68 attiecības: Andrāšs II, Žemaitija, Čehija, Ņešava, Baltijas jūra, Brēmene, Celestīns III, Dānija, Durbes kauja, Frīdrihs II Hoenštaufens, Galileja, Gothards Ketlers, Gotlande, Grunvaldes kauja, Hanzas savienība, Honorijs III, Inocents III, Kaļiņingrada, Karaļa Prūsija, Krusta kari, Kurši, Kursa, Kurzemes bīskapija, Kurzemes un Zemgales hercogi, Latvija, Lībeka, Ledus kauja, Lietuvas lielkņaziste, Lietuvieši, Livonijas karš, Livonijas krusta kari, Livonijas ordeņa mestri, Livonijas ordenis, Malborka, Mameluks, Mazovijas kņazi, Mazovijas Konrāds, Napoleons Bonaparts, Neatkarīgais Maltas Bruņinieku ordenis, Palestīna, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Prūši, Rīgas arhibīskapija, Rimini, Romas Katoļu baznīca, Saules kauja, Sāmsalas-Vīkas bīskapija, Svētā Romas impērija, Templiešu ordenis, Toruņa, ..., Transilvānija, Ungārija, Vācu ordeņa lielmestri, Vācu ordeņa Prūsijas mestri, Vācu ordeņa valsts, Vācu ordeņa vācmestri, Veļikijnovgoroda, Venēcija, Zelta Orda, Zemgaļi, Zobenbrāļu ordenis, 1370. gads, 1385. gads, 1398. gads, 1408. gads, 1409. gads, 1410. gads, 1422. gads. Izvērst indekss (18 vairāk) »
Andrāšs II
Andrāšs II (dzimis ap 1177. gadu, miris) bija Ungārijas karalis no 1205.
Jaunums!!: Vācu ordenis un Andrāšs II · Redzēt vairāk »
Žemaitija
Livonijas ordenim (''Livoniae pars'') pakļautā Kursas (''Curlandia'') un Žemaitijas (''Samogitia'') teritorija (līdz 1422). Žemaitija ("zemā zeme" pretstatā Aukštaitijai) ir viens no Lietuvas pieciem etnogrāfiskajiem reģioniem, kas robežojas ar Kurzemi un Zemgales rietumu daļu Latvijā.
Jaunums!!: Vācu ordenis un Žemaitija · Redzēt vairāk »
Čehija
Čehija, oficiāli Čehijas Republika (Česká republika, izrunā), ir valsts Centrāleiropā bez pieejas pie jūras.
Jaunums!!: Vācu ordenis un Čehija · Redzēt vairāk »
Ņešava
Ņešava ir Polijas pilsēta Kujāvijas-Pomožes vojevodistē uz dienvidaustrumiem no Cehocinekas Vislas upes kreisajā krastā.
Jaunums!!: Vācu ordenis un Ņešava · Redzēt vairāk »
Baltijas jūra
Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.
Jaunums!!: Vācu ordenis un Baltijas jūra · Redzēt vairāk »
Brēmene
Brēmene (izrunā) ir sena ostas pilsēta Vācijā Vēzeres upes grīvā, netālu no tās ietekas Ziemeļjūrā.
Jaunums!!: Vācu ordenis un Brēmene · Redzēt vairāk »
Celestīns III
Pāvests Celestīns III, īstajā vārdā Džačinto Bobone (dzimis aptuveni 1106. gadā, miris) bija Romas pāvests no 1191.
Jaunums!!: Vācu ordenis un Celestīns III · Redzēt vairāk »
Dānija
Dānija ir valsts Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Vācu ordenis un Dānija · Redzēt vairāk »
Durbes kauja
Durbes kauja bija viena no izšķirošākajām kaujām Ziemeļu krusta karos (12.-14. gs).
Jaunums!!: Vācu ordenis un Durbes kauja · Redzēt vairāk »
Frīdrihs II Hoenštaufens
Frīdrihs II Hoenštaufens (dzimis Ezi pie Ankonas, miris Fjorentīno pilī pie Lučeras) bija viens no ietekmīgākajiem 13.
Jaunums!!: Vācu ordenis un Frīdrihs II Hoenštaufens · Redzēt vairāk »
Galileja
Senās Galilejas karte ap 50. gadu mūsu ērā Galileja (HaGalil,,,, al-Jalīl) ir vēsturisks reģions mūsdienu Izraēlas ziemeļos, kuru lielākoties veido divi Izraēlas apgabali: Ziemeļu apgabals un Haifas apgabals.
Jaunums!!: Vācu ordenis un Galileja · Redzēt vairāk »
Gothards Ketlers
Gothards I Ketlers (dzimis netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris Mītavā) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas Pārdaugavas hercogistes vietvaldis (administrators).
Jaunums!!: Vācu ordenis un Gothards Ketlers · Redzēt vairāk »
Gotlande
Gotlandes mūsdienu ģerbonis Gotlandes sala Gotlande ir Zviedrijai piederoša sala Baltijas jūrā, aptuveni 200 km no Kurzemes rietumu krasta.
Jaunums!!: Vācu ordenis un Gotlande · Redzēt vairāk »
Grunvaldes kauja
Grīnvaldes (Žalgiras) kaujas attēlojums Bernes hronikā (1483) Vācu ordeņa valsts teritorija 1410. gadā Grunvaldes kauja, Tannenbergas jeb Žalgiras kauja notika Vācu ordeņa valsts Prūsijas daļā starp Tannenbergas un Grīnfeldes jeb Zaļģires ciemiem 1410.
Jaunums!!: Vācu ordenis un Grunvaldes kauja · Redzēt vairāk »
Hanzas savienība
Hanzas dibināšana Hamburgā (1241). Hanzas savienība, arī Hanza (vai dudesche Hanse) bija viduslaiku vācu tirgotāju organizācija, kas pakāpeniski pārvērtās par starptautisku Baltijas jūras un Ziemeļjūras baseina zemju pilsētu politisku savienību ar aptuveni 300 pilsētām, kuras mērķis bija nodrošināt savstarpējo interešu aizsardzību un veicināt pārjūras tirdzniecību Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Vācu ordenis un Hanzas savienība · Redzēt vairāk »
Honorijs III
Pāvests Honorijs III, īstajā vārdā Čenčio Savelli (dzimis, miris) bija Romas pāvests no 1216.
Jaunums!!: Vācu ordenis un Honorijs III · Redzēt vairāk »
Inocents III
Pāvests Inocents III, īstajā vārdā Lotario Konti, grāfs Senji (dzimis, miris) bija Romas pāvests no 1198.
Jaunums!!: Vācu ordenis un Inocents III · Redzēt vairāk »
Kaļiņingrada
Kaliņingrada ir Krievijas Federācijai piederoša neaizsalstoša Baltijas jūras osta, eksklāva Kaļiņingradas apgabala centrs.
Jaunums!!: Vācu ordenis un Kaļiņingrada · Redzēt vairāk »
Karaļa Prūsija
Kulmas zemes, vēlāk Karaļa Prūsijas karogs (1466). Varmijas bīskapiju (dzeltena, ''Fürstbistum Ermland''). Karaļa Prūsija jeb Rietumprūsija bija autonoma Polijas karaļvalsts (no 1466), vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts (no 1569) daļa seno prūšu (agrāko Kulmas, Pamedes un Varmijas zemju) un Pomerānijas teritorijā līdz Polijas dalīšanai 1772.
Jaunums!!: Vācu ordenis un Karaļa Prūsija · Redzēt vairāk »
Krusta kari
Krusta kari bija vairākas militārās kampaņas no 11.
Jaunums!!: Vācu ordenis un Krusta kari · Redzēt vairāk »
Kurši
Kurši, agrāk arī kūri ir viena no senajām baltu tautām, kas ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Jaunums!!: Vācu ordenis un Kurši · Redzēt vairāk »
Kursa
Kursa var būt.
Jaunums!!: Vācu ordenis un Kursa · Redzēt vairāk »
Kurzemes bīskapija
Kurzemes bīskapija saukta arī Kursas bīskapija, Piltenes bīskapija (1234—1538) bija otrā mazākā no visām Livonijas bīskapijām (aiz Rēveles bīskapijas) — ~4500 km2.
Jaunums!!: Vācu ordenis un Kurzemes bīskapija · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogi
Kurzemes un Zemgales hercogi, īsāk Kurzemes hercogi, oficiāli Kurzemes un Zemgales hercogi Livonijā ( — ‘Ar Dieva žēlastību Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogs’) bija valdnieki Kurzemes un Zemgales hercogistē (1562-1795).
Jaunums!!: Vācu ordenis un Kurzemes un Zemgales hercogi · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Vācu ordenis un Latvija · Redzēt vairāk »
Lībeka
Lībeka ir otra lielākā pilsēta Šlēzvigā-Holšteinā, viena no lielākajām Vācijas ostām.
Jaunums!!: Vācu ordenis un Lībeka · Redzēt vairāk »
Ledus kauja
Ledus kauja, arī Peipusa ezera kauja notika 1242.
Jaunums!!: Vācu ordenis un Ledus kauja · Redzēt vairāk »
Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas lielkņaziste (vecrietumkrievu: Великое князство Литовское, Руское, Жомойтское и иных) jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste bija lielvalsts mūsdienu Baltkrievijas, Lietuvas, Latvijas, Krievijas, Polijas un Ukrainas teritorijās.
Jaunums!!: Vācu ordenis un Lietuvas lielkņaziste · Redzēt vairāk »
Lietuvieši
Lietuvieši (lietuviai) jeb vēsturiski leiši (no senā pašnosaukuma leičiai) ir Ziemeļeiropas baltu tauta, kuras lielāka daļa dzīvo Lietuvā.
Jaunums!!: Vācu ordenis un Lietuvieši · Redzēt vairāk »
Livonijas karš
Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija, vēlāk, Polijas-Lietuvas kopvalsts (1561—1575) un Dānijas un Zviedrijas karalistes (1561—1583).
Jaunums!!: Vācu ordenis un Livonijas karš · Redzēt vairāk »
Livonijas krusta kari
Par Livonijas krusta kariem (un eestlaste muistne vabadusvõitlus) tiek dēvēta ar militārām misijām atbalstītā Baltijas kolonizācijas un kristianizācijas procesa daļa.
Jaunums!!: Vācu ordenis un Livonijas krusta kari · Redzēt vairāk »
Livonijas ordeņa mestri
Vācu ordeņa virsmestrs un ordeņa brālis (Michala Elviro Andrioli zīmējums, 1895). Livonijas ordeņa mestru tiešā pārvaldē esošā teritorija apvilkta ar dzeltenu kontūru. Livonijas ordeņa mestri bija Livonijas Ordeņa virspavēlnieki, līdz 1526.
Jaunums!!: Vācu ordenis un Livonijas ordeņa mestri · Redzēt vairāk »
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa atzars Livonijā, kas izveidojās pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Jaunums!!: Vācu ordenis un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »
Malborka
Malborka ir pilsēta Polijas ziemeļos, Pomožes vojevodistē pie Vislas attekas Nogatas.
Jaunums!!: Vācu ordenis un Malborka · Redzēt vairāk »
Mameluks
Mameluks (arī memluks vai mameļuks, arābu valodā: مملوك, "valdījumā esošs"), kareivis, vergs, kas pārgājis islāmā un kalpo musulmaņu kalifam vai ajubīdu sultānam.
Jaunums!!: Vācu ordenis un Mameluks · Redzēt vairāk »
Mazovijas kņazi
Mazovijas kņazistes ģerbonis ar Mazovijas zīmi - sarkano pūķi un Pjastu dinastijas zīmi - balto ērgli Mazovija (''Mazowsze'') un tās kaimiņzemes (14. gs. sākums) Rāvas un Varšavas dalienās starp Boļeslava II dēliem (1313-1345) Mazovijas sadalīšana Plockas un Varšavas dalienās starp Zemovīta III dēliem (1381) Mazovijas kņazi bija Pjastu dinastijas valdnieki Polijā — Mazovijas, Kujāvijas un apkārtējo zemju valdnieki 12.-16.
Jaunums!!: Vācu ordenis un Mazovijas kņazi · Redzēt vairāk »
Mazovijas Konrāds
Konrāds I Pjasts, biežāk saukts Mazovijas Konrāds (dzimis 1187. vai 1188. gadā, miris) bija Pjastu dinastijas Mazovijas kņazs (1200-1247) un Polijas lielkņazs (1229—1232, 1241—1243).
Jaunums!!: Vācu ordenis un Mazovijas Konrāds · Redzēt vairāk »
Napoleons Bonaparts
Imperators Napoleons Napoleons Bonaparts, arī Franču imperators Napoleons I (dzimis Napoleons di Buonaparte (Napoleone di Buonaparte), miris), bija Francijas militārais un politiskais līderis.
Jaunums!!: Vācu ordenis un Napoleons Bonaparts · Redzēt vairāk »
Neatkarīgais Maltas Bruņinieku ordenis
Maltas ordeņa ģerbonis Maltas ordeņa vairogs un krusts Neatkarīgais Maltas Bruņinieku ordenis jeb Neatkarīgais militārais un hospitālais Maltas bruņinieku ordenis (S.M.H.O.M.), pilnā nosaukumā Neatkarīgais Hospitālais Militārais Svētā Jeruzalemes Jāņa, Rodas un Maltas ordenis ir valstisks veidojums, starptautisko tiesību subjekts ar ierobežotu tiesībsubjektību, kas izveidojies no Romas katoļu Baznīcas viduslaiku Hospitāliešu mūku-bruņinieku ordeņa.
Jaunums!!: Vācu ordenis un Neatkarīgais Maltas Bruņinieku ordenis · Redzēt vairāk »
Palestīna
Palestīnas reģions 1922. gadā 2003. gada fotogrāfija Palestīna (Plištim; Filasṭīn, Falasṭīn, Filisṭīn) ir reģions Rietumāzijā, Tuvajos austrumos, Vidusjūras austrumu piekrastē.
Jaunums!!: Vācu ordenis un Palestīna · Redzēt vairāk »
Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pārdaugavas Livonijas hercogiste, arī Livonijas hercogiste jeb Vidzemes hercogiste bija autonoma hercogiste 16.-17.
Jaunums!!: Vācu ordenis un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Redzēt vairāk »
Prūši
Ziemeļu krusta karu sākšanas Parkūns, Potrimps un Pikols Prūši (senprūšu: prūsai; vai Prußen) bija rietumbaltu tauta, kas dzīvoja senajā Prūsijā.
Jaunums!!: Vācu ordenis un Prūši · Redzēt vairāk »
Rīgas arhibīskapija
Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.
Jaunums!!: Vācu ordenis un Rīgas arhibīskapija · Redzēt vairāk »
Rimini
Rimini (izrunā) ir pilsēta Itālijā, Emīlijas-Romanjas reģionā.
Jaunums!!: Vācu ordenis un Rimini · Redzēt vairāk »
Romas Katoļu baznīca
Katoļticīgo īpatsvars pasaules valstīs Romas Katoļu baznīca, zināma arī kā Katoļu baznīca, ir lielākā Kristīgā baznīca pasaulē.
Jaunums!!: Vācu ordenis un Romas Katoļu baznīca · Redzēt vairāk »
Saules kauja
Saules kauja (jeb Šiaulių mūšis) bija viena no lielākajām Ziemeļu krusta karu kaujām, kas notika 1236.
Jaunums!!: Vācu ordenis un Saules kauja · Redzēt vairāk »
Sāmsalas-Vīkas bīskapija
Sāmsalas un Kurzemes bīskapa Minhauzena ģerbonis (1554). Sāmsalas-Vīkas bīskapija (lejasvācu: Bisdom Ösel-Wiek) bija autonoma bīskapija Livonijas konfederācijā no 1228.
Jaunums!!: Vācu ordenis un Sāmsalas-Vīkas bīskapija · Redzēt vairāk »
Svētā Romas impērija
Sacrum Romanum Imperium Heiliges Römisches Reich |- | align.
Jaunums!!: Vācu ordenis un Svētā Romas impērija · Redzēt vairāk »
Templiešu ordenis
Templiešu bruņinieku krusts Templiešu ordenis jeb templiešu bruņinieki ir viens no pazīstamākajiem kristiešu militārajiem ordeņiem.
Jaunums!!: Vācu ordenis un Templiešu ordenis · Redzēt vairāk »
Toruņa
Toruņa, vēsturiskais vācu nosaukums Torna ir Polijas pilsēta tās centrālajā daļā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistes centrs Vislas upes krastos, netālu no Drvencas ietekas.
Jaunums!!: Vācu ordenis un Toruņa · Redzēt vairāk »
Transilvānija
Transilvānija Rumānijā un Eiropā Transilvānija (rumāņu: Ardeal vai Transilvania, ungāru: Erdély, burtiski - "aizmežu zeme", vācu: Siebenbürgen) ir vēsturisks reģions Eiropā, mūsdienu Rumānijas ziemeļaustrumu daļā, ko pārsvarā apdzīvo rumāņi un ungāri.
Jaunums!!: Vācu ordenis un Transilvānija · Redzēt vairāk »
Ungārija
Ungārija ir valsts Centrāleiropas vidienē bez pieejas pie jūras.
Jaunums!!: Vācu ordenis un Ungārija · Redzēt vairāk »
Vācu ordeņa lielmestri
Vācu ordeņa lielmestra zīmogs viduslaikos. Vācu ordeņa lielmestri jeb virsmestri ir Vācu ordeņa augstākie pavēlnieki un karavadoņi.
Jaunums!!: Vācu ordenis un Vācu ordeņa lielmestri · Redzēt vairāk »
Vācu ordeņa Prūsijas mestri
Prūsijas mestra pārvaldes apgabals ar atsevišķām komturejām un bīskapu zemēm. Vācu ordeņa Prūsijas mestri bija Vācu ordeņa pavēlnieki Prūsijas zemēs pēc tam, kad Svētās Romas impērijas ķeizars Frīdrihs II 1226.
Jaunums!!: Vācu ordenis un Vācu ordeņa Prūsijas mestri · Redzēt vairāk »
Vācu ordeņa valsts
Vācu ordeņa valsts bija krustnešu valsts, kuru izveidoja Vācu ordenis 13.
Jaunums!!: Vācu ordenis un Vācu ordeņa valsts · Redzēt vairāk »
Vācu ordeņa vācmestri
Vācu ordeņa provinces Svētās Romas impērijas teritorijā. Vācu ordeņa vācmestri (latīņu: magister Germaniae, vācu: Deutschmeister jeb Meister zu deutschen und welschen Landen) bija Vācu ordeņa pavēlnieki (mestri) Svētās Romas impērijas teritorijā.
Jaunums!!: Vācu ordenis un Vācu ordeņa vācmestri · Redzēt vairāk »
Veļikijnovgoroda
Veļikijnovgoroda (vēsturiski, vikingu: Holmgård) ir pirmā senās Krievzemes (Русь) galvaspilsēta (862), vēlāk suverēnās Novgorodas zemes galvaspilsēta (1136-1468), šobrīd Novgorodas apgabala administratīvais centrs Krievijas ziemeļrietumos, 170 km no Pēterburgas.
Jaunums!!: Vācu ordenis un Veļikijnovgoroda · Redzēt vairāk »
Venēcija
Venēcija ir pilsēta Itālijā, Veneto reģiona un Venēcijas provinces galvaspilsēta.
Jaunums!!: Vācu ordenis un Venēcija · Redzēt vairāk »
Zelta Orda
Zelta Orda ir vēsturiski izveidojies nosaukums pēc Mongoļu impērijas sairšanas 13.-15.
Jaunums!!: Vācu ordenis un Zelta Orda · Redzēt vairāk »
Zemgaļi
Baltu cilšu apdzīvotās teritorijas aptuveni 12.-13. gs. mijā. Robežas ir aptuvenas Zemgaļi (vai Žiemgaliai) bija viena no tagadējo Latvijas dienviddaļu un Lietuvas ziemeļdaļu apdzīvojušām baltu tautām, kas vēlāk ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Jaunums!!: Vācu ordenis un Zemgaļi · Redzēt vairāk »
Zobenbrāļu ordenis
Zobenbrāļu ordenis (1202 - 1237) jeb Kristus Bruņinieku brālība bija vācu bruņinieku-mūku ordenis Livonijā 13.
Jaunums!!: Vācu ordenis un Zobenbrāļu ordenis · Redzēt vairāk »
1370. gads
1370.
Jaunums!!: Vācu ordenis un 1370. gads · Redzēt vairāk »
1385. gads
1385.
Jaunums!!: Vācu ordenis un 1385. gads · Redzēt vairāk »
1398. gads
1398.
Jaunums!!: Vācu ordenis un 1398. gads · Redzēt vairāk »
1408. gads
1408.
Jaunums!!: Vācu ordenis un 1408. gads · Redzēt vairāk »
1409. gads
1409.
Jaunums!!: Vācu ordenis un 1409. gads · Redzēt vairāk »
1410. gads
1410.
Jaunums!!: Vācu ordenis un 1410. gads · Redzēt vairāk »
1422. gads
1422.
Jaunums!!: Vācu ordenis un 1422. gads · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Prūsijas ordenis, Teitoņu bruņinieki, Teitoņu ordenis.