Ātrāk nekā pārlūku!
14 attiecības: Aizsargi (organizācija), Aknīstes pagasts, Štuthofas koncentrācijas nometne, Jānis Kurelis, Kureļa grupa, Latvieši, Latvijas Centrālās padomes memorands, Latvijas vācu okupācija (1941—1945), Lēdmane, Otrais pasaules karš, Rīgas apriņķis, Revidents, Susējas pagasts, Vācija.
Aizsargi (organizācija)
Varšavā. Centrā: Kārlis Prauls, Alfreds Jēkabs Bērziņš. Bejas pagasta aizsargu vienība 1930. gados. Aizsargu aviācijas pulka lidotāju grupa. Gulbenes aizsardzes. Aizsargi bija pēc Somijas aizsargu organizācijas parauga izveidota paramilitāra brīvprātīgo organizācija Latvijā (1919—1940), kuras uzdevums bija palīdzēt valsts iestādēm uzturēt mieru, drošību un kārtību.
Jaunums!!: Vilis Pāvulāns un Aizsargi (organizācija) · Redzēt vairāk »
Aknīstes pagasts
Aknīstes pagasts ir viena no Jēkabpils novada administratīvajām teritorijām.
Jaunums!!: Vilis Pāvulāns un Aknīstes pagasts · Redzēt vairāk »
Štuthofas koncentrācijas nometne
Štuthofas koncentrācijas nometne bija vācu koncentrācijas nometne no 1939.
Jaunums!!: Vilis Pāvulāns un Štuthofas koncentrācijas nometne · Redzēt vairāk »
Jānis Kurelis
Jānis Kurelis (—) bija Latvijas armijas ģenerālis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.
Jaunums!!: Vilis Pāvulāns un Jānis Kurelis · Redzēt vairāk »
Kureļa grupa
Liepājā pie Ziemeļu fortiem Kureļa grupa bija latviešu militārais formējums Otrā pasaules kara laikā.
Jaunums!!: Vilis Pāvulāns un Kureļa grupa · Redzēt vairāk »
Latvieši
Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.
Jaunums!!: Vilis Pāvulāns un Latvieši · Redzēt vairāk »
Latvijas Centrālās padomes memorands
1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstu lapa Latvijas Centrālās padomes memorands ir vēsturisks dokuments, ko Otrā pasaules kara laikā 1944.
Jaunums!!: Vilis Pāvulāns un Latvijas Centrālās padomes memorands · Redzēt vairāk »
Latvijas vācu okupācija (1941—1945)
Latvijas (''Lettland'') ģenerālapgabals ar vāciskajiem vietvārdiem (1942). Latvijas vācu okupācija ir Padomju Savienības 1940.
Jaunums!!: Vilis Pāvulāns un Latvijas vācu okupācija (1941—1945) · Redzēt vairāk »
Lēdmane
Lēdmane ir ciems Ogres novada Lēdmanes pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Vilis Pāvulāns un Lēdmane · Redzēt vairāk »
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Jaunums!!: Vilis Pāvulāns un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Rīgas apriņķis
Rīgas apriņķis bija administratīva vienība Pārdaugavas hercogistes (1566—1582), Zviedru Vidzemes (1629—1721), Vidzemes guberņas (1721—1918), Baltijas hercogistes (1918), Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.
Jaunums!!: Vilis Pāvulāns un Rīgas apriņķis · Redzēt vairāk »
Revidents
Revidents var būt.
Jaunums!!: Vilis Pāvulāns un Revidents · Redzēt vairāk »
Susējas pagasts
Susējas pagasts bija viena no Ilūkstes apriņķa pašvaldībām tā ziemeļrietumos.
Jaunums!!: Vilis Pāvulāns un Susējas pagasts · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Vilis Pāvulāns un Vācija · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Pāvulāns, V. Pāvulāns, Vilnis Pāvulāns, Vilnis Pāvulāns (militārpersona).
