virsnieks.

Jaunums!!: Vācbaltieši un Fabiāns fon Belinshauzens · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Canders

Frīdrihs Canders (dzimis 1887. gada 11. (23.) augustā Rīgā, miris 1933. gada 28. martā Kislovodskā) bija vācbaltiešu izcelsmes padomju zinātnieks un izgudrotājs.

Jaunums!!: Vācbaltieši un Frīdrihs Canders · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Fromholds Martenss

Frīdrihs Fromholds Martenss (1845-1909) bija vācbaltiešu izcelsmes Krievijas impērijas diplomāts un starptautisko tiesību speciālists.

Jaunums!!: Vācbaltieši un Frīdrihs Fromholds Martenss · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Georgs Vilhelms Strūve

Frīdrihs Georgs Vilhelms Strūve (1793 — 1864) bija vācu astronoms, Tērbatas universitātes profesors (1818), Tērbatas observatorijas direktors (1820—1839), vēlāk Pulkovas observatorijas direktors (1839—1862).

Jaunums!!: Vācbaltieši un Frīdrihs Georgs Vilhelms Strūve · Redzēt vairāk »

Garlībs Merķelis

Garlībs Helvigs Merķelis (1769. — 1850.) bija vācbaltiešu rakstnieks un publicists, viens no spilgtākajiem apgaismības ideju pārstāvjiem Baltijā.

Jaunums!!: Vācbaltieši un Garlībs Merķelis · Redzēt vairāk »

Georgs Augusts Šveinfurts

Georgs Augusts Šveinfurts (1836—1925) bija vācbaltiešu cilmes Āfrikas pētnieks un botāniķis.

Jaunums!!: Vācbaltieši un Georgs Augusts Šveinfurts · Redzēt vairāk »

Gothards Frīdrihs Stenders

Gothards Frīdrihs Stenders (1753). Stendera izgudrotās veļasmašīnas apraksts (Jelgava, 1765). Gothards Frīdrihs Stenders, arī Ģederts Fridriks Štenders (Gotthard Friedrich Stender) saukts par Veco Stenderu (dzimis, miris), bija Apgaismības laikmeta vācbaltiešu luterāņu teologs un izgudrotājs, Sēlpils un Sunākstes mācītājs, latviešu laicīgās rakstniecības dibinātājs, "Latviešu valodas vārdnīcas" (Lettisches Lexikon, 1789) autors.

Jaunums!!: Vācbaltieši un Gothards Frīdrihs Stenders · Redzēt vairāk »

Gustavs Manteifelis

Gustavs Manteifelis (—) bija vācbaltu/poļu publicists, vēsturnieks, etnogrāfs, folklorists un izdevējs.

Jaunums!!: Vācbaltieši un Gustavs Manteifelis · Redzēt vairāk »

Heincs Erhards

Heincs Erhards (1909–1979) bija vācbaltu filmu aktieris, kabaretists, mūziķis un dzejnieks.

Jaunums!!: Vācbaltieši un Heincs Erhards · Redzēt vairāk »

Hermanis fon Keizerlings

Marija Keizerlinga, Rabindranats Tagore, Hermanis Keizerlings. Hermanis fon Keizerlings (1880. — 1946.) bija vācbaltiešu filosofs un rakstnieks.

Jaunums!!: Vācbaltieši un Hermanis fon Keizerlings · Redzēt vairāk »

Igauņi

Igauņi ir Ziemeļaustrumeiropā mītoša tauta, kas runā igauņu valodā.

Jaunums!!: Vācbaltieši un Igauņi · Redzēt vairāk »

Igaunija

Igaunija, oficiāli Igaunijas Republika (Eesti Vabariik), ir viena no trim Baltijas valstīm, kas atrodas Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Vācbaltieši un Igaunija · Redzēt vairāk »

Igaunijas okupācija (1940)

Прибалтийская кампания, "Baltijas kampaņa", 1940). Igaunijas okupāciju veica tajā stacionētais Sarkanās armijas kontingents un PSRS 8. armijas vienības. Igaunijas okupācija (1940) bija PSRS 1940.

Jaunums!!: Vācbaltieši un Igaunijas okupācija (1940) · Redzēt vairāk »

Jākobs fon Ikskils

Jākobs Johans fon Ikskils (1864—1944) jeb Jēkabs fon Ikšķils bija vācbaltiešu biologs un filozofs, kas stimulējis vairāku jaunu modernās zinātnes virzienu rašanos un attīstību — biosemiotiku, ekoloģiju.

Jaunums!!: Vācbaltieši un Jākobs fon Ikskils · Redzēt vairāk »

Jānis Juškēvičs

Jānis Juškēvičs, arī Jans Juškēvičs (1886-1961) bija latviešu vēsturnieks un rakstnieks.

Jaunums!!: Vācbaltieši un Jānis Juškēvičs · Redzēt vairāk »

Jevgeņijs Millers

Jevgeņijs Millers, arī Eižens Ludvigs Millers (dzimis Daugavpilī, miris Maskavā), bija Latvijā dzimis Krievijas armijas ģenerālis.

Jaunums!!: Vācbaltieši un Jevgeņijs Millers · Redzēt vairāk »

Johans Daniels Felsko

Johans Daniels Felsko (1813—1902) bija pirmais Rīgas pilsētas arhitekts (1844—1879).

Jaunums!!: Vācbaltieši un Johans Daniels Felsko · Redzēt vairāk »

Johans Gotfrīds Ageluts

Johans Gotfrīds Ageluts (dzimis, miris) bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs, latviešu garīgo dziesmu autors un apkopotājs ar pseidonīmu "13".

Jaunums!!: Vācbaltieši un Johans Gotfrīds Ageluts · Redzēt vairāk »

Johans Kristofs Bērenss

Johans Kristofs Bērenss (dzimis, miris) bija Rīgas lieltirgotājs, rātskungs un saimnieciskās tiesas prezidents.

Jaunums!!: Vācbaltieši un Johans Kristofs Bērenss · Redzēt vairāk »

Johans Kristofs Broce

Johans Kristofs Broce Johans Kristofs Broce ( —) bija Apgaismības laikmeta darbinieks, mākslinieks, gleznotājs, etnogrāfs, vēsturnieks, kas darbojās 19.

Jaunums!!: Vācbaltieši un Johans Kristofs Broce · Redzēt vairāk »

Johans Lēberehts Eginks

Johans Lēberehts Eginks (Eggink, no ačgārni rakstīta uzvārda Knigge;,, 1784-1867) bija vēstures ainu gleznotājs un portretists, kurš darbojās tagadējā Latvijas teritorijā 19.

Jaunums!!: Vācbaltieši un Johans Lēberehts Eginks · Redzēt vairāk »

Johans Reinholds fon Patkuls

Johans Reinholds fon Patkuls (Stokholma — Kazimira, Polija) bija no Latvijas cēlies vācbaltiešu jurists un politiķis, cīnītājs pret zviedru īstenoto muižu redukciju Vidzemē, viens no Lielā Ziemeļu kara organizētājiem.

Jaunums!!: Vācbaltieši un Johans Reinholds fon Patkuls · Redzēt vairāk »

Kārlis Ernsts fon Bērs

Kārlis Ernsts fon Bērs (dzimis Pībē (Piibe), miris Tērbatā) bija vācbaltiešu biologs, viens no embrioloģijas pamatlicējiem.

Jaunums!!: Vācbaltieši un Kārlis Ernsts fon Bērs · Redzēt vairāk »

Kārlis Hūns

Kārlis Jēkabs Vilhelms Hūns, arī Kārlis Teodors Hūns (dzimis Madlienā, miris Davosā, Šveicē), bija vācbaltiešu gleznotājs, viens no vēsturiskā žanra aizsācējiem Latvijas glezniecībā, kā arī viens no nozīmīgākajiem 19.

Jaunums!!: Vācbaltieši un Kārlis Hūns · Redzēt vairāk »

Kārlis Vilhelms Kupfers

Kārlis Vilhelms Kupfers (dzimis Lestenē; miris Minhenē) bija Latvijā dzimis slavens anatoms, histologs un embriologs.

Jaunums!!: Vācbaltieši un Kārlis Vilhelms Kupfers · Redzēt vairāk »

Krievijas Impērija

Krievijas Impērija bija Eirāzijas lielvalsts no 1721.

Jaunums!!: Vācbaltieši un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »

Latvieši

Latvieši ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada Tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.

Jaunums!!: Vācbaltieši un Latvieši · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Jaunums!!: Vācbaltieši un Latvija · Redzēt vairāk »

Latvijas brīvības cīņas

Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas atbrīvošanas karš bija karš par neatkarīgu Latvijas valsti no tās proklamēšanas 1918.

Jaunums!!: Vācbaltieši un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Latvijas okupācija (1940)

Latvijas karogiem rotātā Latvijas Nacionālā teātra ēka 1940. gada 21. jūlijā. Okupācijas leģitimēšanai Tautas Saeimas pirmajā sēdē bija izraudzīta Latvijas valsts pasludināšanas vieta. Ļeņina dubultportretu rotātais Latvijas Nacionālais teātris pēc Latvijas okupācijas un inkorporācijas PSRS sastāvā 1940. gada 5. augustā. PSRS un Nacistiskās Vācijas okupētās teritorijas Otrā pasaules kara sākumā (1939—1940). Latvijas okupācija 1940.

Jaunums!!: Vācbaltieši un Latvijas okupācija (1940) · Redzēt vairāk »

Latvijas vācieši

Latvijas vācieši ir viena no vēsturiskajām Latvijas mazākumtautībām, daļa no Baltijas provinču vāciešiem jeb vācbaltiešiem.

Jaunums!!: Vācbaltieši un Latvijas vācieši · Redzēt vairāk »

Lībieši

Lībieši jeb līvi (senkrievu: либь) ir Baltijas somu tauta Latvijas teritorijā, kas runā somugru grupas valodā.

Jaunums!!: Vācbaltieši un Lībieši · Redzēt vairāk »

Lepra

24 gadus vecs lepras slimnieks ar slimības skartu ādu. Lepra jeb spitālība (arī Hansena slimība par godu tās atklājējam Gerhardam Armaueram Hansenam) ir hroniska slimība, ko izraisa baktērijas Mycobacterium leprae un Mycobacterium lepromatosis.

Jaunums!!: Vācbaltieši un Lepra · Redzēt vairāk »

Lionels Kizerickis

Lionels Kizerickis (Tērbata - Parīze) bija Igaunijā dzimis vācbaltiešu meistars šahā, viens no Francijas 19.

Jaunums!!: Vācbaltieši un Lionels Kizerickis · Redzēt vairāk »

Livonijas Konfederācija

Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku atsevišķu valstu savienība Livonijā, tagadējā Latvijas un Igaunijas teritorijā no 1243.

Jaunums!!: Vācbaltieši un Livonijas Konfederācija · Redzēt vairāk »

Makss fon Šeibners-Rihters

Ludvigs Maksimiliāns (Makss) Ervins fon Šeibners-Rihters (dzimis, miris) bija vācbaltu diplomāts un viens no vadošajiem nacistu partijas biedriem tās pirmsākumos.

Jaunums!!: Vācbaltieši un Makss fon Šeibners-Rihters · Redzēt vairāk »

Meinhards fon Gerkāns

Meinhards fon Gerkāns (dzimis) ir Latvijas teritorijā dzimis vācu arhitekts, kas projektējis vairākas izcilas celtnes Vācijā, Latvijā, Krievijā un Ķīnā.

Jaunums!!: Vācbaltieši un Meinhards fon Gerkāns · Redzēt vairāk »

Mihaels Andreass Barklajs de Tolli

Mihaels Andreass Barklajs de Tolli (—) bija vācbaltiešu virsnieks, Somijas lielhercogistes ģenerālgubernators (1809-1810).

Jaunums!!: Vācbaltieši un Mihaels Andreass Barklajs de Tolli · Redzēt vairāk »

Mihails Eizenšteins

Mihails Eizenšteins (1867—1921) bija muižnieks, arhitekts un būvinženieris Krievijas impērijā, kurš XX gs. sākumā darbojās arī Rīgas pilsētbūvē.

Jaunums!!: Vācbaltieši un Mihails Eizenšteins · Redzēt vairāk »

Minox

Minox ir miniatūrs fotoaparāts, ko izgudroja baltvācu fototehnikas konstruktors Valters Caps.

Jaunums!!: Vācbaltieši un Minox · Redzēt vairāk »

Molotova—Ribentropa pakts

Molotova-Ribentropa paktā plānotās teritoriālās izmaiņas (pa kreisi) un to izpilde 1940. gadā (pa labi) 1939. gada 19. septembrī PSRS publicētā Polijas sadalīšanas karte, kas atspoguļo sākotnējo vienošanos Molotova—Ribentropa pakts, pazīstams arī kā Hitlera—Staļina pakts, Ribentropa—Molotova pakts, Nacistu—Padomju pakts, kura oficiālais nosaukums bija Neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS, bija neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS.

Jaunums!!: Vācbaltieši un Molotova—Ribentropa pakts · Redzēt vairāk »

Napoleons Bonaparts

Imperators Napoleons Napoleons Bonaparts, arī Franču imperators Napoleons I (dzimis Napoleons di Buonaparte (Napoleone di Buonaparte), miris), bija Francijas militārais un politiskais līderis.

Jaunums!!: Vācbaltieši un Napoleons Bonaparts · Redzēt vairāk »

Nikolajs Hartmanis

Nikolajs Hartmanis (dzimis 1882. gada 20. februāris, Rīgā, miris 1950. gada 9. oktobris, Getingenē) bija vācbaltu filozofs, profesors Marburgas, Ķelnes, Berlīnes un Getingenes Universitātēs.

Jaunums!!: Vācbaltieši un Nikolajs Hartmanis · Redzēt vairāk »

Nikolajs Rērihs

Nikolajs Rērihs pēdējā dzīves gadā savā dārzā Kullu Indijā (1947). Nikolajs Rērihs (dzimis, miris) bija vācbaltiešu cilmes krievu gleznotājs, ceļotājs, rakstnieks un domātājs.

Jaunums!!: Vācbaltieši un Nikolajs Rērihs · Redzēt vairāk »

Nobela prēmija

Nobela prēmijas medaļa. Nobela prēmijas medaļa par sasniegumiem fizikā, ķīmijā, fizioloģijā vai medicīnā un literatūrā Nobela prēmija ir ikgadēja starptautiska balva, ko piešķir cilvēkiem, kas ir veikuši izcilus pētījumus, atklājumus vai devuši ievērojamu sniegumu sabiedrībai zinātnē un kultūrā.

Jaunums!!: Vācbaltieši un Nobela prēmija · Redzēt vairāk »

Oto Arnolds fon Paikuls

Paikuļu dzimtas ģerbonis (1882). Oto Arnolds fon Paikuls jeb Paijkuls (vācu: Otto Arnold von Paykull, 1662-1707) bija vācbaltiešu virsnieks un alķīmiķis, kas Lielā Ziemeļu kara laikā komandēja apvienotās Saksijas armijas uzbrukumu Vidzemei 1700.

Jaunums!!: Vācbaltieši un Oto Arnolds fon Paikuls · Redzēt vairāk »

Oto fon Hūns

Oto fon Hūns (Otto von Huhn, 1764-1832) bija vācbaltiešu ārsts un vēsturnieks, pirmais aizsācis baku vakcināciju Latvijā un Krievijas impērijā, garīgi slimo aprūpes iestādes "Aleksandra Augstumu iestāde" dibinātājs un pirmais direktors.

Jaunums!!: Vācbaltieši un Oto fon Hūns · Redzēt vairāk »

Otrais pasaules karš

Otrais pasaules karš bija lielākais bruņotais konflikts cilvēces vēsturē, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu.

Jaunums!!: Vācbaltieši un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Padomju Savienība

Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija totalitāra lielvalsts, kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.

Jaunums!!: Vācbaltieši un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »

Pauls Šīmanis

Pauls Šīmanis (dzimis 1876. gada 17. martā Jelgavā, miris 1944. gada 23. jūnijā Rīgā) bija vācbaltiešu politiķis.

Jaunums!!: Vācbaltieši un Pauls Šīmanis · Redzēt vairāk »

Pēteris Bīrons

Pēteris Bīrons (dzimis, miris) bija pēdējais Kurzemes un Zemgales hercogs no Bīronu dinastijas.

Jaunums!!: Vācbaltieši un Pēteris Bīrons · Redzēt vairāk »

Pirmais pasaules karš

Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.

Jaunums!!: Vācbaltieši un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Pjotrs Vrangelis

Pjotrs Vrangelis jeb Pēteris Vrangelis (—) bija Krievijas impērijas armijas virsnieks un vēlāk viens no Baltās kustības līderiem Krievijas pilsoņu kara laikā.

Jaunums!!: Vācbaltieši un Pjotrs Vrangelis · Redzēt vairāk »

Polija

Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju un Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļos.

Jaunums!!: Vācbaltieši un Polija · Redzēt vairāk »

Raķete

Apollo 11 starts 1969. gada 16. jūlijā) Raķete ir lidaparāts, kas kustas reaktīvā spēka iedarbībā, izsviežot daļu no savas masas.

Jaunums!!: Vācbaltieši un Raķete · Redzēt vairāk »

Reinholds Šmēlings

Reinholds Georgs Šmēlings (1840-1917) bija Rīgas pilsētas arhitekts (1879—1915), kurš Rīgas arhitektūras vēsturē ievērojams ar savu īpatnējo sarkano ķieģeļu arhitektūras stilu.

Jaunums!!: Vācbaltieši un Reinholds Šmēlings · Redzēt vairāk »

Romāns fon Ungerns-Šternbergs

Romāns (Roberts) Nikolauss Maksimiliāns fon Ungerns-Šternbergs, arī Romāns Ungerns fon Šternbergs (dzimis, miris) bija vācbaltiešu virsnieks, Baltās kustības dalībnieks Krievijas pilsoņu kara laikā.

Jaunums!!: Vācbaltieši un Romāns fon Ungerns-Šternbergs · Redzēt vairāk »

Sanktpēterburga

Sanktpēterburga ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī.

Jaunums!!: Vācbaltieši un Sanktpēterburga · Redzēt vairāk »

Sergejs Eizenšteins

Sergejs Eizenšteins (dzimis, miris) bija krievu kinorežisors, arhitekta Mihaila Eizenšteina dēls.

Jaunums!!: Vācbaltieši un Sergejs Eizenšteins · Redzēt vairāk »

Teodors Grothuss

Teodors (Kristiāns Johans Dītrihs) fon Grothuss (1785-1822) bija vācbaltiešu dabaszinātnieks.

Jaunums!!: Vācbaltieši un Teodors Grothuss · Redzēt vairāk »

Tomass Johans Zēbeks

Tomass Johans Zēbeks (–) bija vācbaltiešu fiziķis, kas 1821.

Jaunums!!: Vācbaltieši un Tomass Johans Zēbeks · Redzēt vairāk »

Valters Caps

Valters Caps (—) bija fototehnikas konstruktors, fotoaparāta "Minox" izgudrotājs.

Jaunums!!: Vācbaltieši un Valters Caps · Redzēt vairāk »

Vācieši

Vācieši ir tauta, kuras izcelsme ir Centrāleiropa.

Jaunums!!: Vācbaltieši un Vācieši · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G8 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir pasaulē trešā lielākā ekonomika2007. gada informācija. Salīdzinot ar citām valstīm: ASV: 13 807,550 Japāna: 4 381,576Vācija: 3 320,913Ķīna: 3 280,224 pēc IKP un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Vācbaltieši un Vācija · Redzēt vairāk »

Vērmanes dārzs

Vērmanes dārzs ir parks, kas atrodas Rīgas centrā starp Tērbatas, Elizabetes, Krišjāņa Barona un Merķeļa ielu.

Jaunums!!: Vācbaltieši un Vērmanes dārzs · Redzēt vairāk »

Verners Bergengrīns

Verners Bergengrīns (1892-1964) bija Rīgā dzimis vācbaltiešu cilmes rakstnieks, kas nacionālsociālistiskās Vācijas laikā aizstāvēja kristīgi humānās vērtības un bija spiests dzīvot iekšējā emigrācijā.

Jaunums!!: Vācbaltieši un Verners Bergengrīns · Redzēt vairāk »

Vesels fon Freitāgs-Loringhofens

Vesels fon Freitāgs-Loringhofens (1899 - 1944) bija vācbaltiešu muižnieks un militārais darbinieks.

Jaunums!!: Vācbaltieši un Vesels fon Freitāgs-Loringhofens · Redzēt vairāk »

Vilhelms Bokslafs

Vilhelms Ludvigs Nikolajs Bokslafs (—) bija Rīgā dzimis vācbaltiešu arhitekts, projektējis vairākas Latvijas piļu ēkas un sabiedriskās celtnes Rīgā un Jūrmalā (Dubultu baznīcu).

Jaunums!!: Vācbaltieši un Vilhelms Bokslafs · Redzēt vairāk »

Vilhelms Munters

Gothards Vilhelms Nikolajs Munters (dzimis Rīgā, miris Rīgā) bija Latvijas diplomāts, ārlietu ministrs (1936—1940).

Jaunums!!: Vācbaltieši un Vilhelms Munters · Redzēt vairāk »

Vilhelms Neimanis

Vilhelms Neimanis (1849—1919) bija Daugavpils pilsētas arhitekts (1878—1895), vairāku Latvijas historisma piļu projektu un Rīgas Pilsētas mākslas muzeja ēkas autors, mākslas vēsturnieks.

Jaunums!!: Vācbaltieši un Vilhelms Neimanis · Redzēt vairāk »

Vilhelms Ostvalds

Vilhelms Ostvalds (—) bija vācbaltiešu ķīmiķis, filozofs.

Jaunums!!: Vācbaltieši un Vilhelms Ostvalds · Redzēt vairāk »

Vladimirs Nabokovs (rakstnieks)

Vladimirs Nabokovs (dzimis, miris) bija krievu un amerikāņu rakstnieks, dzejnieks, tulkotājs un literatūrkritiķis.

Jaunums!!: Vācbaltieši un Vladimirs Nabokovs (rakstnieks) · Redzēt vairāk »

Voldemārs Kernigs

Voldemārs Kernigs, arī Vladimirs Kernigs (dzimis 1840. gada 16./28. jūnijā Liepājā; miris Pēterburgā) bija vācbaltiešu internists un neirologs, kura vārdā ir nosaukts viens no svarīgākajiem klīniskajiem simptomiem meningīta diagnostikā - Kerniga simptoms.

Jaunums!!: Vācbaltieši un Voldemārs Kernigs · Redzēt vairāk »

12. gadsimts

12.

Jaunums!!: Vācbaltieši un 12. gadsimts · Redzēt vairāk »

1871. gads

1871.

Jaunums!!: Vācbaltieši un 1871. gads · Redzēt vairāk »

1914. gads

1914.

Jaunums!!: Vācbaltieši un 1914. gads · Redzēt vairāk »

1938. gads

1938.

Jaunums!!: Vācbaltieši un 1938. gads · Redzēt vairāk »

1939. gads

1939 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās svētdienā.

Jaunums!!: Vācbaltieši un 1939. gads · Redzēt vairāk »

20. gadsimts

20.

Jaunums!!: Vācbaltieši un 20. gadsimts · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Baltvāci, Baltvācieši, Vācbalti, Vācbaltietis, Vācbalts.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »