Ātrāk nekā pārlūku!
183 attiecības: Abinieki, Adenozīntrifosforskābe, Airvaboļu dzimta, Albrehts Dīrers, Amerika, Amphiops, Antarktīda, Aorta, Apaļvaboļu dzimta, Asinsrites orgānu sistēma, Asinsvadi, Asku sēnes, Atmosfēra, Audi, Augsne, Šrilanka, Ūdens, Īsspārņu dzimta, Ķirmju dzimta, Ēnvaboļu dzimta, Ādgraužu dzimta, Āfrika, Barības vads, Bezdelīgu piekūns, Bioluminiscence, Briežvaboļu dzimta, Bušmeņi, Callipogon relictus, Caureja, Centrālamerika, Centrālamerikas tapirs, Centrālā nervu sistēma, Cerkas, Cetoniinae, Chrysolina hyperici, Chrysolina quadrigemina, Cilts (bioloģija), Cukurniedres, Daba, Daudzkāji, Dārgakmens, Diafragma, Dižā briežvabole, Dienvidamerika, Dienvidaustrumāzija, Difrakcija, Dispersija (optika), Drātstārps, Dziedzeris, Eļļasvaboļu dzimta, ..., Edeaguss, Eirāzijas bebrs, Elpošanas orgānu sistēma, Elpvads, Enzīmi, Epitēlijaudi, Feromoni, Fidži, Filipīnas, Flavonoīdi, Furunkuls, Ginecejs, Grauzēji, Gremošanas orgānu sistēma, Gremzdgraužu apakšdzimta, Guza, Hemolimfa, Hibrīds (bioloģija), Himalaji, Hitīns, Humifikācija, Imago, Indija, Interference, Izkārnījumi, Jura (periods), Kailvārpu ambrozija, Kainozojs, Karbons, Karotinoīdi, Kartupeļu lapgrauzis, Kartupelis, Kaukāzs, Kāpurs, Kārlis Linnejs, Kūniņa, Koksne, Koksngraužu dzimta, Kolokāzija, Krāšņvaboļu dzimta, Krīts (periods), Kukaiņi, Labidostomis, Laosa, Lapblusiņas, Lapgraužu dzimta, Latvijas Entomoloģijas biedrība, Latvijas Sarkanā grāmata, Leonardo da Vinči, Magnijs, Maijvaboles, Mandibulas, Māņskorpioni, Mājdzīvnieki, Mārīšu dzimta, Mēslvaboļu dzimta, Mežs, Megascolia maculata, Melanīni, Melnuļu dzimta, Metapsia, Mezozojs, Miza, Mjanma, Montāna, Mugurkaulnieki, Nakteņu dzimta, Nanosella fungi, Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas, Ola, Ozolu mūķene, Palapsenes, Paleozojs, Papua-Jaungvineja, Paragvaja, Parazītisms, Pārtika, Pūčveidīgie, Peldvaboļu dzimta, Perms, Piepjvaboļu dzimta, Pigments, Plēsēji, Plēvspārņu kārta, Polimorfisms (bioloģija), Posmkāji, Prusaki, Putekšņi, Putni, Rāpuļi, Rīkle, Redukcija (bioloģija), Reproduktīvā sistēma, Saistaudi, Sakņu piepe, Sēnes, Segaudi (augi), Segsēkļi, Senā Ēģipte, Siekalas, Sikspārņi, Sirds, Skarabeju dzimta, Sklerīts (posmkāju anatomija), Skorpioni, Skrejvaboļu dzimta, Skudru dzimta, Sliņķi, Smadzenes, Smecernieku dzimta, Smilšvaboļu dzimta, Sofokls, Spīdvaboles, Sprakšķi, Stigma, Strupvaboļu dzimta, Suga, Taizeme, Tinējsmecernieku dzimta, Triass, Tuvie Austrumi, Urogomfas, Vērmeļlapu ambrozija, Veģetatīvā nervu sistēma, Virpuļotāju dzimta, Visēdājas vaboles, Zaļā vārna, Zarnas, Zīdītāji, Zīdtauriņš, Zemsedze, Zieds, Zirnekļi. Izvērst indekss (133 vairāk) »
Abinieki
Abinieki (Amphibia) ir senākā sauszemes mugurkaulnieku — četrkājaiņu — klase, kuriem joprojām saglabājušās ūdens priekšteču pazīmes.
Jaunums!!: Vaboles un Abinieki · Redzēt vairāk »
Adenozīntrifosforskābe
Adenozīntrifosforskābe vai, kā bioķīmijā pieņemts, adenozīntrifosfāts (ATF), ir nukleotīds ar ļoti lielu nozīmi dzīvo organismu vielmaiņā.
Jaunums!!: Vaboles un Adenozīntrifosforskābe · Redzēt vairāk »
Airvaboļu dzimta
Airvaboļu dzimta ir adefāgo vaboļu (Adephaga) apakškārtas dzimta.
Jaunums!!: Vaboles un Airvaboļu dzimta · Redzēt vairāk »
Albrehts Dīrers
Albrehts Dīrers (dzimis, miris) bija vācu gleznotājs un grafiķis, viens no Renesanses laikmeta izcilākajiem māksliniekiem.
Jaunums!!: Vaboles un Albrehts Dīrers · Redzēt vairāk »
Amerika
Pasaules karte, zaļā krāsā — Amerika Amerika ir pasaules daļa, kas apvieno divus kontinentus — Dienvidameriku un Ziemeļameriku — kopā ar tām tuvumā esošajām salām.
Jaunums!!: Vaboles un Amerika · Redzēt vairāk »
Amphiops
Amphiops ir ūdensmīļu ģints, kurā ietilpst ap 20 sugām.
Jaunums!!: Vaboles un Amphiops · Redzēt vairāk »
Antarktīda
Antarktīda (no, antarktikos — ‘pretējs Arktikai’) ir kontinents, kas ieskauj Zemes Dienvidpolu, un atrodas Antarktikā.
Jaunums!!: Vaboles un Antarktīda · Redzēt vairāk »
Aorta
Aortas atrašanās vieta cilvēka ķermenī Aorta ir lielākā artērija cilvēka ķermenī, kas iznāk no kreisā sirds kambara un turpinās vēdera virzienā, iesākot lielo asinsrites loku, sadaloties divās iegurņa kopējās artērijās un krustu kaula vidējā artērijā.
Jaunums!!: Vaboles un Aorta · Redzēt vairāk »
Apaļvaboļu dzimta
Apaļvaboļu dzimta — vaboļu dzimta, kurā ir zināmas aptuveni 450 sugas.
Jaunums!!: Vaboles un Apaļvaboļu dzimta · Redzēt vairāk »
Asinsrites orgānu sistēma
Cilvēka asinsrites sistēma. Ar sarkanu krāsu ir iezīmētas artērijas, ar zilu — vēnas Asinsrites orgānu sistēma ir orgānu sistēma, kas ar asiņu vai hemolimfas plūsmu nodrošina vielu transportu augstāk attīstīto dzīvnieku organismos.
Jaunums!!: Vaboles un Asinsrites orgānu sistēma · Redzēt vairāk »
Asinsvadi
Cilvēka svarīgākie asinsvadi Asinsvadi ir cauruļveida asinsrites orgānu sistēmas daļa, kas transportē asinis pa visu ķermeni.
Jaunums!!: Vaboles un Asinsvadi · Redzēt vairāk »
Asku sēnes
Asku sēnes pieder pie augstāko sēņu grupas ar labi attīstītu daudzšūnu micēliju.
Jaunums!!: Vaboles un Asku sēnes · Redzēt vairāk »
Atmosfēra
Jupitera aktīvo atmosfēru. Atmosfēra (atmós — 'tvaiks' un, sphaîra — 'lode') ir gāzveida apvalks, ko debess ķermeņi savas gravitācijas dēļ notur ap sevi.
Jaunums!!: Vaboles un Atmosfēra · Redzēt vairāk »
Audi
vairogdziedzera audi (1 — folikula, 2 — epitēlijs, 3 — endotēlijs. Audi ir šūnu un starpšūnu vielas kopums ar kopīgu izcelsmi, līdzīgu uzbūvi, kuras organismā veic vienādas funkcijas.
Jaunums!!: Vaboles un Audi · Redzēt vairāk »
Augsne
Dzeltenzemes lauks Vācijā. pages.
Jaunums!!: Vaboles un Augsne · Redzēt vairāk »
Šrilanka
Šrilanka (śrī laṃkāva,, ilaṅkai), oficiāli Šrilankas Demokrātiskā Sociālistiskā Republika, līdz 1972.
Jaunums!!: Vaboles un Šrilanka · Redzēt vairāk »
Ūdens
Ūdens ir plaši sastopams caurspīdīgs šķidrums, kam nav ne garšas, ne smaržas.
Jaunums!!: Vaboles un Ūdens · Redzēt vairāk »
Īsspārņu dzimta
Īsspārņu dzimta — ļoti daudzveidīga visēdāju vaboļu dzimta, kurā ir vairāk nekā 46 000 sugu un tas nav galīgais skaits.
Jaunums!!: Vaboles un Īsspārņu dzimta · Redzēt vairāk »
Ķirmju dzimta
Ķirmju dzimta (Anobiidae) ietilpst vaboļu kārtā.
Jaunums!!: Vaboles un Ķirmju dzimta · Redzēt vairāk »
Ēnvaboļu dzimta
Ēnvaboļu dzimta (Leach, 1815) ir vaboļu dzimta, kurā ietilpst apmēram 450 sugas.
Jaunums!!: Vaboles un Ēnvaboļu dzimta · Redzēt vairāk »
Ādgraužu dzimta
Ādgraužu dzimta (Latreille, 1804) ir vaboļu dzimta, kurā ietilpst apmēram 600 sugas.
Jaunums!!: Vaboles un Ādgraužu dzimta · Redzēt vairāk »
Āfrika
Āfrika ir otrs lielākais kontinents pasaulē aiz Eirāzijas gan pēc platības, gan pēc iedzīvotāju skaita.
Jaunums!!: Vaboles un Āfrika · Redzēt vairāk »
Barības vads
kuņģi. Barības vads (oesophagus) ir relatīvi taisna gremošanas orgānu sistēmas daļa, caur kuru pārtika no mutes dobuma nonāk kuņģī.
Jaunums!!: Vaboles un Barības vads · Redzēt vairāk »
Bezdelīgu piekūns
Bezdelīgu piekūns (Falco subbuteo) ir maza auguma piekūnu dzimtas (Falconidae) plēsīgais putns.
Jaunums!!: Vaboles un Bezdelīgu piekūns · Redzēt vairāk »
Bioluminiscence
Parastā jāņtārpiņa bioluminiscence. Bioluminiscence ir organismu mirdzēšana, ko novēro trūdošiem kokiem, baktērijām, sēnēm, dažiem kukaiņiem un jūras dzīvniekiem, un kas ir saistīta ar oksidēšanās procesiem.
Jaunums!!: Vaboles un Bioluminiscence · Redzēt vairāk »
Briežvaboļu dzimta
Briežvaboļu dzimta ir visēdāju vaboļu dzimta.
Jaunums!!: Vaboles un Briežvaboļu dzimta · Redzēt vairāk »
Bušmeņi
Bušmeņi (arī sani vai basarva) ir kopējs apzīmējums vairākām radniecīgam tautām Āfrikas dienvidos.
Jaunums!!: Vaboles un Bušmeņi · Redzēt vairāk »
Callipogon relictus
Callipogon relictus ir koksngraužu dzimtas vaboļu suga no Prioninae apakšdzimtas.
Jaunums!!: Vaboles un Callipogon relictus · Redzēt vairāk »
Caureja
Caureja jeb diareja ((diarrhoia) — 'tecēšana cauri') ir stāvoklis, kad no organisma bieži tiek aizvadīti izkārnījumi šķidrā veidā.
Jaunums!!: Vaboles un Caureja · Redzēt vairāk »
Centrālamerika
Centrālamerikas atrašanās vieta pasaulē Centrālamerika ir Amerikas vidusdaļas reģions, kurš atrodas Ziemeļamerikas dienvidos un aizņem 523 000 km2 lielu platību.
Jaunums!!: Vaboles un Centrālamerika · Redzēt vairāk »
Centrālamerikas tapirs
Centrālamerikas tapirs (Tapirus bairdii) ir tapiru dzimtas (Tapiridae) viena no Latīņamerikas tapiru sugām.
Jaunums!!: Vaboles un Centrālamerikas tapirs · Redzēt vairāk »
Centrālā nervu sistēma
Centrālās nervu sistēmas diagramma:'''1.''' Galvas smadzenes'''2.''' Centrālā nervu sistēma (galvas smadzenes un muguras smadzenes)'''3.''' Muguras smadzenes Centrālā nervu sistēma jeb CNS ir nervu sistēmas daļa, kurai pieder galvas smadzenes un muguras smadzenes.
Jaunums!!: Vaboles un Centrālā nervu sistēma · Redzēt vairāk »
Cerkas
Diplūru cerkas. Cerkas ir pāra piedēkļi uz kukaiņu vēdera pēdējā segmenta.
Jaunums!!: Vaboles un Cerkas · Redzēt vairāk »
Cetoniinae
Cetoniinae ir krāsainu vaboļu apakšdzimta no skarabeju dzimtas.
Jaunums!!: Vaboles un Cetoniinae · Redzēt vairāk »
Chrysolina hyperici
Chrysolina hyperici ir lapgraužu dzimtas suga, kurā izšķir divas pasugas.
Jaunums!!: Vaboles un Chrysolina hyperici · Redzēt vairāk »
Chrysolina quadrigemina
Chrysolina quadrigemina ir lapgraužu dzimtas suga.
Jaunums!!: Vaboles un Chrysolina quadrigemina · Redzēt vairāk »
Cilts (bioloģija)
Organismu klasifikācijā cilts atrodas starp dzimtu un ģinti; attēlā ir norādīta šo vienību atrašanās vieta klasifikācijas hierarhijā, bet nav atzīmēta cilts atrašanās vieta Cilts organismu klasifikācijā ir taksonomiskais rangs, kuru izmanto gan zooloģijā, gan botānikā.
Jaunums!!: Vaboles un Cilts (bioloģija) · Redzēt vairāk »
Cukurniedres
Cukurniedres (Saccharum) ir graudzāļu dzimtas augi, kurus kultivē, lai iegūtu to sulu, no kuras savukārt iegūst cukuru.
Jaunums!!: Vaboles un Cukurniedres · Redzēt vairāk »
Daba
Daba ir visa materiālā pasaule, Visums.
Jaunums!!: Vaboles un Daba · Redzēt vairāk »
Daudzkāji
Daudzkāji ir posmkāju tipa apakštips.
Jaunums!!: Vaboles un Daudzkāji · Redzēt vairāk »
Dārgakmens
Slīpēts hrizoberils — vērtīgs dārgakmens Dārgakmens ir minerāls, iezis (piemēram, lazurīts), vai pārakmeņots materiāls, kurš pēc apstrādes — griešanas, slīpēšanas un/vai pulēšanas var tikt izmantots kā greznumlieta, tai skaitā — kā juvelierizstrādājums.
Jaunums!!: Vaboles un Dārgakmens · Redzēt vairāk »
Diafragma
Elpošanas orgānu sistēma Diafragma ir kupolveidīgs muskulis, kas atdala vēdera dobumu no krūšu kurvja.
Jaunums!!: Vaboles un Diafragma · Redzēt vairāk »
Dižā briežvabole
Dižā briežvabole — vislielākā Eiropas vabole no briežvaboļu dzimtas.
Jaunums!!: Vaboles un Dižā briežvabole · Redzēt vairāk »
Dienvidamerika
Dienvidamerika ir viens no kontinentiem.
Jaunums!!: Vaboles un Dienvidamerika · Redzēt vairāk »
Dienvidaustrumāzija
Dienvidaustrumāzijas politiskā karte. Dienvidaustrumāzija ir Āzijas daļa uz dienvidiem no Ķīnas un uz austrumiem no Indijas.
Jaunums!!: Vaboles un Dienvidaustrumāzija · Redzēt vairāk »
Difrakcija
Gaismas intensitātes sadalījums uz ekrāna, kas radies difrakcijas rezultātā, gaismai izejot caur kvadrātisku spraugu Difrakcija Difrakcija ir viļņu (elektromagnētisko, mehānisko u.c.) apliekšanās ap dažādām nehomogenitātēm vidē, kas atrodas to izplatīšanās ceļā. Difrakcijas efekti ir novērojami, ja viļņa garums ir salīdzināms ar vai mazāks par šķēršļa izmēru. Lai to izskaidrotu, jāzina Heigensa-Frenela princips. Heigensa principa būtība: katrs punkts uz viļņa frontes jāuzskata par jaunu sekundāru viļņu avotu. Frenela princips: fiktīvie sekundārie viļņu avoti ir koherenti un svārstās vienādās fāzēs. Šie sekundārie viļņi pārklājoties interferē.
Jaunums!!: Vaboles un Difrakcija · Redzēt vairāk »
Dispersija (optika)
Viļņu dispersija (— ‘izkliedēts, izkaisīts’) optikā ir starojuma viļņu laušanas koeficienta vai arī viļņu izplatīšanās ātruma atkarība no viļņu garuma (vai frekvences).
Jaunums!!: Vaboles un Dispersija (optika) · Redzēt vairāk »
Drātstārps
Drātstārpi Drātstārpi ir sprakšķu vaboļu dzimtas kāpuri.
Jaunums!!: Vaboles un Drātstārps · Redzēt vairāk »
Dziedzeris
Cilvēka zemžokļa siekalu dziedzeri Dziedzeris ir orgāns, kas izstrādā un izdala (sekretē) dažādas īpašas vielas.
Jaunums!!: Vaboles un Dziedzeris · Redzēt vairāk »
Eļļasvaboļu dzimta
Eļļasvaboļu dzimta (Gyllenhal, 1810) ir vaboļu dzimta, kurā ietilpst apmēram 2500 sugas.
Jaunums!!: Vaboles un Eļļasvaboļu dzimta · Redzēt vairāk »
Edeaguss
Edeaguss (no (aidoîa) — ‘ģenitālijas’, (agos) — ‘līderis’) ir kukaiņu tēviņu pārošanās orgāns ar piedēkļiem.
Jaunums!!: Vaboles un Edeaguss · Redzēt vairāk »
Eirāzijas bebrs
Eirāzijas bebrs jeb vienkārši bebrs (Castor fiber) ir bebru dzimtas (Castoridae) grauzējs, kas kādreiz bija parasta un izplatīta suga plašā areālā Eirāzijas mērenās joslas teritorijās.
Jaunums!!: Vaboles un Eirāzijas bebrs · Redzēt vairāk »
Elpošanas orgānu sistēma
Cilvēka elpošanas orgānu sistēma (angļu valodā). Elpošanas orgānu sistēma ir orgānu sistēma, kuras uzdevums ir nodrošināt organisma pastāvīgu gāzu apmaiņu ar ārējo vidi, viegli gaistošu vielu izvadīšanu, termoregulāciju, skaņas radīšanu.
Jaunums!!: Vaboles un Elpošanas orgānu sistēma · Redzēt vairāk »
Elpvads
Elpvads ar bronhiem Elpvads jeb traheja ir elpošanas sistēmas cauruļveida orgāns, kura galvenā funkcija ir nogādāt gaisu no balsenes līdz plaušām, kur sadalās divos galvenajos bronhos.
Jaunums!!: Vaboles un Elpvads · Redzēt vairāk »
Enzīmi
Tipiska enzīma — cilvēka laktoilglutationa liāzes — uzbūves shēma Enzīmi (enzumon — 'iekšā' + 'ieraugs'), arī fermenti ( — 'ieraugs'), ir lielmolekulāri biokatalizatori, kas paātrina visas organismā notiekošās vielmaiņas reakcijas — uzturvielu noārdīšanu, jaunu vielu sintēzi, dažādu vielu un jonu transportu, ķermeņa temperatūras un pH regulēšanu un tā tālāk.
Jaunums!!: Vaboles un Enzīmi · Redzēt vairāk »
Epitēlijaudi
Dažādi epitēlijaudi Epitēlijaudi jeb epitēlijs (epithelium) ir audi, kas veidojas uz robežas ar ārējo vidi un nodrošina vielu apmaiņu ar to, kā arī aizsardzību no ārējās vides iedarbības.
Jaunums!!: Vaboles un Epitēlijaudi · Redzēt vairāk »
Feromoni
medus bite atklāj Nasonova dziedzeri (balts — vēdera galā), izlaižot feromonu, lai vilinātu spietu tukšā stropā Feromons (no sengrieķu "nest" un hormons) ir sekretēts vai izdalīts ķīmiskais faktors, kas izraisa sociālo reakciju no tās pašas sugas pārstāvjiem.
Jaunums!!: Vaboles un Feromoni · Redzēt vairāk »
Fidži
Fidži (fidžiešu: Matanitu ko Viti;; hindi:फ़िजी), pilnā nosaukumā Fidži Salu Republika, ir neatkarīga salu valsts Melanēzijā, Okeānijas Klusajā okeānā dienvidu daļā.
Jaunums!!: Vaboles un Fidži · Redzēt vairāk »
Filipīnas
Filipīnu Republika (Repúbliká ng̃ Pilipinas, Republic of the Philippines) ir salu valsts Āzijas austrumos, Klusajā okeānā, starp Indonēziju un Taivānu.
Jaunums!!: Vaboles un Filipīnas · Redzēt vairāk »
Flavonoīdi
Flavona struktūrformula Flavonoīdi ir apjomīga (ar daudzām apakšklasēm) augu polifenolu klase.
Jaunums!!: Vaboles un Flavonoīdi · Redzēt vairāk »
Furunkuls
Furunkuls uz ādas Furunkuls jeb augonis ir izolēts mata maisiņa kopā ar tauku dziedzeri iekaisums (mata maisiņa iekaisumu ar nenozīmīgu klīnisko ainu sauc par folikulītu).
Jaunums!!: Vaboles un Furunkuls · Redzēt vairāk »
Ginecejs
Apokarps ginecejs Ginecejs ir augļlapu kopa ziedā.
Jaunums!!: Vaboles un Ginecejs · Redzēt vairāk »
Grauzēji
Grauzēji (Rodentia) ir zīdītāju klases (Mammalia) dzīvnieku kārta.
Jaunums!!: Vaboles un Grauzēji · Redzēt vairāk »
Gremošanas orgānu sistēma
Cilvēka gremošanas orgānu sistēma. Gremošanas orgānu sistēma (Sistema digestorium) ir orgānu sistēma, kuras galvenā funkcija ir saistīta ar organismam nepieciešamo barības vielu uzņemšanu, bet atsevišķām tās daļām ir arī citas funkcijas.
Jaunums!!: Vaboles un Gremošanas orgānu sistēma · Redzēt vairāk »
Gremzdgraužu apakšdzimta
Gremzdgraužu apakšdzimta (Latreille, 1804) ir smecernieku apakšdzimta, kurā ietilpst aptuveni 6000 sugas.
Jaunums!!: Vaboles un Gremzdgraužu apakšdzimta · Redzēt vairāk »
Guza
Guza ir barības vada paplašināta daļa putniem un dažiem bezmugurkaulniekiem (gliemjiem, tārpiem, kukaiņiem), kas kalpo par barības krātuvi un dažreiz priekš barības preventīvas pārstrādāšanas.
Jaunums!!: Vaboles un Guza · Redzēt vairāk »
Hemolimfa
Hemolimfa ir šķidrie saistaudi, analoģiski mugurkaulnieku asinīm, kas cirkulē posmkāju ķermenī.
Jaunums!!: Vaboles un Hemolimfa · Redzēt vairāk »
Hibrīds (bioloģija)
ķēves) pēcnācējs. Mūļi ir mazāki par zirgiem, bet stiprāki par ēzeļiem, tāpēc tie ir noderīgi nastu nešanai. Bioloģijā hibrīds ir divu dažādu augu vai dzīvnieku šķirņu, sugu vai ģinšu pēcnācējs.
Jaunums!!: Vaboles un Hibrīds (bioloģija) · Redzēt vairāk »
Himalaji
Himalaji (Himālayaḥ — ‘sniegu valstība’) ir augstākā kalnu sistēma uz Zemes.
Jaunums!!: Vaboles un Himalaji · Redzēt vairāk »
Hitīns
Hitīns ((chitōn) — 'hitons') ir dabā bieži sastopams slāpekli saturošs polisaharīds.
Jaunums!!: Vaboles un Hitīns · Redzēt vairāk »
Humifikācija
Humifikācija ir augsnes augšējā daļā notiekoša mikrobioloģiska un bioķīmiska vienkāršu organisku savienojumu pārvēršanās par daudz sarežģītākiem organiskiem savienojumiem, kas saistīti ar augsnes minerālo daļu.
Jaunums!!: Vaboles un Humifikācija · Redzēt vairāk »
Imago
Cikādes pārvēršanās par spārnotu imago Imago ir pieaugušā (noslēdzošā) kukaiņu un dažu citu posmkāju individuālās attīstības stadija.
Jaunums!!: Vaboles un Imago · Redzēt vairāk »
Indija
Indija (Bhārat), oficiāli Indijas Republika (Bhārat Gaṇarājya), ir valsts Dienvidāzijā.
Jaunums!!: Vaboles un Indija · Redzēt vairāk »
Interference
Zaļais un zilais vilnis ceļo pretējos virzienos, to interference ir sarkanais vilnis Interference ir viļņu (mehānisko, elektromagnētisko u.c.) pārklāšanās telpā un savstarpējā mijiedarbība.
Jaunums!!: Vaboles un Interference · Redzēt vairāk »
Izkārnījumi
Zirgu ekskrementi. Izkārnījumi ir resnās zarnas apakšējās daļas saturs.
Jaunums!!: Vaboles un Izkārnījumi · Redzēt vairāk »
Jura (periods)
Jura (Juras periods) ir mezozoja ēras vidējais periods, sācies pirms 201 miljoniem gadu, ildzis 56 miljonus gadu un beidzies pirms 145 miljoniem gadu.
Jaunums!!: Vaboles un Jura (periods) · Redzēt vairāk »
Kailvārpu ambrozija
Kailvārpu ambrozija (Ambrosia psilostachya) ir augu suga kurvjziežu dzimtas Ambroziju ģintī.
Jaunums!!: Vaboles un Kailvārpu ambrozija · Redzēt vairāk »
Kainozojs
Kainozojs jeb kainozoja ēra ir Zemes ģeoloģiskās vēstures pašreizējā ēra, kas sākās pirms 66,0 miljoniem gadu un turpinās līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Vaboles un Kainozojs · Redzēt vairāk »
Karbons
Karbons bija piektais ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 60 miljonus gadu (358,9 ± 0,4 — 298,9 ± 0,15 Ma).
Jaunums!!: Vaboles un Karbons · Redzēt vairāk »
Karotinoīdi
Karotinoīdi ir tetraterpēni un tetraterpenoīdi, kas formāli ir acikliska priekšteča — Ψ,Ψ-karotīna (likopīna) atvasinājumi: hidrogenizācijas, dehidrogenizācijas, ciklizācijas, oksidācijas produkti vai to kombinācijas.
Jaunums!!: Vaboles un Karotinoīdi · Redzēt vairāk »
Kartupeļu lapgrauzis
Kartupeļu lapgrauzis jeb Kolorādo vabole pieder pie Leptinotarsa ģints, lapgraužu dzimtas, vaboļu kārtas.
Jaunums!!: Vaboles un Kartupeļu lapgrauzis · Redzēt vairāk »
Kartupelis
Kartupelis ir daudzgadīgs nakteņu ģints augs.
Jaunums!!: Vaboles un Kartupelis · Redzēt vairāk »
Kaukāzs
Kaukāza reģiona karte angļu valodā Elbruss Kaukāzs ir ģeopolitisks reģions, caur kuru ir novilkta Eiropas un Āzijas robeža.
Jaunums!!: Vaboles un Kaukāzs · Redzēt vairāk »
Kāpurs
Dažādu izmēru kāpuri Kāpurs ir daudzu dzīvnieku dzīves cikla agrīnā stadija.
Jaunums!!: Vaboles un Kāpurs · Redzēt vairāk »
Kārlis Linnejs
Kārlis Linnejs (dzimis, miris) bija zviedru botāniķis, ārsts un zoologs, kas lika pamatus mūsdienu binārās nomenklatūras shēmai.
Jaunums!!: Vaboles un Kārlis Linnejs · Redzēt vairāk »
Kūniņa
Kūniņa ir kukaiņu individuālas attīstības stadija, kas seko pēc kāpura stadijas.
Jaunums!!: Vaboles un Kūniņa · Redzēt vairāk »
Koksne
Dižskābarža baļķis Koksne ir daudzu augstāko augu (kokaugu) stumbru un zaru daļa, kas atrodas zem mizas.
Jaunums!!: Vaboles un Koksne · Redzēt vairāk »
Koksngraužu dzimta
Koksngraužu dzimta — visēdāju vaboļu dzimta.
Jaunums!!: Vaboles un Koksngraužu dzimta · Redzēt vairāk »
Kolokāzija
Ēdamā kolokāzija (Colocasia esculenta) jeb ziloņa ausis ir daudzgadīgs kallu dzimtas tropu lakstaugs.
Jaunums!!: Vaboles un Kolokāzija · Redzēt vairāk »
Krāšņvaboļu dzimta
''Metaxymorpha gloriosa'' Krāšņvaboļu dzimta — visēdāju vaboļu dzimta, kurā ir vairāk nekā 15 000 sugu 450 ģintīs.
Jaunums!!: Vaboles un Krāšņvaboļu dzimta · Redzēt vairāk »
Krīts (periods)
Krīts (krīta periods) ir viens no ģeoloģiskās laika skalas lielajiem iedalījumiem — periodiem.
Jaunums!!: Vaboles un Krīts (periods) · Redzēt vairāk »
Kukaiņi
Kukaiņi (Insecta) ir posmkāju tipa (Arthropoda) klase ar pasaulē vislielāko sugu daudzveidību.
Jaunums!!: Vaboles un Kukaiņi · Redzēt vairāk »
Labidostomis
Labidostomis ir lapgraužu ģints, kurā ietilpst ap 70 sugu, kas iedalās 3 apakšģintīs.
Jaunums!!: Vaboles un Labidostomis · Redzēt vairāk »
Laosa
Laosas Tautas Demokrātiskā Republika (lao: Sathalanalat Paxathipatai Paxaxon Lao) ir valsts Āzijas dienvidaustrumos.
Jaunums!!: Vaboles un Laosa · Redzēt vairāk »
Lapblusiņas
Lapblusiņas ir mazi kukaiņi, kuri barojas ar augiem.
Jaunums!!: Vaboles un Lapblusiņas · Redzēt vairāk »
Lapgraužu dzimta
Lapgrauži ir viena no lielākām vaboļu dzimtām, kurā ietilpst ap 38000 aprakstīto sugu.
Jaunums!!: Vaboles un Lapgraužu dzimta · Redzēt vairāk »
Latvijas Entomoloģijas biedrība
Latvijas Entomoloģijas biedrība (LEB) ir sabiedriska organizācija, kas apvieno kukaiņu pētīšanas entuziastus Latvijā.
Jaunums!!: Vaboles un Latvijas Entomoloģijas biedrība · Redzēt vairāk »
Latvijas Sarkanā grāmata
Latvijas Sarkanā grāmata ir reģistrs, kurā apkopoti dati par Latvijā reti sastopamiem un apdraudētiem augiem, sēnēm un dzīvniekiem.
Jaunums!!: Vaboles un Latvijas Sarkanā grāmata · Redzēt vairāk »
Leonardo da Vinči
Leonardo da Vinči (dzimis, miris) bija Toskānas cilmes zinātnieks ar enciklopēdiskām zināšanām dažādās jomās.
Jaunums!!: Vaboles un Leonardo da Vinči · Redzēt vairāk »
Magnijs
Magnijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Mg un atomskaitli 12.
Jaunums!!: Vaboles un Magnijs · Redzēt vairāk »
Maijvaboles
Maijvaboles (Melolontha) ir Eiropā un Āzijā dzīvojošo plākšņtaustekleņu jeb skarabeju dzimtas kukaiņu ģints.
Jaunums!!: Vaboles un Maijvaboles · Redzēt vairāk »
Mandibulas
Mandibulas (lat. mandibules) ir posmkāju mutes aparāta pāra augšžokļi.
Jaunums!!: Vaboles un Mandibulas · Redzēt vairāk »
Māņskorpioni
Māņskorpioni ir zirnekļveidīgo helicerātu kārta.
Jaunums!!: Vaboles un Māņskorpioni · Redzēt vairāk »
Mājdzīvnieki
Mājdzīvnieki ir dzīvnieki, kurus ir pieradinājis cilvēks, sniedzot pajumti un pārtiku.
Jaunums!!: Vaboles un Mājdzīvnieki · Redzēt vairāk »
Mārīšu dzimta
Mārīšu dzimta ir viena no lielākajām vaboļu dzimtām.
Jaunums!!: Vaboles un Mārīšu dzimta · Redzēt vairāk »
Mēslvaboļu dzimta
Mēslvaboļu dzimta ir visēdāju vaboļu dzimta.
Jaunums!!: Vaboles un Mēslvaboļu dzimta · Redzēt vairāk »
Mežs
Mežs ir ekosistēma salīdzinoši plašā teritorijā, kurā dominējošā augu forma ir koki.
Jaunums!!: Vaboles un Mežs · Redzēt vairāk »
Megascolia maculata
Megascolia maculata ir vislielākais plēvspārņu kārtas pārstāvis Eiropā.
Jaunums!!: Vaboles un Megascolia maculata · Redzēt vairāk »
Melanīni
Eimelanīna struktūrformulas daļa Melanīni ir augstmolekulāri pigmenti, kas ir indola vai tam līdzīgu vielu atvasinājumu polimēri.
Jaunums!!: Vaboles un Melanīni · Redzēt vairāk »
Melnuļu dzimta
Melnuļi ir viena no izplatītākajām vaboļu dzimtām pasaulē.
Jaunums!!: Vaboles un Melnuļu dzimta · Redzēt vairāk »
Metapsia
Metapsia ir īsspārņu ģints.
Jaunums!!: Vaboles un Metapsia · Redzēt vairāk »
Mezozojs
Mezozojs (mésos — ‘vidējais’) ir ģeoloģiskās laika skalas ēra, kas ietilpst fanerozoja eonā, un sīkāk dalās trijos ģeoloģiskajos periodos: krītā, jurā un triasā.
Jaunums!!: Vaboles un Mezozojs · Redzēt vairāk »
Miza
Indijas mango koka (''Mangifera indica'') miza Miza ir kokaugu ārējais segaudu slānis.
Jaunums!!: Vaboles un Miza · Redzēt vairāk »
Mjanma
Mjanma, oficiāli Mjanmas Savienības Republika, ir valsts Dienvidaustrumāzijā.
Jaunums!!: Vaboles un Mjanma · Redzēt vairāk »
Montāna
Montāna ir viens no Amerikas Savienoto Valstu štatiem, atrodas valsts ziemeļrietumos.
Jaunums!!: Vaboles un Montāna · Redzēt vairāk »
Mugurkaulnieki
Mugurkaulnieki (Vertebrata) vai galvaskausaiņi (Craniata) — hordaiņu apakštips.
Jaunums!!: Vaboles un Mugurkaulnieki · Redzēt vairāk »
Nakteņu dzimta
Nakteņu dzimta (Solanaceae) ir ziedaugu dzimta, kurā ietvertas vairākas pārtikā lietotas un arī indīgas augu sugas.
Jaunums!!: Vaboles un Nakteņu dzimta · Redzēt vairāk »
Nanosella fungi
Nanosella fungi ir spalvspārnīšu suga.
Jaunums!!: Vaboles un Nanosella fungi · Redzēt vairāk »
Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas
molekulu kālija permanganātu (spēcīgu oksidētāju) Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas jeb redoksreakcijas ir tādas ķīmiskas reakcijas, kuru gaitā izmainās reaģējošo vielu sastāvā ietilpstošo ķīmisko elementu oksidēšanas pakāpes, jo elementu atomi viens otram atdod un pievieno elektronus.
Jaunums!!: Vaboles un Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas · Redzēt vairāk »
Ola
Dažādu putnu un citu dzīvnieku olas Ola ir no organisma ārējā vidē izvadīta olšūna ar apvalkiem.
Jaunums!!: Vaboles un Ola · Redzēt vairāk »
Ozolu mūķene
Ozolu mūķene (sugas nosaukums "dispar" nozīmē "atdalīt") ir zvīņspārņu tauriņu suga no Erebidae dzimtas.
Jaunums!!: Vaboles un Ozolu mūķene · Redzēt vairāk »
Palapsenes
Palapsenes jeb podnieklapsenes, arī vientuļās lapsenes (Eumeninae) ir lapseņu dzimtas (Vespidae) apakšdzimta.
Jaunums!!: Vaboles un Palapsenes · Redzēt vairāk »
Paleozojs
Devona periodā radušies pirmatnējie augi mākslinieka skatījumā Paleozojs (palaios — ‘sens, vecs’) ir ģeoloģiskās laika skalas ēra, kas ietilpst fanerozoja eonā, un sīkāk dalās 6 ģeoloģiskajos periodos: kembrijā, ordovikā, silūrā, devonā, karbonā un permā.
Jaunums!!: Vaboles un Paleozojs · Redzēt vairāk »
Papua-Jaungvineja
Papua-Jaungvineja ir valsts Okeānijā.
Jaunums!!: Vaboles un Papua-Jaungvineja · Redzēt vairāk »
Paragvaja
Paragvaja, oficiāli Paragvajas Republika (guarani: Paraguái Tavakuairetã), ir viena no divām Dienvidamerikas valstīm (kopā ar Bolīviju), kam nav jūras robežas.
Jaunums!!: Vaboles un Paragvaja · Redzēt vairāk »
Parazītisms
māņzirnekļa Parazītisms ir starpsugu mijiedarbības veids, kad viena suga (parazīts), izmanto citas sugas (tā saucamā saimnieka) resursus.
Jaunums!!: Vaboles un Parazītisms · Redzēt vairāk »
Pārtika
Augu izcelsmes pārtika Pārtika ir produkti, ko cilvēki izmanto uzturā.
Jaunums!!: Vaboles un Pārtika · Redzēt vairāk »
Pūčveidīgie
Pūčveidīgie, pūčveidīgo kārtas putni (Strigiformes) ir plēsīgi putni.
Jaunums!!: Vaboles un Pūčveidīgie · Redzēt vairāk »
Peldvaboļu dzimta
Peldvaboļu dzimta ir adefāgo vaboļu (Adephaga) apakškārtas dzimta.
Jaunums!!: Vaboles un Peldvaboļu dzimta · Redzēt vairāk »
Perms
Perms ir sestais (pēdējais) ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 47 miljonus gadu (no 298,9 ± 0,2 līdz 252,2 ± 0,5 Ma).
Jaunums!!: Vaboles un Perms · Redzēt vairāk »
Piepjvaboļu dzimta
Piepjvaboles ir vaboļu dzimta, kurā ietilpst ap 3500 sugu.
Jaunums!!: Vaboles un Piepjvaboļu dzimta · Redzēt vairāk »
Pigments
Indijā Pigments (— 'krāsa', 'krāsviela') ir tāda krāsviela, kas nešķīst iekrāsojamajā vidē.
Jaunums!!: Vaboles un Pigments · Redzēt vairāk »
Plēsēji
Plēsēji (Carnivora, no carn — 'gaļa' un vorāre — 'rīt, ātri ēst') ir zīdītāju kārta, kuras lielākā pārstāvju daļa ir gaļēdāji.
Jaunums!!: Vaboles un Plēsēji · Redzēt vairāk »
Plēvspārņu kārta
Plēvspārņi, plēvspārņu kārta (Hymenoptera) ir kukaiņu klases (Insecta) kārta.
Jaunums!!: Vaboles un Plēvspārņu kārta · Redzēt vairāk »
Polimorfisms (bioloģija)
Polimorfisms bioloģijā (no πολύμορφος — daudzveidīgs) — atšķirības starp indivīdiem, ko nosaka gēnu atšķirības, izpaužas kā vairāku ģenētiski atšķirīgu formu pastāvēšana vienā dzīvnieku vai augu sugā, kā arī divu vai vairāku atšķirīgu formu vienlaicīga līdzāspastāvēšana vienā un tajā pašā populācijā.
Jaunums!!: Vaboles un Polimorfisms (bioloģija) · Redzēt vairāk »
Posmkāji
Posmkāji (Arthropoda) (— locītava un πούς/ποδός — kāja) — pirmmutnieku dzīvnieku tips, kas iekļauj sevī kukaiņus, vēžveidīgos, zirnekļveidīgos un daudzkājus.
Jaunums!!: Vaboles un Posmkāji · Redzēt vairāk »
Prusaki
Prusaki (Blattaria jeb Blattodea) ir kukaiņu klases (Insecta) viena no jaunspārņu (Neoptera) kārtām.
Jaunums!!: Vaboles un Prusaki · Redzēt vairāk »
Putekšņi
Dažādu ziedaugu putekšņi Putekšņi ir ziedaugu sporu un vīrišķo dzimumšūnu — mikrogametofīti, kas attīstās putekšņu ligzdā, sajaukums.
Jaunums!!: Vaboles un Putekšņi · Redzēt vairāk »
Putni
Putni (Aves) ir ar spalvām klāta endotermiska (siltasiņu) mugurkaulnieku klase, kas dēj olas un primāri ir specializējušies lidošanai.
Jaunums!!: Vaboles un Putni · Redzēt vairāk »
Rāpuļi
Rāpuļi (Reptilia) ir pirmā īsto mugurkaulnieku klase, kuriem ir augstāko sauszemes mugurkaulnieku — amniotu — galvenās iezīmes.
Jaunums!!: Vaboles un Rāpuļi · Redzēt vairāk »
Rīkle
deguna (''nasopharynx'') un balsenes daļās (''laryngopharynx'') Rīkle ir muskuļains orgāns mutes dobuma aizmugurē, rīkles dobuma daļa.
Jaunums!!: Vaboles un Rīkle · Redzēt vairāk »
Redukcija (bioloģija)
Redukcija (- 'nonākšana atpakaļ', 'atgrūšana atpakaļ') ir orgāna (struktūras) nepilna attīstība vai pilna izzušana, kas ir normāli attīstīta senčiem (filoģenētiskā redukcija) vai individuālās attīstības agrīnās stadijās (ontoģenētiskā redukcija).
Jaunums!!: Vaboles un Redukcija (bioloģija) · Redzēt vairāk »
Reproduktīvā sistēma
Reproduktīvā sistēma ir orgānu sistēma, kuras galvenais uzdevums ir nodrošināt organismu tālāku vairošanos.
Jaunums!!: Vaboles un Reproduktīvā sistēma · Redzēt vairāk »
Saistaudi
Saistaudu veidi palielinājumā Saistaudi ir dzīvnieku audi, kas savieno un atdala citus dažāda veida audus un orgānus.
Jaunums!!: Vaboles un Saistaudi · Redzēt vairāk »
Sakņu piepe
Sakņu piepe (Heterobasidion annosum (Fr.) Bref.) ir sakņu trupi izraisoša bazidiomicēte.
Jaunums!!: Vaboles un Sakņu piepe · Redzēt vairāk »
Sēnes
Sēnes (fungi, mycota) ir atsevišķa organismu grupa jeb valsts.
Jaunums!!: Vaboles un Sēnes · Redzēt vairāk »
Segaudi (augi)
Segaudi klāj auga orgānus no ārpuses, saista augus ar apkārtējo vidi un izpilda aizsargfunkciju.
Jaunums!!: Vaboles un Segaudi (augi) · Redzēt vairāk »
Segsēkļi
Segsēkļi (Angiospermae), magnolijaugi (Magnoliophyta) jeb ziedaugi ir pati daudzveidīgākā, plašākā un visaugstāk organizētākā augu valsts grupa, kas sastāda lielāko augu sugu skaitu (ap 300 000 sugu).
Jaunums!!: Vaboles un Segsēkļi · Redzēt vairāk »
Senā Ēģipte
Piramīdas ir simbols, kas visbiežāk asociējas ar Seno Ēģipti Senā Ēģipte (no), pašnosaukums Kemeta (no Ta-Kemet — "melnā zeme"), bija sena civilizācija, kas pastāvēja Āfrikas ziemeļaustrumos pie Nīlas upes.
Jaunums!!: Vaboles un Senā Ēģipte · Redzēt vairāk »
Siekalas
Siekalas ir viela, kuru izdala siekalu dziedzeri cilvēka un dažādu citu dzīvnieku mutes dobumā.
Jaunums!!: Vaboles un Siekalas · Redzēt vairāk »
Sikspārņi
Sikspārņi (Chiroptera) ir zīdītāju klases (Mammalia) kārta.
Jaunums!!: Vaboles un Sikspārņi · Redzēt vairāk »
Sirds
Cilvēka sirds Sirds ir muskuļu orgāns, kas, periodiski saraujoties un izplešoties, nodrošina asiņu cirkulāciju asinsrites orgānu sistēmā organismā.
Jaunums!!: Vaboles un Sirds · Redzēt vairāk »
Skarabeju dzimta
Skarabeju dzimta — visēdāju vaboļu dzimta.
Jaunums!!: Vaboles un Skarabeju dzimta · Redzēt vairāk »
Sklerīts (posmkāju anatomija)
Sklerīti ir blīvas, sacietējušas kutikulas laukumi (vairodziņi) posmkājiem.
Jaunums!!: Vaboles un Sklerīts (posmkāju anatomija) · Redzēt vairāk »
Skorpioni
Skorpioni (Scorpiones) ir zirnekļveidīgo kārta.
Jaunums!!: Vaboles un Skorpioni · Redzēt vairāk »
Skrejvaboļu dzimta
Skrejvaboļu dzimta ir adefāgo vaboļu (Adephaga) apakškārtas dzimta.
Jaunums!!: Vaboles un Skrejvaboļu dzimta · Redzēt vairāk »
Skudru dzimta
Skudras, skudru dzimta (Formicidae) ir viena no visvieglāk atpazīstamākajām un izplatītākajām kukaiņu dzimtām.
Jaunums!!: Vaboles un Skudru dzimta · Redzēt vairāk »
Sliņķi
Sliņķi (Folivora) ir nepilnzobju kārtas (Pilosa) apakškārta.
Jaunums!!: Vaboles un Sliņķi · Redzēt vairāk »
Smadzenes
Cilvēka smadzenes Smadzenes ir centrālās nervu sistēmas kontroles centrs, kas ir atbildīgs par uzvedību.
Jaunums!!: Vaboles un Smadzenes · Redzēt vairāk »
Smecernieku dzimta
Smecernieku dzimta (Curculionidae) ir visēdāju vaboļu dzimta.
Jaunums!!: Vaboles un Smecernieku dzimta · Redzēt vairāk »
Smilšvaboļu dzimta
Smilšvaboļu dzimta — gaļēdāju vaboļu dzimta.
Jaunums!!: Vaboles un Smilšvaboļu dzimta · Redzēt vairāk »
Sofokls
Sofokls (Sophoklēs; dzimis 497. vai 496. gadā p.m.ē., miris 406. gadā p.m.ē.) bija sengrieķu dramaturgs, viens no izcilākajiem sengrieķu traģēdiju autoriem (līdzās Aishilam un Eiripīdam).
Jaunums!!: Vaboles un Sofokls · Redzēt vairāk »
Spīdvaboles
Spīdvaboles, spīdvaboļu dzimta (Lampyridae) ir viena no visēdāju vaboļu (Polyphaga) dzimtām.
Jaunums!!: Vaboles un Spīdvaboles · Redzēt vairāk »
Sprakšķi
Sprakšķi, sprakšķu dzimta (Elateridae) ir viena no visēdāju vaboļu (Polyphaga) dzimtām.
Jaunums!!: Vaboles un Sprakšķi · Redzēt vairāk »
Stigma
Svētais Asīzes Francisks Stigma (grieķu valodā- stigma, "dūriens")- rētas, brūces, zīmes rokās un kājās uz dzīva cilvēka miesas, kas atgādina Kristus rētas.
Jaunums!!: Vaboles un Stigma · Redzēt vairāk »
Strupvaboļu dzimta
Strupvaboļu dzimta — visēdāju vaboļu dzimta.
Jaunums!!: Vaboles un Strupvaboļu dzimta · Redzēt vairāk »
Suga
Suga: mājas zirgs Suga (no — 'radinieks, radniecība, veids' vai — 'dzimums, cilts') ir taksonomijas vienība, kurā apvieno visus dzīvnieku, putnu, augu, sēņu, ķērpju u.c. īpatņus ar vienādām pazīmēm.
Jaunums!!: Vaboles un Suga · Redzēt vairāk »
Taizeme
Taizemes Karaliste ir valsts Āzijas dienvidos.
Jaunums!!: Vaboles un Taizeme · Redzēt vairāk »
Tinējsmecernieku dzimta
Tinējsmecernieku dzimta ir visēdāju vaboļu dzimta.
Jaunums!!: Vaboles un Tinējsmecernieku dzimta · Redzēt vairāk »
Triass
Triass ir ģeoloģiskais periods, kas sākās pirms 251 miljona gadu, kad notika perma-triasa izmiršana, un beidzās pirms 199,6 miljoniem gadu ar triasa-juras izmiršanu.
Jaunums!!: Vaboles un Triass · Redzēt vairāk »
Tuvie Austrumi
Tuvie Austrumi ir starpkontinentāls reģions, kas aptver Dienvidrietumāziju bez Kaukāza valstīm, kā arī Ēģipti, kas lielākoties atrodas Āfrikā. Reģions atrodas starp Eiropu un Vidējiem Austrumiem, teritorijā no Vidusjūras austrumu krasta līdz Persijas līcim.
Jaunums!!: Vaboles un Tuvie Austrumi · Redzēt vairāk »
Urogomfas
Urogomfas ir pāru, nereti segmentārie piedēkļi postsegmentālo segmentu vaboļu un taureņu kāpuriem.
Jaunums!!: Vaboles un Urogomfas · Redzēt vairāk »
Vērmeļlapu ambrozija
Vērmeļlapu ambrozija (Ambrosia artemisiifolia) ir augu suga kurvjziežu dzimtas Ambroziju ģintī.
Jaunums!!: Vaboles un Vērmeļlapu ambrozija · Redzēt vairāk »
Veģetatīvā nervu sistēma
Veģetatīvās nervu sistēmas attēlojums Veģetatīvā nervu sistēma jeb autonomā nervu sistēma ir perifērās nervu sistēmas daļa, kas regulē visu iekšējo orgānu funkcijas, nodrošinot organisma vielmaiņu, augšanu un vairošanos.
Jaunums!!: Vaboles un Veģetatīvā nervu sistēma · Redzēt vairāk »
Virpuļotāju dzimta
Virpuļotāju dzimta ir vaboļu dzimta, kurā ietilpst apmēram 800 sugu.
Jaunums!!: Vaboles un Virpuļotāju dzimta · Redzēt vairāk »
Visēdājas vaboles
Visēdājas vaboles (Polyphaga) ir lielākā un plašākā vaboļu kārtas (Coleoptera) apakškārta.
Jaunums!!: Vaboles un Visēdājas vaboles · Redzēt vairāk »
Zaļā vārna
Zaļā vārna (Coracias garrulus) ir vidēja auguma zaļvārnu dzimtas (Coraciidae) putns.
Jaunums!!: Vaboles un Zaļā vārna · Redzēt vairāk »
Zarnas
Gremošanas orgānu sistēma Zarnas ir gremošanas orgānu sistēmas daļa no kuņģa līdz anālajai atverei.
Jaunums!!: Vaboles un Zarnas · Redzēt vairāk »
Zīdītāji
Zīdītāji (Mammalia) ir mugurkaulnieku augstākā klase.
Jaunums!!: Vaboles un Zīdītāji · Redzēt vairāk »
Zīdtauriņš
Zīdtauriņš, zīdtārpiņš, arī mājas zīdtauriņš (Bombyx mori) ir zīdtauriņu dzimtas (Bombycidae) suga, kas pieder pie īsto zīdtauriņu ģints (Bombyx).
Jaunums!!: Vaboles un Zīdtauriņš · Redzēt vairāk »
Zemsedze
Zemsedze ir lakstaugu, sīkkrūmu, sūnu un ķērpju kopums, kas veido meža apakšējā stāva daļu.
Jaunums!!: Vaboles un Zemsedze · Redzēt vairāk »
Zieds
ārumu dz.) Zieds ir segsēkļu dzimumvairošanās orgāns, kura funkcija ir pēc apputeksnēšanās ražot sēklas.
Jaunums!!: Vaboles un Zieds · Redzēt vairāk »
Zirnekļi
Lēcējzirneklis Zirnekļi (Araneae) ir zirnekļveidīgo helicerātu kārta.
Jaunums!!: Vaboles un Zirnekļi · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Cietspārņi, Coleoptera, Vaboļu kārta.
