Ātrāk nekā pārlūku!
33 attiecības: Alumīnijs, Anafilakse, Autisms, B hepatīts, Bakas, Centrālā nervu sistēma, Difterija, Dzīvsudrabs, Dzeltenais drudzis, Edvards Dženers, Eiropa, Garais klepus, Gustavs fon Bergmanis, Imūnsistēma, Imunitāte, Infekcijas slimība, Luijs Pastērs, Masalas, Organisms, Osmaņu impērija, Patogēns, Pfeifera nūjiņa, Poliomielīts, Profilakse, Rūjiena, Senā Ķīna, Stingumkrampji, Tuberkuloze, Vakcīna, Vācija, Vīruss, Vējbakas, Vidzemes guberņa.
Alumīnijs
Alumīnijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Al un atomskaitli 13.
Jaunums!!: Vakcinācija un Alumīnijs · Redzēt vairāk »
Anafilakse
Anafilakse jeb anafilaktiskais šoks ir nopietna alerģiska reakcija ar ātru attīstīšanos un letālu iznākumu bez ātras palīdzības.
Jaunums!!: Vakcinācija un Anafilakse · Redzēt vairāk »
Autisms
Ar autismu slims bērns, kurš savā nodabā rotaļājas ar konservu kārbām. Autisms ( — ‘pats’) jeb autiskā spektra traucējumi ir dažādu pakāpju garīgi traucējumi, kam raksturīgas nepietiekami attīstītas saskarsmes spējas un sociālā distancēšanās.
Jaunums!!: Vakcinācija un Autisms · Redzēt vairāk »
B hepatīts
B hepatīts ir infekcijas slimība, kas ietekmē aknas.
Jaunums!!: Vakcinācija un B hepatīts · Redzēt vairāk »
Bakas
Bakas (vai variola vera) bija infekcijas slimība, kas raksturīga tikai cilvēkam un kuru izraisīja divi vīrusi: Variola major un Variola minor.
Jaunums!!: Vakcinācija un Bakas · Redzēt vairāk »
Centrālā nervu sistēma
Centrālās nervu sistēmas diagramma:'''1.''' Galvas smadzenes'''2.''' Centrālā nervu sistēma (galvas smadzenes un muguras smadzenes)'''3.''' Muguras smadzenes Centrālā nervu sistēma jeb CNS ir nervu sistēmas daļa, kurai pieder galvas smadzenes un muguras smadzenes.
Jaunums!!: Vakcinācija un Centrālā nervu sistēma · Redzēt vairāk »
Difterija
Difterijas izraisīts kakla pietūkums (tā saucamais "buļļa kakls") Difterija (diphthera) ir akūta infekcijas slimība, kuru izraisa baktērija difterijas nūjiņa (Corynebacterium diphtheriae).
Jaunums!!: Vakcinācija un Difterija · Redzēt vairāk »
Dzīvsudrabs
Dzīvsudrabs ir ķīmiskais elements ar simbolu Hg un atomskaitli 80.
Jaunums!!: Vakcinācija un Dzīvsudrabs · Redzēt vairāk »
Dzeltenais drudzis
Dzeltenā drudža vīruss (234 000 reižu palielinājumā) Dzeltenais drudzis ir akūta arbovīrusu ierosināta infekcijas slimība.
Jaunums!!: Vakcinācija un Dzeltenais drudzis · Redzēt vairāk »
Edvards Dženers
Edvards Dženers Edvards Dženers (dzimis, miris) bija angļu ārsts, kurš 1796.
Jaunums!!: Vakcinācija un Edvards Dženers · Redzēt vairāk »
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Jaunums!!: Vakcinācija un Eiropa · Redzēt vairāk »
Garais klepus
≥ 700 div col end Garais klepus ir akūta bakteriāla infekcijas slimība.
Jaunums!!: Vakcinācija un Garais klepus · Redzēt vairāk »
Gustavs fon Bergmanis
Gustavs Bergmanis jeb Gustavs fon Bergmanis (1749—1814) bija luterāņu mācītājs, izdevējs, latviešu valodas filologs.
Jaunums!!: Vakcinācija un Gustavs fon Bergmanis · Redzēt vairāk »
Imūnsistēma
Sibīrijas mēra baktērijām Imūnsistēma ir organisma aizsardzības sistēma pret slimības izraisošiem patogēniem; tā izstrādā imunitāti pret tiem, kā arī aizsargā no ķīmisku vielu apdraudējuma un izvada no organisma bojātās, ļaundabīgās vai atmirušās šūnas.
Jaunums!!: Vakcinācija un Imūnsistēma · Redzēt vairāk »
Imunitāte
Par imunitāti sauc organisma neuzņēmību pret slimību baktērijām, noteiktām indēm un dažādiem svešķermeņiem.
Jaunums!!: Vakcinācija un Imunitāte · Redzēt vairāk »
Infekcijas slimība
Malārijas plazmodiji ir vieni no infekcijas slimību ierosinātājiem Infekcijas slimība ir slimība, kuru izraisa infekcija — patogēnu bioloģisku aģentu nokļūšana saimnieka organismā.
Jaunums!!: Vakcinācija un Infekcijas slimība · Redzēt vairāk »
Luijs Pastērs
Luijs Pastērs (dzimis, miris) bija franču mikrobiologs un ķīmiķis.
Jaunums!!: Vakcinācija un Luijs Pastērs · Redzēt vairāk »
Masalas
Ar masalām saslimuša cilvēka āda Masalas jeb agrāk lēcenes ir akūta vīrusu infekcijas slimība.
Jaunums!!: Vakcinācija un Masalas · Redzēt vairāk »
Organisms
Dažādi organismi Organisms (organismós) bioloģijā un ekoloģijā ir dzīva būtne, dzīvs ķermenis.
Jaunums!!: Vakcinācija un Organisms · Redzēt vairāk »
Osmaņu impērija
Osmaņu impērija (osmaņu turku: دولت عليه عثمانيه — Devlet-i Âliye-yi Osmâniyye, Diženā Osmaņu valsts; turku: Osmanlı Devleti, Osmaņu valsts un Osmanlı İmparatorluğu, Osmaņu impērija), citur pazīstama arī kā Turku impērija, bija impērija, kas pastāvēja no 1299.
Jaunums!!: Vakcinācija un Osmaņu impērija · Redzēt vairāk »
Patogēns
Patogēns (cēlies no — ‘ciešanas, slimība’ un — ‘izcelsme’) ir jebkura bioloģiska sistēma, kas var inficēt ķermeni un izraisīt slimību.
Jaunums!!: Vakcinācija un Patogēns · Redzēt vairāk »
Pfeifera nūjiņa
Pfeifera nūjiņa, arī hemofilā nūjiņa vai influences baktērija (Haemophilus influenzae) ir gramnegatīva baktērija.
Jaunums!!: Vakcinācija un Pfeifera nūjiņa · Redzēt vairāk »
Poliomielīts
Poliomielīts (poliós — ‘pelēks’;, muelós — ‘kaulu smadzenes’) jeb bērnu trieka ir akūta vīrusu infekcijas slimība, kura visvairāk skar muguras smadzeņu pelēko vielu.
Jaunums!!: Vakcinācija un Poliomielīts · Redzēt vairāk »
Profilakse
Profilakse (no (profilaktikos) — 'aizsardzības') ir pasākumu kopums, kas nodrošina cilvēku veselības saglabāšanu.
Jaunums!!: Vakcinācija un Profilakse · Redzēt vairāk »
Rūjiena
Rūjiena ir pilsēta Ziemeļvidzemē, Valmieras novadā.
Jaunums!!: Vakcinācija un Rūjiena · Redzēt vairāk »
Senā Ķīna
Senā Ķīna Haņu dinastijas laikā (206. gads p.m.ē. - 220. gads m.ē.) Senā Ķīna bija Āzijas lielvalsts, kas pastāvēja līdz Haņu dinastijas beigām, tomēr reizēm Ķīnas vēsturē tās pastāvēšanas laiku attiecina arī uz sekojošajām Ķīnas imperatoru dinastijām līdz pat Minu dinastijas beigām.
Jaunums!!: Vakcinācija un Senā Ķīna · Redzēt vairāk »
Stingumkrampji
Čārlza Bella glezna, kurā attēlots ar stingumkrampjiem sirgstošs cilvēks Stingumkrampji, tetāns jeb tetānuss (no (tetanos) — 'stingums, krampis') ir smaga akūta infekcijas slimība no saprozoonožu grupas.
Jaunums!!: Vakcinācija un Stingumkrampji · Redzēt vairāk »
Tuberkuloze
Tuberkulozes slimības rezultātā plaušās rodas caurumi, kā šajā rentgenstaru fotogrāfijā redzamais dobums pacienta augšējā labajā daivā Tuberkuloze (— ‘pauguriņš’) jeb dilonis ir plaši izplatīta un bieži nāvējoša infekcijas slimība, kuru izraisa mikobaktērijas, īpaši Mycobacterium tuberculosis.
Jaunums!!: Vakcinācija un Tuberkuloze · Redzēt vairāk »
Vakcīna
baku aizsargpoti un šļirci tās ievadīšanai Vakcīna (no — 'govs') jeb aizsargpote ir medikaments, ar kuru veic slimību profilaksi.
Jaunums!!: Vakcinācija un Vakcīna · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Vakcinācija un Vācija · Redzēt vairāk »
Vīruss
Rotavīrusa modelis Vīruss (— ‘inde’ vai ‘toksīns’) ir ļoti mazs patogēns, kas vairojas tikai organismu dzīvo šūnu iekšpusē.
Jaunums!!: Vakcinācija un Vīruss · Redzēt vairāk »
Vējbakas
Ar vējbakām slima cilvēka ķermenis Vējbakas ir slimība, kuru izraisa Varicellovirus ģints vīrusi.
Jaunums!!: Vakcinācija un Vējbakas · Redzēt vairāk »
Vidzemes guberņa
Vidzemes guberņa jeb Līvzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.
Jaunums!!: Vakcinācija un Vidzemes guberņa · Redzēt vairāk »
