Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

VIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki

Indekss VIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki

Atceres dziesmu svētku plakāts (Niklāvs Strunke, 1933). Astotie latvju vispārējie dziesmu svētki, sākotnēji Atceres dziesmu dienas notika no 1933. gada 17.

45 attiecības: Ak Jeruzaleme, modies, Alberts Kviesis, Aleksandrs Birzenieks, Alfrēds Kalniņš (komponists), Ādolfs Ābele, Bērzs tīrelī, Beverīnas dziedonis, Dieva lūgums, Dievs, svētī Latviju, Dziesmuvara, Emilis Melngailis, Esplanāde (Rīga), Gaismas pils, I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki, Imanta (dziesma), Jāņuvakars (dziesma), Jānis Čakste, Jāzeps Vītols, Kurzeme, Latgale, Latviski lai atskan dziesmas, Latvju himna, Līgaviņa kā rozīte, Nikolajs Vanadziņš, Oskars Šepskis, Pūt, vējiņi (dziesma), Pēteris Barisons, Pēteris Pauls Jozuus, Rīga, Rīga dimd, Rīgas apriņķis, Rīgas Latviešu biedrība, Sapņu tālumā, Sēlija, Stādīju ieviņu, Strauja upe, Tautiešam roku devu, Teodors Kalniņš, Teodors Reiters, Uz augšu (dziesma), Vidzeme, Voldemārs Maldonis, Volfgangs Dārziņš, Zemgale, 1933. gads Latvijā.

Ak Jeruzaleme, modies

Ak Jeruzaleme, modies ir Jurjānu Andreja korālis ar Filipa Nikolaji vārdiem, kas pirmo reizi atskaņots Ceturtajos Vispārīgajos latviešu Dziesmu un Mūzikas svētkos Jelgavā 1895.

Jaunums!!: VIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Ak Jeruzaleme, modies · Redzēt vairāk »

Alberts Kviesis

Alberts Kviesis (dzimis, miris) bija latviešu politiķis, trešais Latvijas Valsts prezidents.

Jaunums!!: VIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Alberts Kviesis · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Birzenieks

Aleksandrs Birzenieks (1893-1980) bija latviešu arhitekts, pedagogs un dizainers.

Jaunums!!: VIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Aleksandrs Birzenieks · Redzēt vairāk »

Alfrēds Kalniņš (komponists)

Alfrēda Kalniņa piemineklis Rīgā Alfrēds Kalniņš (1879—1951) bija latviešu komponists, ērģelnieks un diriģents, pirmās latviešu operas Baņuta autors.

Jaunums!!: VIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Alfrēds Kalniņš (komponists) · Redzēt vairāk »

Ādolfs Ābele

Ādolfs Ābele (dzimis, miris) bija latviešu komponists, diriģents, ērģelnieks un mūzikas pedagogs.

Jaunums!!: VIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Ādolfs Ābele · Redzēt vairāk »

Bērzs tīrelī

Bērzs tīrelī ir Jāzepa Vītola pirmā kora dziesma ar Vensku Edvarta vārdiem jauktajam korim, kas dziedāta Trešajos Vispārīgajos latviešu Dziedāšanas svētkos 1888.

Jaunums!!: VIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Bērzs tīrelī · Redzēt vairāk »

Beverīnas dziedonis

Dziesmas "Beverīnas dziedonis" sākuma notis Beverīnas dziedonis ir latviešu kora dziesma ar Ausekļa vārdiem jauktajam korim un orķestrim, ko 1891.

Jaunums!!: VIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Beverīnas dziedonis · Redzēt vairāk »

Dieva lūgums

Dieva lūgums ir Jāzepa Vītola garīga kora dziesma ar Augusta Kažoka vārdiem, kas pirmo reizi atskaņota 1910.

Jaunums!!: VIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Dieva lūgums · Redzēt vairāk »

Dievs, svētī Latviju

Viesturdārzā „Dievs, svētī Latviju” ir Latvijas Republikas valsts himna, kuras vārdu un mūzikas autors ir Baumaņu Kārlis (1835—1905).

Jaunums!!: VIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Dievs, svētī Latviju · Redzēt vairāk »

Dziesmuvara

Studentu koris Dziesmuvara. Pirmajā rindā vidū (no kreisās): Ādolfs Ābele, prof. Jāzeps Vītols un prof. Voldemārs Maldonis. Dziesmuvara ir Latvijas Universitātes jauktais koris, kas dibināts 1925.

Jaunums!!: VIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Dziesmuvara · Redzēt vairāk »

Emilis Melngailis

Emilis Jūlijs Melngailis (dzimis Igatē, miris Rīgā, apglabāts Rīgas Meža kapos) bija latviešu komponists, folklorists, kora dziesmu meistars.

Jaunums!!: VIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Emilis Melngailis · Redzēt vairāk »

Esplanāde (Rīga)

Esplanādes karte Kalpaka bulvāru pusi. Esplanāde (no  — nolīdzināt) ir 8,75 hektārus plašs parks Rīgas centrā, kuru ierobežo Elizabetes, Kalpaka, Krišjāņa Valdemāra un Brīvības ielas.

Jaunums!!: VIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Esplanāde (Rīga) · Redzēt vairāk »

Gaismas pils

Dziesmas "Gaismas pils" sākuma notis. Gaismas pils ir latviešu kora dziesma.

Jaunums!!: VIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Gaismas pils · Redzēt vairāk »

I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki

Pirmajiem Latviešu dziedāšanas svētkiem veltīts izdevums (1873). Svinīgais gājiens no Rīgas Latviešu biedrības. Dikļu vīru koris (dibināts 1864. gadā) Pirmajos vispārīgajos latviešu dziesmu svētkos. Pirmie vispārīgie latviešu dziedāšanas svētki notika 1873.

Jaunums!!: VIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki · Redzēt vairāk »

Imanta (dziesma)

Imanta ir Alfrēda Kalniņa jauktā kora dziesma ar Pumpura vārdiem, kas skanēja 1910.

Jaunums!!: VIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Imanta (dziesma) · Redzēt vairāk »

Jāņuvakars (dziesma)

Dziesmas "Jāņuvakars" sākuma notis Jāņuvakars ir Emiļa Melngaiļa 1926.

Jaunums!!: VIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Jāņuvakars (dziesma) · Redzēt vairāk »

Jānis Čakste

Jānis Kristaps Čakste (dzimis, miris) bija pirmais Latvijas Valsts prezidents.

Jaunums!!: VIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Jānis Čakste · Redzēt vairāk »

Jāzeps Vītols

Jāzeps Vītols (dzimis, miris) bija latviešu komponists un mūzikas pedagogs.

Jaunums!!: VIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Jāzeps Vītols · Redzēt vairāk »

Kurzeme

Kurzeme jeb Kursa ir kultūrvēsturisks novads Latvijas rietumu daļā.

Jaunums!!: VIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Kurzeme · Redzēt vairāk »

Latgale

Latgale ir kultūrvēsturisks novads Latvijā.

Jaunums!!: VIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Latgale · Redzēt vairāk »

Latviski lai atskan dziesmas

Latviski lai atskan dziesmas ir patriotiska Baumaņu Kārļa kora dziesma ar Lapas Mārtiņa vārdiem, kas atskaņota 1880.

Jaunums!!: VIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Latviski lai atskan dziesmas · Redzēt vairāk »

Latvju himna

Latvju himna ir patriotiska Alfrēda Kalniņa dziesma jauktajam korim ar Plūdoņa vārdiem, kas pirmo reizi atskaņota Sestajos latvju vispārējos dziesmu svētkos 1926.

Jaunums!!: VIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Latvju himna · Redzēt vairāk »

Līgaviņa kā rozīte

"Lūk, roze zied" sākuma notis. Līgaviņa kā rozīte ir Jurjānu Andreja vīru kora dziesma ar Anša Līventāla vārdiem, ko dziesmusvētku kopkoris pirmo reizi dziedāja Trešajos Vispārīgajos latviešu Dziedāšanas svētkos 1888.

Jaunums!!: VIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Līgaviņa kā rozīte · Redzēt vairāk »

Nikolajs Vanadziņš

Nikolajs Vanadziņš, dzimis, miris) bija latviešu ērģelnieks un mūzikas pedagogs. 1969. gadā ieguva Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieka nosaukumu. Dzimis Trikātas Ūdriņās, mežziņa ģimenē. Beidzis Rīgas Nikolaja I ģimnāziju. No 1913. līdz 1917. gadam studēja Sanktpēterburgas konservatorijā pie Žaka Handšina. No 1920. līdz 1923. gadam, kad atgriezās Latvijā, vadīja ērģeļmūzikas klasi Petrogradas konservatorijā. Pēc atgriešanās Latvijā, nodibināja un no 1923. līdz 1929. gadam vadīja Daugavpils Tautas konservatoriju. Pēc tam darbojās Rīgas Tautas konservatorijā (no 1929.

Jaunums!!: VIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Nikolajs Vanadziņš · Redzēt vairāk »

Oskars Šepskis

Oskars Šepskis (Oscar Schepsky, 1850-1914) bija latviešu ērģelnieks, diriģents un mūzikas pedagogs.

Jaunums!!: VIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Oskars Šepskis · Redzēt vairāk »

Pūt, vējiņi (dziesma)

Dziesmas „Pūt, vējiņi” sākuma notis. Pūt vējiņi (lībiski Pūgõ tūļ — 'pūt, vēj') ir sena lībiešu kāzu dziesma, kas folklorizējusies un tiek uzskatīta par latviešu tautasdziesmu.

Jaunums!!: VIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Pūt, vējiņi (dziesma) · Redzēt vairāk »

Pēteris Barisons

Pēteris Barisons (1904-1947) bija latviešu komponists un diriģents.

Jaunums!!: VIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Pēteris Barisons · Redzēt vairāk »

Pēteris Pauls Jozuus

Pēteris Pauls Jozuus (dzimis, miris) bija latviešu ērģelnieks, diriģents un mūzikas pedagogs.

Jaunums!!: VIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Pēteris Pauls Jozuus · Redzēt vairāk »

Rīga

Rīgas pilsētas logotips Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpnieciskais, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.

Jaunums!!: VIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Rīga · Redzēt vairāk »

Rīga dimd

Dziesmas "Rīga dimd" sākuma notis. Rīga dimd ir populāra latviešu tautasdziesma Jāņa Cimzes apdarē, kas izdota dziesmu krājuma "Dziesmu rota" otrajā burtnīcā ar nosaukumu “Lauka puķes” 1872.

Jaunums!!: VIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Rīga dimd · Redzēt vairāk »

Rīgas apriņķis

Rīgas apriņķis bija administratīva vienība Pārdaugavas hercogistes (1566—1582), Zviedru Vidzemes (1629—1721), Vidzemes guberņas (1721—1918), Baltijas hercogistes (1918), Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.

Jaunums!!: VIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Rīgas apriņķis · Redzēt vairāk »

Rīgas Latviešu biedrība

Rīgas Latviešu biedrības karogs Latviešu biedrības nams Rīgas Latviešu biedrība ir viena no vecākajām latviešu sabiedriskajām organizācijām, kas dibināta 1868.

Jaunums!!: VIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Rīgas Latviešu biedrība · Redzēt vairāk »

Sapņu tālumā

"Sapņu tālumā" sākuma notis. Sapņu tālumā ir Emīla Dārziņa jauktā kora dziesma ar Aspazijas dzejoļa (1904) vārdiem, kas atskaņota 1926.

Jaunums!!: VIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Sapņu tālumā · Redzēt vairāk »

Sēlija

Sēlija, agrāk Sēla, vai Sēlenes zeme, saukta arī par Augšzemi ir kultūrvēsturisks novads Latvijā, kas ietver teritoriju no mūsdienu Jaunjelgavas un Neretas novada pie Zemgales robežas līdz pat Krāslavas novadam Baltkrievijas pierobežā.

Jaunums!!: VIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Sēlija · Redzēt vairāk »

Stādīju ieviņu

Stādīju ieviņu ir latviešu tautasdziesma Jurjānu Andreja apdarē, kas pirmo reizi atskaņota 1910.

Jaunums!!: VIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Stādīju ieviņu · Redzēt vairāk »

Strauja upe

Dziesmas "Strauja upe" sākuma notis. Strauja upe ir populāra latviešu tautasdziesma Vīgneru Ernesta apdarē jauktajam korim, kas pirmo reizi dziedāta Trešajos Vispārīgajos latviešu Dziedāšanas svētkos 1888.

Jaunums!!: VIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Strauja upe · Redzēt vairāk »

Tautiešam roku devu

Tautiešam roku devu ir latviešu tautasdziesma Jurjānu Andreja apdarē, kas pirmo reizi atskaņota 1910.

Jaunums!!: VIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Tautiešam roku devu · Redzēt vairāk »

Teodors Kalniņš

Teodors Kalniņš (dzimis, miris) bija latviešu diriģents.

Jaunums!!: VIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Teodors Kalniņš · Redzēt vairāk »

Teodors Reiters

Teodors Reiters (dzimis, miris) bija latviešu diriģents.

Jaunums!!: VIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Teodors Reiters · Redzēt vairāk »

Uz augšu (dziesma)

Uz augšu ir Jurjānu Andreja kora dziesma ar Poruka vārdiem, ko dziesmusvētku kopkoris dziedāja 1933.

Jaunums!!: VIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Uz augšu (dziesma) · Redzēt vairāk »

Vidzeme

Vidzeme ir viens no Latvijas kultūrvēsturiskajiem novadiem.

Jaunums!!: VIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Vidzeme · Redzēt vairāk »

Voldemārs Maldonis

Voldemārs Maldonis (dzimis, miris) latviešu luterāņu mācītājs, akadēmisks darbinieks, teoloģijas un filozofijas nozares pārstāvis.

Jaunums!!: VIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Voldemārs Maldonis · Redzēt vairāk »

Volfgangs Dārziņš

Volfgangs Dārziņš (dzimis vai pēc citiem avotiem, miris) bija latviešu komponists, pianists un mūzikas kritiķis.

Jaunums!!: VIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Volfgangs Dārziņš · Redzēt vairāk »

Zemgale

Zemgale ir kultūrvēsturisks novads Latvijā, kas līdz 1949.

Jaunums!!: VIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Zemgale · Redzēt vairāk »

1933. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1933.

Jaunums!!: VIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un 1933. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Astotie latvju vispārējie dziesmu svētki, VIII dziesmu svētki.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »