Ātrāk nekā pārlūku!
15 attiecības: Astronomiskā vienība, Citplanēta, Dabiskais pavadonis, Gads, Gāzu planēta, Jupiters, Parseks, Pegazs (zvaigznājs), Saule, Temperatūra, Ultravioletais starojums, V391 Pegasi, Vasara, Zeme, Zvaigzne.
Astronomiskā vienība
Astronomiskā vienība (au jeb AU, arī ua), pilnā nosaukumā astronomiskā garuma vienība ir garuma mērvienība, kas vienāda ar 149 597 870 700 metriem un atbilst aptuveni vidējam attālumam no Zemes līdz Saulei (un vienāda ar Zemes orbītas lielo pusasi).
Jaunums!!: V391 Pegasi b un Astronomiskā vienība · Redzēt vairāk »
Citplanēta
Mākslinieka ilustrācija, kurā ir attēlota vairāku citplanētu orbītas ap savām zvaigznēm. Citplanēta jeb eksoplanēta (saīsinājumā no extrasolar planet — 'planēta ārpus Saules sistēmas') ir planēta, kas atrodas ārpus Saules sistēmas un riņķo orbītā ap citu zvaigzni.
Jaunums!!: V391 Pegasi b un Citplanēta · Redzēt vairāk »
Dabiskais pavadonis
Zeme un tās dabiskais pavadonis Mēness Dabiskais pavadonis ir dabīgi veidojies astronomisks objekts, kas riņko pa orbītu ap kādu konkrētu planētu, lai gan arī pašas planētas var uzskatīt par centrālā ķermeņa (zvaigznes) pavadoņiem.
Jaunums!!: V391 Pegasi b un Dabiskais pavadonis · Redzēt vairāk »
Gads
Gads ir laika mērvienība.
Jaunums!!: V391 Pegasi b un Gads · Redzēt vairāk »
Gāzu planēta
Saules sistēmas gāzu planētas (Jupiters, Saturns, Urāns, Neptūns) un Saule Saturns — viens no gāzes gigantiem Saules sistēmā Gāzu planēta ir liela, masīva planēta, kuru aptver gredzens un kurai ir plašs gāzu (galvenokārt ūdeņraža un hēlija) apvalks un nav cietas virsmas.
Jaunums!!: V391 Pegasi b un Gāzu planēta · Redzēt vairāk »
Jupiters
Jupiters var būt.
Jaunums!!: V391 Pegasi b un Jupiters · Redzēt vairāk »
Parseks
Parseks (pc) — astronomijā plaši izmantota garuma mērvienība.
Jaunums!!: V391 Pegasi b un Parseks · Redzēt vairāk »
Pegazs (zvaigznājs)
Pegaza zvaigznājs vārdu guvis no mitoloģiskā spārnotā zirga Pegaza.
Jaunums!!: V391 Pegasi b un Pegazs (zvaigznājs) · Redzēt vairāk »
Saule
Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.
Jaunums!!: V391 Pegasi b un Saule · Redzēt vairāk »
Temperatūra
Lielākā temperatūrā molekulas svārstību amplitūda palielinās Temperatūra ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa (vai vielas) sasilšanas pakāpi jeb siltumkustības intensitāti.
Jaunums!!: V391 Pegasi b un Temperatūra · Redzēt vairāk »
Ultravioletais starojums
Ultravioletais starojums ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu, kas ir mazāks nekā redzamajai gaismai, bet garāks nekā rentgenstariem.
Jaunums!!: V391 Pegasi b un Ultravioletais starojums · Redzēt vairāk »
V391 Pegasi
''V391 Pegasi'' gaismas spektrālais sastāvs. V391 Pegasi ir pundurzvaigzne, kas atrodas apmēram 4570 gaismas gadu attālumā no Zemes Pegaza zvaigznājā.
Jaunums!!: V391 Pegasi b un V391 Pegasi · Redzēt vairāk »
Vasara
Lauks vasarā Vasara ir gadalaiks mērenajā joslā starp pavasari un rudeni.
Jaunums!!: V391 Pegasi b un Vasara · Redzēt vairāk »
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
Jaunums!!: V391 Pegasi b un Zeme · Redzēt vairāk »
Zvaigzne
angstrēmu izstarojumā Lielajā Magelāna mākonī Morgana-Kīnena zvaigžņu spektru un krāsu klasifikācija Zvaigzne ir masīva jonizētas gāzes — plazmas lode, kas izstaro gaismu un citu elektromagnētisko starojumu, kā arī elementārdaļiņas, un uztur sevi līdzsvarā starp pašas masas radīto gravitāciju un iekšējo spiedienu, kuras dziļumā notiek termiskās kodolsintēzes reakcijas.
Jaunums!!: V391 Pegasi b un Zvaigzne · Redzēt vairāk »
