Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Vilhelms Ostvalds

Indekss Vilhelms Ostvalds

Vilhelms Ostvalds ( —) bija vācbaltiešu ķīmiķis, filozofs.

43 attiecības: Ķīmiskā reakcija, Baltijas pārkrievošana, Brīvmūrniecība, Elektrolīts, Ernests Rezerfords, Fizikālā ķīmija, Fraternitas Rigensis, Grimma, Hārvarda Universitāte, Katalīze, Kolumbijas Universitāte, Krievijas Impērija, Latvija, Latvijas Universitāte, Leipciga, Leipcigas Universitāte, Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts, Mols, Nobela prēmija ķīmijā, Oto Vallahs, Pauls Klē, Pauls Valdens, Pīts Mondriāns, Piknometrs, Pirmais pasaules karš, Rīga, Rīgas Dabaspētnieku biedrība, Rīgas Politehniskā augstskola, Rīgas Valsts 1. ģimnāzija, Sentluisa, Sprāgstvielas, Svante Arrēniuss, Tartu Universitāte, Termostats, Valters Nernsts, Vācbaltieši, Veimāras Republika, Vidzemes guberņa, 1880. gads, 1888. gads, 1902. gads, 1906. gads, 1909. gads.

Ķīmiskā reakcija

Amonija dihromāta termiskās sadalīšanās reakcija Ķīmiskā reakcija ir ķīmisks process, kurā viena vai vairākas ķīmiskās vielas pārvēršas un veido jaunas vielas ar citām ķīmiskajām īpašībām.

Jaunums!!: Vilhelms Ostvalds un Ķīmiskā reakcija · Redzēt vairāk »

Baltijas pārkrievošana

19. gadsimta—20. gadsimta sākuma skolēnu soda dēlis ar uzrakstu ''Я сегодня говорилъ по латышски'' ('Es šodien runāju latviski') Baltijas pārkrievošana jeb rusifikācija bija 19.

Jaunums!!: Vilhelms Ostvalds un Baltijas pārkrievošana · Redzēt vairāk »

Brīvmūrniecība

Viens no galvenajiem brīvmūrnieku simboliem — taisnstūris un cirkulis. Uzskata, ka burts '''G''' simbolizē ģeometrijas zinātni. Ikona "Dievs kā Ģeometrs (arhitekts)" no ''Bible moralisée'' (13. gs.). Brīvmūrniecība, arī Brīvmūrnieku ordenis, masonu jeb frankmasonu (no  — 'brīvs', maçon — 'mūrnieks') kustība, ir saskaņā ar brālības principiem veidota organizācija, lielā mērā arī vairāk vai mazāk integrēta vispasaules savienība, kuras dalībniekus — brīvmūrniekus — vieno kopīgi morāles, ētikas, filosofijas, metafizikas principi un ideāli.

Jaunums!!: Vilhelms Ostvalds un Brīvmūrniecība · Redzēt vairāk »

Elektrolīts

Elektrolīts ir viela, kas satur brīvus jonus.

Jaunums!!: Vilhelms Ostvalds un Elektrolīts · Redzēt vairāk »

Ernests Rezerfords

Ernests Rezerfords, Pirmais Nelsonas barons Rezerfords (dzimis, miris) bija angļu fiziķis, kodolfizikas pamatlicējs.

Jaunums!!: Vilhelms Ostvalds un Ernests Rezerfords · Redzēt vairāk »

Fizikālā ķīmija

Terminu "fizikālā ķīmija" 1752. gadā pirmais sāka lietot krievu ķīmiķis Mihails Lomonosovs. Attēlā redzama viņa darba pirmā lapa Fizikālā ķīmija ir ķīmijas nozare, kurā tiek analizētas ķīmiskās parādības, izmantojot ne tikai ķīmijas, bet arī fizikas teorētiskās un eksperimentālās metodes.

Jaunums!!: Vilhelms Ostvalds un Fizikālā ķīmija · Redzēt vairāk »

Fraternitas Rigensis

Fraternitas Rigensis bija Tērbatā dibināta vācbaltiešu studentu korporācija, kas ir darbojusies arī Rīgā.

Jaunums!!: Vilhelms Ostvalds un Fraternitas Rigensis · Redzēt vairāk »

Grimma

Grimma ir pilsēta Vācijā, Saksijas zemē, Leipcigas apriņķī pie Muldes upes.

Jaunums!!: Vilhelms Ostvalds un Grimma · Redzēt vairāk »

Hārvarda Universitāte

Hārvarda Universitātes tieslietu skolas bibliotēkas lasītava Hārvarda Universitāte ir vecākā augstskola ASV un pēdējos gadus pēc universitāšu reitingiem tiek atzīta par labāko universitāti pasaulē.

Jaunums!!: Vilhelms Ostvalds un Hārvarda Universitāte · Redzēt vairāk »

Katalīze

cukura gabaliņš (kreisajā pusē) un cukura autokatalīze, kur degšanā radušies pelni darbojas kā katalizators (labajā pusē) Katalīze (katálusis — ‘sagraušana’) ir process, kas paātrina vai palēnina kādu ķīmisku reakciju katalizatora ietekmē.

Jaunums!!: Vilhelms Ostvalds un Katalīze · Redzēt vairāk »

Kolumbijas Universitāte

250px Kolumbijas Universitāte Ņujorkas pilsētā, biežāk pazīstama kā Kolumbijas Universitāte ir privāta universitāte ASV, Ņujorkā.

Jaunums!!: Vilhelms Ostvalds un Kolumbijas Universitāte · Redzēt vairāk »

Krievijas Impērija

Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.

Jaunums!!: Vilhelms Ostvalds un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Jaunums!!: Vilhelms Ostvalds un Latvija · Redzēt vairāk »

Latvijas Universitāte

Latvijas Universitāte (LU) ir Latvijas Republikas akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kurā kopš 1919.

Jaunums!!: Vilhelms Ostvalds un Latvijas Universitāte · Redzēt vairāk »

Leipciga

Leipciga ir pilsēta Vācijas austrumdaļā, pie Veise Elsteres.

Jaunums!!: Vilhelms Ostvalds un Leipciga · Redzēt vairāk »

Leipcigas Universitāte

Leipcigas Universitāte ir sabiedriski finansēta universitāte Leipcigā, Vācijā.

Jaunums!!: Vilhelms Ostvalds un Leipcigas Universitāte · Redzēt vairāk »

Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts

278px Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts ir privāta universitāte, kas atrodas Keimbridžā, Masačūsetsā.

Jaunums!!: Vilhelms Ostvalds un Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts · Redzēt vairāk »

Mols

Mols ir SI vielas daudzuma mērvienība.

Jaunums!!: Vilhelms Ostvalds un Mols · Redzēt vairāk »

Nobela prēmija ķīmijā

Jakobs vant Hofs ir pirmais, kas saņēma Nobela prēmiju ķīmijā. Nobela prēmija ķīmijā ir ikgadējs apbalvojums, kuru kopš 1901.

Jaunums!!: Vilhelms Ostvalds un Nobela prēmija ķīmijā · Redzēt vairāk »

Oto Vallahs

Oto Vallahs (dzimis, miris) bija vācu ķīmiķis.

Jaunums!!: Vilhelms Ostvalds un Oto Vallahs · Redzēt vairāk »

Pauls Klē

Pauls Klē (dzimis, miris) bija Šveices gleznotājs.

Jaunums!!: Vilhelms Ostvalds un Pauls Klē · Redzēt vairāk »

Pauls Valdens

Pauls Valdens (1863—1957) bija latviešu izcelsmes vācbaltu ķīmiķis, Vilhelma Ostvalda skolnieks, viens no stereoķīmijas pamatlicējiem.

Jaunums!!: Vilhelms Ostvalds un Pauls Valdens · Redzēt vairāk »

Pīts Mondriāns

Pīts Mondriāns (dzimis Pīters Korneliss Mondriāns (Pieter Cornelis Mondriaan), miris) bija Nīderlandes gleznotājs.

Jaunums!!: Vilhelms Ostvalds un Pīts Mondriāns · Redzēt vairāk »

Piknometrs

Piknometrs Piknometrs ir cieši noslēdzams stikla trauks ar zināmu tilpumu un svaru.

Jaunums!!: Vilhelms Ostvalds un Piknometrs · Redzēt vairāk »

Pirmais pasaules karš

Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.

Jaunums!!: Vilhelms Ostvalds un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Rīga

Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.

Jaunums!!: Vilhelms Ostvalds un Rīga · Redzēt vairāk »

Rīgas Dabaspētnieku biedrība

Rīgas Dabaspētnieku biedrības Darbu 22. (pēdējais) izdevums (1938). Rīgas Dabaspētnieku biedrības Korespondences lapas pēdējais sējums (1942). Rīgas Dabaspētnieku biedrība (RDB), sākotnēji Rīgas Dabaspētniecības biedrība (Naturforschender Verein zu Riga), bija Rīgā dibināta Baltijas provinču, vēlāk Latvijas ārstu, aptiekāru un un luterāņu mācītāju 1845.

Jaunums!!: Vilhelms Ostvalds un Rīgas Dabaspētnieku biedrība · Redzēt vairāk »

Rīgas Politehniskā augstskola

Rīgas Politehniskā augstskola pastāvēja no 1862.

Jaunums!!: Vilhelms Ostvalds un Rīgas Politehniskā augstskola · Redzēt vairāk »

Rīgas Valsts 1. ģimnāzija

Rīgas Valsts 1.

Jaunums!!: Vilhelms Ostvalds un Rīgas Valsts 1. ģimnāzija · Redzēt vairāk »

Sentluisa

Sentluisa (vai St-Louis) ir pilsēta ASV, Misūri štatā.

Jaunums!!: Vilhelms Ostvalds un Sentluisa · Redzēt vairāk »

Sprāgstvielas

angliski acetona peroksīda strauja sadegšana (deflagrācija). Detonāciju no sadegšanas var viegli atšķirt pēc spalgās virsskaņas triecienviļņa radītās skaņas. Lai arī acetona peroksīds ir ļoti bīstama sprāgstviela, brīvā veidā izbērts nesablīvēts acetona peroksīds neeksplodē, bet tik strauji sadeg, ka nepaspēj nodarīt bojājumus rokas delnai, uz kuras tas izbērts Sprāgstvielas ir vielas, kuras spēj strauji ķīmiski noārdīties, sadalīšanās siltumu izdalot ļoti īsā laika intervālā.

Jaunums!!: Vilhelms Ostvalds un Sprāgstvielas · Redzēt vairāk »

Svante Arrēniuss

Svante Augusts Arrēniuss (dzimis, miris) bija zviedru fiziķis un ķīmiķis, viens no fizikālās ķīmijas pamatlicējiem.

Jaunums!!: Vilhelms Ostvalds un Svante Arrēniuss · Redzēt vairāk »

Tartu Universitāte

Tartu Universitāte 2021 Tartu Universitāte (agrāk latviski: Tērbatas Universitāte, Jurjevas Universitāte) ir Igaunijas lielākā un prestižākā universitāte un viena no vecākajām universitātēm Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Vilhelms Ostvalds un Tartu Universitāte · Redzēt vairāk »

Termostats

Automašīnas termostats Termostats (no "siltums" un στατος "stāvēt") ir ierīce pastāvīgas temperatūras uzturēšanai.

Jaunums!!: Vilhelms Ostvalds un Termostats · Redzēt vairāk »

Valters Nernsts

Valters Hermanis Nernsts (dzimis, miris) bija vācu fizikālais ķīmiķis.

Jaunums!!: Vilhelms Ostvalds un Valters Nernsts · Redzēt vairāk »

Vācbaltieši

Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).

Jaunums!!: Vilhelms Ostvalds un Vācbaltieši · Redzēt vairāk »

Veimāras Republika

Veimāras Republika (oficiāli valsti turpināja dēvēt par Deutsches Reich jeb "Vācijas Impēriju") bija periods Vācijas vēsturē no 1919.

Jaunums!!: Vilhelms Ostvalds un Veimāras Republika · Redzēt vairāk »

Vidzemes guberņa

Vidzemes guberņa jeb Līvzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.

Jaunums!!: Vilhelms Ostvalds un Vidzemes guberņa · Redzēt vairāk »

1880. gads

1880.

Jaunums!!: Vilhelms Ostvalds un 1880. gads · Redzēt vairāk »

1888. gads

1888.

Jaunums!!: Vilhelms Ostvalds un 1888. gads · Redzēt vairāk »

1902. gads

1902.

Jaunums!!: Vilhelms Ostvalds un 1902. gads · Redzēt vairāk »

1906. gads

1906.

Jaunums!!: Vilhelms Ostvalds un 1906. gads · Redzēt vairāk »

1909. gads

1909.

Jaunums!!: Vilhelms Ostvalds un 1909. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Ostvalds, Ostwald, V. Ostvalds, Wilhelm Ostwald.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »