Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Vēsture

Indekss Vēsture

Vēsture ir zinātne, kas pēta cilvēku sabiedrības attīstību un šīs attīstības posmus no tālas pagātnes līdz mūsdienām.

46 attiecības: Aizvēsture, Annāļu skola, Arheogrāfija, Arheoloģija, Šumera, Ģenealoģija, Āzijas vēsture, Baltijas valstis, Cilvēks, Civilizācija, Diplomātika, Dzelzs laikmets, Eiropas vēsture, Frankfurtes skola, Hamburgas skola (vēsture), Heraldika, Hieroglifi, Historiogrāfija, Hronika, Hronoloģija, Jaunie laiki, Jaunievedums, Laiks, Latvija, Latvijas vēsture, Latvijas vēsturnieku komisija, Numismātika, Paleogrāfija, Rakstība, Revizionisms, Sabiedrība, Senie laiki, Sfragistika, Vēsturnieku strīds, Viduslaiki, Zinātne, 1186. gads, 1492. gads, 1561. gads, 1788. gads, 1789. gads, 1795. gads, 1865. gads, 1914. gads, 25. gadsimts p.m.ē., 476. gads.

Aizvēsture

Stounhendža ir celta vēlajā akmens laikmetā, aptuveni pirms 4 tūkstošiem gadu Aizvēsture ir cilvēces vēstures periods, par kuru nav saglabājušās rakstiskas liecības.

Jaunums!!: Vēsture un Aizvēsture · Redzēt vairāk »

Annāļu skola

Annāļu skola ir vēstures zinātnes virziens.

Jaunums!!: Vēsture un Annāļu skola · Redzēt vairāk »

Arheogrāfija

Arheogrāfija ir vēstures nozare, kas pēta rakstīto vēstures avotu apzināšanas, aprakstīšanas un publicēšanas teorijas un prakses jautājumus.

Jaunums!!: Vēsture un Arheogrāfija · Redzēt vairāk »

Arheoloģija

Pompejos 19. gadsimta beigās Arheoloģija (arkhaīos — ‘sens’;, -logiā — ‘mācība’) ir vēstures zinātnes nozare, kas pēta vēsturi, izmantojot lietiskos vēstures avotus — arheoloģiskos pieminekļus (senlietas, senās celtnes, apbedījumus).

Jaunums!!: Vēsture un Arheoloģija · Redzēt vairāk »

Šumera

Šumeras pilsētu lokalizācija. 200px Šumera bija civilizācija un vēsturisks apgabals mūsdienu Irākas dienvidu daļā, ko senāk sauc arī par Seno Divupi.

Jaunums!!: Vēsture un Šumera · Redzēt vairāk »

Ģenealoģija

Ciltskoks Ģenealoģija (genealogia — 'raduraksti') ir vēstures palīgdisciplīna, kas pēta radurakstus, dzimtu, ģimeņu un atsevišķu personu izcelšanos, radniecības saites.

Jaunums!!: Vēsture un Ģenealoģija · Redzēt vairāk »

Āzijas vēsture

Āzijas vēsturi var apskatīt kā atsevišķo piekrastes reģionu - austrumāzijas, dienvidāzijas un tuvo austrumu vēstures, jo, kaut arī tos savieno Eirāzijas stepe, tā Āzijas kultūras daļēji izolēja vienu no otras.

Jaunums!!: Vēsture un Āzijas vēsture · Redzēt vairāk »

Baltijas valstis

Baltu cilšu aptuveni apdzīvotās teritorijas ap 13. gadsimta sākumu Baltijas valstis (arī Baltija) ir trīs Eiropas Savienības valstis Baltijas jūras austrumu piekrastē — Latvija, Lietuva un Igaunija.

Jaunums!!: Vēsture un Baltijas valstis · Redzēt vairāk »

Cilvēks

Cilvēks, precīzāk saprātīgais cilvēks (Homo sapiens), ir divkājains primāts, kurš ietilpst zīdītāju klasē.

Jaunums!!: Vēsture un Cilvēks · Redzēt vairāk »

Civilizācija

Zinātniskā un populārā literatūrā civilizācijas jēdziens tiek lietots dažādos kontekstos.

Jaunums!!: Vēsture un Civilizācija · Redzēt vairāk »

Diplomātika

Diplomātika - vēstures zinātnes palīgdisciplīna, kas nodarbojas ar dokumentu formas un satura pētniecību.

Jaunums!!: Vēsture un Diplomātika · Redzēt vairāk »

Dzelzs laikmets

Arheoloģijā par dzelzs laikmetu sauc cilvēces attīstības stadiju, kad cilvēki iemācījās apstrādāt dzelzi un izgatavot no tās ieročus un darbarīkus.

Jaunums!!: Vēsture un Dzelzs laikmets · Redzēt vairāk »

Eiropas vēsture

"Eiropa karaliene" (''Europa regina'') - alegorisks Eiropas galveno valstu attēlojums 16. gs. Livonija (apakšā pa labi) tika uzskatīta par svarīgu Eiropas valsti (Sebastjans Minsters, 1570.) Eiropas vēsture aptver laika posmu no laika, kad Eiropā uz dzīvi apmetās pirmie cilvēki aizvēsturē, līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Vēsture un Eiropas vēsture · Redzēt vairāk »

Frankfurtes skola

Maksa Horkhaimera (priekšplānā kreisajā pusē) vadībā Frankfurtes Universitātē tika dibināta tā sauktā Frankfurtes skola Frankfurtes skola ir vācu marksisma skola laikā starp pasaules kariem, kurā apskata neomarksisma sociālās teorijas, pētījumus un filozofiju.

Jaunums!!: Vēsture un Frankfurtes skola · Redzēt vairāk »

Hamburgas skola (vēsture)

Hamburgas skola - vēsturnieku grupa, vēstures zinātnes virziens, kas izveidojies XX gs.

Jaunums!!: Vēsture un Hamburgas skola (vēsture) · Redzēt vairāk »

Heraldika

Lappuse no Zībmahera ģerboņu kataloga (1605.g.) Japāņu samuraju dzimtu ģerboņi to karogos Heraldika ir vēstures palīgdisciplīna, kas pēta ģerboņus kā vēstures avotu.

Jaunums!!: Vēsture un Heraldika · Redzēt vairāk »

Hieroglifi

Hieroglifi var būt.

Jaunums!!: Vēsture un Hieroglifi · Redzēt vairāk »

Historiogrāfija

Historiogrāfija (viduslaiku, cēlies no, historía — ‘vēsture’,, graphein — ‘rakstīt’) ir zinātne, kas pēta vēstures zinātnes attīstību.

Jaunums!!: Vēsture un Historiogrāfija · Redzēt vairāk »

Hronika

Hronika ir vēsturisku notikumu secīgs pieraksts.

Jaunums!!: Vēsture un Hronika · Redzēt vairāk »

Hronoloģija

Hronoloģija (no (hrónos) — 'laiks') ir vēstures palīgdisciplīna, kas pēta dažādu tautu gadu skaitīšanas sistēmas un laika noteikšanas paņēmienus kalendāros, palīdz noteikt vēstures avota rašanās laiku, sniedz notikumu uzskaitījumu laika secībā.

Jaunums!!: Vēsture un Hronoloģija · Redzēt vairāk »

Jaunie laiki

Valdzemilera karte, 1507. gads Jaunie laiki, precīzāk, Agrīnie Jaunie laiki ir Eiropas vēstures periods starp vēlīnajiem viduslaikiem un Jaunākajiem laikiem.

Jaunums!!: Vēsture un Jaunie laiki · Redzēt vairāk »

Jaunievedums

Jaunievedums, jauninājums, inovācija (— 'jauninājums, pārmaiņa') ir jaunas zinātniskās, tehniskās, sociālās, kultūras vai citas jomas izstrādnes un tehnoloģijas, ko īsteno tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai pakalpojumā.

Jaunums!!: Vēsture un Jaunievedums · Redzēt vairāk »

Laiks

Laiku visbiežāk mēra ar pulksteņiem. Attēlā viens no tiem — smilšu pulkstenis Laiks ir galvenais mērīšanas sistēmas elements, kuru lieto, lai varētu sakārtot secīgi notikumus, noteikt notikumu ilgumu, intervālu starp tiem, kā arī kvalitatīvi raksturot ķermeņu kustību.

Jaunums!!: Vēsture un Laiks · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Jaunums!!: Vēsture un Latvija · Redzēt vairāk »

Latvijas vēsture

Latvijas vēsture ir cieši saistīta ar citu Baltijas jūras baseina valstu vēsturi, un to ilgstoši ietekmējusi Ziemeļeiropas ģermāņu (vācu, zviedru) un Austrumeiropas slāvu (poļu, krievu) cīņas par reģiona tirdzniecības ceļu kontroli.

Jaunums!!: Vēsture un Latvijas vēsture · Redzēt vairāk »

Latvijas vēsturnieku komisija

Latvijas Vēsturnieku komisija - vēsturnieku organizācija, kas izveidota pie Latvijas prezidenta kancelejas.

Jaunums!!: Vēsture un Latvijas vēsturnieku komisija · Redzēt vairāk »

Numismātika

Numismātika (gr. val. numisma - "monēta") - vēstures palīgdisciplīna, kas pēta monētas un monētu depozītus, naudu kā arī ar to saistītos rakstītos avotus.

Jaunums!!: Vēsture un Numismātika · Redzēt vairāk »

Paleogrāfija

Paleogrāfija (no grieķu palaiós 'sens' un graphein 'rakstīt') ir vēstures zinātnes palīgdisciplīna, kas pēta rakstu zīmju attīstības vēsturi, kā arī konstatē un pēta rakstību grafisko formu, veidošanas paņēmienus, saīsinājumus u.c. īpašības, attīstības likumsakarības dažādu laiku rakstu pieminekļos.

Jaunums!!: Vēsture un Paleogrāfija · Redzēt vairāk »

Rakstība

Rakstības pasaulē. Visizplatītākā ir latīņu alfabēts Rakstība ir cilvēku savstarpējās saziņas sistēma ar redzamu zīmju palīdzību.

Jaunums!!: Vēsture un Rakstība · Redzēt vairāk »

Revizionisms

Revizionisms — tiekšanās pēc kāda stāvokļa, viedokļa, uzskatu sistēmas vai rīcības programmas grozīšanas, pārskatīšanas.

Jaunums!!: Vēsture un Revizionisms · Redzēt vairāk »

Sabiedrība

ķīniešu sabiedrība Sabiedrība ir individuāla cilvēku grupa, kurai ir kopīgas sociāli politiskas saites — kultūra, radniecība, teritorija, valstiska forma vai kopīgas ekonomiskas intereses (uzņēmējdarbībā).

Jaunums!!: Vēsture un Sabiedrība · Redzēt vairāk »

Senie laiki

Homērs - Seno laiku simbols Senie laiki (3000 g.p.m.ē līdz 500 g. m.ē.) ir laika posms cilvēces vēsturē, kas ir starp aizvēsturi un viduslaiku sākumu Eiropā.

Jaunums!!: Vēsture un Senie laiki · Redzēt vairāk »

Sfragistika

Sfragistika - vēstures palīgdisciplīna, kas pēta zīmogus (piestiprināšans veidus, materiālus, ziņas par zīmogu nodevām, viltošanu utt.) un to veidošanos, saistību ar valsts un dzimtas attīstību.

Jaunums!!: Vēsture un Sfragistika · Redzēt vairāk »

Vēsturnieku strīds

Vēsturnieku strīds ir jēdziens historiogrāfijā, zinātniskās diskusijas vācu vēsturnieku starpā, kas aizsākās 1986.

Jaunums!!: Vēsture un Vēsturnieku strīds · Redzēt vairāk »

Viduslaiki

Gregora I Lielā attēlojums, 9. gadsimts Viduslaiki ir Eiropas vēstures periods starp senajiem laikiem un jaunajiem laikiem, no 5.

Jaunums!!: Vēsture un Viduslaiki · Redzēt vairāk »

Zinātne

supravadītāja. Zinātne ir cilvēka darbības nozare, kuras mērķis ir iegūt zināšanas.

Jaunums!!: Vēsture un Zinātne · Redzēt vairāk »

1186. gads

1186.

Jaunums!!: Vēsture un 1186. gads · Redzēt vairāk »

1492. gads

1492.

Jaunums!!: Vēsture un 1492. gads · Redzēt vairāk »

1561. gads

1561.

Jaunums!!: Vēsture un 1561. gads · Redzēt vairāk »

1788. gads

1788.

Jaunums!!: Vēsture un 1788. gads · Redzēt vairāk »

1789. gads

1789.

Jaunums!!: Vēsture un 1789. gads · Redzēt vairāk »

1795. gads

1795.

Jaunums!!: Vēsture un 1795. gads · Redzēt vairāk »

1865. gads

1865.

Jaunums!!: Vēsture un 1865. gads · Redzēt vairāk »

1914. gads

1914.

Jaunums!!: Vēsture un 1914. gads · Redzēt vairāk »

25. gadsimts p.m.ē.

25.

Jaunums!!: Vēsture un 25. gadsimts p.m.ē. · Redzēt vairāk »

476. gads

476.

Jaunums!!: Vēsture un 476. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Vēstures zinātne, Vēsturniece, Vēsturnieki, Vēsturnieks.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »