Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Valmiera

Indekss Valmiera

Valmiera ir viena no senākajām Latvijas pilsētām, Hanzas savienības locekle, šobrīd Vidzemes plānošanas reģiona lielākā pilsēta.

125 attiecības: Aksels Ūksenšerna, Andrejs Kampe, Andris Piebalgs, Austrumeiropas laiks, Ģirts Ķesteris, Žilbērs de Lanuā, Baltijas valstis, Basketbols, Beverīnas novads, Brāļu draudzes, Burtnieku novads, Florbols, Futbols, Gaisma (kinoteātris), Gauja, Gaujas koridors, Gaujas stāvie krasti, Georgs Apinis, Hanzas savienība, Hokejs, Igaunija, Jāņa Daliņa stadions, Jānis Baiks, Jānis Daliņš, Jāzeps Vītols, Jūlijs fon Ekards, Johans Heinrihs Rozenplenters, Kocēnu novads, Krievija, Laipa (mākslas galerija), Latvieši, Latvija, Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945), Liene Šomase, Livonija, Livonijas landtāgs, Livonijas ordeņa mestri, Livonijas ordenis, Magdalēna Elizabete fon Hallarte, Māris Štrombergs, Mihails Gruzdovs, Norvēģija, Oskars Ķibermanis, Oskars Melbārdis, Otrais pasaules karš, Pārgauja (Valmiera), Pirmais pasaules karš, Pleskava, Poļu—zviedru karš (1600—1629), Rīga, ..., Rusi, Ruta Birgere, Sibīrija, Somija, Statistika, Suverēno valstu uzskaitījums, Tartu, Tālava, Vaira Dundure, Valdemārs II Estridsens, Valmiera Glass VIA, Valmiera/ORDO, Valmieras apriņķis, Valmieras Drāmas teātris, Valmieras Novadpētniecības muzejs, Valmieras Pārgaujas ģimnāzija, Valmieras Pārgaujas sākumskola, Valmieras rajons, Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca, Valmieras viduslaiku pils, Valmieras Viestura vidusskola, Valmiermuiža, Vācbaltieši, Vācija, Veļikijnovgoroda, Viduslaiki, Vidzemes Augstskola, Vidzemes Olimpiskais centrs, Vidzemes plānošanas reģions, Vidzemes skolotāju seminārs, Vieglatlētika, Villekens fon Endorps, Visvaldis Lācis, Vladimirs Mstislavičs, Volejbols, Zobenbrāļu ordenis, Zviedrija, 1283. gads, 1323. gads, 1785. gads, 1798. gads, 1805. gads, 1836. gads, 1846. gads, 1849. gads, 1863. gads, 1892. gads, 1904. gads, 1905. gads, 1908. gads, 1913. gads, 1914. gads, 1920. gads, 1922. gads, 1924. gads, 1930. gads, 1942. gads, 1947. gads, 1948. gads, 1953. gads, 1957. gads, 1964. gads, 1966. gads, 1972. gads, 1978. gads, 1986. gads, 1987. gads, 1988. gads, 1993. gads, 1994. gads, 1996. gads, 1998. gads, 1999. gads, 2006. gads, 2011. gads. Izvērst indekss (75 vairāk) »

Aksels Ūksenšerna

Aksels Ūksenšerna jeb Oksenšerna (dzimis, miris) bija izglītots un ietekmīgs Zviedrijas lielvalsts darbinieks un diplomāts. No 1612. gada līdz savai nāvei bija Zviedrijas kanclers (rikskansler). Karaļa Gustava II Ādolfa un karalienes Kristīnes I uzticības persona. Viena no galvenajām personām Trīsdesmitgadu kara laikā un viena no ietekmīgakajām personām Zviedrijas vēsturē vispār, kas modernizēja Zviedrijas valsts pārvaldi. Oksenšernas dzīves laikā Zviedrija sasniedza savas ietekmes apogeju. Poļu-zviedru kara laikā no 1622. līdz 1626. gadam Oksenšerna uzturējās Zviedru Vidzemē, viņam piederēja Vecate, Burtnieku, Ropažu un Valmieras pils (Valmieras ģerbonī attēlotā vērša piere ir daļa no Oksenšernas dzimtas ģerboņa).

Jaunums!!: Valmiera un Aksels Ūksenšerna · Redzēt vairāk »

Andrejs Kampe

Andrejs Kampe (1905-1942) bija Latvijas diplomāts, Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas darbinieks (1927-1940), Līgumu departamenta direktors.

Jaunums!!: Valmiera un Andrejs Kampe · Redzēt vairāk »

Andris Piebalgs

Andris Piebalgs (dzimis Valmierā) ir latviešu pedagogs, politiķis un diplomāts.

Jaunums!!: Valmiera un Andris Piebalgs · Redzēt vairāk »

Austrumeiropas laiks

Austrumeiropas laiks (EET) ir viens no UTC+2 laika zonas nosaukumiem.

Jaunums!!: Valmiera un Austrumeiropas laiks · Redzēt vairāk »

Ģirts Ķesteris

Ģirts Ķesteris (dzimis) ir latviešu aktieris.

Jaunums!!: Valmiera un Ģirts Ķesteris · Redzēt vairāk »

Žilbērs de Lanuā

Žilbēra de Lanuā portrets "Zelta aunādas ordeņa" bruņinieka tērpā ar dzimtas ģerboni no ordeņa statūtu grāmatas (1473). Uzņemšana "Zelta aunādas ordenī" (19. gs. ilustrācija). Žilbērs de Lanuā jeb Gilberts no Lanuā (Ghillebert, Guillebert; 1386—1462) bija ceļojošs viduslaiku bruņinieks un diplomāts, kas vēlāk kļuva par Burgundijas hercoga Žana Bezbailīgā (Jean sans Peur) galminieku un sūtni.

Jaunums!!: Valmiera un Žilbērs de Lanuā · Redzēt vairāk »

Baltijas valstis

Baltu cilšu aptuveni apdzīvotās teritorijas ap 13. gadsimta sākumu Baltijas valstis (arī Baltija) ir trīs Eiropas Savienības valstis Baltijas jūras austrumu piekrastē — Latvija, Lietuva un Igaunija.

Jaunums!!: Valmiera un Baltijas valstis · Redzēt vairāk »

Basketbols

Basketbols (no basket — 'grozs' un ball — 'bumba'), līdz 1951.

Jaunums!!: Valmiera un Basketbols · Redzēt vairāk »

Beverīnas novads

Beverīnas novads ir 2009. gadā administratīvi teritoriālās reformas gaitā izveidota pašvaldība Vidzemē.

Jaunums!!: Valmiera un Beverīnas novads · Redzēt vairāk »

Brāļu draudzes

Kristīšanas ceremonija brāļu draudzē ASV. Brāļu draudzes jeb hernhūtieši (Erneuerte Brüder-Unität) ir uz piētisma pamatiem balstīts kristīgā protestantisma novirziens, kas deva spēcīgu impulsu arī latviešu garīgajai un politiskajai attīstībai jeb pirmajai tautiskajai atmodai.

Jaunums!!: Valmiera un Brāļu draudzes · Redzēt vairāk »

Burtnieku novads

Burtnieku novads ir administratīvi teritoriālās reformas gaitā izveidota pašvaldība Vidzemes ziemeļu daļā, ko veido 6 bijušā Valmieras un Valkas rajona pagasti.

Jaunums!!: Valmiera un Burtnieku novads · Redzēt vairāk »

Florbols

Florbola mačs starp Zviedriju un Somiju Florbols ir komandu sporta veids, kas ir līdzīgs hokejam, un tiek spēlēts telpās ar plastikāta nūjām un bumbiņu.

Jaunums!!: Valmiera un Florbols · Redzēt vairāk »

Futbols

Futbols (no foot — 'kāja' un ball — 'bumba'), līdz 1933.

Jaunums!!: Valmiera un Futbols · Redzēt vairāk »

Gaisma (kinoteātris)

Kinoteātra "Gaisma" ieeja "Gaisma" ir vienīgais kinoteātris Valmierā.

Jaunums!!: Valmiera un Gaisma (kinoteātris) · Redzēt vairāk »

Gauja

Gaujas sateces baseins Gauja ir Latvijas garākā upe, kas tek tikai pa Latvijas teritoriju.

Jaunums!!: Valmiera un Gauja · Redzēt vairāk »

Gaujas koridors

Gaujas koridors kā šķirtne starp Rīgas arhibīskapijas divām daļām 1534. gada kartē. Galvenās pilis Sigulda (''Segewold''), Cēsis (''Wenden'') un Valmiera (''Wolmar''). Gaujas koridors bija Livonijas ordeņa zemju josla Gaujas baseina vidustecē, pa kuru gāja Rīgas-Pleskavas tirdzniecības maģistrāles svarīgākie maršruti.

Jaunums!!: Valmiera un Gaujas koridors · Redzēt vairāk »

Gaujas stāvie krasti

Gaujas stāvie krasti 2015. gadā Gaujas stāvie krasti (bieži saukti arī par Valmieras stāvajiem krastiem) ir vairākus simtus metrus garš 10-15 metrus augsts krasta atsegums Valmierā.

Jaunums!!: Valmiera un Gaujas stāvie krasti · Redzēt vairāk »

Georgs Apinis

Johans Georgs Apinis (—) bija latviešu ārsts un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Valmiera un Georgs Apinis · Redzēt vairāk »

Hanzas savienība

Hanzas dibināšana Hamburgā (1241). Hanzas savienība, arī Hanza (vai dudesche Hanse) bija viduslaiku vācu tirgotāju organizācija, kas pakāpeniski pārvērtās par starptautisku Baltijas jūras un Ziemeļjūras baseina zemju pilsētu politisku savienību ar aptuveni 300 pilsētām, kuras mērķis bija nodrošināt savstarpējo interešu aizsardzību un veicināt pārjūras tirdzniecību Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Valmiera un Hanzas savienība · Redzēt vairāk »

Hokejs

Hokejs ir komandu sporta veids, kuru spēlē uz ledus.

Jaunums!!: Valmiera un Hokejs · Redzēt vairāk »

Igaunija

Igaunija, oficiāli Igaunijas Republika (Eesti Vabariik), ir viena no trim Baltijas valstīm, kas atrodas Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Valmiera un Igaunija · Redzēt vairāk »

Jāņa Daliņa stadions

Jāņa Daliņa stadions ir atvērts vieglatlētikas un futbola stadions, kas atrodas Valmierā.

Jaunums!!: Valmiera un Jāņa Daliņa stadions · Redzēt vairāk »

Jānis Baiks

Jānis Baiks (dzimis) ir Latvijas politiķis.

Jaunums!!: Valmiera un Jānis Baiks · Redzēt vairāk »

Jānis Daliņš

Jānis Daliņš (dzimis, miris) bija latviešu vieglatlēts, soļotājs, 1932. gada Vasaras Olimpisko spēļu sudraba medaļas ieguvējs.

Jaunums!!: Valmiera un Jānis Daliņš · Redzēt vairāk »

Jāzeps Vītols

Jāzeps Vītols (dzimis, miris) bija latviešu komponists un mūzikas pedagogs.

Jaunums!!: Valmiera un Jāzeps Vītols · Redzēt vairāk »

Jūlijs fon Ekards

Jūlijs fon Ekards (1836-1908) bija vācbaltiešu žurnālists un diplomāts.

Jaunums!!: Valmiera un Jūlijs fon Ekards · Redzēt vairāk »

Johans Heinrihs Rozenplenters

Johans Heinrihs Rozenplenters (dzimis, miris) bija Valmierā dzimis vācbaltiešu izcelsmes luterāņu mācītājs un literāts.

Jaunums!!: Valmiera un Johans Heinrihs Rozenplenters · Redzēt vairāk »

Kocēnu novads

Kocēnu novads ir 2009.

Jaunums!!: Valmiera un Kocēnu novads · Redzēt vairāk »

Krievija

Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.

Jaunums!!: Valmiera un Krievija · Redzēt vairāk »

Laipa (mākslas galerija)

"Laipa" ir mākslas galerija Valmierā.

Jaunums!!: Valmiera un Laipa (mākslas galerija) · Redzēt vairāk »

Latvieši

Latvieši ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada Tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.

Jaunums!!: Valmiera un Latvieši · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Jaunums!!: Valmiera un Latvija · Redzēt vairāk »

Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)

Sarkanās armijas uzbrukums 1943.—1944. gadā Latvijas okupācijas hronoloģija 1944.—1945.

Jaunums!!: Valmiera un Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) · Redzēt vairāk »

Liene Šomase

Liene Šomase (dzimusi Valmierā), iepriekš pazīstama arī kā Lenii, ir latviešu dziedātāja.

Jaunums!!: Valmiera un Liene Šomase · Redzēt vairāk »

Livonija

Gerharda Merkatora Livonijas Konfederācijas karte. Parādīts stāvoklis pirms tās sadalīšanas (1561). Livonija jeb Māras zeme (vai terra matris) bija 1225.

Jaunums!!: Valmiera un Livonija · Redzēt vairāk »

Livonijas landtāgs

Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca, kurā notika Livonijas landtāgu kopsēdes. 1567. gada Rīgas landtāga lēmums (recess) pēc hercoga Gorharda priekšlikuma par luterāņu baznīcu būvi. Livonijas landtāgs (- "Livonijas zemes sapulce") jeb Livonijas konvents bija Livonijas konfederācijas pārstāvju sapulce 15.

Jaunums!!: Valmiera un Livonijas landtāgs · Redzēt vairāk »

Livonijas ordeņa mestri

Vācu ordeņa virsmestrs un ordeņa brālis (Michala Elviro Andrioli zīmējums, 1895). Livonijas ordeņa mestru tiešā pārvaldē esošā teritorija apvilkta ar dzeltenu kontūru. Livonijas ordeņa mestri bija Livonijas Ordeņa virspavēlnieki, līdz 1526.

Jaunums!!: Valmiera un Livonijas ordeņa mestri · Redzēt vairāk »

Livonijas ordenis

Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa atzars Livonijā, kas izveidojās pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.

Jaunums!!: Valmiera un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »

Magdalēna Elizabete fon Hallarte

Magdalēna Elizabete fon Hallarte (Magdalene Elisabeth von Hallart) (1683–1750) bija vācbaltiešu muižniece, Valmiermuižas nomniece, hernhūtiešu kustības atbalstītāja.

Jaunums!!: Valmiera un Magdalēna Elizabete fon Hallarte · Redzēt vairāk »

Māris Štrombergs

Māris Štrombergs (dzimis Valmierā) ir latviešu BMX riteņbraucējs, divkārtējais olimpisko spēļu čempions BMX riteņbraukšanā vīriešiem.

Jaunums!!: Valmiera un Māris Štrombergs · Redzēt vairāk »

Mihails Gruzdovs

Mihails Gruzdovs (dzimis 1953. gada 12.decembrī Valmierā) ir režisors.

Jaunums!!: Valmiera un Mihails Gruzdovs · Redzēt vairāk »

Norvēģija

Norvēģija, oficiāli Norvēģijas Karaliste, ir valsts Ziemeļeiropā, kura aizņem Skandināvijas rietumu daļu.

Jaunums!!: Valmiera un Norvēģija · Redzēt vairāk »

Oskars Ķibermanis

Oskars Ķibermanis (dzimis Valmierā) ir latviešu bobslejists, pilots.

Jaunums!!: Valmiera un Oskars Ķibermanis · Redzēt vairāk »

Oskars Melbārdis

Oskars Melbārdis (dzimis Valmierā) ir latviešu bobslejists.

Jaunums!!: Valmiera un Oskars Melbārdis · Redzēt vairāk »

Otrais pasaules karš

Otrais pasaules karš bija lielākais bruņotais konflikts cilvēces vēsturē, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu.

Jaunums!!: Valmiera un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Pārgauja (Valmiera)

Pārgaujas ēkas. Valmieras katoļu baznīca Stacijas ielā (1999) 1802. gada Kauguru nemieros kritušo zemnieku kaps Kaugurvērī pie Cēsu ielas. Pārgauja ir Valmieras pilsētas daļa Gaujas kreisajā krastā.

Jaunums!!: Valmiera un Pārgauja (Valmiera) · Redzēt vairāk »

Pirmais pasaules karš

Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.

Jaunums!!: Valmiera un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Pleskava

Pleskava, senāk arī Pliskava ir viena no senākajām Krievijas pilsētām pie Veļikajas upes Krievijas Federācijas rietumu daļā, Pleskavas apgabala administratīvais centrs ar 206 tūkstošiem iedzīvotāju (2013).

Jaunums!!: Valmiera un Pleskava · Redzēt vairāk »

Poļu—zviedru karš (1600—1629)

Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt mūsdienu Latvijas un Igaunijas teritorijās.

Jaunums!!: Valmiera un Poļu—zviedru karš (1600—1629) · Redzēt vairāk »

Rīga

Rīgas pilsētas logotips Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpnieciskais, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.

Jaunums!!: Valmiera un Rīga · Redzēt vairāk »

Rusi

"Varjagi" (Nikolajs Rērihs, 1899). Rusi (vai rúsi) ir sens apzīmējums varjagu karotāju ciltij, kas kopš 9.

Jaunums!!: Valmiera un Rusi · Redzēt vairāk »

Ruta Birgere

Ruta Birgere (dzimusi Rīgā) ir latviešu aktrise.

Jaunums!!: Valmiera un Ruta Birgere · Redzēt vairāk »

Sibīrija

Sibīrija ir ģeogrāfisks reģions, kas (mūsdienu skatījumā) ietver Krievijas Federācijas teritoriju Āzijā no Urāliem rietumos līdz Klusā okeāna ūdensšķirtnes grēdām austrumos un no Ziemeļu ledus okeāna ziemeļos līdz Kazahstānas, Mongolijas un Ķīnas robežai dienvidos.

Jaunums!!: Valmiera un Sibīrija · Redzēt vairāk »

Somija

Somija, oficiāli Somijas Republika (Suomen tasavalta, Republiken Finland), ir valsts Ziemeļeiropā, parlamentāra republika un Eiropas Savienības locekle.

Jaunums!!: Valmiera un Somija · Redzēt vairāk »

Statistika

Gausa jeb normālsadalījums ir viens no nepārtraukto statistisko datu apkopojuma veidiem Statistika ir zinātne, kas nodarbojas ar datu iegūšanu, apstrādi, analīzi un to izskaidrošanu.

Jaunums!!: Valmiera un Statistika · Redzēt vairāk »

Suverēno valstu uzskaitījums

A Ā B C Č D E Ē F G Ģ H I Ī J K Ķ L Ļ M N Ņ O P R S Š T U Ū V Z Ž.

Jaunums!!: Valmiera un Suverēno valstu uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Tartu

Tartu (agrāk saukta Tērbata,,, 1893.-1918. gadā Юрьев) ir otra lielākā Igaunijas pilsēta, atrodas valsts dienvidaustrumos pie Emajegi upes.

Jaunums!!: Valmiera un Tartu · Redzēt vairāk »

Tālava

Tālava bija seno letgaļu jeb letu zeme mūsdienu Ziemeļlatgales un Ziemeļvidzemes teritorijās.

Jaunums!!: Valmiera un Tālava · Redzēt vairāk »

Vaira Dundure

Vaira Dundure (—) bija latviešu horeogrāfe un dejas pedagoģe.

Jaunums!!: Valmiera un Vaira Dundure · Redzēt vairāk »

Valdemārs II Estridsens

Valdemārs II (- "Valdemārs uzvarētājs", dzimis vai, miris) bija Dānijas karalis (1202 - 1241) un īsu brīdi arī Līvzemes un Letijas feodālais seniors (1221-1222).

Jaunums!!: Valmiera un Valdemārs II Estridsens · Redzēt vairāk »

Valmiera Glass VIA

Valmiera Glass VIA ir Latvijas 1. līgas futbola klubs.

Jaunums!!: Valmiera un Valmiera Glass VIA · Redzēt vairāk »

Valmiera/ORDO

"Valmiera/Ordo" ir Latvijas basketbola klubs no Valmieras, kas dibināts 2001.

Jaunums!!: Valmiera un Valmiera/ORDO · Redzēt vairāk »

Valmieras apriņķis

Valmieras apriņķis bija administratīva vienība Vidzemes guberņas (1721—1918), Baltijas hercogistes (1918), Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.

Jaunums!!: Valmiera un Valmieras apriņķis · Redzēt vairāk »

Valmieras Drāmas teātris

Valmieras Drāmas teātris ir vienīgais profesionālais teātris Valmierā un visā Vidzemē.

Jaunums!!: Valmiera un Valmieras Drāmas teātris · Redzēt vairāk »

Valmieras Novadpētniecības muzejs

Valmieras muzejs Valmieras muzejs atrodas Valmieras senpilsētā, Bruņinieku ielā 3.

Jaunums!!: Valmiera un Valmieras Novadpētniecības muzejs · Redzēt vairāk »

Valmieras Pārgaujas ģimnāzija

Valmieras Pārgaujas ģimnāzija (VPĢ) ir 1971.

Jaunums!!: Valmiera un Valmieras Pārgaujas ģimnāzija · Redzēt vairāk »

Valmieras Pārgaujas sākumskola

Valmieras Pārgaujas sākumskola ir viena no Valmieras skolām, kas atrodas Pārgaujas apkaimē.

Jaunums!!: Valmiera un Valmieras Pārgaujas sākumskola · Redzēt vairāk »

Valmieras rajons

* Valmieras rajons bija administratīvā iedalījuma vienība LPSR (1949-1990) un Latvijas Republikas (1990-2009) sastāvā.

Jaunums!!: Valmiera un Valmieras rajons · Redzēt vairāk »

Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca

Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca ir luterāņu dievnams, kas atrodas Valmierā.

Jaunums!!: Valmiera un Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca · Redzēt vairāk »

Valmieras viduslaiku pils

Priekšpils drupas mūsdienās. Valmieras cietokšņa aplenkums. Pa kreisi redzama pils ar priekšpili un diviem sargtorņiem. Pa labi pilsēta ar baznīcu un aizsargmūri. Skats uz Valmieras pils sienu un Sv.Sīmaņa baznīcu pirms Pirmā pasaules kara. Valmieras viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa mestra pils ar priekšpili un nocietinātu Valmieras pilsētu 13.-17.

Jaunums!!: Valmiera un Valmieras viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Valmieras Viestura vidusskola

Valmieras Viestura vidusskola ir vispārējās vidējās izglītības mācību iestāde Valmieras pilsētā.

Jaunums!!: Valmiera un Valmieras Viestura vidusskola · Redzēt vairāk »

Valmiermuiža

Valmiermuiža ir apdzīvota vieta Burtnieku novada Valmieras pagastā.

Jaunums!!: Valmiera un Valmiermuiža · Redzēt vairāk »

Vācbaltieši

Baltijas landesvēra karogs (1918—1920). Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten), ir Latvijas un Igaunijas teritorijā ieceļojušo vāciešu, zviedru, skotu, poļu, franču, itāļu, portugāļu u.c. Eiropas tautu pārstāvju, kā arī pārvācoto līvu, latviešu un igauņu pēcteči, kas kā vācu kultūras telpai piederīga autonoma etniska grupa sāka veidoties jau pirms Baltijas iekļaušanas Krievijas impērijā, un 20.

Jaunums!!: Valmiera un Vācbaltieši · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G8 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir pasaulē trešā lielākā ekonomika2007. gada informācija. Salīdzinot ar citām valstīm: ASV: 13 807,550 Japāna: 4 381,576Vācija: 3 320,913Ķīna: 3 280,224 pēc IKP un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Valmiera un Vācija · Redzēt vairāk »

Veļikijnovgoroda

Veļikijnovgoroda (vēsturiski, vikingu: Holmgård) ir pirmā senās Krievzemes (Русь) galvaspilsēta (862), vēlāk suverēnās Novgorodas zemes galvaspilsēta (1136-1468), šobrīd Novgorodas apgabala administratīvais centrs Krievijas ziemeļrietumos, 170 km no Pēterburgas.

Jaunums!!: Valmiera un Veļikijnovgoroda · Redzēt vairāk »

Viduslaiki

Gregora I Lielā attēlojums, 9. gadsimts Viduslaiki ir Eiropas vēstures periods starp senajiem laikiem un jaunajiem laikiem, no 5.

Jaunums!!: Valmiera un Viduslaiki · Redzēt vairāk »

Vidzemes Augstskola

Vidzemes Augstskola (ViA) ir viena no Latvijas reģionālajām augstskolām, kas dibināta 1996.

Jaunums!!: Valmiera un Vidzemes Augstskola · Redzēt vairāk »

Vidzemes Olimpiskais centrs

Vidzemes Olimpiskais centrs ir sporta centrs, kas tika uzcelts un atvērts 2005.

Jaunums!!: Valmiera un Vidzemes Olimpiskais centrs · Redzēt vairāk »

Vidzemes plānošanas reģions

Vidzemes plānošanas reģions Vidzemes plānošanas reģions ir viens no pieciem Latvijas plānošanas reģioniem.

Jaunums!!: Valmiera un Vidzemes plānošanas reģions · Redzēt vairāk »

Vidzemes skolotāju seminārs

Grāmatas "Bruņniecības draudžu skolotāju seminārs Valkā, tā skolotāji un audzēkņi" vāks (1898). Agrākā Vidzemes skolotāju semināra ēka Valkā (1937). Valmieras skolotāju semināra ēka (celta 1902). Vidzemes draudžu skolotāju seminārs, arī Cimzes seminārs, bija Vidzemes bruņniecības uzturēta mācību iestāde Valmierā (1839—1849), vēlāk Valkā (1849—1890).

Jaunums!!: Valmiera un Vidzemes skolotāju seminārs · Redzēt vairāk »

Vieglatlētika

Vieglatlētikas stadiona shēma Vieglatlētika ir sporta veids, kurā apvienotas vairākas skriešanas, lēkšanas, soļošanas un mešanas disciplīnas.

Jaunums!!: Valmiera un Vieglatlētika · Redzēt vairāk »

Villekens fon Endorps

Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs" Villekens fon Endorps jeb Vilekīns (vācu: Willekîn, Wilhelmus), kristītajā vārdā Vilhelms no Nindorfas jeb Vilhelms Šurborgs (latīņu: Wilhelmus von Surborch, miris 1287. gada 26. martā), bija Livonijas ordeņa mestrs no 1282.

Jaunums!!: Valmiera un Villekens fon Endorps · Redzēt vairāk »

Visvaldis Lācis

Visvaldis Lācis (dzimis Valmierā) ir latviešu publicists, valodnieks, vēsturnieks un politiķis, viens no Trešās atmodas līderiem, bijis 9. Saeimas un 10. Saeimas deputāts.

Jaunums!!: Valmiera un Visvaldis Lācis · Redzēt vairāk »

Vladimirs Mstislavičs

Vladimirs Mstislavičs jeb Valdemārs (dzimis pirms 1178. gada, miris pēc 1226. gada) bija Pleskavas kņazs no Rurikoviču dinastijas.

Jaunums!!: Valmiera un Vladimirs Mstislavičs · Redzēt vairāk »

Volejbols

Volejbols (volley — ‘atsitiens lidojumā’ un ball — ‘bumba’), līdz 1945.

Jaunums!!: Valmiera un Volejbols · Redzēt vairāk »

Zobenbrāļu ordenis

Zobenbrāļu ordenis (1202 - 1237) jeb Kristus Bruņinieku brālība bija vācu bruņinieku-mūku ordenis Livonijā 13.

Jaunums!!: Valmiera un Zobenbrāļu ordenis · Redzēt vairāk »

Zviedrija

Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.

Jaunums!!: Valmiera un Zviedrija · Redzēt vairāk »

1283. gads

1283.

Jaunums!!: Valmiera un 1283. gads · Redzēt vairāk »

1323. gads

1323.

Jaunums!!: Valmiera un 1323. gads · Redzēt vairāk »

1785. gads

1785.

Jaunums!!: Valmiera un 1785. gads · Redzēt vairāk »

1798. gads

1798.

Jaunums!!: Valmiera un 1798. gads · Redzēt vairāk »

1805. gads

1805.

Jaunums!!: Valmiera un 1805. gads · Redzēt vairāk »

1836. gads

1836.

Jaunums!!: Valmiera un 1836. gads · Redzēt vairāk »

1846. gads

1846.

Jaunums!!: Valmiera un 1846. gads · Redzēt vairāk »

1849. gads

1849.

Jaunums!!: Valmiera un 1849. gads · Redzēt vairāk »

1863. gads

1863.

Jaunums!!: Valmiera un 1863. gads · Redzēt vairāk »

1892. gads

1892.

Jaunums!!: Valmiera un 1892. gads · Redzēt vairāk »

1904. gads

1904.

Jaunums!!: Valmiera un 1904. gads · Redzēt vairāk »

1905. gads

1905.

Jaunums!!: Valmiera un 1905. gads · Redzēt vairāk »

1908. gads

1908.

Jaunums!!: Valmiera un 1908. gads · Redzēt vairāk »

1913. gads

1913.

Jaunums!!: Valmiera un 1913. gads · Redzēt vairāk »

1914. gads

1914.

Jaunums!!: Valmiera un 1914. gads · Redzēt vairāk »

1920. gads

1920.

Jaunums!!: Valmiera un 1920. gads · Redzēt vairāk »

1922. gads

1922.

Jaunums!!: Valmiera un 1922. gads · Redzēt vairāk »

1924. gads

1924.

Jaunums!!: Valmiera un 1924. gads · Redzēt vairāk »

1930. gads

1930.

Jaunums!!: Valmiera un 1930. gads · Redzēt vairāk »

1942. gads

1942.

Jaunums!!: Valmiera un 1942. gads · Redzēt vairāk »

1947. gads

1947.

Jaunums!!: Valmiera un 1947. gads · Redzēt vairāk »

1948. gads

1948 bija garais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās ceturtdienā.

Jaunums!!: Valmiera un 1948. gads · Redzēt vairāk »

1953. gads

1953.

Jaunums!!: Valmiera un 1953. gads · Redzēt vairāk »

1957. gads

1957.

Jaunums!!: Valmiera un 1957. gads · Redzēt vairāk »

1964. gads

1964.

Jaunums!!: Valmiera un 1964. gads · Redzēt vairāk »

1966. gads

1966.

Jaunums!!: Valmiera un 1966. gads · Redzēt vairāk »

1972. gads

1972 bija garais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās sestdienā.

Jaunums!!: Valmiera un 1972. gads · Redzēt vairāk »

1978. gads

1978 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās svētdienā.

Jaunums!!: Valmiera un 1978. gads · Redzēt vairāk »

1986. gads

1986.

Jaunums!!: Valmiera un 1986. gads · Redzēt vairāk »

1987. gads

1987.

Jaunums!!: Valmiera un 1987. gads · Redzēt vairāk »

1988. gads

1988 bija garais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās piektdienā.

Jaunums!!: Valmiera un 1988. gads · Redzēt vairāk »

1993. gads

1993.

Jaunums!!: Valmiera un 1993. gads · Redzēt vairāk »

1994. gads

1994.

Jaunums!!: Valmiera un 1994. gads · Redzēt vairāk »

1996. gads

1996.

Jaunums!!: Valmiera un 1996. gads · Redzēt vairāk »

1998. gads

1998.

Jaunums!!: Valmiera un 1998. gads · Redzēt vairāk »

1999. gads

1999.

Jaunums!!: Valmiera un 1999. gads · Redzēt vairāk »

2006. gads

2006.

Jaunums!!: Valmiera un 2006. gads · Redzēt vairāk »

2011. gads

2011.

Jaunums!!: Valmiera un 2011. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Valmiera (pilsēta), Valmieras pilsēta, Wolmar.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »