Ātrāk nekā pārlūku!
144 attiecības: Akadēmiskā airēšana, Aksels Ūksenšerna, Aleksejs Kīzelbašs, Aleksis Dreimanis, Andrejs Kampe, Andris Piebalgs, Arnis Rumbenieks, Austrumeiropas laiks, Ģīmes upe, Ģirts Ķesteris, Žilbērs de Lanuā, Barisava, Basketbols, Beverīnas novads, BMX, Brāļu draudze, Deivisa kauss, Dzelzceļa līnija Ainaži—Valmiera—Smiltene, Edžus Treimanis, Florbols, Francis Balodis, Futbols, Gaides upīte, Gaisma (kinoteātris), Gauja, Gaujas koridors, Gaujas nacionālais parks, Gaujas senieleja, Gaujas stāvie krasti, Georgs Apinis, Halle, Hanzas savienība, Hokejs, Igaunija, Ivo Lakučs, Jāņa Daliņa stadions, Jānis Baiks, Jānis Daliņš, Jāzeps Vītols, Jūlijs fon Ekards, Johans Heinrihs Rozenplenters, Johans Kristofs Broce, Jolanta Dukure, Jumara, Kauguru pagasts, Kocēnu pagasts, Krievija, Laipa (mākslas galerija), Latgaļi, Latvieši, ..., Latvija, Latvijas Avīze, Latvijas baltkrievi, Latvijas futbola Virslīga, Latvijas krievi, Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945), Latvijas poļi, Latvijas valsts mežu Kalnu Divriteņu maratons, Lielais Ziemeļu karš, Liene Šomase, Livonija, Livonijas landtāgs, Livonijas ordeņa mestri, Livonijas ordenis, Magdalēna Elizabete fon Hallarte, Māris Štrombergs, Mihails Gruzdovs, Orientēšanās sports, Oskars Ķibermanis, Oskars Melbārdis, Otrais pasaules karš, Pilsēta, Pirmais pasaules karš, Pleskava, Poļu—zviedru karš (1600—1629), Rātsupīte, Rīga, Regbijs, Rihards Veide, Rusi, Ruta Birgere, Solna, Somija, Starptautiskā Basketbola federācija, Suverēno valstu uzskaitījums, Tartu, Tālava, Tālavas zemiene, Ukraiņi, Vaira Dundure, Valdemārs II Estridsens, Valmiera FC, Valmiera Glass VIA (basketbols), Valmierai un Vidzemei, Valmieras 2. vidusskola, Valmieras 5. vidusskola, Valmieras apriņķis, Valmieras Dizaina un mākslas vidusskola, Valmieras Drāmas teātris, Valmieras Gaujas krasta vidusskola – attīstības centrs, Valmieras Livonijas ordeņa pils, Valmieras muzejs, Valmieras novads, Valmieras Olimpiskais centrs, Valmieras pagasts, Valmieras Pārgaujas sākumskola, Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzija, Valmieras rajons, Valmieras sākumskola, Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca, Valmieras Valsts ģimnāzija, Valmieras Viestura vidusskola, Valmiermuiža, Valstspilsēta, Vācbaltieši, Vācija, Veļikijnovgoroda, Velta Rūķe-Draviņa, Vidzeme, Vidzemes Augstskola, Vidzemes plānošanas reģions, Vidzemes skolotāju seminārs, Vieglatlētika, Vikingi, Viljandi, Villekens fon Endorps, Visvaldis Lācis, Vladimirs Mstislavičs, Volejbols, Zduņska Voļa, Zobenbrāļu ordenis, Zviedrija, 1283. gads, 1323. gads, 1785. gads, 1914. gads, 1920. gads, 1922. gads, 1932. gada vasaras olimpiskās spēles, 1947. gads, 1996. gads, 1998. gads, 1999. gads, 2022. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona. Izvērst indekss (94 vairāk) »
Akadēmiskā airēšana
Latvijas junioru izlases pārairu četrinieks. 2008 Akadēmiskā airēšana, bieži saukta vienkārši airēšana, ir ūdens sporta veids.
Jaunums!!: Valmiera un Akadēmiskā airēšana · Redzēt vairāk »
Aksels Ūksenšerna
Aksels Ūksenšerna jeb Oksenšerna (dzimis, miris) bija izglītots un ietekmīgs Zviedrijas lielvalsts darbinieks un diplomāts.
Jaunums!!: Valmiera un Aksels Ūksenšerna · Redzēt vairāk »
Aleksejs Kīzelbašs
Aleksejs Kīzelbašs, arī Kīzeļbašs, bija krievu arhitekts, projektējis vairākas Rīgas mācību apgabala izglītības iestādes un pareizticīgo baznīcas.
Jaunums!!: Valmiera un Aleksejs Kīzelbašs · Redzēt vairāk »
Aleksis Dreimanis
Aleksis Dreimanis (dzimis, miris) bija Kanādas latviešu ģeologs.
Jaunums!!: Valmiera un Aleksis Dreimanis · Redzēt vairāk »
Andrejs Kampe
Andrejs Kampe (1905-1942) bija Latvijas diplomāts, Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas darbinieks (1927-1940), Līgumu departamenta direktors.
Jaunums!!: Valmiera un Andrejs Kampe · Redzēt vairāk »
Andris Piebalgs
Andris Piebalgs (dzimis Valmierā) ir latviešu pedagogs, politiķis un diplomāts.
Jaunums!!: Valmiera un Andris Piebalgs · Redzēt vairāk »
Arnis Rumbenieks
Arnis Rumbenieks (dzimis Valmierā) ir latviešu vieglatlēts, startē soļošanas sacensībās, dažkārt arī maratona skrējienā.
Jaunums!!: Valmiera un Arnis Rumbenieks · Redzēt vairāk »
Austrumeiropas laiks
Austrumeiropas laiks (EET) ir viens no UTC+2 laika joslas nosaukumiem.
Jaunums!!: Valmiera un Austrumeiropas laiks · Redzēt vairāk »
Ģīmes upe
Ģīmes upe (arī Ģīme) ir Gaujas labā krasta pieteka Valmieras novadā un Valmieras pilsētas teritorijā.
Jaunums!!: Valmiera un Ģīmes upe · Redzēt vairāk »
Ģirts Ķesteris
Ģirts Ķesteris (dzimis) ir latviešu aktieris.
Jaunums!!: Valmiera un Ģirts Ķesteris · Redzēt vairāk »
Žilbērs de Lanuā
Žilbēra de Lanuā portrets "Zelta aunādas ordeņa" bruņinieka tērpā ar dzimtas ģerboni no ordeņa statūtu grāmatas (1473). Uzņemšana "Zelta aunādas ordenī" (19. gs. ilustrācija). Žilbērs de Lanuā jeb Gilberts no Lanuā (Ghillebert, Guillebert; 1386—1462) bija ceļojošs viduslaiku bruņinieks un diplomāts, kas vēlāk kļuva par Burgundijas hercoga Žana Bezbailīgā (Jean sans Peur) galminieku un sūtni.
Jaunums!!: Valmiera un Žilbērs de Lanuā · Redzēt vairāk »
Barisava
Barisava jeb Borisova ir pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, Barisavas rajona administratīvais centrs.
Jaunums!!: Valmiera un Barisava · Redzēt vairāk »
Basketbols
Basketbols (no basket — 'grozs' un ball — 'bumba'), līdz 1951.
Jaunums!!: Valmiera un Basketbols · Redzēt vairāk »
Beverīnas novads
Beverīnas novads bija 2009. gadā administratīvi teritoriālās reformas gaitā izveidota pašvaldība Vidzemē.
Jaunums!!: Valmiera un Beverīnas novads · Redzēt vairāk »
BMX
BMX (Bicycle Motocross) ir riteņbraukšanas sporta paveids, kurā sacensības notiek speciāli veidotās 350-400 metru garām trasēs ar šķēršļiem un virāžām.
Jaunums!!: Valmiera un BMX · Redzēt vairāk »
Brāļu draudze
Kristīšanas ceremonija brāļu draudzē ASV. Brāļu draudze jeb hernhūtieši (Erneuerte Brüder-Unität) ir uz piētisma pamatiem balstīts kristīgā protestantisma novirziens, kas deva spēcīgu impulsu arī latviešu garīgajai un politiskajai attīstībai jeb pirmajai tautiskajai atmodai.
Jaunums!!: Valmiera un Brāļu draudze · Redzēt vairāk »
Deivisa kauss
Deivisa kauss ir galvenās sacensības vīriešu izlašu tenisā.
Jaunums!!: Valmiera un Deivisa kauss · Redzēt vairāk »
Dzelzceļa līnija Ainaži—Valmiera—Smiltene
Dzelzceļa Ainaži-Valmiera-Smiltene shēma (1935) Dzelzceļa līnija Ainaži—Valmiera—Smiltene bija 114 km gara 750 mm šaursliežu dzelzceļa līnija, kas savienoja Ainažu ostu ar Valmieras staciju un turpinājās līdz Smiltenei.
Jaunums!!: Valmiera un Dzelzceļa līnija Ainaži—Valmiera—Smiltene · Redzēt vairāk »
Edžus Treimanis
Edžus Treimanis (dzimis Valmierā) ir bijušais latviešu BMX riteņbraucējs.
Jaunums!!: Valmiera un Edžus Treimanis · Redzēt vairāk »
Florbols
Florbola mačs starp Zviedriju un Somiju Florbols ir komandu sporta veids, kas ir līdzīgs hokejam, un tiek spēlēts telpās ar plastikāta nūjām un bumbiņu.
Jaunums!!: Valmiera un Florbols · Redzēt vairāk »
Francis Balodis
Francis Aleksandrs Balodis (1882—1947) bija latviešu arheologs un eģiptologs; arheoloģijas zinātnes pamatlicējs Latvijā.
Jaunums!!: Valmiera un Francis Balodis · Redzēt vairāk »
Futbols
Futbols (no foot — 'pēda' un ball — 'bumba'), līdz 1933.
Jaunums!!: Valmiera un Futbols · Redzēt vairāk »
Gaides upīte
Gaides upīte (arī Gaides strauts, Misa) ir Gaujas kreisā krasta pieteka Valmieras novadā.
Jaunums!!: Valmiera un Gaides upīte · Redzēt vairāk »
Gaisma (kinoteātris)
Kinoteātra "Gaisma" ieeja "Gaisma" jeb 3DCinema ir vienīgais kinoteātris Valmierā.
Jaunums!!: Valmiera un Gaisma (kinoteātris) · Redzēt vairāk »
Gauja
Gaujas sateces baseins (oranžs) Gauja ir Latvijas garākā upe, kas tek tikai pa Latvijas teritoriju.
Jaunums!!: Valmiera un Gauja · Redzēt vairāk »
Gaujas koridors
Gaujas koridors kā šķirtne starp Rīgas arhibīskapijas divām daļām 1534. gada kartē. Galvenās pilis Sigulda (''Segewold''), Cēsis (''Wenden'') un Valmiera (''Wolmar''). Gaujas koridors bija Livonijas ordeņa zemju josla Gaujas baseina vidustecē, pa kuru gāja Rīgas-Pleskavas tirdzniecības maģistrāles svarīgākie maršruti.
Jaunums!!: Valmiera un Gaujas koridors · Redzēt vairāk »
Gaujas nacionālais parks
Gaujas nacionālais parks ir Latvijas lielākais un vecākais nacionālais parks, kas dibināts 1973.
Jaunums!!: Valmiera un Gaujas nacionālais parks · Redzēt vairāk »
Gaujas senieleja
Siguldā Gaujas ieleja pie Siguldas Gaujas senieleja jeb senleja ir teritorija abpus Gaujas upei.
Jaunums!!: Valmiera un Gaujas senieleja · Redzēt vairāk »
Gaujas stāvie krasti
Gaujas stāvie krasti 2015. gadā Gaujas stāvie krasti (bieži saukti arī par Valmieras stāvajiem krastiem) ir vairākus simtus metrus garš 10-15 metrus augsts krasta atsegums Valmierā.
Jaunums!!: Valmiera un Gaujas stāvie krasti · Redzēt vairāk »
Georgs Apinis
Johans Georgs Apinis (—) bija latviešu ārsts un sabiedriskais darbinieks.
Jaunums!!: Valmiera un Georgs Apinis · Redzēt vairāk »
Halle
Halle ir pilsēta Saksijā-Anhaltē, Vācijā.
Jaunums!!: Valmiera un Halle · Redzēt vairāk »
Hanzas savienība
Hanzas dibināšana Hamburgā (1241). Hanzas savienība, arī Hanza (vai dudesche Hanse) bija viduslaiku vācu zemju tirgotāju un pilsētu tīkls, kas pakāpeniski pārvērtās par starptautisku Baltijas jūras un Ziemeļjūras baseina zemju pilsētu politisku savienību ar aptuveni 300 pilsētām, kuras mērķis bija nodrošināt savstarpējo interešu aizsardzību un veicināt pārjūras tirdzniecību Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Valmiera un Hanzas savienība · Redzēt vairāk »
Hokejs
Hokejs ir komandu sporta veids, kuru spēlē uz ledus.
Jaunums!!: Valmiera un Hokejs · Redzēt vairāk »
Igaunija
Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Valmiera un Igaunija · Redzēt vairāk »
Ivo Lakučs
Ivo Lakučs (dzimis Valmierā) ir latviešu BMX riteņbraucējs un BMX treneris.
Jaunums!!: Valmiera un Ivo Lakučs · Redzēt vairāk »
Jāņa Daliņa stadions
Jāņa Daliņa stadions ir atvērts vieglatlētikas un futbola stadions, kas atrodas Valmierā.
Jaunums!!: Valmiera un Jāņa Daliņa stadions · Redzēt vairāk »
Jānis Baiks
Jānis Baiks (dzimis) ir Latvijas politiķis.
Jaunums!!: Valmiera un Jānis Baiks · Redzēt vairāk »
Jānis Daliņš
Jānis Daliņš (dzimis, miris) bija latviešu vieglatlēts, soļotājs, 1932. gada vasaras olimpisko spēļu sudraba medaļas ieguvējs.
Jaunums!!: Valmiera un Jānis Daliņš · Redzēt vairāk »
Jāzeps Vītols
Jāzeps Vītols (dzimis, miris) bija latviešu komponists, mūzikas pedagogs un mūzikas kritiķis.
Jaunums!!: Valmiera un Jāzeps Vītols · Redzēt vairāk »
Jūlijs fon Ekards
Jūlijs fon Ekards (1836—1908) bija vācbaltiešu žurnālists un diplomāts.
Jaunums!!: Valmiera un Jūlijs fon Ekards · Redzēt vairāk »
Johans Heinrihs Rozenplenters
Johans Heinrihs Rozenplenters (dzimis, miris) bija Valmierā dzimis vācbaltiešu izcelsmes luterāņu mācītājs un literāts.
Jaunums!!: Valmiera un Johans Heinrihs Rozenplenters · Redzēt vairāk »
Johans Kristofs Broce
Johans Kristofs Broce Johans Kristofs Broce ( —) bija Apgaismības laikmeta darbinieks, mākslinieks, gleznotājs, etnogrāfs, vēsturnieks, kas darbojās 19.
Jaunums!!: Valmiera un Johans Kristofs Broce · Redzēt vairāk »
Jolanta Dukure
Jolanta Dukure (dzimusi Valmierā) ir bijusī latviešu vieglatlēte, soļotāja.
Jaunums!!: Valmiera un Jolanta Dukure · Redzēt vairāk »
Jumara
Jumara (arī Jumāra, Imara, Imera) ir Gaujas labā krasta pieteka Valmieras novadā.
Jaunums!!: Valmiera un Jumara · Redzēt vairāk »
Kauguru pagasts
Kauguru pagasts ir viena no Valmieras novada administratīvajām teritorijām.
Jaunums!!: Valmiera un Kauguru pagasts · Redzēt vairāk »
Kocēnu pagasts
Kocēnu pagasts ir viena no Valmieras novada administratīvajām teritorijām Gaujas labajā krastā.
Jaunums!!: Valmiera un Kocēnu pagasts · Redzēt vairāk »
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Jaunums!!: Valmiera un Krievija · Redzēt vairāk »
Laipa (mākslas galerija)
"Laipa" ir mākslas galerija Valmierā.
Jaunums!!: Valmiera un Laipa (mākslas galerija) · Redzēt vairāk »
Latgaļi
Kokneses, Tālavas valstis R. Vitrams, 1939, 1954). Garlība Merķeļa grāmatas "Latvieši...", 1797) Latgaļi, arī letgaļi vai leti (latīniski rakstītajos avotos: Lethi, Letthigalli; vāciski rakstītajos avotos: Letti, Lethi, baltkrievu: łatyhoły) bija austrumbaltu cilts, vēlāk pārveidojās par tautību, kas pēc Vidzemes līvu asimilēšanas izveidoja latviešu nācijas pamatu.
Jaunums!!: Valmiera un Latgaļi · Redzēt vairāk »
Latvieši
Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.
Jaunums!!: Valmiera un Latvieši · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Valmiera un Latvija · Redzēt vairāk »
Latvijas Avīze
"Latvijas Avīze" (līdz 2003. gadam — Lauku Avīze) ir Latvijas dienas laikraksts, iznāk latviešu valodā piecas reizes nedēļā (pirmdiena, otrdiena, trešdiena, ceturtdiena, piektdiena).
Jaunums!!: Valmiera un Latvijas Avīze · Redzēt vairāk »
Latvijas baltkrievi
Latvijas baltkrievi ir trešā lielākā mazākumtautība pēc Latvijas krieviem un ukraiņiem.
Jaunums!!: Valmiera un Latvijas baltkrievi · Redzēt vairāk »
Latvijas futbola Virslīga
Latvijas futbola Virslīga ir Latvijas futbola čempionāta augstākā divīzija.
Jaunums!!: Valmiera un Latvijas futbola Virslīga · Redzēt vairāk »
Latvijas krievi
Latvijas krievi ir skaitliski lielākā Latvijas mazākumtautība.
Jaunums!!: Valmiera un Latvijas krievi · Redzēt vairāk »
Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)
Sarkanās armijas uzbrukums 1943.—1944. gadā Latvijas okupācijas hronoloģija 1944.—1945.
Jaunums!!: Valmiera un Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) · Redzēt vairāk »
Latvijas poļi
Latvijas novados un republikas pilsētās (2010) Latvijas poļi ir viena no vēsturiskajām Latvijas mazākumtautībām.
Jaunums!!: Valmiera un Latvijas poļi · Redzēt vairāk »
Latvijas valsts mežu Kalnu Divriteņu maratons
Latvijas valsts mežu Kalnu Divriteņu maratons ir kalnu riteņbraukšanas sacensību seriāls Latvijā, kurš notiek kopš 2002.
Jaunums!!: Valmiera un Latvijas valsts mežu Kalnu Divriteņu maratons · Redzēt vairāk »
Lielais Ziemeļu karš
Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Valmiera un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »
Liene Šomase
Liene Šomase (dzimusi Valmierā), iepriekš pazīstama arī kā Lenii, ir latviešu dziedātāja.
Jaunums!!: Valmiera un Liene Šomase · Redzēt vairāk »
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Jaunums!!: Valmiera un Livonija · Redzēt vairāk »
Livonijas landtāgs
Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca, kurā notika Livonijas landtāgu kopsēdes. 1567. gada Rīgas landtāga lēmums (recess) pēc hercoga Gorharda priekšlikuma par luterāņu baznīcu būvi. Livonijas landtāgs (- "Livonijas zemes sapulce") jeb Livonijas konvents bija Livonijas konfederācijas pārstāvju sapulce 15.
Jaunums!!: Valmiera un Livonijas landtāgs · Redzēt vairāk »
Livonijas ordeņa mestri
Vācu ordeņa virsmestrs un ordeņa brālis (Michala Elviro Andrioli idealizēts zīmējums, 1895) Teitoņu ordeņa valsts, 1410. gads Livonijas landmestru tiešā pārvaldē esošā teritorija apvilkta ar dzeltenu kontūru Livonijas ordeņa mestri, precīzāk Teitoņu ordeņa Livonijas landmestri (vācu: Landmeister des Deutschen Ordens in Livland) bija iekarotajā Prūsijā bāzētā Teitoņu ordeņa Livonijas atzara komandieri.
Jaunums!!: Valmiera un Livonijas ordeņa mestri · Redzēt vairāk »
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Jaunums!!: Valmiera un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »
Magdalēna Elizabete fon Hallarte
Magdalēna Elizabete fon Hallarte (Magdalene Elisabeth von Hallart) (1683–1750) bija vācbaltiešu muižniece, Valmiermuižas nomniece, hernhūtiešu kustības atbalstītāja.
Jaunums!!: Valmiera un Magdalēna Elizabete fon Hallarte · Redzēt vairāk »
Māris Štrombergs
Māris Štrombergs (dzimis Valmierā) ir bijušais latviešu BMX riteņbraucējs, divkārtējais olimpisko spēļu čempions BMX riteņbraukšanā vīriešiem.
Jaunums!!: Valmiera un Māris Štrombergs · Redzēt vairāk »
Mihails Gruzdovs
Mihails Gruzdovs (dzimis Valmierā, miris Rīgā) bija Latvijas krievu teātra režisors un aktiermeistarības pasniedzējs.
Jaunums!!: Valmiera un Mihails Gruzdovs · Redzēt vairāk »
Orientēšanās sports
Orientieriste distancē (labajā pusē redzams kontrolpunkts) Orientēšanās kontrolpunkta apzīmējums Orientēšanās ir sporta veids, kurā sportistam (visbiežāk skrienot), izmantojot kompasu, ir iespējami īsākā laikā jāatrod kartē atzīmētus un apvidū izvietotus kontrolpunktus.
Jaunums!!: Valmiera un Orientēšanās sports · Redzēt vairāk »
Oskars Ķibermanis
Oskars Ķibermanis (dzimis Valmierā) ir bijušais latviešu bobslejists, pilots.
Jaunums!!: Valmiera un Oskars Ķibermanis · Redzēt vairāk »
Oskars Melbārdis
Oskars Melbārdis (dzimis Valmierā) ir bijušais latviešu bobslejists.
Jaunums!!: Valmiera un Oskars Melbārdis · Redzēt vairāk »
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Jaunums!!: Valmiera un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Pilsēta
Frankfurte pie Mainas Vācijas rietumdaļā. Pilsēta ir apdzīvota vieta ar ievērojamu iedzīvotāju skaitu, rūpniecisku, tirdzniecības, kultūras un administratīva vai politiska centra nozīmi.
Jaunums!!: Valmiera un Pilsēta · Redzēt vairāk »
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Jaunums!!: Valmiera un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Pleskava
Pleskava, senāk arī Pliskava ir viena no senākajām Krievijas pilsētām pie Veļikajas upes Krievijas Federācijas pašos rietumos, netālu no Igaunijas un Latvijas robežas.
Jaunums!!: Valmiera un Pleskava · Redzēt vairāk »
Poļu—zviedru karš (1600—1629)
Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt Latvijas teritorijā.
Jaunums!!: Valmiera un Poļu—zviedru karš (1600—1629) · Redzēt vairāk »
Rātsupīte
Rātsupīte (arī Rātes upīte) ir Gaujas labā krasta pieteka Valmieras apkaimē.
Jaunums!!: Valmiera un Rātsupīte · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: Valmiera un Rīga · Redzēt vairāk »
Regbijs
Regbijs ir komandu sporta veidu grupa, kuras pirmsākumi meklējami Anglijas pilsētā Ragbi.
Jaunums!!: Valmiera un Regbijs · Redzēt vairāk »
Rihards Veide
Rihards Veide (dzimis Valmierā) ir latviešu BMX riteņbraucējs.
Jaunums!!: Valmiera un Rihards Veide · Redzēt vairāk »
Rusi
"Varjagi" (Nikolajs Rērihs, 1899). Varjagi—rūsi (Frīdrihs fon Krūze, 1859). Rusi (vai rúsi) ir sens apzīmējums varjagu karotāju ciltij, kas kopš 9.
Jaunums!!: Valmiera un Rusi · Redzēt vairāk »
Ruta Birgere
Ruta Birgere-Knasa (Rīgā, mirusi Valmierā) bija latviešu aktrise.
Jaunums!!: Valmiera un Ruta Birgere · Redzēt vairāk »
Solna
Solna ir komūna un pilsēta Zviedrijā, Stokholmas ziemeļu piepilsēta.
Jaunums!!: Valmiera un Solna · Redzēt vairāk »
Somija
Somija, oficiāli Somijas Republika (Suomen tasavalta, Republiken Finland), ir valsts Ziemeļeiropā, parlamentāra republika un Eiropas Savienības locekle.
Jaunums!!: Valmiera un Somija · Redzēt vairāk »
Starptautiskā Basketbola federācija
Starptautiskā Basketbola federācija (franču: Fédération Internationale de Basketball), plašāk pazīstama pēc akronīma FIBA, ir galvenā par basketbolu atbildīgā organizācija pasaulē.
Jaunums!!: Valmiera un Starptautiskā Basketbola federācija · Redzēt vairāk »
Suverēno valstu uzskaitījums
Zambija - Zālamana Salas - Ziemeļkoreja - Ziemeļmaķedonija - Zimbabve - Zviedrija Kategorija:Politiskā ģeogrāfija Kategorija:Valstu uzskaitījumi.
Jaunums!!: Valmiera un Suverēno valstu uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Tartu
Tartu ir pilsēta Igaunijas dienvidaustrumos pie Emajegi upes.
Jaunums!!: Valmiera un Tartu · Redzēt vairāk »
Tālava
Tālava bija seno letgaļu jeb letu zeme mūsdienu Ziemeļlatgales un Ziemeļvidzemes teritorijās.
Jaunums!!: Valmiera un Tālava · Redzēt vairāk »
Tālavas zemiene
Tālavas zemiene, arī Ziemeļvidzemes vai Ziemeļlatvijas zemiene, ir zemiene Latvijas ziemeļos, Latvijas—Igaunijas robežas tuvumā.
Jaunums!!: Valmiera un Tālavas zemiene · Redzēt vairāk »
Ukraiņi
Ukraiņi ir austrumslāvu tauta un Ukrainas pamatiedzīvotāji (vairāk nekā 75% valsts iedzīvotāju).
Jaunums!!: Valmiera un Ukraiņi · Redzēt vairāk »
Vaira Dundure
Vaira Dundure (—) bija latviešu horeogrāfe un dejas pedagoģe.
Jaunums!!: Valmiera un Vaira Dundure · Redzēt vairāk »
Valdemārs II Estridsens
Valdemārs II (- "Valdemārs uzvarētājs", dzimis vai, miris) bija Dānijas karalis (1202 - 1241) un īsu brīdi arī Līvzemes un Letijas feodālais seniors (1221-1222).
Jaunums!!: Valmiera un Valdemārs II Estridsens · Redzēt vairāk »
Valmiera FC
Valmiera FC ir Latvijas futbola klubs no Valmieras.
Jaunums!!: Valmiera un Valmiera FC · Redzēt vairāk »
Valmiera Glass VIA (basketbols)
"Valmiera Glass / Vidzemes Augstskola", saīsināti "Valmiera Glass VIA", ir Latvijas basketbola klubs no Valmieras, kurš ir izveidots 2011.
Jaunums!!: Valmiera un Valmiera Glass VIA (basketbols) · Redzēt vairāk »
Valmierai un Vidzemei
"Valmierai un Vidzemei" ir izveidota politiskā partija Latvijā.
Jaunums!!: Valmiera un Valmierai un Vidzemei · Redzēt vairāk »
Valmieras 2. vidusskola
Valmieras 2.
Jaunums!!: Valmiera un Valmieras 2. vidusskola · Redzēt vairāk »
Valmieras 5. vidusskola
Valmieras 5.
Jaunums!!: Valmiera un Valmieras 5. vidusskola · Redzēt vairāk »
Valmieras apriņķis
Valmieras apriņķis bija administratīva vienība Vidzemes guberņas (1783—1918), Baltijas hercogistes (1918), Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.
Jaunums!!: Valmiera un Valmieras apriņķis · Redzēt vairāk »
Valmieras Dizaina un mākslas vidusskola
Valmieras Dizaina un mākslas vidusskola ir mākslas un dizaina vidusskola Valmierā.
Jaunums!!: Valmiera un Valmieras Dizaina un mākslas vidusskola · Redzēt vairāk »
Valmieras Drāmas teātris
Valmieras Drāmas teātris ir vienīgais profesionālais teātris Valmierā un Vidzemē.
Jaunums!!: Valmiera un Valmieras Drāmas teātris · Redzēt vairāk »
Valmieras Gaujas krasta vidusskola – attīstības centrs
Valmieras Gaujas krasta vidusskola — attīstības centrs (VGV) ir speciālās izglītības mācību iestāde Valmierā.
Jaunums!!: Valmiera un Valmieras Gaujas krasta vidusskola – attīstības centrs · Redzēt vairāk »
Valmieras Livonijas ordeņa pils
Priekšpils drupas mūsdienās. Valmieras cietokšņa aplenkums. Pa kreisi redzama pils ar priekšpili un diviem sargtorņiem. Pa labi pilsēta ar baznīcu un aizsargmūri. Skats uz Valmieras pils sienu un Sv.Sīmaņa baznīcu pirms Pirmā pasaules kara. Valmieras viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa mestra pils ar priekšpili un nocietinātu Valmieras pilsētu 13.—17.
Jaunums!!: Valmiera un Valmieras Livonijas ordeņa pils · Redzēt vairāk »
Valmieras muzejs
Valmieras muzejs atrodas Valmieras senpilsētas teritorijā.
Jaunums!!: Valmiera un Valmieras muzejs · Redzēt vairāk »
Valmieras novads
Valmieras novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Valmiera un Valmieras novads · Redzēt vairāk »
Valmieras Olimpiskais centrs
Valmieras Olimpiskais centrs (agrāk: Vidzemes Olimpiskais centrs) ir sporta centrs, kas tika uzcelts un atvērts 2005.
Jaunums!!: Valmiera un Valmieras Olimpiskais centrs · Redzēt vairāk »
Valmieras pagasts
Valmieras pagasts ir viena no Valmieras novada administratīvajām teritorijām.
Jaunums!!: Valmiera un Valmieras pagasts · Redzēt vairāk »
Valmieras Pārgaujas sākumskola
Valmieras Pārgaujas sākumskola ir viena no Valmieras skolām, kas atrodas Pārgaujas apkaimē.
Jaunums!!: Valmiera un Valmieras Pārgaujas sākumskola · Redzēt vairāk »
Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzija
Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzija (VPVĢ) ir 1971.
Jaunums!!: Valmiera un Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzija · Redzēt vairāk »
Valmieras rajons
* Valmieras rajons bija administratīvā iedalījuma vienība LPSR (1949-1990) un Latvijas Republikas (1990-2009) sastāvā.
Jaunums!!: Valmiera un Valmieras rajons · Redzēt vairāk »
Valmieras sākumskola
Valmieras sākumskola ir izglītības mācību iestāde Valmierā.
Jaunums!!: Valmiera un Valmieras sākumskola · Redzēt vairāk »
Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca
Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca ir luterāņu dievnams, kas atrodas Valmierā.
Jaunums!!: Valmiera un Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca · Redzēt vairāk »
Valmieras Valsts ģimnāzija
Valmieras Valsts ģimnāzija ir vispārējās vidējās izglītības mācību iestāde Valmierā.
Jaunums!!: Valmiera un Valmieras Valsts ģimnāzija · Redzēt vairāk »
Valmieras Viestura vidusskola
Valmieras Viestura vidusskola ir vispārējās vidējās izglītības mācību iestāde Valmieras pilsētā.
Jaunums!!: Valmiera un Valmieras Viestura vidusskola · Redzēt vairāk »
Valmiermuiža
Valmiermuiža ir apdzīvota vieta Valmieras novada Valmieras pagastā.
Jaunums!!: Valmiera un Valmiermuiža · Redzēt vairāk »
Valstspilsēta
Valstspilsēta ir 2020.
Jaunums!!: Valmiera un Valstspilsēta · Redzēt vairāk »
Vācbaltieši
Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).
Jaunums!!: Valmiera un Vācbaltieši · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Valmiera un Vācija · Redzēt vairāk »
Veļikijnovgoroda
Veļikijnovgoroda (— ‘Dižā Novgoroda’), līdz 1999.
Jaunums!!: Valmiera un Veļikijnovgoroda · Redzēt vairāk »
Velta Rūķe-Draviņa
Velta Rūķe-Draviņa (dzimusi Velta Rūķe, mirusi) bija latviešu valodniece un folkloriste.
Jaunums!!: Valmiera un Velta Rūķe-Draviņa · Redzēt vairāk »
Vidzeme
Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: Valmiera un Vidzeme · Redzēt vairāk »
Vidzemes Augstskola
Galvenā ēka. Vidzemes Augstskola (ViA) ir 1996.
Jaunums!!: Valmiera un Vidzemes Augstskola · Redzēt vairāk »
Vidzemes plānošanas reģions
Kurzemes plānošanas reģions līdz 2021. gadam Vidzemes plānošanas reģions ir viens no pieciem Latvijas plānošanas reģioniem.
Jaunums!!: Valmiera un Vidzemes plānošanas reģions · Redzēt vairāk »
Vidzemes skolotāju seminārs
Grāmatas "Bruņniecības draudžu skolotāju seminārs Valkā, tā skolotāji un audzēkņi" vāks (1898). Agrākā Vidzemes skolotāju semināra ēka Valmierā (1839—1853). Agrākā Vidzemes skolotāju semināra ēka Valkā (1937). Valmieras skolotāju semināra ēka (celta 1902). Vidzemes draudžu skolotāju seminārs, arī Cimzes seminārs, bija Vidzemes bruņniecības uzturēta mācību iestāde Valmierā (1839—1853), vēlāk Valkā (1853—1890).
Jaunums!!: Valmiera un Vidzemes skolotāju seminārs · Redzēt vairāk »
Vieglatlētika
Vieglatlētikas stadiona shēma Vieglatlētika ir sporta veids, kurā apvienotas vairākas skriešanas, lēkšanas, soļošanas un mešanas disciplīnas.
Jaunums!!: Valmiera un Vieglatlētika · Redzēt vairāk »
Vikingi
Dāņu vikingi, gleznots 12. gadsimta vidū Bizantijas imperatora dienestā (9. gadsimts) Vikingi bija jūrasbraucēju cilšu grupa, kuru sākotnējā izcelsme saistīta ar Skandināviju.
Jaunums!!: Valmiera un Vikingi · Redzēt vairāk »
Viljandi
Viljandi, arī Vīlande, Fellina (vācu: Fellin), ir pilsēta Igaunijā, Viljandi apriņķī.
Jaunums!!: Valmiera un Viljandi · Redzēt vairāk »
Villekens fon Endorps
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs" Villekens fon Endorps jeb Vilekīns (vācu: Willekîn, Wilhelmus), kristītajā vārdā Vilhelms no Nindorfas jeb Vilhelms Šurborgs (latīņu: Wilhelmus von Surborch, miris 1287. gada 26. martā), bija Livonijas ordeņa mestrs no 1282.
Jaunums!!: Valmiera un Villekens fon Endorps · Redzēt vairāk »
Visvaldis Lācis
Visvaldis Bruno LācisTitova, Ņina.
Jaunums!!: Valmiera un Visvaldis Lācis · Redzēt vairāk »
Vladimirs Mstislavičs
Vladimirs Mstislavičs jeb Valdemārs (dzimis pirms 1178. gada, miris pēc 1226. gada) bija Pleskavas kņazs no Rurikoviču dinastijas.
Jaunums!!: Valmiera un Vladimirs Mstislavičs · Redzēt vairāk »
Volejbols
Volejbols (volley — ‘atsitiens lidojumā’ un ball — ‘bumba’), līdz 1945.
Jaunums!!: Valmiera un Volejbols · Redzēt vairāk »
Zduņska Voļa
Zduņska Voļa ir pilsēta Polijas vidusdaļā, Lodzas vojevodistē, uz rietumiem no Lodzas.
Jaunums!!: Valmiera un Zduņska Voļa · Redzēt vairāk »
Zobenbrāļu ordenis
Zobenbrāļu ordenis (1202—1237) jeb Kristus Bruņinieku brālība bija vācu bruņinieku-mūku ordenis Livonijā 13.
Jaunums!!: Valmiera un Zobenbrāļu ordenis · Redzēt vairāk »
Zviedrija
Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.
Jaunums!!: Valmiera un Zviedrija · Redzēt vairāk »
1283. gads
1283.
Jaunums!!: Valmiera un 1283. gads · Redzēt vairāk »
1323. gads
1323.
Jaunums!!: Valmiera un 1323. gads · Redzēt vairāk »
1785. gads
1785.
Jaunums!!: Valmiera un 1785. gads · Redzēt vairāk »
1914. gads
1914.
Jaunums!!: Valmiera un 1914. gads · Redzēt vairāk »
1920. gads
1920.
Jaunums!!: Valmiera un 1920. gads · Redzēt vairāk »
1922. gads
1922.
Jaunums!!: Valmiera un 1922. gads · Redzēt vairāk »
1932. gada vasaras olimpiskās spēles
1932.
Jaunums!!: Valmiera un 1932. gada vasaras olimpiskās spēles · Redzēt vairāk »
1947. gads
1947.
Jaunums!!: Valmiera un 1947. gads · Redzēt vairāk »
1996. gads
1996.
Jaunums!!: Valmiera un 1996. gads · Redzēt vairāk »
1998. gads
1998.
Jaunums!!: Valmiera un 1998. gads · Redzēt vairāk »
1999. gads
1999.
Jaunums!!: Valmiera un 1999. gads · Redzēt vairāk »
2022. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona
Latvijas futbola Virslīgas 2022.
Jaunums!!: Valmiera un 2022. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Valmiera (pilsēta), Valmieras pilsēta, Valmieras valstspilsēta, Wolmar.
