Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Vaišvilks

Indekss Vaišvilks

Vaišvilka (mūka Lauriša) dibinātais klosteris (Napoleona Ordas zīmējums, 19. gadsimts) Marijas Debessbraukšanas katedrāle Volodimira, pie kuras esot apglabāts Vaišvilks Vaišvilks vai Vaišelga (baznīcslāvu: Вышелег,,,; ap 1223—1267) bija Mindauga dēls, Novogrudokas kņazs (1254, 1258-1264), starplaikā mūks Laurišs (Лаўрыш).

48 attiecības: Austrumromas impērija, Švarns, Žemaitijas valdnieku uzskaitījums, Ādolfs (personvārds), Baznīcslāvu valoda, Beovulfs, Daumants, Deltuva (zeme), Galīcijas-Volīnijas kņazi, Grodņas kņazi, Hmeļnickas apgabals, Karagājiens uz Zemgali (1265), Kauja pie Dubnas (ap 1273), Kazimirs Būga, Kernave, Kijivas lielkņazi, Krievzemes karaļi, Kuršu sacelšanās (1260), Kurzemes valdnieku uzskaitījums, Latgale, Lietuvas valsts vadītāji, Livonijas ordenis, Mazovijas kņazi, Mindauga dzimta, Mindaugs, Nalsene, Navahrudaka, Nemuna, Pareizticība, Pleskava, Pleskavas kņazi, Polockas kņazi, Rīgas arhibīskapi (1255—1562), Sukse, Tautvils, Tranaitis, Turovas-Pinskas kņazi, Vācu ordenis, Volodimira, Zelta Orda, Zemgaļu sacelšanās (1259), Zigms Zinkevičs, 1239. gads, 1254. gads, 1258. gads, 1264. gads, 1267. gads, 1269. gads.

Austrumromas impērija

Austrumromas impērija (burtiski "Romiešu impērija") jeb Bizantija (pēc tās galvaspilsētas, tagadējās Stambulas, senā nosaukuma), saukta arī par Bizantijas impēriju, bija nosaukums tai Romas impērijas daļai, kas tās austrumu daļā pastāvēja līdz 1453.

Jaunums!!: Vaišvilks un Austrumromas impērija · Redzēt vairāk »

Švarns

Švarns vai Švarno Daņilovičs (ap 1230. gadu — ap 1270. gadu), kristītais vārds Ivans, bija Galīcijas-Volīnijas rietumu daļas valdnieks (1264—1269, kopā ar savu vecāko brāli Ļevu Daņiloviču).

Jaunums!!: Vaišvilks un Švarns · Redzēt vairāk »

Žemaitijas valdnieku uzskaitījums

Žemaitijas valdnieku ģerbonis. Šajā uzskaitījumā apkopoti Žemaitijas valdnieki, kas bija Žemaitijas kunigaitijas valsts valdnieki.

Jaunums!!: Vaišvilks un Žemaitijas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Ādolfs (personvārds)

Ādolfs ir vīriešu personvārds, īsie varianti var būt Ādis vai Ādijs.

Jaunums!!: Vaišvilks un Ādolfs (personvārds) · Redzēt vairāk »

Baznīcslāvu valoda

Baznīcslāvu valoda, senslāvu valoda, senbulgāru valoda jeb senmaķedoniešu valodaBenjamin W. Fortson.

Jaunums!!: Vaišvilks un Baznīcslāvu valoda · Redzēt vairāk »

Beovulfs

Darba pirmā lapa. "Beovulfs" ir senangļu valodā sarakstīts varoņeposs, kas sastāv no 3182 rindām.

Jaunums!!: Vaišvilks un Beovulfs · Redzēt vairāk »

Daumants

Daumants bija Nalsenes kunigaitis, kas piedalījās sazvērestībā pret Lietuvas karali Mindaugu.

Jaunums!!: Vaišvilks un Daumants · Redzēt vairāk »

Deltuva (zeme)

Lietavas zemes ķēniņa Mindauga valdījumi ar pakļautajām aukstaišu zemēm (Deltuvu, Nalseni un Alseni) ap 1260.gadu. Deltuvas zeme pletās uz rietumiem no tagadējās Ukmerģes. Deltuva, hronikās — Deviltava (senkrievu: Дѧвол̑тва) bija aukštaišu apdzīvota zeme, kas 13.

Jaunums!!: Vaišvilks un Deltuva (zeme) · Redzēt vairāk »

Galīcijas-Volīnijas kņazi

Galīcijas-Volīnijas (Krievzemes) karaļu ģerbonis. Galīcijas-Volīnijas kņazi bija apvienotās Galīcijas un Volīnijas zemju valdnieka tituls tagadējās Ukrainas un Baltkrievijas rietumdaļas teritorijā.

Jaunums!!: Vaišvilks un Galīcijas-Volīnijas kņazi · Redzēt vairāk »

Grodņas kņazi

Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Grodņas kņazs bija Grodņas dalienu kņazistes valdnieka tituls 11.-14.

Jaunums!!: Vaišvilks un Grodņas kņazi · Redzēt vairāk »

Hmeļnickas apgabals

Hmeļnickas apgabals ir viens no Ukrainas apgabaliem tās rietumdaļā.

Jaunums!!: Vaišvilks un Hmeļnickas apgabals · Redzēt vairāk »

Karagājiens uz Zemgali (1265)

Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Livonijas ordeņa karaspēks devās no Rīgas karagājienā uz dienvidiem. 1265.

Jaunums!!: Vaišvilks un Karagājiens uz Zemgali (1265) · Redzēt vairāk »

Kauja pie Dubnas (ap 1273)

Latgali. 1273.

Jaunums!!: Vaišvilks un Kauja pie Dubnas (ap 1273) · Redzēt vairāk »

Kazimirs Būga

Kazimirs Būga (1879—1924) bija lietuviešu valodnieks, kopā ar Jāni Endzelīnu viens no baltu filoloģijas pamatlicējiem, baltu vārdu etimoloģijas un hidronīmu pētnieks.

Jaunums!!: Vaišvilks un Kazimirs Būga · Redzēt vairāk »

Kernave

Kernave jeb Ķērnava bija Lietuvas dižkunigaitijas galvaspilsēta no ķēniņa Traideņa (1269—1282) līdz ķēniņa Ģedimina valdīšanas laikam (1316—1341), kad par Lietuvas dižkunigaitijas jauno galvaspilsētu ap 1323.

Jaunums!!: Vaišvilks un Kernave · Redzēt vairāk »

Kijivas lielkņazi

Kijivas ģerbonis. Kijivas lielkņazi bija Kijivas Krievzemes valdnieku oficiālais tituls no aptuveni 864.

Jaunums!!: Vaišvilks un Kijivas lielkņazi · Redzēt vairāk »

Krievzemes karaļi

Galīcijas-Volīnijas kņaza Jurija Ļvoviča zīmogs ar uzrakstu ''Sigillum Domini Georgi Regis Rusie'' ("Krievijas karaļa Jurģa (Georga) zīmogs") Krievzemes karalis (rex Rutheniae, rex Ruthenorum) jeb Krievijas karalis (Rex Russiae) bija mantojams Galīcijas-Volīnijas valdnieku tituls, ko Romas pāvests Inocents IV 1253.

Jaunums!!: Vaišvilks un Krievzemes karaļi · Redzēt vairāk »

Kuršu sacelšanās (1260)

Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Kuršu sacelšanās notika Kurzemes dienvidu daļā. 1260.

Jaunums!!: Vaišvilks un Kuršu sacelšanās (1260) · Redzēt vairāk »

Kurzemes valdnieku uzskaitījums

Johans III. Johans III, 7. Pauls II Einvalds, 8.-9. Mārtiņš Levics, 10.-11. Heinrihs II Bazedovs. 12. Domkapitula zīmogs. Kurzemes valdnieki bija augstākie pavēlnieki Kurzemes teritorijā.

Jaunums!!: Vaišvilks un Kurzemes valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Latgale

Latgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.

Jaunums!!: Vaišvilks un Latgale · Redzēt vairāk »

Lietuvas valsts vadītāji

Lietuvas prezidenta standarts. Lietuvas valsts vadītāji dažādos vēstures posmos tika dēvēti par kunigaišiem, dižkunigaišiem, lielkņaziem, karaļiem un prezidentiem.

Jaunums!!: Vaišvilks un Lietuvas valsts vadītāji · Redzēt vairāk »

Livonijas ordenis

Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.

Jaunums!!: Vaišvilks un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »

Mazovijas kņazi

Mazovijas kņazistes ģerbonis ar Mazovijas zīmi - sarkano pūķi un Pjastu dinastijas zīmi - balto ērgli Mazovija (''Mazowsze'') un tās kaimiņzemes (14. gs. sākums) Rāvas un Varšavas dalienās starp Boļeslava II dēliem (1313-1345) Mazovijas sadalīšana Plockas un Varšavas dalienās starp Zemovīta III dēliem (1381) Mazovijas kņazi bija Pjastu dinastijas valdnieki Polijā — Mazovijas, Kujāvijas un apkārtējo zemju valdnieki 12.-16.

Jaunums!!: Vaišvilks un Mazovijas kņazi · Redzēt vairāk »

Mindauga dzimta

Mindauga dzimta bija pirmā zināmā Lietuvas valdnieku dzimta, kuras piederīgie valdīja Lietuvas zemēs 13.

Jaunums!!: Vaišvilks un Mindauga dzimta · Redzēt vairāk »

Mindaugs

Mindaugs, agrākajos tekstos Mintauts (senkrievu: Мидогъ,; dzimis ap 1200. gadu, nogalināts 1263. gada 12. septembrī) bija agrīnās Lietuvas valdnieks gan kā dižkunigaitis no 1236.

Jaunums!!: Vaišvilks un Mindaugs · Redzēt vairāk »

Nalsene

Nalsenes zemes aptuvenā atrašanās vieta mūsdienu Aukštaitijas teritorijā uz robežas ar sēļu, letgaļu un Polockas zemēm (Gudavičius, 1989). Nalsene vai Nalšija bija sēļu un aukštaišu apdzīvota zeme vai vairāku zemju savienība, kas 13.

Jaunums!!: Vaišvilks un Nalsene · Redzēt vairāk »

Navahrudaka

Navahrudaka jeb Navahradaka (Наваградак,, burtiski — 'jaunā pilsētiņa') ir pilsēta Baltkrievijas rietumos uz austrumiem no Grodņas.

Jaunums!!: Vaišvilks un Navahrudaka · Redzēt vairāk »

Nemuna

Sateces baseins Nemuna ir visgarākā Lietuvas upe.

Jaunums!!: Vaišvilks un Nemuna · Redzēt vairāk »

Pareizticība

Pareizticības izplatība pasaulē Pareizticība (baznīcslāvu: Правосла́виѥ, no, orthodoxía) jeb Ortodoksā baznīca, ir termins Austrumu Pareizticīgās baznīcas apzīmēšanai.

Jaunums!!: Vaišvilks un Pareizticība · Redzēt vairāk »

Pleskava

Pleskava, senāk arī Pliskava ir viena no senākajām Krievijas pilsētām pie Veļikajas upes Krievijas Federācijas pašos rietumos, netālu no Igaunijas un Latvijas robežas.

Jaunums!!: Vaišvilks un Pleskava · Redzēt vairāk »

Pleskavas kņazi

Pleskavas kņazistes senais ģerbonis (no A. Meijerberga albuma, 1661). Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Pleskavas kņazs bija Pleskavas zemes karavadoņa tituls, kas nebija mantojams, jo šajā amatā iecēla — sākotnēji Kijivas lielkņazs savus radiniekus, vēlāk Pleskavas veče, bet Pleskavas republikas periodā — Maskavas lielkņazs.

Jaunums!!: Vaišvilks un Pleskavas kņazi · Redzēt vairāk »

Polockas kņazi

Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Polockas kņazu laika "Borisa vai Daugavas akmens" ar izkaltu krustu Daugavas kreisajā krastā pie Drujas pilsētas. Polockas kņazs bija valdnieka tituls Polockas kņazistē.

Jaunums!!: Vaišvilks un Polockas kņazi · Redzēt vairāk »

Rīgas arhibīskapi (1255—1562)

Rīgas arhibīskapu ģerbonis (J. Siebmacher, 1605) Rīgas arhibīskapi bija augstākie laicīgie valdnieki Rīgas arhibīskapijas teritorijā, ko viņi pārvaldīja no 1255.

Jaunums!!: Vaišvilks un Rīgas arhibīskapi (1255—1562) · Redzēt vairāk »

Sukse

Sukse bija Nalsenes kunigaitis (ap 1267—1273).

Jaunums!!: Vaišvilks un Sukse · Redzēt vairāk »

Tautvils

Tautvils vai Tautivils (miris 1264. gadā) bija Lietuvas karaļa Mindauga brāļadēls un sāncensis cīņā par varu, vēlāk Polockas kņazs (1254-1263).

Jaunums!!: Vaišvilks un Tautvils · Redzēt vairāk »

Tranaitis

Tranaitis (žemaišu: Triniuots,,,,, dzimis ap 1210. gadu, nogalināts 1264. gadā) bija Žemaitijas kunigaitis, kura vadībā žemaiši un sabiedrotie kurši 1260.

Jaunums!!: Vaišvilks un Tranaitis · Redzēt vairāk »

Turovas-Pinskas kņazi

Turovas-Pinskas kņazi bija Rurika dinastijai piederīgi Turovas, vēlāk Pinskas valdnieki tagadējās Baltkrievijas teritorijas dienvidu daļā.

Jaunums!!: Vaišvilks un Turovas-Pinskas kņazi · Redzēt vairāk »

Vācu ordenis

Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.

Jaunums!!: Vaišvilks un Vācu ordenis · Redzēt vairāk »

Volodimira

Volodimira ir apgabala nozīmes pilsēta Ukrainas ziemeļrietumos, Volīnijas apgabalā pie Polijas robežas.

Jaunums!!: Vaišvilks un Volodimira · Redzēt vairāk »

Zelta Orda

Zelta Orda ir vēsturiski izveidojies nosaukums pēc Mongoļu impērijas sairšanas 13.-15.

Jaunums!!: Vaišvilks un Zelta Orda · Redzēt vairāk »

Zemgaļu sacelšanās (1259)

1259.

Jaunums!!: Vaišvilks un Zemgaļu sacelšanās (1259) · Redzēt vairāk »

Zigms Zinkevičs

Zigms Zinkevičs (dzimis 1925. gada 4. janvārī Jodaušos (Juodausiai), Ukmerģes apriņķī, miris 2018. gada 20. februārī Viļņā) bija lietuviešu valodnieks (lituānists, baltists, dialektologs un onomasts) un Viļņas Universitātes profesors, kā arī vairāku ārvalstu zinātņu akadēmiju loceklis un vairāku universitāšu goda doktors.

Jaunums!!: Vaišvilks un Zigms Zinkevičs · Redzēt vairāk »

1239. gads

1239.

Jaunums!!: Vaišvilks un 1239. gads · Redzēt vairāk »

1254. gads

1254.

Jaunums!!: Vaišvilks un 1254. gads · Redzēt vairāk »

1258. gads

1258.

Jaunums!!: Vaišvilks un 1258. gads · Redzēt vairāk »

1264. gads

1264.

Jaunums!!: Vaišvilks un 1264. gads · Redzēt vairāk »

1267. gads

1267.

Jaunums!!: Vaišvilks un 1267. gads · Redzēt vairāk »

1269. gads

1269.

Jaunums!!: Vaišvilks un 1269. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Vaišelga, Vaišvilkas.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »