Ātrāk nekā pārlūku!
53 attiecības: Asimilācija (valodniecība), Īpašvārds, Baltkrievu valoda, Budžets, Dialekts, Eiropas Savienība, Enerģētika, Gadsimts, Igauņu valoda, Iskolats, Krievija, Krievu valoda, Latgale, Latgaliešu valoda, Latviešu valoda, Latvija, Latvijas Republikas Civillikums, Latvijas Republikas Ministru kabinets, Latvijas Republikas Satversme, Latvijas Republikas tieslietu ministru uzskaitījums, Latvijas valsts pasludināšana, Latvijas Vēstnesis, Latvijas Zinātņu akadēmija, Lauksaimniecība, Lībiešu valoda, Lietuviešu valoda, Likums, Literārā valoda, Minoritātes valoda, NATO, Padomju Savienība, Pārkrievošana, Pārvācošana, Pirmais pasaules karš Latvijā, Poļu valoda, Polija, Rīga, Starptautiskā standartizācijas organizācija, Starptautisks līgums, Terminoloģija, Toponīmija, Tulkošana, Valodniecība, Valsts pārvaldes iestādes Latvijā, Vācija, Vācu valoda, Vārdnīca, Vidzeme, Zviedrija, Zviedru valoda, ..., 18. gadsimts, 19. gadsimts, 1940. gads Latvijā. Izvērst indekss (3 vairāk) »
Asimilācija (valodniecība)
Asimilācija valodniecībā ir vienas skaņas pielīdzināšanās citai skaņai.
Jaunums!!: Valsts valodas centrs un Asimilācija (valodniecība) · Redzēt vairāk »
Īpašvārds
Īpašvārds ir lietvārds, ar kuru tiek apzīmēts kāds konkrēts priekšmets, lai to atšķirtu no citiem attiecīgās klases priekšmetiem.
Jaunums!!: Valsts valodas centrs un Īpašvārds · Redzēt vairāk »
Baltkrievu valoda
Baltkrievu valoda (беларуская мова) ir austrumslāvu valodu saimes valoda, kurā galvenokārt runā baltkrievi.
Jaunums!!: Valsts valodas centrs un Baltkrievu valoda · Redzēt vairāk »
Budžets
Budžets (no sennormāņu: bougette — 'maks', 'soma', 'naudas maiss') vispārīgā nozīmē ir ieņēmumu un izdevumu plāns kādam noteiktam laika posmam, darbam, pasākumam vai funkcijai.
Jaunums!!: Valsts valodas centrs un Budžets · Redzēt vairāk »
Dialekts
Dialekts ((dialektos); no — ‘runāt, izskaidroties’) ir valodas paveids, kas vēsturiski radies samērā plašā apvidū, un tajā var būt ietvertas vairākas izloksnes vai izlokšņu grupas.
Jaunums!!: Valsts valodas centrs un Dialekts · Redzēt vairāk »
Eiropas Savienība
ES augstākais punkts Monblāns ES valstu atkarīgās teritorijas (2018). Nav parādītas Fēru salas Eiropas Savienība (ES) ir 27 Eiropas valstu ekonomiska un politiska apvienība.
Jaunums!!: Valsts valodas centrs un Eiropas Savienība · Redzēt vairāk »
Enerģētika
Enerģētika ir tautsaimniecības nozare, kas aptver energoresursu, siltumenerģijas un elektroenerģijas ieguvi, pārdali, pārveidi un izmantošanu.
Jaunums!!: Valsts valodas centrs un Enerģētika · Redzēt vairāk »
Gadsimts
Gadsimts ir laika mērvienība, kas vienāds ar simts gadiem.
Jaunums!!: Valsts valodas centrs un Gadsimts · Redzēt vairāk »
Igauņu valoda
Igauņu valoda (eesti keel) ir urāliešu valodu saimes somugru atzara valoda.
Jaunums!!: Valsts valodas centrs un Igauņu valoda · Redzēt vairāk »
Iskolats
Latvijas strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes izpildkomiteja jeb Iskolats (saīsinājums no) bija pārvaldes orgāns latviešu strēlnieku ieņemtajā Latvijas teritorijā.
Jaunums!!: Valsts valodas centrs un Iskolats · Redzēt vairāk »
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Jaunums!!: Valsts valodas centrs un Krievija · Redzēt vairāk »
Krievu valoda
Krievu valoda (русский язык, russkij jazyk) ir teritoriāli ļoti plaši izplatīta Eirāzijas kontinentā un ir skaitliski lielākā no slāvu valodām.
Jaunums!!: Valsts valodas centrs un Krievu valoda · Redzēt vairāk »
Latgale
Latgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: Valsts valodas centrs un Latgale · Redzēt vairāk »
Latgaliešu valoda
2021. gada administratīvi teritoriālās reformas). Latgaliešu (latgalīšu) jeb latgaļu valoda (latgaļu volūda) ir indoeiropiešu valodu saimes austrumbaltu atzara latviešu valodas dialekts.
Jaunums!!: Valsts valodas centrs un Latgaliešu valoda · Redzēt vairāk »
Latviešu valoda
Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Jaunums!!: Valsts valodas centrs un Latviešu valoda · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Valsts valodas centrs un Latvija · Redzēt vairāk »
Latvijas Republikas Civillikums
Latvijas Republikas Civillikums (saīsināti CL) ir Latvijas civilkodekss, apjomīgākais LR likums (sākotnējā redakcijā 2400 panti).
Jaunums!!: Valsts valodas centrs un Latvijas Republikas Civillikums · Redzēt vairāk »
Latvijas Republikas Ministru kabinets
Ministru kabineta logotips Latvijas Republikas Ministru kabinets ir Latvijas valsts valdība jeb valsts augstākā izpildvara.
Jaunums!!: Valsts valodas centrs un Latvijas Republikas Ministru kabinets · Redzēt vairāk »
Latvijas Republikas Satversme
Latvijas Republikas Satversme ir Latvijas Republikas pamatlikums.
Jaunums!!: Valsts valodas centrs un Latvijas Republikas Satversme · Redzēt vairāk »
Latvijas Republikas tieslietu ministru uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Latvijas Republikas tieslietu ministri kopš 1918.
Jaunums!!: Valsts valodas centrs un Latvijas Republikas tieslietu ministru uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Latvijas valsts pasludināšana
V. Rīdzenieka foto: Latvijas Republikas proklamēšana 1918. gada 18. novembrī. Ar cipariem apzīmēti Tautas Padomes locekļi. Rīgas pilsētas II teātra ēka (tagad Latvijas Nacionālais teātris), kurā 1918. gada 18. novembrī pasludināja Latvijas valsts neatkarība. Latvijas Tautas Padomes 1918. gada 18. novembra uzsaukums "Latvijas pilsoņiem!" "Pagaidu Valdības Vēstneša" 1. numurs par Latvijas valsts izsludināšanu 1918. gada 18. novembrī. Latvijas valsts pasludināšana 1918.
Jaunums!!: Valsts valodas centrs un Latvijas valsts pasludināšana · Redzēt vairāk »
Latvijas Vēstnesis
Oficiālā izdevuma (toreiz − laikraksta) "Latvijas Vēstnesis" 1. laidiena vāks "Latvijas Vēstnesis" ir Latvijas Republikas oficiālais izdevums.
Jaunums!!: Valsts valodas centrs un Latvijas Vēstnesis · Redzēt vairāk »
Latvijas Zinātņu akadēmija
Latvijas Zinātņu akadēmija, abreviatūra LZA (līdz 1990. gadam — Latvijas PSR Zinātņu akadēmija), ir 1946.
Jaunums!!: Valsts valodas centrs un Latvijas Zinātņu akadēmija · Redzēt vairāk »
Lauksaimniecība
Aramzeme — lauksaimniecībā izmantojama zeme Lauksaimniecība ir tautsaimniecības nozare, kas vērsta uz augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu iegūšanu un/vai citu to izejvielu iegūšanu rūpniecības nolūkiem, piemēram, aitkopji iegūst vilnu, lai pēc tam no tās gatavotu apģērbu.
Jaunums!!: Valsts valodas centrs un Lauksaimniecība · Redzēt vairāk »
Lībiešu valoda
Lībiešu valoda jeb līvu valoda (līvõ kēļ) ir gandrīz izzudusi urāliešu saimes Baltijas somu valodu grupas valoda, viena no divām Latvijas teritorijā autohtonām valodām un vienīgā valoda līdzās latviešu valodai, kas Latvijas teritorijā netiek uzskatīta par svešvalodu no juridiska skata punkta.
Jaunums!!: Valsts valodas centrs un Lībiešu valoda · Redzēt vairāk »
Lietuviešu valoda
Lietuviešu valoda (lietuvių kalba) ir dzimtā valoda apmēram 3,3 miljoniem cilvēku, galvenokārt Lietuvā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Jaunums!!: Valsts valodas centrs un Lietuviešu valoda · Redzēt vairāk »
Likums
Žana Feučera skulptūra "Likums" ("''La Loi''") Likums ir likumdevēja vai citas valsts varas augstākās iestādes normatīvais akts, kam piemīt vislielākais juridiskais spēks.
Jaunums!!: Valsts valodas centrs un Likums · Redzēt vairāk »
Literārā valoda
Literārā valoda, standartvaloda, standarta valoda, arī rakstu valoda, ir normēts valodas stils, kurš tipiski tiek lietots oficiālai (ne sadzīviskai) saziņai, tostarp rakstveidā.
Jaunums!!: Valsts valodas centrs un Literārā valoda · Redzēt vairāk »
Minoritātes valoda
Minoritātes jeb mazākumtautības valoda ir valoda, ko prot kāda valsts iedzīvotāju mazākumgrupa.
Jaunums!!: Valsts valodas centrs un Minoritātes valoda · Redzēt vairāk »
NATO
Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā: NATO dalībvalstis (tumši zilā krāsā), valstis, ar kurā notiek iestāšanās sarunas (gaišāk zilā), valstis, kuras solīts uzaicināt sākt sarunas (zaļā) un valstis, kuras nav plānots uzaicināt piedalīties NATO (sarkanā). Ziemeļatlantijas Līguma organizācija (latviski biežāk lietots tās angliskā nosaukuma akronīms NATO,; oficiāli arī OTAN) ir militāra savienība, kas apvieno vairākas Eiropas un Ziemeļamerikas valstis ar mērķi "saglabāt un attīstīt savas aizsardzības spējas gan individuāli, gan kopējiem spēkiem, nodrošinot kopīgas aizsardzības plānošanas pamatu".
Jaunums!!: Valsts valodas centrs un NATO · Redzēt vairāk »
Padomju Savienība
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.
Jaunums!!: Valsts valodas centrs un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »
Pārkrievošana
eļļas glezna "Uzbrukums" (''Hyökkäys''), kurā Somijas pārkrievošana attēlota kā somu tautasmeitai uzbrūkošs krievu divgalvainais ērglis, kas plēš viņas likumu grāmatu Pārkrievošana, krieviskošana jeb rusifikācija (no — 'krievi' un fico — 'taisu') ir Krievijas Impērijā, Padomju Savienībā un Krievijas Federācijā īstenota valdības politika valsts mazākumtautību iedzīvotāju pārtautošanai, mēģinot panākt to valodu un kultūru aizstāšanu ar krievu valodu un krievu kultūru.
Jaunums!!: Valsts valodas centrs un Pārkrievošana · Redzēt vairāk »
Pārvācošana
čehu valodā Pārvācošana jeb ģermanizācija ir vācu valodas un kultūras izplatīšana nevācu tautu vidū brīvprātīgas vai piespiedu pārtautošanas ceļā.
Jaunums!!: Valsts valodas centrs un Pārvācošana · Redzēt vairāk »
Pirmais pasaules karš Latvijā
Paziņojums par kara stāvokļa ieviešanu Vidzemes guberņā 1914. gada 31. (18.) jūlijā. Kurzemes un Zemgales okupācija, 1915 Rīgas (''Gouv. Riga''), kā arī Vidzemes dienviddaļas (''LIVLAND'') un Latgales (''LETTGALLEN'') provinču robežas un karaspēka vienību numuri. Pirmais pasaules karš Latviju skāra jau kara sākumā 1914.
Jaunums!!: Valsts valodas centrs un Pirmais pasaules karš Latvijā · Redzēt vairāk »
Poļu valoda
Poļu valoda (język polski, polszczyzna) ir viena no rietumslāvu valodām.
Jaunums!!: Valsts valodas centrs un Poļu valoda · Redzēt vairāk »
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: Valsts valodas centrs un Polija · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: Valsts valodas centrs un Rīga · Redzēt vairāk »
Starptautiskā standartizācijas organizācija
Starptautiskā Standartizācijas organizācija (ISO) ir nacionālo standartizācijas organizāciju federācija, nevalstiska organizācija.
Jaunums!!: Valsts valodas centrs un Starptautiskā standartizācijas organizācija · Redzēt vairāk »
Starptautisks līgums
Starptautisks līgums (arī starptautisks nolīgums, starptautiska vienošanās) ir starptautiska vienošanās starp valstīm, starp valstīm un starptautiskajām organizācijām, starp starptautiskajām organizācijām, kuru regulē starptautiskās tiesības.
Jaunums!!: Valsts valodas centrs un Starptautisks līgums · Redzēt vairāk »
Terminoloģija
Terminoloģija ir mācība par terminiem un to lietošanu.
Jaunums!!: Valsts valodas centrs un Terminoloģija · Redzēt vairāk »
Toponīmija
Toponīmija vai toponīmika (tópos — ‘vieta’;, ónoma — ‘nosaukums’) ir valodniecības nozare, kurā tiek pētīti ģeogrāfisku vietu nosaukumi (toponīmi jeb vietvārdi), piemēram, to izcelsme, nozīme un izmantošana.
Jaunums!!: Valsts valodas centrs un Toponīmija · Redzēt vairāk »
Tulkošana
sengrieķu valodā Tulkošana ir vienā valodā rakstītu tekstu vai mutvārdu pārnešana, atveidošana un/vai skaidrošana citā valodā.
Jaunums!!: Valsts valodas centrs un Tulkošana · Redzēt vairāk »
Valodniecība
Valodniecība ir zinātne par cilvēku valodu, tās īpašībām, uzbūvi, funkcionēšanu un attīstību Valodniecība jeb lingvistika (no — 'valoda') ir zinātne par cilvēku valodu, tās īpašībām, uzbūvi, funkcionēšanu un attīstību.
Jaunums!!: Valsts valodas centrs un Valodniecība · Redzēt vairāk »
Valsts pārvaldes iestādes Latvijā
Valsts pārvaldes iestāžu uzskaitījums Latvijā.
Jaunums!!: Valsts valodas centrs un Valsts pārvaldes iestādes Latvijā · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Valsts valodas centrs un Vācija · Redzēt vairāk »
Vācu valoda
Vācu valoda (Deutsch) ir rietumģermāņu valoda, viena no pasaulē izplatītākajām valodām.
Jaunums!!: Valsts valodas centrs un Vācu valoda · Redzēt vairāk »
Vārdnīca
Dažādas vārdnīcas. Vārdnīca ir grāmata, kurā alfabētiskā secībā ir sakārtoti kādas valodas vārdi un doti to tulkojums citā valodā, skaidrojums, izruna un cita informācija.
Jaunums!!: Valsts valodas centrs un Vārdnīca · Redzēt vairāk »
Vidzeme
Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: Valsts valodas centrs un Vidzeme · Redzēt vairāk »
Zviedrija
Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.
Jaunums!!: Valsts valodas centrs un Zviedrija · Redzēt vairāk »
Zviedru valoda
Zviedru valoda (svenska) ir indoeiropiešu valodu saimes ziemeļģermāņu valoda, ko prot aptuveni 10 miljoni cilvēku.
Jaunums!!: Valsts valodas centrs un Zviedru valoda · Redzēt vairāk »
18. gadsimts
18.
Jaunums!!: Valsts valodas centrs un 18. gadsimts · Redzēt vairāk »
19. gadsimts
19.
Jaunums!!: Valsts valodas centrs un 19. gadsimts · Redzēt vairāk »
1940. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1940. gada notikumi Latvijā, ko Otrā pasaules kara laikā 17. jūnijā okupēja Sarkanā armija un 5.
Jaunums!!: Valsts valodas centrs un 1940. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
