Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

VII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki

Indekss VII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki

VII latvju vispārējo dziesmu svētku plakāts (Rihards Zariņš). Septītie latvju vispārējie dziesmu svētki bija vispārējie latviešu dziesmu svētki, kas notika no 1931. gada 20.

54 attiecības: Alberts Kviesis, Aleksandrs Birzenieks, Alfrēds Kalniņš (komponists), Andrejs Jurjāns, Ādolfs Ābele, Baumaņu Kārlis, Brīvība (dziesma), Dievs, svētī Latviju, Ej, bāliņi, lūkoties, Emīls Dārziņš, Emilis Melngailis, Ernests Vīgners, Esplanāde (Rīga), Feria del Sol, Gaismas pils, Igaunija, Jāņuvakars (dziesma), Jānis Cimze, Jānis Straume (komponists), Jānis Zālītis (komponists), Jāzeps Vītols, Jēkabs Graubiņš, Karaļmeita, Krustpils, Kur gāji, puisīti, Kurzeme, Latgale, Latviešu tautastērpi, Latvijas Mākslas akadēmija, Latvju himna, Lavri, Marģeris Zariņš, Mūsu Tēvs debesīs, Mēness starus stīgo, Pēteris Pauls Jozuus, Precēj' mani precinīki, Rīga, Rīgas Latviešu biedrība, Rihards Zariņš, Sēlija, Strauja upe, Teodors Kalniņš, Teodors Reiters, Toli dzeivoj, Tu, kas mīti debesīs, Upe un cilvēka dzīve, Valdemārs Ozoliņš, Valga, Valsts mākslas muzejs, Vidzeme, ..., Vilis Olavs, Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki, Zemgale, 1931. gads Latvijā. Izvērst indekss (4 vairāk) »

Alberts Kviesis

Latvijas 2. Saeimas juridiskā komisija. No kreisās Francis Trasuns, Fricis Menders, Nikolajs Kalniņš, Kristaps Bahmanis, Pēteris Juraševskis, Alberts Kviesis (priekšsēdētājs), Vilis Holcmanis, Kārlis Pauļuks, Andrejs Krastkalns, Fēlikss Cielēns, Maksis Lazersons. Valsts prezidents Kviesis Penkules Izglītības biedrības nama atklāšanā (1932). Alberts Kviesis (dzimis, miris) bija latviešu jurists un politiķis, trešais Latvijas Valsts prezidents.

Jaunums!!: VII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Alberts Kviesis · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Birzenieks

Aleksandrs Birzenieks (1893—1980) bija latviešu arhitekts, pedagogs un dizainers.

Jaunums!!: VII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Aleksandrs Birzenieks · Redzēt vairāk »

Alfrēds Kalniņš (komponists)

Alfrēds Kalniņš (1879—1951) bija latviešu komponists, ērģelnieks un diriģents, pirmās latviešu operas Baņuta autors.

Jaunums!!: VII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Alfrēds Kalniņš (komponists) · Redzēt vairāk »

Andrejs Jurjāns

Juris Jurjāni (1880. gads) Andrejs Jurjāns jeb Jurjānu Andrejs (dzimis, miris) bija latviešu klasiskās mūzikas pārstāvis, komponists un folklorists.

Jaunums!!: VII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Andrejs Jurjāns · Redzēt vairāk »

Ādolfs Ābele

Ādolfs Ābele (dzimis, miris) bija latviešu komponists, diriģents, ērģelnieks un mūzikas pedagogs.

Jaunums!!: VII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Ādolfs Ābele · Redzēt vairāk »

Baumaņu Kārlis

Baumaņu Kārlis jeb Kārlis Baumanis ( —), pseidonīms Ako, bija skolotājs un jaunlatviešu sabiedriskās kustības darbinieks, viens no pirmajiem latviešu komponistiem un latviešu profesionālās mūzikas pamatlicējiem, satīriskā izdevuma "Dunduri" līdzstrādnieks, dramaturgs un dzejnieks.

Jaunums!!: VII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Baumaņu Kārlis · Redzēt vairāk »

Brīvība (dziesma)

Brīvība ir Alfrēda Kalniņa dziesma jauktajam korim ar Ausekļa vārdiem, kas pirmo reizi atskaņota Sestajos latvju vispārējos dziesmu svētkos 1926.

Jaunums!!: VII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Brīvība (dziesma) · Redzēt vairāk »

Dievs, svētī Latviju

Viesturdārzā „Dievs, svētī Latviju” ir Latvijas Republikas valsts himna, kuras vārdu un mūzikas autors ir Baumaņu Kārlis (1835—1905).

Jaunums!!: VII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Dievs, svētī Latviju · Redzēt vairāk »

Ej, bāliņi, lūkoties

„Ej, bāliņi, lūkoties” sākuma notis. Ej, bāliņi, lūkoties ir latviešu tautasdziesma Jāņa Cimzes apdarē, kas izdota dziesmu krājumā „Dziesmu rota”.

Jaunums!!: VII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Ej, bāliņi, lūkoties · Redzēt vairāk »

Emīls Dārziņš

Emīls Dārziņš (dzimis, miris) bija latviešu komponists un mūzikas kritiķis.

Jaunums!!: VII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Emīls Dārziņš · Redzēt vairāk »

Emilis Melngailis

Emilis Jūlijs Melngailis (dzimis (pēc vecā stila 3. februārīMelngailis, Emīlis, "Kā aizskrējuši mana mūža septiņdesmit gadi", Laikmets, Nr. 7, 1944, 11. februāris, 106. lpp.) Igatē, miris Rīgā, apglabāts Rīgas Meža kapos) bija latviešu folklorists, kordiriģents, komponists un šahists.

Jaunums!!: VII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Emilis Melngailis · Redzēt vairāk »

Ernests Vīgners

Ernests Vīgners (dzimis, miris) bija Latvijas koru un orķestru diriģents, komponists un folkloras vācējs.

Jaunums!!: VII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Ernests Vīgners · Redzēt vairāk »

Esplanāde (Rīga)

Esplanādes karte Esplanādes laukuma aerofotogrāfija (1917./1918. gada ziema). Kalpaka bulvāru pusi. Esplanāde (no  — nolīdzināt) ir 8,75 hektārus plašs parks Rīgas centrā, kuru ierobežo Elizabetes, Kalpaka, Krišjāņa Valdemāra un Brīvības ielas.

Jaunums!!: VII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Esplanāde (Rīga) · Redzēt vairāk »

Feria del Sol

''Circo Monumental'' — vieta, kur noskaidro "Saules karalienes" titula saņēmēju Feria del Sol (vai Saules gadatirgus), arī Carnaval Taurino de America (Amerikas vēršu cīņu karnevāls), ir festivāls, kas katru gadu februārī notiek Venecuēlas pilsētā Meridā.

Jaunums!!: VII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Feria del Sol · Redzēt vairāk »

Gaismas pils

Dziesmas "Gaismas pils" sākuma notis. Gaismas pils ir latviešu kora dziesma.

Jaunums!!: VII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Gaismas pils · Redzēt vairāk »

Igaunija

Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.

Jaunums!!: VII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Igaunija · Redzēt vairāk »

Jāņuvakars (dziesma)

Dziesmas "Jāņuvakars" sākuma notis Jāņuvakars ir Emiļa Melngaiļa 1926.

Jaunums!!: VII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Jāņuvakars (dziesma) · Redzēt vairāk »

Jānis Cimze

Jānis Cimze (dzimis, miris) bija latviešu pedagogs, tautas dziesmu vācējs un harmonizētājs, ērģelnieks, latviešu kora mūzikas pamatlicējs un profesionālās mūzikas aizsācējs.

Jaunums!!: VII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Jānis Cimze · Redzēt vairāk »

Jānis Straume (komponists)

Jānis Straume (1861-1929) bija latviešu komponists, rakstnieks un kritiķis.

Jaunums!!: VII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Jānis Straume (komponists) · Redzēt vairāk »

Jānis Zālītis (komponists)

Jānis Zālītis (1884 — 1943) bija latviešu komponists un viens no ievērojamākajiem 1920.-1930.

Jaunums!!: VII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Jānis Zālītis (komponists) · Redzēt vairāk »

Jāzeps Vītols

Jāzeps Vītols (dzimis, miris) bija latviešu komponists, mūzikas pedagogs un mūzikas kritiķis.

Jaunums!!: VII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Jāzeps Vītols · Redzēt vairāk »

Jēkabs Graubiņš

Jēkabs Graubiņš (1886-1961) bija latviešu komponists, mūzikas kritiķis un pedagogs.

Jaunums!!: VII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Jēkabs Graubiņš · Redzēt vairāk »

Karaļmeita

Dziesmas "Karaļmeita" sākuma notis. Karaļmeita ir latviešu kora dziesma jauktajam korim ar Raiņa vārdiem, ko 1903.

Jaunums!!: VII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Karaļmeita · Redzēt vairāk »

Krustpils

Krustpils ir Jēkabpils pilsētas daļa Daugavas labajā krastā, kas no 1920.

Jaunums!!: VII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Krustpils · Redzēt vairāk »

Kur gāji, puisīti

Kur gāji, puisīti ir latviešu tautasdziesma Jurjānu Andreja apdarē, kas pirmo reizi atskaņota Septītajos latvju vispārējos dziesmu svētkos 1931.

Jaunums!!: VII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Kur gāji, puisīti · Redzēt vairāk »

Kurzeme

Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.

Jaunums!!: VII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Kurzeme · Redzēt vairāk »

Latgale

Latgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.

Jaunums!!: VII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Latgale · Redzēt vairāk »

Latviešu tautastērpi

Jaņa Rozentāla albuma "Ainas no latviešu tautas dzīves" Rucavas tautastērpi no 1920. gadā izdotā albuma "Peoples of All Nations: Their Life Today and Story of Their Past" Latviešu tautastērpi ir dažādiem novadiem raksturīgi latviešu nacionālie apģērbi.

Jaunums!!: VII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Latviešu tautastērpi · Redzēt vairāk »

Latvijas Mākslas akadēmija

Mākslas akadēmijas ēkas galvenā fasāde Latvijas Mākslas akadēmija (LMA) ir mākslas, jaunrades un kultūras augstākās izglītības un zinātniskās pētniecības akadēmija Rīgā.

Jaunums!!: VII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Latvijas Mākslas akadēmija · Redzēt vairāk »

Latvju himna

Latvju himna ir patriotiska Alfrēda Kalniņa dziesma jauktajam korim ar Plūdoņa vārdiem, kas pirmo reizi atskaņota Sestajos latvju vispārējos dziesmu svētkos 1926.

Jaunums!!: VII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Latvju himna · Redzēt vairāk »

Lavri

Lavri (no 1860. līdz 1920. gadam, latviešu: — Lauri; 1920. — 1945. gadam —) ir ciems Pleskavas apgabala Pečoru rajonā, Lavru pagasta centrs.

Jaunums!!: VII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Lavri · Redzēt vairāk »

Marģeris Zariņš

Marģeris Zariņš (dzimis Jaunpiebalgā, miris Rīgā) bija latviešu rakstnieks un komponists.

Jaunums!!: VII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Marģeris Zariņš · Redzēt vairāk »

Mūsu Tēvs debesīs

Mūsu Tēvs debesīs var būt.

Jaunums!!: VII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Mūsu Tēvs debesīs · Redzēt vairāk »

Mēness starus stīgo

"Mēness starus stīgo" sākuma notis. Mēness starus stīgo ir Emīla Dārziņa jauktā kora dziesma ar Aspazijas dzejoļa (1901) vārdiem, kas pirmo reizi atskaņota 1910.

Jaunums!!: VII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Mēness starus stīgo · Redzēt vairāk »

Pēteris Pauls Jozuus

Pēteris Pauls Jozuus (dzimis, miris) bija latviešu ērģelnieks, diriģents un mūzikas pedagogs.

Jaunums!!: VII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Pēteris Pauls Jozuus · Redzēt vairāk »

Precēj' mani precinīki

Precēj' mani precinīki ir latgaliešu tautasdziesma Jurjānu Andreja apdarē, ko Septītajos latvju vispārējos dziesmu svētkos 1931.

Jaunums!!: VII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Precēj' mani precinīki · Redzēt vairāk »

Rīga

Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.

Jaunums!!: VII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Rīga · Redzēt vairāk »

Rīgas Latviešu biedrība

Rīgas Latviešu biedrības karogs (reverss) Latviešu biedrības nams Rīgas Latviešu biedrība (RLB) ir viena no vecākajām latviešu sabiedriskajām organizācijām, kas dibināta 1868.

Jaunums!!: VII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Rīgas Latviešu biedrība · Redzēt vairāk »

Rihards Zariņš

Rihards Zariņš jeb Zarriņš (—) bija latviešu grafiķis, ekslibra pamatlicējs latviešu grafikā.

Jaunums!!: VII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Rihards Zariņš · Redzēt vairāk »

Sēlija

Sēlija, agrāk saukta arī par Augšzemi, ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas ietver teritoriju no Aizkraukles novada pie Zemgales robežas līdz pat Krāslavas novadam Baltkrievijas pierobežā.

Jaunums!!: VII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Sēlija · Redzēt vairāk »

Strauja upe

Dziesmas "Strauja upe" sākuma notis. Strauja upe ir populāra latviešu tautasdziesma Vīgneru Ernesta apdarē jauktajam korim, kas pirmo reizi dziedāta Trešajos Vispārīgajos latviešu Dziedāšanas svētkos 1888.

Jaunums!!: VII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Strauja upe · Redzēt vairāk »

Teodors Kalniņš

Teodors Kalniņš (dzimis, miris) bija latviešu diriģents.

Jaunums!!: VII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Teodors Kalniņš · Redzēt vairāk »

Teodors Reiters

Teodors Reiters (dzimis, miris) bija latviešu diriģents.

Jaunums!!: VII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Teodors Reiters · Redzēt vairāk »

Toli dzeivoj

Toli dzeivoj ir latgaliešu tautasdziesma Jurjānu Andreja apdarē, ko Septītajos latvju vispārējos dziesmu svētkos 1931.

Jaunums!!: VII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Toli dzeivoj · Redzēt vairāk »

Tu, kas mīti debesīs

„Tu, kas mīti debesīs” ir Jāzepa Vītola garīga kora dziesma ar Alunāna latviskotā Gētes dzejoļa „Gājēja dziesma naktī” vārdiem, kas pirmo reizi atskaņota 1910.

Jaunums!!: VII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Tu, kas mīti debesīs · Redzēt vairāk »

Upe un cilvēka dzīve

Upe un cilvēka dzīve ir Jāzepa Vītola kora dziesma ar Krišjāņa Barona simboliskā dzejoļa "Kalna strauts" vārdiem, kas atskaņota Septītajos latvju vispārējos dziesmu svētkos 1931.

Jaunums!!: VII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Upe un cilvēka dzīve · Redzēt vairāk »

Valdemārs Ozoliņš

Valdemārs Ozoliņš Valdemārs Ozoliņš (dzimis Vestienas pagastā, miris Pueblo, Kolorādo, ASV) bija latviešu komponists un diriģents.

Jaunums!!: VII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Valdemārs Ozoliņš · Redzēt vairāk »

Valga

Valga ir pilsēta Igaunijas dienvidos, Valgas apriņķa administratīvais centrs.

Jaunums!!: VII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Valga · Redzēt vairāk »

Valsts mākslas muzejs

Valsts mākslas muzejs var būt.

Jaunums!!: VII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Valsts mākslas muzejs · Redzēt vairāk »

Vidzeme

Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.

Jaunums!!: VII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Vidzeme · Redzēt vairāk »

Vilis Olavs

Vilis Olavs, līdz 1890.

Jaunums!!: VII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Vilis Olavs · Redzēt vairāk »

Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki

Lielajā estrādē Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki ir tradicionāls kultūras notikums Latvijā.

Jaunums!!: VII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki · Redzēt vairāk »

Zemgale

Zemgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas agrāk bija cieši saistīta ar Kurzemes un Sēlijas zemēm, tādēļ to robežas ir izplūdušas.

Jaunums!!: VII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Zemgale · Redzēt vairāk »

1931. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1931. gada notikumi Latvijā.

Jaunums!!: VII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un 1931. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »